VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TIEŠRAIDE

Grāmatas “Tiesas un mediju komunikācija. Sabiedriskā viedokļa un mediju ietekme uz taisnīgu tiesu” atvēršana. Skatīties

TĒMAS
Jānis Hermanis
Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts
04. jūnijā, 2019
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Viedoklis
TĒMA: Ekonomika
6
6

Ārvalstu investīcijas aug. Kāda ir to kvalitāte?

LV portāla infografika; Avoti: Igaunijas Banka, Latvijas Banka, Lietuvas Banka, “Eurostat”.

Kopš neatkarības atjaunošanas un iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Latvija ir strauji piesaistījusi ārvalstu kapitālu. Laika posmā no 2000. gada sākuma līdz 2018. gada beigām ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ir palielinājušās gandrīz desmitkārtīgi – no 1,6 līdz 15,1 miljardam eiro. Ārvalstu investīciju statistika nereti tiek vērtēta kritiski. Vai ārvalstu investīciju summa ir pietiekami labs rādītājs, kas raksturo to pienesumu ekonomikai?

īsumā
  • Ārvalstu investīcijas kopumā veicina ekonomisko aktivitāti, maksājumus budžetā un strādājošo ienākumus.
  • 2018. gada beigās Latvijā uzkrātais ārvalstu investīciju apjoms sasniedza 15,1 miljardu eiro (51,2% pret iekšzemes kopproduktu – IKP) jeb 7,8 tūkstošus eiro uz vienu iedzīvotāju.
  • Ārvalstu īpašniekiem piederošos uzņēmumos ir nodarbināta apmēram ceturtdaļa (27%) no visiem strādājošajiem, bet īpatsvars kopējos nodokļu maksājumos sasniedz gandrīz pusi (48%).
  • Nozaru dalījumā līderi pēc piesaistīto ārvalstu investīciju apjoma ir finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi.
  • Lielākais investors ir Zviedrija – ne tikai Latvijā, bet arī abās pārējās Baltijas valstīs.
  • Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra šobrīd gatavo metodoloģiju investīciju kvalitātes novērtēšanai uz pietiekami plašu kritēriju pamata.

Ārvalstu investīcijas (ĀI) ir viens no virzošajiem apstākļiem, kas spēj pozitīvi ietekmēt valsts kopējo ekonomisko aktivitāti, nodarbinātību, nodokļu ieņēmumus un labklājības līmeni. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem 2018. gada beigās Latvijā uzkrātais ārvalstu investīciju apjoms sasniedza 15,1 miljardu eiro (51,2% pret iekšzemes kopproduktu – IKP) jeb 7,8 tūkstošus eiro uz vienu iedzīvotāju.

Nodarbināta ceturtā daļa strādājošo

Saskaņā ar Ārvalstu investoru padomes (FICIL) vērtējumu ārvalstu īpašniekiem piederošos uzņēmumos ir nodarbināta apmēram ceturtdaļa (27%) no visiem Latvijā strādājošajiem, bet īpatsvars kopējos nodokļu maksājumos sasniedz gandrīz pusi (48%). Tātad ārvalstu īpašniekiem piederošajos uzņēmumos uz vienu darbinieku ir gandrīz divreiz lielāka ekonomiskā aktivitāte un nodokļu maksājumu apjoms, salīdzinot ar Latvijas vidējiem uzņēmumu rādītājiem. Tas liecina, ka ārvalstu uzņēmumos tiek sasniegts arī vidēji augstāks darba ražīgums (produktivitāte).

Līdzīga ārvalstu kapitāla piesaistes dinamika ir bijusi arī mūsu abās kaimiņvalstīs. Latvijas kopējais uzkrāto investīciju apjoms šobrīd ir nedaudz zemāks nekā kaimiņvalstīs – Igaunijā (21,3 miljardi eiro) un Lietuvā (15,5 miljardi eiro). Ja salīdzinājumu starp Baltijas valstīm veic, ņemot vērā kopējo ekonomikas apjomu un iedzīvotāju skaitu katrā valstī, tad Latvija šobrīd apsteidz Lietuvu, bet ir sasniegusi tikai aptuveni pusi no Igaunijas līmeņa. Tas parāda, ka Latvijai vēl piemīt neizmantots potenciāls ĀI piesaistē.

Nozaru līderi – finanses un apdrošināšana

Nozaru dalījumā līderi pēc piesaistīto ārvalstu investīciju apjoma ir finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi. Tā tas ir ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā un Lietuvā. Visās trijās Baltijas kaimiņvalstīs ir pietiekami līdzīgs arī kopējais izplatītāko investīciju nozaru saraksts. No kopējā Latvijā uzkrātā ārvalstu investīciju apjoma vairāk nekā divas trešdaļas jeb 72% ir ieguldīti piecās nozarēs – finanšu pakalpojumos, tirdzniecībā, operācijās ar nekustamo īpašumu, apstrādes rūpniecībā, kā arī transportā un uzglabāšanā. Salīdzinot vienas un tās pašas nozares Baltijas valstu starpā, Igaunija ir līdere vairumā pozīciju (kas neizbrīna, ņemot vērā tās kopējo rādītāju pārsvaru). Tomēr pastāv arī tādas nozares, kurās Latvija ir piesaistījusi vairāk investīciju nekā kaimiņvalstis, – būvniecība, enerģētika, lauksaimniecība, ieguves rūpniecība un izklaide.

Ārvalstu tiešās investīcijas Baltijas valstīs 2018. gada beigās dalījumā pēc darbības veidiem, miljonos eiro

Igaunija

Latvija

Lietuva

Finanšu un apdrošināšanas darbība

6527

Finanšu un apdrošināšanas darbība

3628

Finanšu un apdrošināšanas darbība

4088

Operācijas ar nekustamo īpašumu

3480

Vairum-tirdzniecība un mazum-tirdzniecība

2396

Apstrādes rūpniecība

2821

Apstrādes rūpniecība

2812

Operācijas ar nekustamo īpašumu

2283

Operācijas ar nekustamo īpašumu

2124

Vairum- un mazum-tirdzniecība

2521

Apstrādes rūpniecība

1750

Vairum- un mazumtirdzniecība

2106

Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

1423

Transports un uzglabāšana

845

Informācijas un komunikācijas pakalpojumi

1143

Avoti: Igaunijas Banka, Latvijas Banka, Lietuvas Banka.

Līdere valstu vidū – Zviedrija

Centrālo banku publicētais ienākošo investīciju dalījums pa valstīm liecina, ka lielākais investors ir Zviedrija – ne tikai Latvijā, bet arī abās pārējās Baltijas valstīs. Pietiekami liels ieguldījumu apjoms Latvijā ir ienācis arī no investoriem, kuri pārstāv Krieviju, Igauniju, Nīderlandi un Kipru.

Atsevišķas uzrādītās valstis (piemēram, Kipra, Luksemburga, Nīderlande u. tml.) ne vienmēr atspoguļo faktisko kapitāla izcelsmi, jo to patiesie labuma guvēji var būt arī no Krievijas, no kādas citas NVS valsts vai tml. Tāpēc, ja pieskaita kaut vai daļu no šo “neskaidro” valstu rādītājiem, Krievija varētu pat izrādīties lielākais ārvalstu investors Latvijā, apsteidzot arī Zviedriju.

Ienākošo investīciju ģeogrāfiskais dalījums abās kaimiņvalstīs parāda, ka tajās ir pietiekami liela kapitāla klātbūtne no valstīm, kuras par Latviju ir izrādījušas salīdzinoši zemu interesi: Igaunijā – Somija, Lietuvā – Vācija.

Ārvalstu tiešās investīcijas dalījumā pēc uzrādītajām investoru valstīm, miljonos eiro

Igaunija

Latvija

Lietuva

Zviedrija

5405

Zviedrija

2641

Zviedrija

3690

Somija

4921

Krievija

1684

Nīderlande

2094

Nīderlande

1555

Igaunija

1462

Igaunija

1171

Luksemburga

1247

Nīderlande

1128

Vācija

1149

Lietuva

868

Kipra

1076

Kipra

1118

Avoti: Igaunijas Banka, Latvijas Banka, Lietuvas Banka.

Vai jebkuras investīcijas ir labas?

Vai jebkuras ārvalstu investīcijas ir uzskatāmas par labām un veicināmām? Vai vēlamās/nevēlamās investīcijas būtu dalāmas pēc kādām pazīmēm (nozares, investora izcelsmes valsts vai tml.)? Šādi jautājumi ir pietiekami pamatoti, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi Latvijā, jo prakse parāda, ka ārvalstu investīcijām var būt dažāda ietekme.

Ārvalstu investīcijas kopumā veicina ekonomisko aktivitāti, maksājumus budžetā un strādājošo ienākumus. Tomēr jebkuras komercdarbības (ko īsteno ne tikai ārvalstu investori, bet arī vietējie uzņēmēji) galvenais mērķis parasti ir peļņas gūšana – kas praksē tiek sasniegta ar atšķirīgu pieeju, tai skaitā radot arī dažādu ietekmi uz valsts ekonomisko attīstību un tās stabilitāti (ne tikai īstermiņā, bet arī ilgtermiņā), valsts un pašvaldību budžetu, iedzīvotāju dzīves līmeni un kopējo dzīves kvalitāti (sociālo drošību, veselību, apkārtējo vidi u. tml.). Tāpēc gan potenciālās, gan pašreizējās investīcijas būtu jāvērtē uzņēmuma līmenī un no vairākiem aspektiem.

Kvalitātes rādītāji

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) šobrīd gatavo metodoloģiju investīciju kvalitātes novērtēšanai uz pietiekami plašu kritēriju pamata. Līdzīgas vadlīnijas ārvalstu investīciju novērtēšanai pastāv arī citās pasaules valstīs. LIAA kvalitātes indekss palīdzētu gan precīzāk definēt prioritārās investoru mērķa grupas, gan savlaicīgi identificēt iespējamos investīciju riskus.

Viens no investīciju kvalitātes rādītājiem varētu būt to piedāvātais tehnoloģiskais līmenis un produktivitāte (ražīgums), jo tie raksturo attiecīgā uzņēmuma konkurētspēju nozarē (tai skaitā starptautiskā mērogā) un iespēju piedāvāt darbiniekiem labu atalgojumu. Tas ir būtisks nosacījums, lai uzlabotu vispārējo labklājības līmeni Latvijā un mazinātu strādājošo plūsmu uz citām valstīm, kur ir pieejams ievērojami lielāks atalgojums. Tāpēc būtu veicināmas investīcijas, kuru tehnoloģiskais līmenis un produktivitāte atbilst augstākajiem nozares paraugiem. Un otrādi, nebūtu vēlamas tādas investīcijas, kuras saistītas ar zemu tehnoloģisko līmeni un produktivitāti, jo šādi investori pietiekamas peļņas nodrošināšanas nolūkā ir spiesti taupīt dažādās izdevumu pozīcijās, piemēram, izmantojot atvieglotus nodokļu režīmus, lētus resursus utt. Tas neizbēgami noved arī pie salīdzinoši zemākām algām, kas savukārt veicina dzīves līmeņa atpalicību no citām valstīm un uztur emigrācijas riskus.

Godīgas tirdzniecības principi

Investīciju kvalitāti varētu vērtēt arī pēc atbilstības godīgas tirdzniecības principiem. Pozitīvi vērtējami investori, kuri mērķtiecīgi veido labas un stabilas ilgtermiņa attiecības ar piegādātājiem, rūpējas par savu sadarbības partneru lojalitāti un piegādes drošību.

Savukārt negatīvi vērtējami investori, kuri atbalsta dažādus normatīvo aktu vai ētikas principu pārkāpumus savās piegādes ķēdēs (piemēram, netaisnīga samaksa, bērnu darba izmantošana, patērētājiem un videi kaitīgu sastāvdaļu iekļaušana produktos, pārmērīga dabas resursu izmantošana u. tml.), kas tiem rada noteiktas konkurences priekšrocības un uzlabo peļņas rādītājus īstermiņā. Negodīga prakse negatīvi ietekmē reputāciju un klientu uzticību, kas laika gaitā var radīt arī nozīmīgas tiesiskās sekas un kompensācijas izmaksas, kas rezultātā izvēršas finansiālos zaudējumos, apdraudot darbiniekus, sadarbības partnerus un negatīvi ietekmējot publisko budžetu.

Investīciju kvalitāti vajadzētu vērtēt arī pēc citiem kritērijiem – investoru finansiālā stāvokļa, to darbības caurskatāmības, pieredzes un reputācijas savā nozarē, nodokļu maksāšanas kultūras, attieksmes pret darbiniekiem, ietekmes uz apkārtējo vidi u. c. Šādu investīciju kvalitātes kritēriju esamība ļautu precīzāk novērtēt investoru dzīvotspēju, atbilstību Latvijas sabiedrības interesēm un attīstības plānošanas dokumentiem.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU