Pēdējo reizi pagaidu budžets tika gatavots 2003. gadam, kad Latvija vēl nebija Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalsts, kā arī nebija ieviesta vidēja termiņa budžeta plānošana.
Pilnveidotais normatīvais regulējums paredz sasaistīt pagaidu budžeta veidošanas principus ar vidēja termiņa budžeta ietvara likumu, nodrošinot uzsākto politiku turpināšanu un valsts pārvaldes funkciju izpildi atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Pieņemtie likuma grozījumi nosaka: ja, sākoties saimnieciskajam gadam, nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums, finanšu ministrs apstiprina valsts darbībai nepieciešamos valsts budžeta izdevumus, aizdevumu un aizņēmumu limitus, ievērojot vairākus nosacījumus. Tie ir:
- par pamatu katras ministrijas izdevumiem tiek ņemts vidēja termiņa budžeta ietvara likumā attiecīgajam gadam apstiprinātais izdevumu apjoms attiecīgajai ministrijai, kas tiek koriģēts, lai nodrošinātu starptautisko saistību izpildi, valsts parāda procentu maksājumus, ārvalstu finanšu palīdzības (tai skaitā ES fondu) līdzfinansēto projektu īstenošanu, budžeta iestāžu maksas pakalpojumu sniegšanu, kā arī tādu maksājumu veikšanu, kur izdevumu apmērs ir atkarīgs no pakalpojuma saņēmēju skaita izmaiņām (piemēram: pabalsti, pensijas);
- jāievēro, ka tiek turpināta iepriekšējā saimnieciskajā gadā sākto pasākumu finansēšana, bet netiek apmaksāti pakalpojumi (maksājumu uzdevumi), kas nav sniegti iepriekšējā saimnieciskajā gadā, un netiek veiktas investīcijas, kas nav realizētas iepriekšējā saimnieciskajā gadā;
- ir jānodrošina spēkā esošo normatīvo aktu izpilde pensiju, pabalstu un atlīdzības jomā;
- ir jānodrošina tādu obligāto maksājumu veikšana kā izdevumi valsts parāda saistību izpildei saskaņā ar spēkā esošo līgumu noteikumiem, valsts iemaksas Eiropas Savienības budžetā;
- tiek turpināta iepriekšējā saimnieciskā gada valsts budžeta likumā noteikto budžeta politiku un nosacījumu izpilde nemainīgā līmenī, izņemot terminētos pasākumus, kuriem paredzēts noslēgties 2018. gadā.
Lai pašvaldībām būtu nodrošināts stabils funkciju veikšanai nepieciešamais finansējums, tiek apstiprināta mērķdotāciju un dotāciju finansējuma sadale, aizņēmumu un galvojumu limiti. Tādējādi tiks nodrošināta to izmantošana ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai.
Pateicoties jaunajam regulējumam un pilnveidotai pieejai, ar pagaidu budžetu tiks nodrošināta valsts funkciju un saistību izpilde un uzsākto budžeta politiku un pasākumu turpināšana nemainīgā līmenī, līdz stāsies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums. Tas ļauj nodrošināt līdzekļus sabiedrības grupām, kas pie līdzšinējā regulējuma nevarētu saņemt tām pēc normatīvajiem aktiem pienākošos naudu:
- pedagogi 2019. gadā varēs turpināt saņemt 2018. gada 1. septembrī paaugstināto darba samaksu;
- iekšlietu un tieslietu jomā nodarbinātas personas varēs saņemt pabalstu par likumā noteiktajiem izdienas gadiem;
- tiks nodrošināta Satversmes tiesas sprieduma izpilde par tiesnešu un prokuroru darba samaksu, kā arī par pagarinātā normālā darba laika atcelšanu ārstniecības personām;
- tiks nodrošināta atalgojuma izmaksa Valsts prezidentam (saskaņā ar likumu “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” prezidenta atalgojumu nosaka ikgadējā valsts budžeta likumā);
- tiks nodrošināts nodokļu reformas ietvaros plānotais neapliekamā diferencētā minimuma pieaugums (2019. gadā līdz 230 eiro mēnesī) ienākumiem līdz 440 eiro mēnesī, atvieglojuma par apgādībā esošu personu pieaugums (2019. gadā 230 eiro mēnesī) un pensionāra neapliekamā minimuma pieaugums (2019. gadā 270 eiro mēnesī);
- tiks turpināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums valsts un pašvaldību budžetiem – 20% un 80%.
Lai nodrošinātu korektu aprēķinu veikšanu un pagaidu budžeta tehnisko sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi pamatprincipus, kas jāievēro, aprēķinot pagaidu budžeta rādītājus. Primāri aprēķinus veic FM atbildīgās struktūrvienības, pēc nepieciešamības iesaistot nozaru ministrijas. Pēc visu nepieciešamo aprēķinu veikšanas tiks sagatavots finanšu ministra rīkojums par pagaidu budžetu. Lai nodrošinātu informācijas pieejamību un likumdevēja informēšanu, piecu darbdienu laikā pēc pagaidu budžeta apstiprināšanas tas tiks publicēts FM mājaslapā un nosūtīts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.
Lai saņemtu atļauju veikt maksājumus atbilstoši pagaidu budžeta apropriācijām, ministrijām būs jāpagūst līdz 1. janvārim sagatavot un iesniegt Valsts kasei finansēšanas plānus. Pagaidu budžeta izpilde sāksies 2019. gada 2. janvārī, un tā norisināsies atbilstoši likumā noteiktajiem budžeta izpildes nosacījumiem.
Jāņem vērā, ka pagaidu budžets ir tehniskais budžets, kas paredz izpildīt līdzšinējo politiku, nemainot to. Pagaidu budžets neparedz politikas izmaiņas, jaunas iniciatīvas un jaunus risinājumus. Priekšlikumus politikas izmaiņām un jauniem pasākumiem izvirzīs jaunā valdība, iestrādājot tos gadskārtējā valsts budžeta likuma projektā 2019. gadam. Tas iesniedzams Saeimai ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad Saeima būs izteikusi savu uzticību jaunajam Ministru kabinetam.
Jaunais budžeta projekts būs arī jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Līdz ar likuma “Par valsts budžetu 2019. gadam” spēkā stāšanos visi pilnvarojumi, kas piešķirti ar pagaidu budžetu, zaudēs spēku, kā arī visi izdevumi no saimnieciskā gada sākuma tiks reģistrēti saskaņā ar jauno gadskārtējo valsts budžeta likumu.
Saeimas 6. decembrī pieņemtās normatīvā regulējuma izmaiņas tika izstrādātas, sadarbojoties FM, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Saeimas Juridiskajam birojam. Neraugoties uz ieilgušajām jaunās valdības veidošanas sarunām, likumdevējs un izpildvara ir spējuši operatīvi rast optimālu un uz sabiedrības interesēm vērstu risinājumu pagaidu budžeta veidošanā.
