Lai novērtētu ienākumu sadales nevienlīdzību atsevišķās valstīs un precīzāk salīdzinātu to starp valstīm, ekonomisti izmanto Džini indeksu. Latvijai saskaņā ar EUROSTAT 2015. gada ienākumu datiem Džini indekss bija 34,5%, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā.
Nevienlīdzības ietekme
Vienlaikus jāatzīmē, ka pārmērīgi vienlīdzīgs ienākumu sadalījums var nākt par sliktu jebkuras valsts ekonomikas izaugsmei. Sociālistisko valstu pieredze liecina, ka apzināti zemā nevienlīdzība cilvēkus nemotivēja produktīvi un apzinīgi strādāt, ražot kvalitatīvas preces. Tas kopumā palēnināja ekonomikas izaugsmi un pazemināja valsts iedzīvotāju dzīves līmeni.
Savukārt pretēja situācija – ienākumu sadales nevienlīdzība – var motivēt cilvēkus uzlabot savu situāciju, vairāk un labāk strādājot, paaugstinot savu izglītības līmeni un kvalifikāciju, iesaistoties uzņēmējdarbībā. Vienlaikus augsta ienākumu nevienlīdzība nelabvēlīgi ietekmē cilvēku dzīves kvalitāti, palielinot trūcīgo iedzīvotāju slāni, pazeminot sabiedrības veselības stāvokli un izglītības līmeni, kā arī vairojot sociālo atstumtību un noziedzības pieaugumu.
Patiesais nevienlīdzības līmenis – vēl augstāks
Jāņem arī vēra, ka statistika pilnībā neparāda patieso ekonomiskā noslāņojuma līmeni Latvijas iedzīvotāju vidū, jo Džini indekss neatspoguļo to iedzīvotāju grupu, kuri darbojas ēnu ekonomikā, patiesos ienākumus. Tāpat statistiskie dati nespēj fiksēt joprojām pieaugošo nevienlīdzību starp dažādu Latvija reģionu iedzīvotāju grupām. Līdz ar to var uzskatīt, ka patiesais ienākumu sadales nevienlīdzības līmenis Latvijā ir vēl augstāks, nekā uz to norāda dažādi mērījumi.
Cik vienlīdzīgai būtu jābūt ienākumu sadalei, lai Latvija varētu veiksmīgi attīstīties? Vienu pareizo atbildi sniegt nav iespējams. Taču viens ir skaidrs – neizvirzot sev mērķi panākt ienākumu sadales pilnīgu vienlīdzību, Latvijai būtu vismaz jācenšas to samazināt līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim.
