AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Ērika Šumilo
LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore
05. maijā, 2017
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Labklājība
1
1
1
1

Nevienlīdzīgas ienākumu sadales divas sejas

Statistiskie dati nespēj fiksēt joprojām pieaugošo nevienlīdzību starp dažādu Latvija reģionu iedzīvotāju grupām. Līdz ar to var uzskatīt, ka patiesais ienākumu sadales nevienlīdzības līmenis Latvijā ir vēl augstāks, nekā uz to norāda dažādi mērījumi.

FOTO: no Ē. Šumilo personīgā arhīva

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis, raksturojot Latvijas ekonomikas attīstības perspektīvas, norādīja, ka Latvijā saglabājas augsta ienākumu nevienlīdzība, uzskatot to par nevēlamu parādību, kas bremzē valsts ekonomisko attīstību. Arī citi starptautiskie un Latvijas eksperti iesaka īstenot politiku, kas mazinātu ienākumu sadales nevienlīdzību. Tiek ieteikts īstenot taisnīgāku nodokļu politiku un precīzāk novirzīt sociālos izdevumus mazāk nodrošinātajiem cilvēkiem, kā arī turpināt reformas profesionālajā izglītībā, lai veicinātu nodarbinātību.
īsumā
  • Latvijai pēc EUROSTAT 2015. gada ienākumu datiem Džini indekss bija 34,5%, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā.
  • Statistiskie dati nespēj fiksēt joprojām pieaugošo nevienlīdzību starp dažādu Latvija reģionu iedzīvotāju grupām.
  • Patiesais ienākumu sadales nevienlīdzības līmenis Latvijā ir vēl augstāks, nekā uz to norāda dažādi mērījumi.

Lai novērtētu ienākumu sadales nevienlīdzību atsevišķās valstīs un precīzāk salīdzinātu to starp valstīm, ekonomisti izmanto Džini indeksu. Latvijai saskaņā ar EUROSTAT 2015. gada ienākumu datiem Džini indekss bija 34,5%, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā.

Nevienlīdzības ietekme

Vienlaikus jāatzīmē, ka pārmērīgi vienlīdzīgs ienākumu sadalījums var nākt par sliktu jebkuras valsts ekonomikas izaugsmei. Sociālistisko valstu pieredze liecina, ka apzināti zemā nevienlīdzība cilvēkus nemotivēja produktīvi un apzinīgi strādāt, ražot kvalitatīvas preces. Tas kopumā palēnināja ekonomikas izaugsmi un pazemināja valsts iedzīvotāju dzīves līmeni.

Savukārt pretēja situācija – ienākumu sadales nevienlīdzība – var motivēt cilvēkus uzlabot savu situāciju, vairāk un labāk strādājot, paaugstinot savu izglītības līmeni un kvalifikāciju, iesaistoties uzņēmējdarbībā. Vienlaikus augsta ienākumu nevienlīdzība nelabvēlīgi ietekmē cilvēku dzīves kvalitāti, palielinot trūcīgo iedzīvotāju slāni, pazeminot sabiedrības veselības stāvokli un izglītības līmeni, kā arī vairojot sociālo atstumtību un noziedzības pieaugumu.

Patiesais nevienlīdzības līmenis – vēl augstāks

Jāņem arī vēra, ka statistika pilnībā neparāda patieso ekonomiskā noslāņojuma līmeni Latvijas iedzīvotāju vidū, jo Džini indekss neatspoguļo to iedzīvotāju grupu, kuri darbojas ēnu ekonomikā, patiesos ienākumus. Tāpat statistiskie dati nespēj fiksēt joprojām pieaugošo nevienlīdzību starp dažādu Latvija reģionu iedzīvotāju grupām. Līdz ar to var uzskatīt, ka patiesais ienākumu sadales nevienlīdzības līmenis Latvijā ir vēl augstāks, nekā uz to norāda dažādi mērījumi.

Cik vienlīdzīgai būtu jābūt ienākumu sadalei, lai Latvija varētu veiksmīgi attīstīties? Vienu pareizo atbildi sniegt nav iespējams. Taču viens ir skaidrs – neizvirzot sev mērķi panākt ienākumu sadales pilnīgu vienlīdzību, Latvijai būtu vismaz jācenšas to samazināt līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim.

SAZINĀTIES AR REDAKCIJU
Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
NOVĒRTĒ PĀRMAIŅAS