Nodokļu reformas projektā korekcijas un garantijas pašvaldību ieņēmumiem

Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018.-2021. gadam projektu valdībā paredzēts izskatīt trešdien, 3.maijā. Pagājušonedēļ Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ārkārtas domes sēdē, kurā valdības plānoto nodokļu reformu skaidroja Ministru prezidents Māris Kučinskis un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, tika pārrunāta arī reformas ietekme uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem pašvaldību budžetos.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pašvaldībām piekritīgā daļa ir 80% no deklarēto iedzīvotāju samaksātā nodokļa (20% nonāk valsts budžetā), tātad tieši pašvaldībām ieņēmumi arī samazināsies visvairāk.

2017.gadam prognozētie ieņēmumi pašvaldību budžetā ir 1,548 miljardi eiro (IIN – 1,312 miljardi, nekustamā īpašuma nodoklis – 213,7 miljoni, dabas resursu nodoklis – 14,1 miljons, azartspēļu nodoklis – 8 miljoni eiro).

Valdība ir paredzējusi pašvaldībām kompensēt IIN ieņēmumu kritumu, garantējot nodokļu  ieņēmumus 19,5% apmērā no konsolidētā budžeta ieņēmumiem. LPS dome nolēma valdībai lūgt palielināt garantēto ieņēmumu daļu līdz 19,6%. Tas nodrošinātu pašreizējās situācijas saglabāšanu, bet no valsts budžeta prasītu par 10 miljoniem eiro vairāk, nekā pašreiz plānojusi valdība. LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis uzskata, ka šīs garantijas būtu jāiekļauj nodokļu reformas likumprojektu paketē.

Uzsvars uz darbaspēka nodokļiem

Kā reformas projektā sākotnēji pieteikts, nākamgad paredzēts palielināt minimālo algu no 380 eiro līdz  430 eiro mēnesī. IIN likme tiks samazināta līdz 20%. Ienākumiem virs 45 000 eiro gadā likme būs pašreizējā – 23%.

Neapliekamo minimumu (diferencēto) palielinās līdz 250 eiro mēnesī (ienākumiem līdz 440 eiro mēnesī), ienākumiem no 440 līdz 1000 eiro mēnesī neapliekamais minimums proporcionāli samazināsies.

Neapliekamo minimumu pensionāriem plānots palielināt no 235 eiro līdz 250 eiro mēnesī 2018. gadā, līdz 270 eiro mēnesī 2019. gadā un 300 eiro mēnesī 2020. gadā.

Neapliekamā minimuma daļā ir korekcijas, jo sākotnēji to jau nākamgad bija ierosināts noteikt 300 eiro apmērā.

Savukārt nodokļa atvieglojumu par apgādājamo paredzēts paaugstināt no 175 līdz 250 eiro mēnesī.

Nodokļu politikas reforma padarīs darbaspēka izmaksas līdzīgas kā pārējās Baltijas valstīs, turklāt pēc reformas Latvijā būs lielākais IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu, norāda Finanšu ministrija.

Izmaiņas uzņēmēju motivācijai attīstīties

Viens no reformas uzsvariem ir uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) sistēmas maiņa. UIN likme pašreiz ir 15%. Paredzēts, ka UIN tiks maksāts peļņas sadales brīdī, piemērojot 20% likmi izmaksām, kas netiek investētas uzņēmuma attīstībā. Reinvestētajai peļņai nodoklis būs 0%. Kā skaidroja finanšu ministre, ja uzņēmums krāj pašu kapitālu, iegulda attīstībā, peļņu nesadala, nodoklis nav jāmaksā. Igaunija šādu UIN ieviesa 2000. gadā. Efekts ir pozitīvs, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas kļūst kredītspējīgāki, pievilcīgāki investoriem.

Reforma paredz izmaiņas atlaidēm par ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijai noteikto normu ietvaros (ziedojumu apmērs pēc ziedotāja izvēles: 10% no pārskata perioda peļņas vai 3% no pārskata perioda sociālajām iemaksām).

Nodokļu sistēmā saglabās mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, samazinot apgrozījuma slieksni līdz 40 000 eiro gadā. Patentmaksas maksājumu paredzēts noteikt visā valstī vienotu un visās profesijās vienādu – 50 eiro mēnesī.

Nodokļu reforma nav nodokļu samazināšana visiem un visam

Nodokļu politikas reformas mērķis ir uzņēmēju konkurētspējas veicināšana, uzņēmējdarbības vides uzlabošana investoru ieinteresēšanai, iedzīvotāju nevienlīdzības mazināšana, kā arī visaptverošā motivācija – vispār sākt maksāt nodokļus.

Realitāte ir tāda, ka Latvijā nodokļu kopievākums pret iekšzemes kopproduktu (IKP) – 29,2% –  ir piektais zemākais Eiropas Savienībā (vidējais nodokļu slogs dalībvalstīs – 38,7% no IKP). Nav jau tik svarīga atrašanās beigu galā, kur Latvija ir pieticīgi iekārtojusies daudzās jomās, bet tas, ka nodokļu naudas ir par maz, lai valsts varētu segt izdevumus un nodrošināt arvien pieaugošās prasības – izglītības sistēmā un pedagogiem, veselības aprūpē un mediķiem, kā arī visiem citiem neizsīkstošajā vajadzību rindā.

Valdības rīcības plānā ir apņemšanās sasniegt iekasēto nodokļu apjomu vienas trešdaļas apmērā no IKP.

Aritmētika ir vienkārša. Ja viens no galvenajiem nodokļiem (IIN) tiek strauji samazināts, kādi citi jāpalielina, un vispirms tie būtu kapitāla un patēriņa nodokļi, kā ieteikušas arī starptautiskās organizācijas. Līdz šim entuziasma šajā virzienā Latvijā ir bijis maz, jo, piemēram, budžetam ienesīgā pievienotās vērtības nodokļa palielināšana draud ar "politisko nāvi" ierosinātājam, savukārt nekustamā īpašuma nodoklis tiek uzskatīts par necilvēcīgu pāridarījumu jebkuram īpašniekam, vienalga, vai viņam pieder trīs villas vai būda.

D. Reizniece-Ozola klāstīja: "Būtiski samazinot nodokļus vienā pusē, nevaram pateikt, ka mēs visus ieņēmumus iegūsim tikai no ekonomikas attīstības. Nodokļu reforma nav vienkārša nodokļu samazināšana, bet gan pareiza nodokļu sloga pārnešana – no darbaspēka uz patēriņu. Arī Eiropas Komisija Latvijai ir aizrādījusi, ka mēs pārāk maz [nodokļu slogu] pārliekam uz patēriņu."

Ieņēmumu deficīta kompensācijai – lielāka akcīze

Pirms diviem mēnešiem finanšu ministre, iepazīstinot valdības sociālos partnerus – darba devējus un arodbiedrības – ar nodokļu reformas projektu, tajā kā budžeta ieņēmumu pieauguma rezerves minēja akcīzes nodokli, ņemot vērā, ka arī kaimiņvalstīs to ir paredzēts palielināt, un azartspēļu un izložu nodokļa iespējamo paaugstinājumu.

Nodokļu pamatnostādņu projektā šī rezerve jau ir konkretizēta, paredzot akcīzes nodokļa celšanu degvielai, cigaretēm un alkoholam, kā arī jaunus maksājumus azartspēlēm un izlozēm.

Plānotās akcīzes nodokļa likmju izmaiņas naftas produktiem
 

Ir ierosinātas izmaiņas attaisnoto izdevumu normās pārmaksātā IIN atgūšanai:

• noteikt gan procentuālu (50% no apliekamā ienākuma), gan summāru ierobežojumu – 600 eiro gadā (par sevi un katru savu ģimenes locekli) – kopējiem attaisnotajiem izdevumiem par ārstniecības un izglītības pakalpojumiem, ziedojumiem, kā arī ziedojumiem politiskajām partijām;
• noteikt gan procentuālu (10% no apliekamā ienākuma), gan summāru ierobežojumu – 2000 eiro gadā – attaisnotajiem izdevumiem par iemaksām privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem.

Atzinīgi vērtē sociālo partneru līdzdalību

Valsts prezidents Raimonds Vējonis  ir atzinīgi novērtējis to, ka reformas izstrādē kopā ar valdību ir piedalījušies sociālie partneri, uzņēmēju organizācijas un eksperti, radot priekšnoteikumus tam, lai reforma dotu pēc iespējas labākus rezultātus, informē prezidenta preses dienests. "Tagad valdošās koalīcijas partneriem ir jāapliecina sava apņemšanās ne tikai vārdos, bet arī darbos. Uzskatu, ka šī ir viena no svarīgākajām reformām Latvijā 25 gadu laikā kopš neatkarības atjaunošanas. Nepamatota tās aizkavēšana mazinātu uzņēmēju un iedzīvotāju uzticību valstij," teica R. Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēris, ka ļoti svarīgs nodokļu reformas uzdevums ir mazināt ēnu ekonomiku, kas būs iespējams tikai tad, ja visi nodokļu maksātāji rīkosies godīgi.

Ministru prezidents, LPS domes sēdē aicinot pašvaldības uz sadarbību, mudināja paskatīties pāri savām robežām, uz to, lai būtu izaugsme ne tikai savā sētā, savā pilsētā, bet visā Latvijā. Kā vienu no izaicinājumiem premjers uzsvēra cīņu ar ēnu ekonomiku, ko nevar paveikt bez pašvaldību līdzdalības. Latvijā ir ļoti liels skaits  cilvēku, kuri nav nodokļu maksātāji, un tikai ar pašvaldību palīdzību var iegūt ziņas par to, vai cilvēki nevar vai negrib maksāt nodokļus, kur slēpjas ēnu ekonomika, izvairīšanās no nodokļiem, kur ir nodokļu likumu nepilnības. Ja ir cilvēki, kuri nevar samaksāt, nemaksā nodokļus, tādā gadījumā viņiem ir jābūt pašvaldības sociālās palīdzības sistēmā kā maznodrošinātajiem.

Sarunā ar mediju pārstāvjiem M. Kučinskis izteica gandarījumu par to, ka šai reformai ir pašvaldību atbalsts. Vaicāts, vai nodokļa reformas izstrādes procesu nebremzē bezgala daudzās diskusijas, tostarp ar sociālajiem partneriem, premjers atzina: "Lai kaut ko panāktu, ir divi mehānismi: vai nu tev ir sabiedrotie pietiekamā daudzumā, vai tev ir neierobežota vara, kurā tu noskaldi un pārējie klausa. Es šobrīd negribu pazaudēt nevienu sabiedroto. Vēl vairāk – es priecājos, cik daudz cilvēku nāk palīgā strādāt, lai ieviestu iecerēto, jo ir pamodināta cerība par to, ka mūsu uzņēmējdarbības vide kļūst labāka, pievilcīgāka, vienkāršāka, un beidzot esam nevis vārdos, bet arī darbos pietuvojušies sociālās nevienlīdzības mazināšanai, ievērojami ceļot neapliekamo minimumu, samazinot nodokļus. Tagad tikai visiem kopā jāpārvērš uzskats par to, ka nodokļi tiešām ir jāmaksā, par ikdienas nepieciešamību."