Jums ir spoža karjera – gandrīz 20 gadu laikā no VUGD Rīgas pilsētas pārvaldes Centra rajona nodaļas ugunsdzēsēja līdz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam. Ne katram ugunsdzēsējam lemts kļūt par priekšnieku. Kā tas izdevies?
Nekad neesmu mērķtiecīgi šai virzienā strādājis un domājis par to, ka varētu kļūt par VUGD priekšnieku. Visu šo laiku, ko esmu pavadījis dienestā, esmu godprātīgi pildījis savus pienākumus, un, visticamāk, tas ir rezultējies ar manu nokļūšanu šajā amatā. Ja man kādreiz, kad biju ugunsdzēsējs, kāds teiktu, ka kļūšu par VUGD priekšnieku, to uztvertu kā joku. Man patika ugunsdzēsēja darbs, kur katrā dežūrā bija dažāda rakstura izbraukumi un notikumi un kur apkārt bija labs kolektīvs – cilvēki, uz kuriem sarežģītās situācijās varēja paļauties. Piekrītu, ka ne katram ugunsdzēsējam ir lemts kļūt par priekšnieku, bet ikvienam dienestā ir dota šāda iespēja – veidot savu karjeru un kļūt par vadītāju.
Kāda būtu VUGD statistika, ja ugunsgrēki neizraisītos iedzīvotāju nevērības dēļ – pārkurinātas krāsnis, smēķēšana dīvānā utt.?
Statistika liecina, ka lielākoties ugunsgrēki izceļas tieši cilvēku neuzmanīgas un neapdomīgas rīcības rezultātā. Ik dienu sabiedrību informējam un izglītojam par dažādiem ar drošību saistītiem jautājumiem un pareizas rīcības scenārijiem dažādās situācijās. Un ir redzami rezultāti – pēdējo gadu laikā ugunsgrēkos bojā gājušo cilvēku skaits gada laikā ir zem 100, nevis virs.
Ticu, ka statistikas dati rādītu pilnīgi citu ainu, ja iedzīvotāji ikdienā vairāk piedomātu pie savas un līdzcilvēku drošības – uzmanīgi apietos ar uguni un ievērotu ugunsdrošību, piemēram, nepārkurinot krāsnis un nesmēķējot telpās.
Līdz 2020. gadam visās mājās būs jāuzstāda dūmu detektori. Vai jūsējās tie jau ir?
Šo normu par dūmu detektoriem iekļāvām, lai mudinātu cilvēkus arī pašiem parūpēties par savu drošību un jau savlaicīgi veikt nepieciešamās darbības, lai novērstu traģiskas ugunsnelaimju sekas.
Un, jā, manā mājoklī ir uzstādīti dūmu detektori un ir arī ugunsdzēšamais aparāts. Es ļoti labi zinu, ko nozīmē ugunsgrēks un tā izraisītās sekas, tāpēc vēlos pasargāt sevi un savus tuvākos no šīs nelaimes. Visiem radiem, draugiem un paziņām vienmēr esmu uzsvēris dūmu detektoru lomu dzīvības un īpašuma glābšanā, pat esmu palīdzējis tos iegādāties.
VUGD regulāri pārbauda civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas darbību. Cik labi sabiedrība ir organizēta un zina, ko darīt patiesas krīzes situācijas gadījumā?
Mūsu novērojumi un pirms pāris gadiem veiktais pētījums liecina, ka apmēram trešdaļa sabiedrības joprojām nezina, kā rīkoties, izdzirdot civilās trauksmes sirēnu. Pēdējos gados situācija gan ir uzlabojusies, jo regulāri veicam mērķtiecīgas sabiedrības izglītošanas kampaņas. Ir izstrādāts arī informatīvs materiāls par pareizu rīcību ārkārtas situācijās, kuru ar pašvaldību atbalstu izplatām tālāk iedzīvotājiem.
Ticam, ka daļa no mūsu teiktā paliek atmiņā un līdz ar to pieaug izpratnes līmenis par pareizu rīcību ārkārtas situācijās.
Ik pa laikam notiek diskusijas, vai skolās būtu jāievieš obligāta civilās aizsardzības mācība. Vai vajadzētu?
Jā, šādas mācības ieviešana ir obligāti jāīsteno. Tas ir mans ne tikai kā valsts amatpersonas viedoklis, bet arī personīgais. Uzskatu – ja mūsu sabiedrība būs izglītotāka un vairāk sabiedrības locekļu zinās, ko nozīmē vārdi "ugunsdrošība", "civilā aizsardzība" un "cilvēkdrošība", tad daudzas ar drošību saistītas lietas ikdienā uztversim citādi. Līdz ar to mainīsies attieksme pret elementārām drošības prasībām un vērtībām, kas var laupīt dzīvību mums un mūsu tuviniekiem vai draugiem.
Stāstot bērniem jau no mazotnes par drošību un pareizu rīcību dažādās ārkārtas situācijās, dosim sev iespēju dzīvot drošākā vidē un valstī kopumā.
Ugunsdzēsēji ne reti glābj kaķus, kas netiek lejā no koka. Vecrīgā pērn uz kāda nama jumta atradās pamatīgi piedzēries vīrietis, kurš vēlējies baudīt saullēktu. Kāds bijis kuriozākais izsaukums jūsu pieredzē?
Tādu īpaši pieminamu kuriozu situāciju nav. Ir, protams, bijušas situācijas, kad nākas pasmaidīt par redzēto, bet tas vairāk ir par situācijām, kas saistās ar cilvēku reakciju uz ugunsdzēsēju darbu un padomu došanu notikumos – cilvēki no malas vienmēr zina labāk, kas un kā ir jādara glābējiem!
Kādus Jūs dotu svarīgākos drošības padomus, lai izvairītos no ugunsnelaimes?
Par to var runāt ļoti daudz. Visi šie padomi ir pieejami VUGD mājaslapā. Iesaku apmeklēt sadaļu "Drošības padomi", it sevišķi iesaku veikt interaktīvo pastaigu pa izveidoto "drošo mājokli". Ļoti pamācoši!
No savas puses vēlētos piebilst divas lietas. Pirmkārt, pašiem jāizanalizē iespējamie riski vidē, kurā atrodaties. Otrkārt, laicīgi ir jāveic visi pasākumi un darbības, lai nepieļautu ugunsnelaimes izcelšanos.
Nevajag ugunsdzēsējiem glābējiem pārmest ilgu braukšanu vai nepareizu dzēšanu, bet vispirms ir jāpadomā par cēloņiem – kāpēc tas ir noticis, jo mums nākas cīnīties jau ar kāda nepareizas rīcības vai bezdarbības, es pat teiktu, bezatbildības sekām.
Ugunsdzēsēja glābēja fiziskajai sagatavotībai, veselības stāvoklim un psiholoģiskajām īpašībām ne tikai jāatbilst noteiktajām prasībām, bet viņam jāprot arī peldēt. Vai VUGD vadītājam šajā jomā arī ik gadu jākārto kādi testi?
Jā, arī VUGD priekšniekam ik gadu jākārto fiziskās sagatavotības pārbaude un jāiziet medicīniskā komisija. Normatīvo aktu prasību priekšā visi ir vienādi, un amatpersonas netiek šķirotas priekšniekos un padotajos. Daudzi gan domā citādi, bet tas lai paliek viņu ziņā. Varu to skaidrot tikai ar informācijas trūkumu.
Vai ir kādi notikumi, personības, kas jūs ir iedvesmojušas, visvairāk ietekmējušas jūsu dzīvi?
Ar kuru lēmumu, ko esat pieņēmis, lepojaties?
Ar lēmumu, ka kļūšu par ugunsdzēsēju un darīšu to tik ilgi, cik vien tas būs iespējams.
Zēni bieži vēlas kļūt par šoferi, ugunsdzēsēju, policistu. Par ko bērnībā sapņojāt jūs?
Mans bērnības sapnis bija kļūt vai nu par ķirurgu, vai par kuģa pavāru. Piekritīsiet, ļoti dažādas profesijas, bet pašreizējā izvēle ir tuvāka ķirurga amatam, jo katra kļūda var maksāt cilvēka dzīvību.
Kam priekšroku dodat brīvajā laikā?
Visbiežāk izvēlos atpūtu ar man tuviem cilvēkiem un draugiem, kā arī labprāt dodos makšķerēt vai braucu ar velosipēdu.
Kāds ir jūsu dzīves moto?
"Ar smaidu pa dzīvi un vienmēr pozitīvi!" Teikšu, ka reizēm tas ir grūti, bet cenšos tā darīt.
"Personība tuvplānā" – LV portālā katru piektdienu. Amatpersonu, valsts pārvaldē strādājošo un sabiedrībā pazīstamu cilvēku atbildes uz jautājumiem "aiz kadra" - par sevi un dzīvi Latvijā, kad darbavietas durvis ir aizvērušās.
Iesaki LV portālam savu personību sarunai "aiz kadra"! Sūti e-pastu uz adresi portals@lv.lv!