AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
04. martā, 2016
Lasīšanai: 18 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Tava drošība
4
5
4
5

Dronu draudi nav katastrofāli, bet jauns regulējums vajadzīgs

LV portālam: AIVITA ĻUBĻINA-GOLDMANE, Civilās aviācijas aģentūras Eiropas Savienības lietu un starptautisko attiecību daļas vadītāja

A. Ļubļina-Goldmane: "Ir vērojama tendence palielināties riskiem un gadījumu skaitam, kad bezpilota lidaparāti pietuvojas gaisa kuģiem lidostas “Rīga” tuvumā to nolaišanās un pacelšanās laikā."

FOTO: Aiga Dambe, LV portāls

Radiovadāmie bezpilota lidaparāti jeb tā dēvētie droni sākuši lidināties ne tikai klajā laukā. To klātbūtne novērota dažādās pasaules lidostās, arī Rīgā, kas traucē civilās aviācijas pilotu darbu. Spēkā esošais tiesiskais regulējums ir novecojis, tāpēc šopavasar varētu tikt pieņemti jauni Ministra kabineta noteikumi, kas līdz Eiropas Savienības (ES) tiesiskā regulējuma pieņemšanai paredzēs pagaidu prasības gaisa kuģiem, lidojumiem un pilotiem, stāsta Civilās aviācijas aģentūras (CAA) Eiropas Savienības (ES) lietu un starptautisko attiecību daļas vadītāja AIVITA ĻUBĻINA-GOLDMANE.
īsumā
  • Bezpilota gaisa kuģu lidojumu skaits palielinājies tieši pēdējos gados.
  • Patlaban ir izstrādāts jauns MK noteikumu projekts, jo esošais regulējums ir morāli novecojis, neaptver visas jomas, tur nav uzskaitītas visas bezpilota lidaparātu kategorijas.
  • Noteikumu projekts paredz pamatprasības visiem bezpilota gaisa kuģiem, to lidojumiem, bezpilota gaisa kuģu īpašniekiem un valdītājiem, bezpilota gaisa kuģu pilotiem.
  • Bez īpašas atļaujas lidojumus ar bezpilota gaisa kuģi drīkstēs veikt, ja tā kopējā pacelšanās masa nepārsniedz 25 kilogramus un lidojuma augstums nav vairāk par 120 metriem virs zemes vai ūdens virsmas.
  • Pagaidu regulējums Latvijas līmenī nepieciešams, lai pēc gadiem diviem tas nenonāktu pretrunā ar ES līmeņa likumdošanu. ES līmenī aktīvi tiek strādāts, lai šādu regulējumu radītu un ieviestu.
  • Pirms pirkt bezpilota lidaparātu un noteikti pirms lidojumu veikšanas, ir jānoskaidro, kur to var darīt un saskaņā ar kādiem noteikumiem.

Cik bieži Latvijā notiek dronu lidojumi? Vai ir zināms, kādiem nolūkiem tie tiek izmantoti - komerciāliem, izklaides?

Jautājums ir tieši tāds, ja jūs prasītu, cik uz ielām ir divriteņu. Šādas statistikas Latvijā patlaban nav. Bet visvairāk bezpilota lidaparātus izmanto izklaides nolūkiem.

Vai Latvijā bezpilota lidaparāti ir vērojami sevišķi zemā augstumā ap lidostām? VAS "Elektroniskie sakari" ir izteikušies, ka teju ik nedēļu tiek fiksēti gadījumi, kad dronu lietotāji izmanto aviācijas frekvences, traucējot lidmašīnu aviosakarus.

Gadījumu skaitam, kad bezpilota lidaparāti pietuvojas gaisa kuģiem lidostas "Rīga" tuvumā to nolaišanās un pacelšanās laikā, ir vērojama tendence palielināties. Tie ir bijuši redzami arī vizuāli. Taču nevar apgalvot, ka šādu gadījumu ir bijis ļoti daudz, maksimāli vienreiz mēnesī.

Bezpilota gaisa kuģu lidojumu skaits palielinājies tieši pēdējos gados, jo tirgus attīstās, arvien vairāk cilvēkiem ir iespēja šādus lidaparātus iegādāties, un viņi to arī dara, ne vienmēr zinot to lietošanas noteikumus, tajā skaitā  – kur drons drīkst un kur nedrīkst lidot. Tas bieži vien arī rada draudus gan civilajai aviācijai, gan personām, mantai un īpašumam, kā arī citiem gaisa telpas lietotājiem. Vienlīdz nevar apgalvot, ka situācija veidojas katastrofāla.

Cilvēki ir jāinformē, ka vienmēr ir nopietni jāpadomā, kādas sekas varētu izraisīt bezpilota gaisa kuģu lidojumi.

Civilās bezpilota lidmašīnas aizvien vairāk kļūst par "reālu un augošu draudu" komerciālās aviācijas drošībai, februāra vidū šādu secinājumu izteikusi Starptautiskā gaisa transporta asociācija. Vai tā var teikt arī Latvijā?

Neteiktu, ka tas ir drauds – palielinās riski, kas apdraud civilās aviācijas drošumu un drošību, un riski ir dažādi.

Vai Latvijā ir konstatēti ļaunprātīgi gadījumi?

Nē, man tādi nav zināmi.

Taču lidaparātu īpašnieki nav informēti par savas darbības riskiem, par to, kādas sekas viņu izklaide varētu radīt. Pirms pirkt bezpilota lidaparātu un noteikti pirms lidojumu veikšanas, ir jānoskaidro, kur to var darīt un saskaņā ar kādiem noteikumiem.

Latvijā patlaban spēkā esošais tiesiskais regulējums par bezpilota gaisa kuģiem neesot visaptverošs un esot morāli novecojis.

Uz šo jomu ir attiecināmi 2006.gada 15.augusta Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.656 "Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un tādu cita veida lidaparātu lidojumi, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi".  Skaidrs, ka situācija, salīdzinot ar 2006.gadu, ir mainījusies. Tādēļ  Satiksmes ministrija sadarbībā ar CAA un vairākām citām iesaistītām institūcijām - Aizsardzības ministriju, Iekšlietu ministriju, Drošības policiju, VAS "Latvijas gaisa satiksme" un VAS "Elektroniskie sakari" – ir izstrādājusi jaunu MK noteikumu projektu ar tādu pašu nosaukumu tieši to iemeslu dēļ, kurus minējāt: esošais regulējums ir morāli novecojis, neaptver visas jomas, tur nav uzskaitītas visas bezpilota lidaparātu kategorijas.

Jaunais regulējums aptver visus lidaparātus, kuri attālināti, pilotam neesot bezpilota gaisa kuģī, spēj pacelties un lidot. Tādējādi noteikumu projekts paredz pamatprasības visiem bezpilota gaisa kuģiem, to lidojumiem, bezpilota gaisa kuģu īpašniekiem un valdītājiem, bezpilota gaisa kuģu pilotiem. Jo industrija attīstās, interese samilzt, arī par bezpilota gaisa kuģu izmantošanu tautsaimniecībā. CAA ir vērsušies vairāki interesenti, kuri vēlas bezpilota gaisa kuģus izmantot savu infrastruktūras objektu apsekošanai. Piemēram, akciju sabiedrība "Sadales tīkls" vēlas ar bezpilota lidaparātiem apsekot elektrolīnijas. Patlaban šo jautājumu izpētām, bet atbalstām šādu lidaparātu izmantošanā tautsaimniecības interesēs.

Paredzams, ka MK noteikumu projekts tuvākā laikā tiks izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Kad tas varētu būt?

Ļoti ceram, ka šis noteikumu projekts šomēnes (martā) tiks izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Patlaban MK noteikumu projekts atrodas iekšējā saskaņošanā Satiksmes ministrijā.

Kādas ir svarīgākās lietas, ko noteiks šie MK noteikumi?

Pirmkārt, tiek noteiktas prasības bezpilota gaisa kuģim, tā konstrukcijai un aprīkojumam dažādās situācijās. Ir noteikts, ka lidaparātam jābūt marķētam ar īpašnieka vai valdītāja vārdu un uzvārdu, ja juridiska persona – tad nosaukumu, tālruņa numuru. Tātad gaisa kuģim ir jābūt atpazīstamam.

Ciktāl noteikumi neparedz ierobežojumus, bez īpašas atļaujas lidojumus ar bezpilota gaisa kuģi drīkst veikt, ja tā kopējā pacelšanās masa nepārsniedz 25 kilogramus un lidojuma augstums nepārsniedz 120 m virs zemes vai ūdens virsmas.

Ja bezpilota gaisa kuģa kopējā masa pārsniedz pusotru kilogramu, tad ir paredzēta tiesību norma – gaisa kuģim ir jābūt apdrošinātam pret trešajām personām nodarīto kaitējumu.

MK noteikumu projektā ir izvirzītas prasības arī lidojumiem. Tie var tikt veikti tikai diennakts gaišajā laikā, no saullēkta līdz saulrietam, tiešas redzamības attālumā, bet ne tālāk kā 500 m horizontālā plaknē no gaisa kuģa tālvadības vietas jeb vietas, kur atrodas pilots. Savukārt, ja lidaparāta masa pārsniedz pusotru kilogramu, tad tālvadības vietai drošā attālumā jābūt norobežotai un tai nedrīkst piekļūt nepiederošas personas.

Ir noteikts, ka bezpilota gaisa kuģim jāatrodas drošā attālumā, nepasakot tieši, cik metri, no personām un īpašuma uz zemes, citiem gaisa telpas lietotājiem, piemēram, gaisa baloniem. Tā ir bezpilota gaisa kuģa pilota atbildība.

No gaisa baloniem?

Jā, ja, piemēram, bezpilota lidaparāts traucē gaisa balonam, tā pilots nekavējoties dod tam ceļu. Ir pateikti lidojuma noteikumi publiska pasākuma norises vietas tuvumā vai virs tās – ir paredzēti paaugstinātas drošības pasākumi, īpašs aprīkojums gaisa kuģim, ja veic lidojumu.

Ir ierobežojumi arī lidojumiem virs Aizsargjoslu likumā minētajiem infrastruktūras objektiem. Šajā gadījumā nepieciešams objekta īpašnieka vai valdītāja saskaņojums. Izņēmums ir vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas objekti – pieļaujam, ka šajā gadījumā riski ir ievērojami mazāki.

MK noteikumu projektā ir ietverti nosacījumi, kas paredz, ka bezpilota gaisa kuģa lidojumus drīkst veikt  ne tuvāk par 500 m no militārās infrastruktūras objektiem. Aizsardzības ministrija ir iesniegusi šo objektu sarakstu, un tas ir ietverts noteikumu projektā.

Jāņem vērā, ka bezpilota gaisa kuģim ir paredzēti lidojuma augstuma ierobežojumi. Atsevišķās vietās tie drīkst lidot ne augstāk par 50 m no zemes vai ūdens virsmas vai arī – vispār nedrīkst lidot. Ir jānāk uz CAA pēc atļaujas, jo augstāk sākas zona, kur lido civilā aviācija, un tad jau riski ir augstāki.

Cik augstu ir 50 metri?

50 metri - tas ir virs lieliem kokiem. Diezgan ievērojams augstums.

Vēlos informēt, ka bezpilota gaisa kuģu lidojumu augstuma ierobežojumi neattiecas uz darbībām, kas ietver lidojumus, lai apsekotu fiksētus objektus, piemēram, sakaru torni, mastu, bāku, ražotni. Šādā gadījumā šī objekta īpašnieks vai valdītājs pats lemj par objekta apsekošanu ar bezpilota gaisa kuģi. Nosacījums ir – jānodrošina, ka bezpilota gaisa kuģis lidojuma laikā ievēro attālumu, kas nepārsniedz 15 metrus horizontālajā plaknē no objekta. Tāpat lidojuma laikā nedrīkst pārsniegt objekta augstumu. 

MK noteikumu projekts paredz prasības personām. Noteikts, ka par bezpilota gaisa kuģa darbībām ir atbildīgs pilots. Nepieciešamības gadījumā viņš pieaicina lidojumu novērotāju, kas sniedz bezpilota gaisa kuģa pilotam atbalstu droša lidojuma veikšanai. Novērotājs obligāti ir piesaistāms, ja lidojumi tiek veikti kontrolējamā gaisa telpā; virs apdzīvotām vietām vai publisku pasākumu norises vietās. Pilotam un novērotājam jāspēj savstarpēji sazināties – ja balss saziņa nav iespējama, tad ar attiecīgiem sakaru līdzekļiem.

Kas var būt novērotājs?

Fiziska persona. Tā ir pilota izvēle, kurš tieši tas būs. Ja pilots būs atbildīgs, viņš par lidojuma novērotāju izvēlēsies kompetentu cilvēku, kurš saprot, ko dara, kurš var sniegt palīdzību, ja tā ir nepieciešama. Runājot par novērotāju, to var piesaistīt jebkura lidojuma gadījumā, ja pilots to vēlas. Ir  noteikts, ka bezpilota gaisa kuģa pilota un lidojumu novērotāja pienākumus var pildīt pilngadīga persona, tātad no 18 gadu vecuma.

Jāpiebilst, ka vienlīdz esam padomājuši arī par bērniem un jauniešiem. Ja persona nav sasniegusi 18 gadu vecumu, tā bez uzraudzības var pilotēt gaisa kuģi, piemēram, rotaļlietu, ar nosacījumu, ja bezpilota gaisa kuģa kopējā pacelšanās masa nepārsniedz puskilogramu un tā spēja pacelties ir ierobežota līdz 50 m augstumam. Pārējos gadījumos jaunietis var pildīt bezpilota gaisa kuģa pilota pienākumus pilngadīgas personas uzraudzībā.

Protams, ir aizliegts pildīt bezpilota gaisa kuģa pilota un lidojumu novērotāja pienākumus, kā arī uzraudzīt lidojumus, ko veic persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, atrodoties alkoholisko vielu ietekmē: alkohola koncentrācija asinīs nedrīkst pārsniegt 0,2 promiles. Tā ir vispārēja civilās aviācijas prasība. Varbūt šķiet, ka pārāk stingra, bet tomēr jāņem vērā, ka sekas bezpilota gaisa kuģa lidojumiem var būt gana nopietnas.

Protams, nedrīkst būt arī narkotisko, psihotropo un citu apreibinošu vielu ietekmē.

Tiktāl par prasībām gaisa kuģiem, lidojumam un personām. Ko vēl paredzēs jaunie MK noteikumi?

Tie nosaka, kā var lidot Latvijas kontrolējamā un nekontrolējamā gaisa telpā. Kontrolējamā gaisa telpā ir stingrāki ierobežojumi gan augstumam, gan gaisa kuģa kopējai pacelšanās masai, un ir noteiktas zonas, kur nekādā gadījumā nedrīkst lidot bez atļaujas. Piemēram, kontrolējamā gaisa telpā ir zonas, kur drīkst lidot, bet tikai ar lidaparātu, kura kopējā pacelšanās masa nepārsniedz pusotru kilogramu un nedrīkst pacelties augstāk par 50 m.

Kur Latvijā ir kontrolējamās gaisa telpas?

Piemēram, lidostā "Rīga" un ap to. MK noteikumu projektā arī noteikts, ka informācija par lidlaukiem, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un gaisa telpas struktūru Latvijā (tajā skaitā par kontrolējamo un nekontrolējamo gaisa telpu) ir atrodama VAS "Latvijas gaisa satiksme" mājaslapā Latvijas aeronavigācijas informācijas publikācijā.

Ja vēlamies lidot, ir jāiepazīstas ar šo informāciju, un tā ir katra paša atbildība.

Vai ir paredzētas arī kādas atkāpes no standarta MK noteikumiem?

Jā, šādus gadījumus esam paredzējuši. Ja bezpilota gaisa kuģa kopējā pacelšanās masa vai nepieciešamais lidojumu augstums ir lielāks par  maksimāli pieļaujamo, ir jāvēršas CAA, kas izvērtēs katru konkrēto gadījumu un lems par atļaujas izsniegšanu – tas ir ietverts MK noteikumu projektā.

Piemēram, zemnieks savus tīrumus grib kaisīt ar minerālmēsliem, izmantojot bezpilota gaisa kuģi. Līdz ar to gaisa kuģa svars ar visām kannām, kas pie tā piestiprinātas, ir, piemēram, 80 kg, tātad pārsniedz maksimāli pieļaujamos 25 kg. Bet lidos gaisa kuģis tikai piecu–desmit metru augstumā virs sava tīruma.

Cits piemērs, ja lidostas "Rīga" teritorijā kāda kompānija vēlas veikt lidojumus savās interesēs, piemēram, apsekot angārā novietoto gaisa kuģi. Arī šajā gadījumā pēc atļaujas jāvēršas CAA. Katrs gadījums tiks izvērtēts atbilstoši riskiem un citiem MK noteikumu projektā minētajiem nosacījumiem.

Vai ir bijuši tādi gadījumi, kad esat izsnieguši speciālas atļaujas?

Jā, ir bijuši. Piemēram, atļauja ir izsniegta lidojumam, nevis fotografēšanai.

Droni ir drauds ne tikai aviācijas drošībai, tie rada vajadzību risināt privātuma, datu aizsardzības un civilatbildības aspektus – ir secināts EP oktobra beigās pieņemtajā rezolūcijā, kurā prasīts regulēt bezpilota lidaparātu izmantošanu.

Protams, ir jārēķinās ar privātuma un personas datu aizsardzības likumdošanu un jāievēro šie principi un normas. Šajā jomā ne Eiropas Savienības līmenī, ne Latvijā patlaban nav paredzēts radīt ko unikāli jaunu tikai attiecībā uz bezpilota gaisa kuģiem. Ja praktiskā dzīve parādīs, ka tas ir jādara, tad tas tiks izvērtēts. Bet patlaban tiek atzīts, ka regulējums attiecībā uz privātumu un  personas datiem ir pietiekams, lai to pielāgotu arī šai situācijai.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas plāniem Eiropas Savienības (ES) līmeņa bezpilota gaisa kuģu tiesiskā regulējuma kopums varētu tikt pieņemts līdz 2017.gada beigām. Ko tas noteiks, un kā tas saskanēs ar Latvijas regulējumu?

Izstrādājot Latvijas tiesisko regulējumu, esam pētījuši pieredzi un tiesību aktus citās ES dalībvalstīs. Atsevišķus noteikumus esam konceptuāli pārņēmuši no Somijas tiesību aktiem, kur šo regulējumu pieņēma pērnruden.

Latvijas MK noteikumu projekts ir pirmais solis, lai sabiedrība, uzraugošās iestādes un industrijas pārstāvji būtu vienotā informācijas telpā, lai būtu aktuāls regulējums, kas ļauj darboties, bet tajā pašā laikā nodrošina zināmu drošuma līmeni.

MK noteikumi tiek radīti kā pārejas noteikumi uz apmēram diviem gadiem līdz vienotā ES līmeņa regulējuma pieņemšanai. Saskaņā ar Eiropas Komisijas iecerēm šāds regulējums varētu tikt ieviests līdz 2017.gada beigām.

Latvija pagaidām izstrādā vienotus bezpilota lidojumu principus bez detalizācijas, neaptverot, piemēram, pilotu kvalifikācijas, gaisa kuģu reģistra jautājumus, prasības operatoriem un ražotājiem un tamlīdzīgi.

Tātad ražotājam "Helico Aerospace Industries", kas radījis pašsekojošo bezpilota lidaparātu "AirDog", vēl uz skaidriem noteikumiem jāpagaida?

Var darboties saskaņā ar patlaban spēkā esošo regulējumu, bet tas gan nav pilnīgs. Pagaidu regulējums Latvijas līmenī ir tāpēc, lai pēc gadiem diviem tas nenonāktu pretrunā ar ES līmeņa likumdošanu. ES līmenī aktīvi tiek strādāts, lai šādu regulējumu radītu un ieviestu. Latvija un arī Rīga šajā ziņā tiek pieminēta, jo liels impulss ES līmeņa tiesiskā regulējuma tapšanā bija Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā notikusī augsta līmeņa konference par tālvadības gaisa kuģiem un to sistēmām. Tās laikā tapa Rīgas deklarācija, uz kuras pamatnostādnēm tagad atsaucas, izstrādājot ES līmeņa regulējumu.

Ja runājam par Eiropas līmeņa regulējumu, tad pirmais solis ir sperts. Pērn decembrī Eiropas Komisija nāca klajā ar aviācijas stratēģiju Eiropai, kurā ietilpa tā saucamās EASA Regulas projekts (jaunā redakcijā paredzēts izdot spēkā esošo Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr.216/2008). Šīs regulas projekts ietver trīs pantus un vienu pielikumu, kas attiecas tieši uz bezpilota gaisa kuģiem. Runa ir par vispārīgiem pamatprincipiem un regulējumu. Tālāk sekos īstenošanas un deleģētie akti, kuri paredzēs specifiskas tehniskas prasības un nosacījumus gaisa kuģiem, personālam, organizācijām, pārdevējiem, ražotājiem. Tas ir tas, kādēļ Latvija patlaban neizstrādā detalizētu regulējumu – nezinām, kāds būs ES regulējums. Ciktāl minētajā projektā ir noteikts, tas pilnībā sakrīt ar Latvijas iecerēto regulējumu – neesam nonākuši pretrunās, kas arī ir mūsu mērķis.

Kādas ir Eiropas ieceres droniem?

Decembrī Eiropas Komisija nāca klajā arī ar tehnisko viedokli par bezpilota gaisa kuģiem, kur aprakstīja savu vīziju. Latvijai šis redzējums ir gana pieņemams. Tajā, balstoties uz riska līmeni, ir iezīmētas trīs kategorijas, kā veidot tiesisko regulējumu. Pirmā ir zema riska jeb atvērtā kategorija, kur regulējuma īpatsvars būs neliels (tehniskās prasības gaisa kuģim, tā masai, lidojumiem, zonu princips). Otrā ir vidēja riska jeb specifiskā kategorija, kurai Latvijas gadījumā, lai veiktu lidojumus, būs jāsaņem CAA atļauja. Tiek pieļauta arī atzītās organizācijas noteikšana un iesaistīšana šajā procesā. Lēmuma pieņemšanā svarīga nozīme būs bezpilota gaisa kuģa operatora iesniegtajai rokasgrāmatai, kas ietvers arī risku izvērtējumu.

Trešā kategorija būs augsta riska jeb sertificētā kategorija, kur bezpilota gaisa kuģa operatoram nāksies rēķināties ar vispārējo spēkā esošo civilās aviācijas darbību regulējošo tiesisko regulējumu visās jomās.

Kas uzraudzīs bezpilota lidaparātu pārkāpumus, un kāda ir paredzēta soda sistēma?

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss jau šobrīd pieļauj uzlikt sodu par pārkāpumu, kurā iesaistīts bezpilota gaisa kuģis. Šīs tiesību normas tiks pilnveidotas vienlaikus ar ES līmeņa tiesiskā regulējuma pieņemšanu un ieviešanu. Tad arī būs zināms Latvijas tiesiskā regulējuma tvērums. Paredzams, ka nāksies izdarīt grozījumus likumā "Par aviāciju" un uz to pamata izdot jaunas MK līmeņa tiesību normas, kā arī var nākties pārskatīt virkni citu saistītu tiesību aktu.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU