Tieši tādēļ, ņemot vērā gan NATO austrumu flanga valstu ģeogrāfisko izvietojumu, gan Krievijas uzvedības neprognozējamību, NATO ir jau veikusi un turpina veikt būtiskus pasākumus, lai atturētu Krieviju no līdzīgām aktivitātēm pret kādu no Baltijas valstīm.
Papildus tam uzskatu, ka NATO Varšavas samitā šogad ir jāpieņem lēmumi par ilgtermiņa risinājumiem attiecībā uz Baltijas valstu aizsardzību. Savukārt Latvijas uzdevums ir stiprināt savas pašaizsardzības spējas, jo tikai NATO veiktie ilgtermiņa atturēšanas pasākumi, Latvijas pašaizsardzības spējas un agrā brīdināšana kopā var nodrošināt to, lai Krievija nekad militāri nevērstos pret Latviju vai kādu no Baltijas valstīm.
Mūsu valsts aizsardzība balstās uz trijiem galvenajiem nosacījumiem, kuri kopā veido tā saucamo atturēšanas politiku. Pirmkārt, tā ir valsts pašaizsardzības spēju nodrošināšana, attīstot savus bruņotos spēkus. Otrkārt, tā ir sabiedroto klātbūtnes un noteiktu uzņemošās valsts atbalsta spēju nodrošināšana. Treškārt, tā ir modernas agrās brīdināšanas un informācijas apmaiņas sistēmas nodrošināšana.
Šajā sakarā vēlos vēlreiz atgādināt, ka mana galvenā prioritāte šajā amatā ir NBS kaujas spēju celšana un nostiprināšana.
Tikpat nozīmīga ir NATO spēku klātbūtne – nozīmīga, ilglaicīga un redzama. Tāds ir mērķis, lai atturētu iespējamo agresoru un nepieļautu pat domu, ka kādā no NATO dalībvalstīm iespējams iebrukt.
