Ilona Lejniece: „Vai tiešām Latvijas mikrouzņēmumi nav pelnījuši labvēlīgāku uzņēmējdarbības vidi?”
Likumprojektā paredzēts mikrouzņēmuma pirmajos trīs darbības gados saglabāt līdzšinējo mikrouzņēmumu nodokļa likmi 9% apmērā. Uzskatu, ka šādu likmi tomēr vajadzētu saglabāt pirmos piecus darbības gadus. Kāpēc piecus?
Piecu gadu laikā būtu iespējams saplānot uzņēmuma tālāko attīstību, novēršot problēmas pārstrukturēt darbību saistībā ar pāreju vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā.
Lai dzīve neliktos rožulauks, papildus jau spēkā esošajiem ierobežojumiem likumdevējs paredzējis, ka tiks noteiktas nozares, kurās mikrouzņēmumam liegs piemērot mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu. Minētais solis sadārdzina administratīvo slogu un nerisina sociālo drošību.
Tā kā mikrouzņēmumu nodokļu maksātāji nepietiekami papildina valsts sociālo iemaksu budžetu, tiks paredzēts, ka mikrouzņēmumu darbinieki papildus likumā noteiktajam ir sociāli apdrošināmi ar mērķi trīs gadu laikā sasniegt sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu minimālo apmēru. Varbūt vajadzētu ļaut mikrouzņēmumiem attīstīties un stabili izaugt un tikai tad uzlikt papildu nosacījumus?
Turklāt likumdevējs ir noteicis: ja mikrouzņēmumā tiks nodarbināts vismaz viens darbinieks, kas ir strādājis citā mikrouzņēmumā, tad maksājamā nodokļa likme sasniegs 12 procentus. Ja nodarbinātais būs strādājis uzņēmumā, kas ir sniedzis pakalpojumus mikrouzņēmumam, tad pastāv iespēja zaudēt mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu un var tikt piemērotas soda sankcijas. Mikrouzņēmumu nodokļa likumprojekts kļuvis sarežģīts, piņķerīgs, nesaprotams un tālu aizgājis prom no sava mērķa.
Mikrouzņēmumiem ir ierobežoti resursi, tāpēc jo svarīga ir labvēlīgas uzņēmējdarbības vides izveidošana, tostarp birokrātiskā sloga mazināšana un tiesiskā regulējuma uzlabošana.
Vai tiešām Latvijas mikrouzņēmumi nav pelnījuši labvēlīgāku uzņēmējdarbības vidi?