SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
09. janvārī, 2015
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Nodokļi

Aktualitātes Mikrouzņēmumu nodokļa likumā

No 2015.gada 1.janvāra, apgrozījumam līdz 7000 eiro ir 9%, bet gadījumā, ja apgrozījums pārsniedz 7000 eiro (ir no 7000,01 eiro līdz 100 000 eiro), tad 2015.gadā likme ir 11%, 2016.gadā – 13%, 2017.gadā – 15 procenti.

LV portāla infografika

Ar 2015.gada 1.janvāri spēkā stājās izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, kas turpmāk atkarībā no nodokļu maksātāja apgrozījuma ievieš divas likmes – 9% un 11%. Priekšlikumi atcelt paaugstināto likmi budžeta pieņemšanas procesā atsaucību neguva, taču tagad Saeimā atrodas vairāku deputātu iesniegtais likumprojekts, kas paredz divas citas likmes – 9% un 12%, kā arī atšķirīgu to piemērošanas kārtību.
īsumā

MUN likmes no 2015.gada 1.janvāra:

  • apgrozījums līdz 7000 eiro - 9%;
  • apgrozījums no 7000,01 eiro līdz 100 000 eiro -11%.

2013.gada 6.novembrī Saeimā pieņemtie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā noteica pakāpenisku šī nodokļa likmes paaugstināšanu, sākot ar 2015.gada 1.janvāri. Respektīvi, tika koriģēta 6.panta (Mikrouzņēmumu nodokļa likme) 1.daļa un ieviesta 6.panta 1.1daļa, nosakot: likme, sākot no 2015.gada 1.janvāra, apgrozījumam līdz 7000 eiro ir 9%, bet gadījumā, ja apgrozījums pārsniedz 7000 eiro (ir no 7000,01 eiro līdz 100 000 eiro), tad 2015.gadā likme ir 11%, 2016.gadā – 13%, 2017.gadā – 15 procenti.

Šie grozījumi ir stājušies spēkā 2015.gada 1.janvārī. Finanšu ministrija skaidro, ka tajos gadījumos, kad apgrozījums pārsniegs 7000 eiro, 11% likme tikšot piemērota nevis visam apgrozījumam, bet tikai tai daļai, kas pārsniedz 7000 eiro.

Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 7.panta 2.daļa nosaka, ka mikrouzņēmums iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarāciju līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam, bet 7.panta 3.daļa - mikrouzņēmums maksā mikrouzņēmumu nodokli līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam VID mājaslapā norādītajos valsts budžeta ieņēmumu kontos.

"MUN maksātāja statuss un likme ir bijis diskusiju objekts kopš tā ieviešanas brīža 2010.gadā."

Saistībā ar likmes izmaiņām atkarībā no apgrozījuma ir arī veikti grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 8.aprīļa noteikumos Nr.190 "Noteikumi par mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību".

Valsts ieņēmumu dienests informatīvajā materiālā norāda: lai nodrošinātu Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteikto attiecībā uz 9% likmes piemērošanu mikrouzņēmuma ceturkšņa apgrozījumam, kas no gada sākuma nepārsniedz 7000 eiro, kā arī 2015.gadā 11% likmes (2016.gadā – 13% likmes, 2017.gadā – 15% likmes) piemērošanu apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro, ir veiktas izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas aizpildīšanas kārtībā un deklarācijas veidlapā. Mikrouzņēmumu nodokļa deklarācija ir papildināta ar 5.1 un 8.1 rindu.

Noteikumi paskaidro arī jauno mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas rindu aizpildīšanas kārtību, kā arī deklarācijas aizpildīšanas kārtību, ja Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteiktajos gadījumos mikrouzņēmums izmanto tam noteiktās tiesības nepiemērot palielināto mikrouzņēmumu nodokļa likmi 20 procentus apgrozījuma pārsnieguma daļai virs 100 000 eiro, kā arī 2 procenta punktus par katru papildus nodarbināto darbinieku virs pieciem darbiniekiem.

Jauna iecere – maza likme tikai starta gadiem

Saeimas darba kārtībā ir arī jauna iecere – likumprojekts "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā", ko iesnieguši Saeimas deputāti Edgars Putra, Kārlis Šadurskis, Jānis Vucāns, Artis Rasmanis, Imants Parādnieks, Andris Bērziņš, nodots  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Lai gan likumprojekta anotācijā norādīts, ka tas jāskata steidzamības kārtā kopā ar valsts budžeta 2015.gadam likumprojekta paketi, Finanšu ministrija skaidro, ka iecerētais dzīvē nav noticis, tāpēc Budžeta komisijā iesniegto likumprojektu deputāti sākšot vētīt tikai pēc gadu mijas brīvdienām.

Jaunā likumprojekta grozījumi paredz:

  1. 6.panta 1.daļu atstāt nemainītu, respektīvi, saglabāt 9% MUN likmi apgrozījumam līdz 7000 eiro;
  2. koriģēt 6.panta 1.1 daļu, respektīvi, jaunās – pakāpeniskā nodokļa pieauguma  kārtības vietā noteikt visiem MUN maksātājiem vienu likmi – 9% neatkarīgi no apgrozījuma, tas ir, līdz Mikrouzņēmumu nodokļa likumā atļautajam 100 000 eiro apgrozījumam; 
  3. nesaistīti ar apgrozījumu ieviest jaunu likmi – 12%; sākot ar saimnieciskās darbības ceturto taksācijas gadu, visiem līdzšinējiem MUN maksātājiem šo uzskaiti sākot no 2015.gada 1.janvāra.

MUN likme: "par" un "pret"

MUN maksātāja statuss un likme ir bijis diskusiju objekts kopš tā ieviešanas brīža 2010.gadā. Nodokļa atbalstītāji uzskatīja, ka tas ir veids, kā atvieglot nodokļu nomaksas kārtību mazajiem uzņēmējiem un uzņēmējdarbības uzsācējiem (tostarp vienkārša atskaišu sistēma), kā arī mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru, par ko liecina arī MUN popularitātes kāpums. Savukārt nodokļa pretinieki jau 2010.gadā runāja par nevienlīdzību, jo īpaši piesaucot MUN maksātāju valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) apmēru.

Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne norādījusi, ka  2014.gada novembrī ir reģistrēti vairāk nekā 40 000 MUN maksātāju, no kuriem aptuveni divas trešdaļas ir SIA. Savukārt 91% no MUN maksātājiem - SIA īpašniekiem - vienlaikus ir dalībnieki arī citās saimnieciskās darbības formās. Saskaņā ar MUN likuma 2.panta 3.daļu MUN maksātāja statusu var izvēlēties visu saimnieciskās darbības formu pārstāvji – SIA, IK, saimnieciskās darbības veicēji, zemnieku un zvejnieku saimniecības. Mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu var izvēlēties arī mazkapitāla SIA, jo mikrouzņēmuma statuss nosaka nodokļu maksāšanas režīmu, kamēr SIA, tostarp mazkapitāla SIA, ir saimnieciskās darbības juridiskais statuss (forma).

Finanšu ministrija aprēķinājusi, ka 2013.gadā MUN kopējie ieņēmumi bija 41,1 miljons eiro ar regulāru ikgadēju izaugsmes tendenci. Tie veido 0,61% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem. MUN maksātāji ir aptuveni 11% no visiem saimnieciski aktīvajiem nodokļu maksātājiem. 2013.gadā populārākā MUN maksātāju darbības sfēra bija profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniegšana.

MUN režīmu piemēro aptuveni 10% no visiem darba ņēmējiem. Līdz 2013.gada 31.decembrim sociālajai apdrošināšanai reģistrēto MUN maksātāju darbinieku kopējais skaits bija 108,7 tūkstoši, no kuriem 52% darbinieka vai pašnodarbinātās personas statuss ir bijis jau pirms MUN maksātāja statusa iegūšanas. A.Kaļāne uzskata, ka MUN šobrīd kalpo "tikai kā izdevīgs nodokļu režīms".

Aktīvi pret MUN likmes celšanu iestājas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kurš jau iepriekš likmes celšanu nodēvējis par "katastrofu mazajam biznesam Latvijā". "Mikrouzņēmumu kā uzņēmējdarbības formas izveide ir mazinājusi ēnu ekonomiku Latvijā un legalizējusi desmitiem miljonu latu, kas šobrīd kā mikrouzņēmumu darbinieku atalgojums silda iekšējo tirgu," atzīst J.Endziņš, vēršot uzmanību, ka mikrouzņēmumu nodokļa paaugstināšana daļu sīkbiznesa aizdzīs atpakaļ ēnu sektorā un mazinās jaunu biznesa ideju pārtapšanu mikrouzņēmumos. LTRK arī akcentē, ka puse no MUN strādājošajiem strādā arī vispārīgajā nodokļu maksāšanas režīmā, tādējādi uz šiem cilvēkiem sociālo garantiju problēmas neattiecas.

Klupšanas akmens – sociālās garantijas

Likmes kāpuma atbalstītāju galvenais arguments ir MUN maksātāju niecīgās sociālās garantijas. Jāatzīst, ka tās sociālās garantijas, kas saistītas ar pabalstu saņemšanu darba spējīgā vecumā (piemēram, slimības pabalsts), tiešām MUN darbiniekiem ir niecīgas, salīdzinot ar darbiniekiem, par kuriem algas nodokļi tiek nomaksāti atbilstoši vispārējam nodokļu maksāšanas režīmam. Tiesa, "aplokšņu" algu saņēmējiem nav pat šādu garantiju.

Savukārt secinājumos un aprēķinos par MUN darbinieku nākotnes pensijām ir pietiekami daudz neskaidru jautājumu, kaut vai tāpēc, ka nākotnes pensija – atbilstoši slavētajai Latvijas trīs līmeņu pensiju sistēmai – būs atkarīga ne tikai no iemaksām 1.pensiju līmenī, bet arī no katra individuālās veiksmes 2.pensiju līmenī un katra indivīda paša atbildības pakāpes 3.pensiju līmenī.

Labklājības ministrija (LM) ir aprēķinājusi, ka, saņemot bruto algu 500 eiro mēnesī, darbinieks – darba ņēmējs vispārējā kārtībā - iemaksas minimālajai vecuma pensijai 1.līmenī uzkrās 15 gados, kamēr MUN darbinieks – 69 gados. Tiesa, LTRK šos teorētiski biedējošos aprēķinus atspēko, norādot uz faktisko situāciju dzīvē: puse no MUN strādājošajiem strādā arī vispārīgajā nodokļu maksāšanas režīmā, tādējādi uz viņiem sociālo garantiju problēmas neattiecas.

"MUN likmes kāpuma atbalstītāju galvenais arguments ir šī nodokļa maksātāju niecīgās sociālās garantijas."

MUN darbiniekam bruto alga ir vienlīdzīga ar neto algu – darba ņēmēja alga ar nodokļiem netiek aplikta, viņš nevar pretendēt uz neapliekamo minimumu, atvieglojumiem par apgādājamo. Turklāt, ja MUN darbinieks paralēli strādā arī vēl citā uzņēmumā, kas nodokļus maksā vispārējā kārtībā, viņš arī šajos uzņēmumos nevar pretendēt ne uz neapliekamo minimumu, ne uz atvieglojumiem par apgādībā esošām personām, piemēram, bērniem. Publiskai diskusijai netiek piedāvāti aprēķini par to, kādas summas darbinieki ar dubultu darba ņēmēja statusu atstāj valsts budžetā, "neizņemot" tās caur neapliekamo minimumu vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumiem par apgādājamo.

MUN darbinieka sociālās garantijas tiek aprēķinātas no darba devēja apgrozījuma. MUN likuma 8.pants nosaka, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligātām iemaksām (sociālās garantijas – pabalsti, pensija) tiek novirzīti 65% no tās summas, ko kā 9% no apgrozījuma nodoklī ir samaksājis darba devējs. Tātad darbinieks, kura bruto alga ir 500 eiro, strādājot MUN, arī "uz rokas" saņem 500 eiro, savukārt aprēķināto sociālo garantiju (iemaksu objekts, reģistrētais pensijas kapitāls) apmērs katrā konkrētajā gadījumā atšķirsies: tas būs atkarīgs no darba devēja samaksātā 9% apgrozījuma nodokļa lieluma, kā arī uzņēmumā nodarbināto skaita, kuri savā starpā dala nodoklī pārskaitīto summu. MUN darbinieka sociālās garantijas nav saistītas ar bruto algu.

LM informē, ka 2013.gadā mikrouzņēmumu darbinieku vidējais iemaksu objekts bija 112,30 eiro mēnesī - līdz ar to sociālās apdrošināšanas pakalpojumi mikrouzņēmumu darbiniekiem tika aprēķināti vidēji no 112,30 eiro. MUN likums paredz iespēju brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai.

Vienlaikus jāatceras, ka MUN likuma 3.pants darba devējam uzliek par pienākumu informēt darba ņēmēju, ka darbinieku nodarbina uzņēmums - MUN maksātājs.

MUN diskusijā "pazūd" pensiju sistēmas trīs līmeņi

MUN un sociālo garantiju kontekstā svarīgi atcerēties, ka, runājot par vecuma pensiju,   Latvijā jau kopš 2001.gada jūlija pastāv trīs līmeņu pensiju sistēma: valsts obligātā nefondēto pensiju shēma (1.līmenis), valsts fondēto pensiju shēma (2.līmenis) un privātā brīvprātīgā pensiju shēma (3.līmenis). Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra norāda, ka visu trīs līmeņu vienlaikus pastāvēšanas mērķis ir nodrošināt pensiju sistēmas stabilitāti, samazinot katra līmeņa iespējamos demogrāfiskos vai finansiālos riskus.

Pensiju sistēmas 1.līmenī ir iesaistīti visi sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēji. Veiktās iemaksas tiek izmantotas, lai izmaksātu vecuma pensijas esošajai pensionāru paaudzei. 2.līmenī iesaistīto dalībnieku veiktās sociālās iemaksas ar viņu izvēlētā līdzekļu pārvaldītāja starpniecību tiek ieguldītas finanšu tirgū un uzkrātas konkrētā iemaksu veicēja pensijai. Savukārt 3.līmenis nodrošina iespēju katram individuāli pēc savas izvēles veidot papildu uzkrājumus savai pensijai privātajos pensiju fondos, izmantojot banku un apdrošinātāju pakalpojumus.

Jāpiebilst, ka LM jau ilgstoši vērš cilvēku – pašreizējo nodokļu maksātāju - uzmanību uz to, ka šobrīd 1.līmenī uzkrātais pensijas kapitāls nākotnē veidos tikai salīdzinoši nelielu daļu no vecuma pensijas, tā aicinot sabiedrību aktīvi iesaistīties arī 2. un 3.līmenī.

MUN "masu aprēķinos" iekļaut 2. un 3.līmeņa pensijas prognozes būtu pietiekami sarežģīti, ņemot vērā šo produktu augsto individualizācijas pakāpi. Pašreizējā diskusija par MUN darbinieku pensijām notiek, distancējoties no trīs līmeņu pensiju sistēmas, prioritāri izceļot aprēķinus attiecībā uz pensiju 1.līmeni, kurā veiktās iemaksas tiek izmantotas pensiju izmaksai esošajiem pensionāriem.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU