Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
No šā gada kapitālsabiedrībās, kurās neviens darbinieks vai valdes loceklis nesaņem algota darba ienākumus vismaz minimālas algas apmērā, bet kurās konkrētajā mēnesī ir apgrozījums vismaz piecu minimālo mēneša darba algas apmērā (1800 eiro), jāmaksā darbaspēka nodokļi par visiem valdes locekļiem no vismaz minimālās algas. Jaunās nodokļu prasības netiks piemērotas kalendāra gadā, kurā kapitālsabiedrība reģistrēta Uzņēmumu reģistrā (kurā tā ir uzsākusi darbību).
FOTO: SXC
Jāmaksā VSAOI un IIN no kapitālsabiedrības valdes locekļa domājamā jeb nosacītā ienākuma (no vismaz 360 eiro):
2014.gadā Latvijā tika ieviests jauns nodokļu iekasēšanas veids – nodokļa aprēķināšana no domājamā (jeb nosacītā) ienākuma. Tas tika attiecināts tikai uz kapitālsabiedrību valdes locekļiem, kuri iepriekš, būdami uzņēmuma amatpersonas, savus pienākumus veica atbilstoši Komerclikuma 221.panta 8.daļai, kas nosaka: valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību, kas atbilst viņa pienākumiem.
Praksē šis likuma pants ļoti bieži izpaudās kā niecīgas algas (par konkrētām stundām) maksāšana valdes loceklim vai algas nemaksāšana vispār gan tādēļ, ka uzņēmējiem šāda pieeja, protams, ļāva ietaupīt algas nodokļu apmēram atbilstošus finanšu līdzekļus, gan arī tādēļ, ka nereti dzīvē tiešām uzņēmumos, īpaši mazākos uzņēmumos, vienkārši nepietika līdzekļu paša valdes locekļa (kas nereti bija arī īpašnieks) algai un tās nodokļu regulārām ikmēneša izmaksām.
Tādējādi ar pagājušā gada 1.janvāri Latvijā tika iedzīvināts jauns termins "valdes locekļu domājamais ienākums" (arī nosacītais ienākums). Tas nozīmēja, ka neatkarīgi no tā, vai valdes loceklis reāli saņēma vai nesaņēma algu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN) no algas, iestājoties noteiktiem kritērijiem, bija jāsamaksā tik un tā.
Šim nodoklim tolaik iebilda uzņēmēju organizācijas, jo īpaši tādēļ, ka viens no būtiskajiem nosacījumiem bija gada apgrozījuma fakts, nevis situācija konkrētajā mēnesī.
Tagad - ar 2015.gada 1.janvāri – ir spēkā grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākumu nodokli" (8.panta 2.9 un 2.10 daļa) un grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (1.panta 2.punkta "m" apakšpunkts un 14.panta 12.3 daļa), kas nosaka jaunu kārtību šī nodokļa aprēķināšanai. Tagad tas vairs nav atkarīgs no pirmstaksācijas (iepriekšējā) gada apgrozījuma: tā aprēķinu kārtība ir atkarīga tikai no situācijas tagadnē, tas ir, esošā taksācijas gada attiecīgajā mēnesī.
Jaunais slieksnis – apgrozījums 1800 eiro mēnesī
Finanšu ministrija likumprojekta anotācijā ir norādījusi, ka sākotnēji norma ieviesta cīņā ar ēnu ekonomiku, taču praksē konstatēts, ka jāveic grozījumi, kas normas darbību pilnveidotu. Tāpēc tagad notiek atteikšanās no sasaistes ar pirmstaksācijas gada apgrozījumu, un vienīgie šī nodokļa piemērošanas kritēriji ir konkrētā mēneša apgrozījums un par vismaz minimālo algu algota darbinieka (ne)esamība.
Finanšu ministrija uzsver, ka minimālais apgrozījuma apmērs, kas nepieciešams, lai kapitālsabiedrība kvalificētos normas piemērošanai, ir palielināts tādēļ, lai neradītu papildu slogu mazajām kapitālsabiedrībām, kā arī lai novērstu nodokļu plānošanu, maksājot nodokļus katru otro gadu.
"Jaunās darbaspēka nodokļu prasības valdes locekļiem nav piemērojamas tajā gadā, kad kapitālsabiedrība reģistrēta Uzņēmumu reģistrā."
Tātad no 2015.gada 1.janvāra ir noteikts pienākums maksāt VSAOI un IIN no kapitālsabiedrības valdes locekļa domājamā ienākuma, kas atbilst minimālajai mēneša darba algai – 360 eiro, ja kārtējā taksācijas gada mēnesī kapitālsabiedrībā nav bijis neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību vismaz 360 eiro apmērā, un attiecīgā mēneša apgrozījums ir lielāks par 1800 eiro, tas ir, pārsniedz piecas minimālās mēnešalgas.
Valsts ieņēmumu dienesta skatījumā tajā mēnesī, kad izpildīti abi minētie kritēriji, kapitālsabiedrības valdes loceklis ir guvis ar abiem "algas nodokļiem" apliekamu ienākumu minimālās mēneša darba algas - 360 eiro – apmērā.
Kad var nemaksāt
Par "domājamo ienākumu" un tā aplikšanu ar nodokļiem var nedomāt jaundibinātās kapitālsabiedrības, respektīvi, minētie nosacījumi nav piemērojami tajā gadā, kad kapitālsabiedrība reģistrēta Uzņēmumu reģistrā. Tie nav piemērojami arī tajā gadījumā, ja kāds no kapitālsabiedrības valdes locekļiem kā valdes loceklis citā kapitālsabiedrībā mēnesī gūst atlīdzību, sākot no 1800 eiro, un abas kapitālsabiedrības ir vienas uzņēmumu grupas dalībnieces likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" izpratnē.
Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 12.panta 7.daļa nosaka, ka uzņēmumu grupa sastāv no galvenā uzņēmuma un visiem galvenā uzņēmuma apakšuzņēmumiem. Galvenā uzņēmuma definīciju nosaka 12.panta 8.daļa, galvenā uzņēmuma apakšuzņēmuma definīciju – 12.panta 9.daļa, bet 9.daļas piemērošanas nosacījumus likumdevējs iekļāvis šī paša panta 10.daļā.
Norma uz MUN maksātājiem neattiecas
Uz kapitālsabiedrības (SIA) – mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājas – valdes locekļiem jaunie nosacījumi par domājamo ienākumu neattiecas. Valsts ieņēmumu dienests skaidro, ka MUN maksātāja valdes locekļi ir darba ņēmēji, ar kuriem noslēgts darba līgums.
Kā zināms, SIA – vispārējā režīma nodokļu maksātāju - valdes locekļi teorētiski var būt gan darba ņēmēji Darba likuma izpratnē, gan arī tādi nebūt, ņemot vērā, ka viņu tiesības un pienākumus nosaka Komerclikums.
Savukārt gadījumos, kad SIA ir Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēta kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, tā maksā tikai mikrouzņēmumu nodokli jeb tā saucamo apgrozījuma nodokli, kura likme ar 2015.gada 1.janvāri ir 9% vai 11% mēnesī - atkarībā no apgrozījuma. Savukārt nodokļi par MUN darbiniekiem tiek rēķināti atbilstoši speciālai kārtībai, balstoties uz apgrozījumu, nevis bruto algu.
