VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Agita Kaupuža
Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvniecības Briselē vadītāja
07. februārī, 2013
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Pašvaldības
2
2

Latvija un eiro zona: kas derīgs mums un pievilcīgs citām valstīm

Patlaban eiro ieviešanu Latvijā atbalsta tikai aptuveni 20% iedzīvotāju.

FOTO: Māris Kaparkalējs

Janvāra beigās 19 Latvijas pašvaldību vadītāji Briselē tikās ar Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta pārstāvjiem, lai apspriestu tādas patlaban Latvijas sabiedrībā aktuālas tēmas kā eiro ieviešana un Eiropas Savienības kohēzijas politika pēc 2013.gada. Tas nozīmē arī pašvaldībās pieejamā struktūrfondu finansējuma jaunas prioritātes un noteikumus.

Sarunas gaitā atklājās interesanti argumenti, kādēļ Latvijai vajadzētu pievienoties eirozonai un kāpēc pati eirozona būtu priecīga uzņemt Latviju savā lokā, lai gan tās dalībvalstu vidū varētu būt arī "pelēkie kardināli", kas ieinteresēti aizkavēt šo procesu.

Eiropas Komisija izvairīga par konkrētu eiro ieviešanas laiku

Mūsu valstī jau tapis Latvijas Nacionālais euro ieviešanas plāns, 31.janvārī Saeima pieņēma Euro ieviešanas likumu un notiek aktīva gatavošanās, lai kļūtu par šīs monetārās savienības saimes locekli. Tomēr Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro lietu komisāra Olli Rēna (Olli Rehn) Kabineta eksperts Taneli Lahti (Taneli Lahti) bija izvairīgs konkrēta datuma nosaukšanā, kad Latvija varētu pievienoties eirozonai: "Mēs bieži pieminam Latvijā veiktās ekonomikas stiprināšanas reformas kā labu piemēru. Šā procesa kulminācija būs Latvijas pievienošanās eirozonai, taču par konkrētu laiku neko nesolu – tas vēl jāpēta."

Vienlaikus viņš atzina, ka mūsu valstij būtu jāpievienojas eirozonai, jo tas ne tikai stiprinās Latvijas ekonomiku, bet arī pašu eirozonu, kas kļūs pievilcīgāka, iegūstot reformētu un atveseļotu Latvijas ekonomiku.

"Joprojām pietrūkst pārliecinošu argumentu, kādēļ atteikties no savas nacionālās valūtas."

Diskusijas gaitā Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks norādīja, ka eiro ieviešana varētu šķist nepieciešama sabiedrības mazākajai daļai – uzņēmējiem un tiem, kam nākas pārvietoties valstīs, kas pievienojušās eiro valūtas zonai; tāpēc patlaban šīs valūtas ieviešanu Latvijā atbalsta tikai aptuveni 20% iedzīvotāju. "Cilvēki ir pārliecināti – pēc eiro ieviešanas cenas celsies. Turklāt eiro banknotes ir neērtāk ielikt makā: tās ir lielākas," iedzīvotāju emocionālās izjūtas par šo jautājumu atklāja G.Libeks.

Patlaban joprojām trūkst vienkāršu, bet pārliecinošu argumentu, kā skaidrot iedzīvotājiem, kuri ikdienā neceļo uz eirozonas valstīm un nepārskaita naudu no latu konta uz eiro kontu, kādēļ atteikties no savas nacionālās valūtas. Atbildot uz Jaunjelgavas novada mēra vaicāto, kādi varētu būt ikviena pašvaldības iedzīvotāja nozīmīgākie ieguvumi pēc eiro ieviešanas, T.Lahti kā praktiskus labumus uzsvēra cenu salīdzināmību, zemu inflāciju un kredītu procentu likmes. Savukārt par svarīgu politisku ieguvumu viņš atzina iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanā par ekonomikas nākotni, kurā aicināti tikai eirozonas valstu pārstāvji.

"Ja jūs tur neesat, jums būs vienkārši jāpiemērojas. Ja jūs tur esat, jums ir ietekme. Tāpēc patlaban neredzu, kādi būtu reāli zaudējumi, ja Latvija pievienojas eirozonai," secināja T.Lahti.

Tāpat savu pārliecību par ieguvumiem, pievienojoties eirozonai, diskusijā ar pašvaldību pārstāvjiem pauda Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Kārlis Šadurskis: "Varēsim ietaupīt līdzekļus valsts budžetā, jo arī valsts iestādes vairs nemaksās bankām par transakcijām, kas ir desmit reizes lielāka summa nekā gaidāmās Latvijas iemaksas Eiropas stabilizācijas mehānismā."

Viņa teiktais arī mazliet gaisina noslēpumainības plīvuru pār T.Lahti pieminēto izpētes laiku un izvairīšanos nosaukt 2014.gada 1.janvāri kā iespējamo eiro ieviešanas dienu. Saskaņā ar sabiedrībā prezentēto eiro ieviešanas kalendāru šā gada aprīlī vai maijā Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka varētu nākt klajā ar konverģences ziņojumu par Latviju. K.Šadurskis norādīja uz izskanējušām bažām par to, ka kāda no vecajām ES dalībvalstīm politisku apsvērumu dēļ varētu izteikt kritiskus pieņēmumus par mūsu valsts spējām ilgstoši izpildīt Māstrihtas kritērijus, kurus patlaban ievērojam kopš pagājušā gada decembra.

Struktūrfondi - joprojām svarīgākās investīcijas

Nākamā gada 1.janvāris ir ne tikai plānotais eiro ieviešanas datums, bet arī diena, kad sāksies jaunais ES finanšu plānošanas periods, un struktūrfondu programmas savu darbību sāks jau pēc jauniem noteikumiem. Pērnā gada decembrī aizsākās regulāras Eiropas Komisijas un Latvijas atbildīgo institūciju pārstāvju tikšanās, lai jau konkrētāk runātu par struktūrfondu prioritātēm un to izlietojumu. Tajās piedalās arī Eiropas Komisijas Reģionālās un pilsētu politikas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietnieks īstenošanas jautājumos Normunds Popens, kurš pašvaldību pārstāvjiem atklāja Eiropas Komisijas redzējumu par svarīgākajām Latvijas prioritātēm nākamajā plānošanas posmā.

Viņš norādīja, ka prioritātei vajadzētu būt uzņēmējdarbības atbalstam, kā arī inovācijai – pasākumiem, kas veicina ekonomikas attīstību. Nākamajā periodā struktūrfondu finansēto projektu pievienotajai vērtībai jābūt lielākai. Tāpat viņš uzsvēra, ka jāturpina attīstīt arī infrastruktūra, enerģētikas infrastruktūra un pieeja internetam, taču tam jābūt saistībā ar ekonomikas un uzņēmējdarbības veicināšanu gan pilsētās, gan arī reģionos un mazākās pašvaldībās. "Vienkārši atbalstu vietējiem ceļiem Eiropas Komisija nesaskata kā Eiropas projektu, ja nu vienīgi to sasaista ar uzņēmējdarbību," atklāja N.Popens.

"Šā gada aprīlī vai maijā Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka varētu nākt klajā ar konverģences ziņojumu par Latviju."

Vairākas Latvijas pašvaldības un Latvijas Pašvaldību savienība izteikusi priekšlikumu nākamajā plānošanas periodā noteiktu daļu no kopējā valstij pieejamā kohēzijas politikas finansējuma piešķirt pašvaldībām, uz ko sarunā norādīja arī Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns.

N.Popens to vērtēja pozitīvi: "Jūsu pieeja ir absolūti pareiza, taču jāskatās, lai būtu līdzsvars. Varbūt to varētu darīt reģionu līmenī. Eiropas Komisija vēlas integrētu teritoriālo pieeju visam, lai struktūrfondu finansētais projekts iekļautos integrētā teritoriālā attīstībā. Savukārt jautājums par kvotām ir dalībvalsts lēmums." Tāpat viņš norādīja, ka Eiropas Komisijai ir svarīgi redzēt to, ka pašvaldības nāk klajā ar konkrētām idejām par uzņēmējdarbības un ekonomikas attīstību savās teritorijās, lai vienmērīga izaugsme būtu visā Latvijas teritorijā, ne tikai Rīgā. Vēl jo vairāk tas ir svarīgi tāpēc, ka nākamajos septiņos gados struktūrfondu finansējums Latvijā joprojām būs viena no izšķirošajām investīcijām.

Eiropas Komisijas pārstāvis aicināja pašvaldības tieši patlaban ļoti aktīvi iesaistīties diskusijās ar atbildīgajām valsts institūcijām par nākamā perioda fondu līdzekļu plānošanu un paust savas intereses: "Svarīgi noteikt principus jau pašā sākumā, taču tam jānotiek dalībvalsts līmenī, jo projektu izvērtēšanu veic dalībvalsts un tās institūcijas, nevis Eiropas Komisija."

N.Popens uzsvēra, ka šis ir brīdis, lai izvērtētu, ko vēlamies atšķirīgu no iepriekšējiem plānošanas posmiem, un objektīvi palūkotos, kas vajadzīgs valstī, reģionos un pašvaldībās.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU