Var sevi mierināt arī ar domu, ka pie krituma lielā mērā vainojami specifiski, lai neteiktu savdabīgi notikumi, kam ir mazs sakars ar nozares ilglaicīgo virzību. Izlaide ķīmiskajā rūpniecībā mēneša griezumā kritusies par 47,4%, taču, kā jau informējusi Centrālā statistikas pārvalde (CSP), ķīmiskajā rūpniecībā vismaz izlaides apjomu ziņā šobrīd dominējošajai bioeļļas ražošanai aptrūcies izejvielu, acīmredzot rapša sēklas. Pēc ražas ievākšanas problēmai vajadzētu atrisināties, turklāt šim sektoram ir daudz lielāka ietekme uz rūpniecības izlaides apjomu nekā uz pievienoto vērtību.
Apakšnozaru datos ir kāds patiešām nepatīkams skaitlis – tā nav ķīmijas produkcijas izlaides samazināšanās gandrīz uz pusi, bet gan kritums gatavo metālizstrādājumu ražošanā par 3,9%, kas padziļinājis kritumu gada griezumā līdz 11,3% pēc trīs mēnešus ilgušās lejupslīdes. Šīs apakšnozares līknes noliekšanās uz leju ir līdz šim nepārprotamākā eirozonas recesijas ietekmes zīme un ir arī vismaz brīdinājuma signāls mašīnbūvei. Pēdējai šobrīd joprojām klājas ļoti labi – elektrisko iekārtu ražošanā septembris pat bijis rekordmēnesis ar krietnu atrāvienu. Elektronikā izlaide pret augustu ir kritusies, bet no ļoti augsta līmeņa.
Ārējo grūtību iespaids saskatāms arī zāģmateriālu ražošanā un nemetālisko minerālu ražošanā. Savukārt augstākas pievienotās vērtības koksnes produktu ražošanā joprojām viss ir kārtībā, un lēnām, bet noturīgi augšup virzās pārtikas pārstrāde.
Saistībā ar rūpniecību un tās izaugsmes izredzēm, kas joprojām ir visnotaļ labas, var bilst kādu vārdu par šobrīd tik populāro nevienlīdzības tēmu. Es sagaidu, ka daudz lielākā mērā uz ražošanu balstīta ekonomikas izaugsme, kas būs raksturīga šai desmitgadei, veicinās vienlīdzīgāku ienākumu sadalījumu. Rūpniecība visumā sniedz plašākas iespējas veidot karjeru cilvēkiem, kas to nesāk ar augsta līmeņa izglītības dokumentu kabatā, sniedzot plašākas iespējas sevi pierādīt arī ne uz teorētisku zinību iegūšanu orientētiem cilvēkiem.
Turklāt rūpniecība ir samērā vienmērīgi izvietota valsts teritorijā. Pēdējie pieejamie precīzie dati ir par 2009.gadu, tad Rīgas devums apstrādes rūpniecībā bija 37% pretstatā 53% īpatsvaram iekšzemes kopproduktā (IKP). Tātad vairāk uz rūpniecību balstīta izaugsme būs arī reģionālās atšķirības mazinoša. Arī rūpniecībai par labu nāk liela cilvēku skaita dzīvošana vienuviet, taču tā šajā ziņā kopumā ir mazāk "izvēlīga" nekā tādas ar augstu ienākumu gūšanas spēju raksturīgas pakalpojumu nozares kā biznesa pakalpojumi, IT, finanses.
Diez vai tā ir tīra sakritība, ka jaunās ES dalībvalstis ar lielu rūpniecības īpatsvaru, kā Čehija, Slovākija, Ungārija, Slovēnija, pieder Eiropas vienlīdzīgākajām valstīm, kamēr Latvija ar tās līdz šim nelielo rūpniecības īpatsvaru (kas gan jau sasniedzis ES vidējo) — vienai no nevienlīdzīgākajām. Nodokļu politika ir svarīga, bet tā neizšķir visu.
