Pēdējie gadi ir bijuši ļoti sarežģīti. Tagad situācija ir pozitīvāka, mēs esam iegājuši jaunā attīstības ciklā. Un šoreiz ir situācija, kad Latvija ir priekšā pārējai Eiropai, vismaz pāris konkrētos gadījumos.
Krīzes laikā mēs redzējām, kas notika Latvijas ekonomikā, pieauga arī tāda negatīva parādība kā ēnu ekonomikas īpatsvars. Tā bija atbilde no uzņēmēju, no iedzīvotāju puses, kā pielāgoties tik dziļam ekonomikas kritumam un ienākumu samazinājumam. Tagad varam teikt: smagākais posms Latvijai ir aiz muguras un ekonomika aug. Un ir ar ko salīdzināt, jo lielā daļā Eiropas Savienības valstu situācija pasliktinās, kļūst ļoti smaga.
Tai pašā laikā ir redzama tendence, kas tika novērota Latvijā un pārējās Baltijas valstīs, – ekonomikai krītot un samazinoties ienākumiem, kā arī uzņēmējiem nejūtot pārliecību par tuvāko gadu nodokļu politiku vai biznesa vidi, ēnu ekonomika sāk pieaugt arī daudzās Rietumeiropas valstīs. Un tā ir liela problēma. Esmu runājis ar saviem kolēģiem, finanšu ministriem citās valstīs, kā viņi mēģinās cīnīties ar šo izaicinājumu.
Latvijā patlaban, ņemot vērā dažādus pētījumus, varam teikt, ka 2011.gadā ēnu ekonomika ir mazinājusies, un, visticamāk, arī 2012.gadā rādītāji pēc dažādām metodoloģijām parādīs, ka ēnu ekonomika ir samazinājusies. Bet tas nenotiek tādā tempā, kā mēs gribētu redzēt. Latvijā tā ir augsta, viena no augstākajām Eiropas Savienībā. Un ir pāris segmenti, kur vēl jāpieliek ļoti lielas pūles, lai kristos ēnu ekonomikas īpatsvars. Viens no tiem ir "aplokšņu" algas, kas ir būtiska komponente. To redzam arī pēc oficiāli pieejamās statistikas, cik liels īpatsvars ir minimālo un zemo algu saņēmējiem. Un šie dati neiet kopā, nekorolē ar dažādiem patēriņa datiem, piemēram, ar apgrozījuma datiem mazumtirdzniecībā.
"Ja Latvijā būs izaugsme, tad arī nodokļu slogam vajadzētu samazināties."
Ir satraucoši joprojām redzēt Latvijā dažādu akcīzes preču augsto izplatības līmeni, par kurām nav samaksāts nodoklis. Tā ir vēl viena liela problēma, jo Latvijas, tāpat kā pārējo Baltijas valstu, teritorija ir pierobeža ar NVS valstīm.
Latvijai ir svarīgi arī saprast, kādu mēs izmantojam metodoloģiju, lai varētu sekot līdzi ēnu ekonomikas apmēram valstī, lai nebūtu pretrunas. Jo līdz šim atbilstoši dažādiem aprēķiniem tā ir svārstījusies no 38% līdz 20 procentiem.
Manuprāt, tas, ka Latvija krīzes laikā ir izveidojusi un daudzās jomās diezgan sekmīgi īstenojusi ēnu ekonomikas apkarošanas programmu, godīgas konkurences veicināšanas programmu, arī ir ļoti svarīgs aspekts, par ko ir interese arī citu valstu pārstāvjiem, ņemot vērā, ka arī viņiem būs šāds izaicinājums, jo Eiropā recesija daudzās valstīs varētu ieilgt.
Ēnu ekonomikas apkarošanas plāns ir bijis pietiekami apjomīgs, bet mēs nevaram redzēt rezultātu pirmajā vai otrajā gadā. Bet tam ir jāparādās. Šajā ziņā ļoti svarīga ir sabiedrības attieksme un atbalsts, arī uzņēmēju atbalsts. Tā ir sadarbība, tā nav vienas puses labā griba. Un tas ir saistīts gan ar kontrolējošām iestādēm, gan likumdošanu.
Jo mēs joprojām varam pabrīnīties par to, ka, pat ja ir atrasti vainīgie, ir pierādījumi, tiesvedības sistēmā šīs lietas uz priekšu virzās ļoti lēni. Daudzi apsūdzētie, kuri pirms tam ir staigājuši veseli kā rutki, vairojuši savu un savas ģimenes bagātību, pēc tam ir tik slimi, ka gada laikā viņi nevar izveseļoties. Un šos procesus nevar izskatīt. Tāpat arī tā saucamo "bomžu firmu" reģistrācija. Tagad uz priekšu virzās krietni apņēmīgāka cīņa. Šajā ziņā arī nevarētu būt tik mīkstsirdīga attieksme pret līdz šim pieļautiem kropļojumiem, kad visi labi saprot, ko tas nozīmē tautsaimniecībā un cik ir bijusi plaša izvairīšanās no nodokļiem, izmantojot šādas fiktīvās firmas.
Manuprāt, arī sadarbība ar uzņēmējiem ir ļoti aktuāla, lai mēs varētu atrast labākos risinājumus nodokļu politikā. Ļoti svarīga ir padziļinātās sadarbības programma, pieaug uzņēmumu skaits, kas vēlas būt tā dēvētajā "baltajā sarakstā". Cerams, ka šī sistēma strādās, un būs abpusējs ieguvums – iegūs gan valsts, gan uzņēmējs.
"Nedrīkstētu būt tik mīkstsirdīga attieksme pret līdz šim pieļautiem kropļojumiem."
Vēl ir svarīgs jautājums par sabiedrības izpratni. Un tas arī varbūt ir no krīzes [gados] eksistējošās neskaidrības, varbūt neizpratnes par nodokļu izlietošanas efektivitāti. Skaidrošanas darbs ir svarīgs. Tagad redzam, ka, valstij palielinoties nodokļu ieņēmumiem virs plāna, varam novirzīt naudu jomās, kur katrs iedzīvotājs sapratīs, – vai tie ir ceļi, vai veselība. Iespējas ir atkarīgas no tā nodokļu apjoma, ko iekasējam. Tā ir viena no kaitēm, ar ko sirgst liela daļa Austrumeiropas valstu un arī Dienvideiropas valstis, bet tās nav Skandināvijai, kur nevienam nav šaubu par nodokļu iekasēšanas nepieciešamību un par to, kā valsts un pašvaldība šos nodokļus izmanto. Uzticības faktors ir ļoti būtisks un kritisks. Krietni mazāk problēmu ir mums kaimiņos, Igaunijā – ar pienākumu maksāt nodokļus un ar to, kādā veidā sabiedrība šos nodokļus sadala tālāk. Tajās valstīs, kur ir augstāks labklājības līmenis, šādi jautājumi nav aktuāli. Tas ir skaidrāks par skaidru – ko nozīmē nodokļu apjoma pieaugums.
Pozitīva ir tendence, ka nodokļu kopējais slogs tuvākajos gados samazināsies. Ja Latvijā būs izaugsme, kā plānojam 4-5% līmenī, tad nodokļu slogam arī vajadzētu samazināties. Tas ir vēl viens pozitīvs moments, lai būtu sadarbība starp sabiedrību un uzņēmējiem, un valsti. Kopīgām pūlēm mēs virzāmies uz priekšu, un es ceru, ka tas parādīsies arī statistikas un metodoloģijas aprēķinos. Es varu pateikties kolēģiem par daudz līdz šim sasniegto. Bet ir arī vēl daudz darāmā.
Nesen tikos ar jauniecelto Somijas muitas pārvaldnieku. Somijā viens no iemesliem, kāpēc viņiem ir salīdzinoši zems kontrabandas līmenis, salīdzinoši maza ēnu ekonomika, ir daudzu gadu garumā izveidojusies ļoti laba sadarbība starp muitu, nodokļu administrāciju, robežapsardzi, vairākām citām institūcijām - ne tikai uz robežas, bet arī iekšzemē. Tas ir tas, ko mums arī turpmāk vajadzētu – sadarbību. Bet ir svarīgi ievērot arī likuma vārdu. Likumi mums ir uzrakstīti labi, bet interpretācija, tiesu sistēmas lēmums ir tas, kas tomēr nereti rada neizpratni par rezultātiem.
