Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
VID izņemtās akcīzes preces un narkotiskās vielas
VID prezentācija "2012.gada deviņu mēnešu VID darba rezultāti "
2012.gada deviņos mēnešos Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie budžeta ieņēmumi bija 3,389 miljardi latu, pārsniedzot plānoto par 8,2% jeb 256,63 milj. latu, informēja VID ģenerāldirektore Nelija Jezdakova. Nodokļu plāna pārpildes tendence ir stabila. Vienīgais, kas netiek iekasēts plānotajā apjomā, bet tomēr ir tuvu tam (97,3%), ir akcīzes nodoklis.
Vairāk nekā viens miljards latu ir kopējais nodokļu parāds. No šīs summas gandrīz 430 miljoni ir apturētie parādi (maksātnespējīgiem uzņēmumiem), par nepiedzenamiem tiek uzskatīti 389 miljoni latu. Piedzīto parādu summas katru mēnesi augušas, septembrī tie ir 13 miljoni latu.
Tā kā nodokļu likumi paredz nodokļa pārmaksu atmaksāšanu, uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) atmaksāts 36,6 milj. latu apmērā, kas ir par 7,6 milj. latu jeb 17,2% mazāk nekā 2011.gada 9 mēnešos. Kā nepamatota ir atteikta 1,4 milj. latu prasījuma atmaksa.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājiem atmaksāti 48,1 milj. latu.
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksas atmaksātas 484 milj. latu apmērā, kas ir par 26,1 milj. latu jeb 5,7% vairāk nekā 2011.gada 9 mēnešos. Kā nepamatots atteikts 10,7 milj. latu maksājums.
Aploksnes "biezums" ir izmērāms
VID prioritātes šogad ir PVN zudumu novēršana, aplokšņu algu izmaksu mazināšana, nereģistrētas saimnieciskās darbības ierobežošana.
Labklājības ministrijas dati liecina, ka valstī vairāk nekā 35 procenti nodarbināto saņem minimālo algu. Šī tendence, kas sākusies krīzes gados (pirms kuriem minimālo algu saņēma 20%), turpinās, lielu daļu iedzīvotāju pakļaujot sociālajiem riskiem tuvākā un tālākā nākotnē.
VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Ināra Pētersone, komentējot šos skaitļus, atzīst: aplokšņu algas ir un kādu laiku arī būs, arī attīstītajās, vecajās Eiropas Savienības valstīs situācija nav ideāla. Jautājums ir par to, vai tendence maksāt aplokšņu algas ir samazinājusies vai arī pieaug.
VID katru mēnesi skrupulozi seko darba devēju iesniegtajiem ziņojumiem. Tas ir sākuma materiāls, pēc kura var orientēties, kādas ir tendences. Nodokļu administrācijai svarīgi zināt nevis vidējās algas, bet gan, vai no šīm algām ir samaksāti visi nodokļi. Kopš pagājušā gada rudens situācija lēnām uzlabojoties: mazās algas (līdz 300 latiem bruto) samazinās un pieaug algas līdz 500 latiem un vairāk.
Labāki rezultāti cīņā pret aplokšņu algām skaidrojami ar likumdevēju šogad doto iespēju sarēķināt, kā teic I.Pētersone, šīs aploksnes "biezumu", kad oficiāli tiek maksāta minimālā alga, bet otra daļa ielikta "aploksnē".
"Represīvais darbs ar bezpajumtnieku firmām vēl tikai sākas."
Normas, lai nodokļu auditos no 2012.gada 1.janvāra varētu aprēķināt papildu nodokļus (iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas), ir noteiktas likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 16.1pantā "Maksātāju atbildība par citiem likuma pārkāpumiem":
(51) Valsts ieņēmumu dienestam, veicot nodokļu revīziju (auditu), ir tiesības precizēt darba devēja aprēķinātos darba ņēmēja darba ienākumus un tos noteikt, pamatojoties uz aprēķinu, kas veikts saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju, ja pastāv abi šādi nosacījumi:
1) Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir informācija par darba devēja ienākumiem, no kuriem bija iespējams veikt darbiniekiem lielāku samaksu, nekā norādīts grāmatvedības uzskaitē;
2) darba devējs nenodrošina pierādījumus minēto darba ienākumu pamatotības aprēķinam."
Šogad nodokļu auditos papildu aprēķinātās obligātās sociālās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas ir 15 reizes lielākas, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu. I.Pētersone vērtē, ka tas ietekmē daļu nodokļu maksātāju, lai viņi no ēnu ekonomikas pārietu uz legālo.
Saimnieciskās darbības apturēšanas draudi
Vēl viens papildu instruments ir likumā "Par nodokļiem un nodevām" Valsts ieņēmumu dienestam dotās tiesības apturēt uzņēmuma saimniecisko darbību, ja ir nelegālās nodarbinātības, aplokšņu algu pazīmes. Ja preventīvās metodes nelīdz, VID izmantos represīvo instrumentu. Nākotnes formā par to pašreiz tiek runāts tāpēc, ka jaunā norma stājās spēkā nesen, 23.augustā.
To sākts piemērot no 1.oktobra. Jau ir pieņemts lēmums par viena uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu un izteikti 94 brīdinājumi. Turpmāk process kļūs straujāks. I.Pētersone atzīst, ka būs saspringts darbs, lai lemtu par saimnieciskās darbības apturēšanu 7000 fiktīviem uzņēmumiem, kas šobrīd ir VID datubāzēs, taču līdz šim ar tiem neko citu nevarēja izdarīt, kā vien izslēgt no PVN maksātāju reģistra.
"VID var izrēķināt aplokšņu algas „biezumu”, un tad būs jāsamaksā arī nodokļi par nelegālo daļu."
Tātad – likuma "Par nodokļiem un nodevām" grozījumi (34.1pants "Saimnieciskās darbības apturēšana normatīvo aktu pārkāpumu gadījumos") paredz: VID ir tiesības apturēt nodokļu maksātāja (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) saimniecisko darbību, ja ir konstatēts vismaz viens no šādiem pārkāpumiem: nodarbinātas personas, ar kurām nav noslēgts rakstveida darba līgums; izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas; notikusi iejaukšanās kases aparātu, grāmatvedības datorsistēmā; nodokļu maksātājs nodarbinātajai personai izmaksā ienākumus, kuri nav uzrādīti grāmatvedības uzskaitē un VID iesniegtajā ziņojumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju ienākumiem, par iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī u.c.
VID vispirms piecu darbdienu laikā brīdina nodokļu maksātāju par saimnieciskās darbības apturēšanu. Likums arī paredz, kad saimniecisko darbību var apturēt bez brīdināšanas (nodokļu maksātājs ir riska adresē; atsevišķu dalībnieku vai atsevišķu amatpersonu nolūks nav bijis veikt komercdarbību u.c.).
Ātri atdzimt jaunā veidolā nevarēs
Uz jautājumu, vai pēc viena uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanas tie paši ļaudis nevarēs dibināt jaunu firmu, I.Pētersone skaidroja, ka nodokļu administrācija pēc daudzu gadu gaidīšanas šogad cer uz Saeimas atbalstu grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā, lai fiktīvo uzņēmumu amatpersonām varētu piemērot administratīvo sodu – liegumu līdz trim gadiem nodarboties ar uzņēmējdarbību. Tādējādi no aprites tiks izslēgtas fiziskās personas, kas jau ir nokļuvušas VID redzeslokā, par kuru "uzņēmējdarbību" ir iegūti pierādījumi.
Tas nenozīmē, ka uzreiz izolācijā nokļūs visi. Piemēram, pašreiz no Baltkrievijas, Uzbekijas ir daudzas amatpersonas, kuras nekad nav šķērsojušas Latvijas robežu, bet kurām šeit ir reģistrēti uzņēmumi.
VID Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Čerņeckis uzsver: "Jebkurā naudas atmazgāšanas shēmā gluži kā mājai pamati ir iebūvēti fiktīvie uzņēmumi. Latvija nav tik liela valsts, liegums nodarboties ar uzņēmējdarbību darbosies arī preventīvi – noziedzības apkarošanai. Tātad, ja no bezpajumtnieka vienreiz ir saņemts paskaidrojums, ka viņam nebija mērķis nodarboties ar saimniecisko darbību, tad viņš tiek iekļauts "melnajā sarakstā" un uz viņa vārda vairs uzņēmumus nereģistrē, viņš ir ārā no spēles vairākus gadus."
Kur aplokšņu algām avots?
Šoruden septembrī, žurnālistiem raksturojot atklāto organizētās noziedzības grupējumu darbību, K.Čerņeckis skaidroja, ka tās pamatā ir piecu desmit personu loks, kuras savstarpēji ir vienojušās nodrošināt noziedzīgo pakalpojumu reāli strādājošam uzņēmumam, veidojot fiktīvu darījumu ķēdes. Šādā veidā reāli darbojošies uzņēmumi iegūst tiesības saņemt PVN atmaksu vai PVN nemaksāt.
Finanšu policijas vadītājs atgādināja: "Aplokšņu algas ir nauda, kas iegūta nelikumīgā, noziedzīgā veidā, tāpēc aplokšņu algu saņēmējiem ir jāpadomā par to, kur darba devējs šo naudu iegūst.
Šā gada deviņos mēnešos ir atklāta un pārtraukta astoņu organizēto noziedzīgo grupējumu darbība. Šo grupējumu pakalpojumus bija izmantojuši vismaz 74 reāli strādājoši uzņēmumi. Visi tie ir izkrāpuši PVN un pēc tam mēģinājuši to noziedzīgi legalizēt, šo naudu caur aplokšņu algām iepludinot atpakaļ biznesā."
"Nodokļu maksātāja saimniecisko darbību var apturēt arī bez brīdinājuma."
Noziedzības apkarotāji šogad ir uzsākuši 224 kriminālprocesus. Kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīti 126 kriminālprocesi: par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas (55), par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju (8), par krāpšanu (27). Šajos kriminālprocesos konstatēto valstij nodarīto zaudējumu apmērs ir gandrīz 10 miljoni latu.
K.Čerņeckis informēja par vēl kādu satraucošu tendenci: pēc ekonomiskās krīzes ne tikai vidējie, bet arī lielie uzņēmumi atgriežas pie naudas atmazgāšanas pakalpojumiem. Šogad ir konstatēti vairāki šādi gadījumi, kad legāli strādājoši uzņēmumi ar desmitiem un simtiem darbinieku izmanto šos pakalpojumus un maksā aplokšņu algas, slēdz fiktīvus darījumus.
Vēl viens šogad izplatīts avots, kur tiek pasmelta nauda aplokšņu algām, ir viltotie čeki. Šā gada astoņos mēnešos VID ir konstatējis 79 komersantus, kuri grāmatvedībā uzrādījuši viltotus attaisnojuma dokumentus (par degvielas, automašīnu rezerves daļu, būvmateriālu iegādi), iegūti pierādījumi čeku viltojumiem gandrīz pusotra miljona apmērā. Par daļu no tiem Finanšu policijas pārvalde ir uzsākusi kriminālprocesus.
