VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Mudīte Luksa
LV portāls
28. augustā, 2012
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: LV portāls jautā
TĒMA: Skola
1
1

Pašvaldības: mācību līdzekļu iegādē valsts finansējuma daļai jābūt līdzvērtīgai

LV portālam: DACE JANSONE, IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta vecākā konsultante, OLGA KOKĀNE, LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos, IVARS BALAMOVSKIS, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes priekšnieks, EDVĪNS BARTKEVIČS, Ogres novada domes priekšsēdētājs, ALEKSANDRS LIELMEŽS, Mālpils novada domes priekšsēdētājs
Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

LV portāla infografika

Šis mācību gads tuvojas nemierīgi. Vecāki arvien skaļāk paceļ balsi, ka bezmaksas vispārējā izglītība mūsu valstī nemaz nav bez maksas, jo ļoti daudz naudas nākas tērēt mācību grāmatu un darba burtnīcu iegādei. Vecāku pretestību vēl uzjundījušas Latvijas Republikas tiesībsarga aktivitātes un ziņojums maijā valdībai, kurā cita starpā secināts: „Latvijas Republikas Satversmes 112.pantā garantētās tiesības iegūt pamata un vidējo izglītību bez maksas netiek nodrošinātas pilnā apmērā. Vecāki ir spiesti iegādāties mācību programmu īstenošanai nepieciešamos mācību līdzekļus.”

Jūlija sākumā valdība izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par risinājumiem mācību līdzekļu nodrošināšanai vispārējās izglītības iestādēs", kurā citēta 2009.gada vasarā (šķiet, šābrīža situācija īpaši neatšķiras) veiktā vispārējās izglītības iestāžu bibliotēku aptauja. Tā rāda gluži atšķirīgu ainu: pamatizglītības apguvei par budžeta līdzekļiem pērk aptuveni 95% mācību grāmatu un 5% darba burtnīcu. Vispārējās vidējās izglītības programmu apguvei par budžeta līdzekļiem bibliotēkas iegādājas 87% mācību grāmatu un 13% darba burtnīcu, bet pārējo daļu pērk vecāki.

Tiesībsarga ziņojumā arī secināts, ka pašvaldībās nav vienādas prakses izglītības iestāžu nodrošināšanā ar mācību līdzekļiem, un tādējādi faktiskā situācija nenodrošina bērniem vienādas tiesības un iespējas iegūt izglītību. Patiešām, ir pamats domāt, ka šā iemesla dēļ ir skolas, kuru audzēkņu vecākiem no saviem maciņiem nākas visā pilnībā aizpildīt aptaujā redzamo, par budžeta līdzekļiem nenopirkto mācību līdzekļu daļu, un tātad skolēniem izglītība īstenībā nav pieejama bez maksas.

Pašvaldību un valsts budžeta artava mācību grāmatu un darba burtnīcu iegādē krasi atšķiras. Saskaņā ar 25.09.2001. Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.4155 "Bibliotēku darbībai nepieciešamā finansējuma normatīvi" bibliotēkas dibinātājam (pašvaldībai) grāmatu un periodisko izdevumu iegādei jānodrošina ne mazāk par septiņiem latiem uz vienu izglītojamo un pedagogu. Kā uzsver IZM, šis normatīvs ir izstrādāts pirms vienpadsmit gadiem un neatbilst reālajai tirgus situācijai, un arī pašvaldības ne vienmēr atvēl pienācīgo summu.

Valsts līdzfinansējums mācību literatūras iegādei uz vienu skolēnu taupības apstākļos ir samazināts no 3,87 latiem 2008.gadā līdz 1,98 latiem šogad. Tas gan ir nedaudz vairāk kā 2010.gadā (Ls 0,69) un pērn (Ls 0,72). Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis TV raidījumā "Sastrēgumstunda" informēja, ka līdz ar valsts budžeta grozījumiem mērķdotācija pārsniegs trīs latus. Taču skaidrs arī tas, ka valsts budžeta līdzmaksājuma palielināšana šo mācību gadu faktiski neskars. Kādas mācību grāmatas par kādu naudu jau ir nopirktas, tā arī būs.

LV portāls jautā: Cik daudz līdzekļu mācību grāmatu un burtnīcu iegādei atvēl valsts un pašvaldības?

Dace Jansone, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta vecākā konsultante:

"Šā gada budžetā Valsts izglītības satura centra (VISC) apstiprinātās mācību literatūras iegādei sākotnēji tie bija 407 188 lati (1,98 lati uz vienu skolēnu), savukārt budžeta grozījumos IZM šim mērķim lūdza piešķirt papildus vēl 258 902 latus. Cik daudz naudas šim mērķim atvēlēts no pašvaldību budžeta, IZM nevar atbildēt, jo situācija pašvaldībās ir dažāda un tām ministrijai nav jāsniedz informācija par savu budžeta līdzekļu izlietojumu izglītībai.

Finansējumu, kas bija paredzēts 2012.gada budžetā, pašvaldības saņēma maijā. Budžeta grozījumos piešķirto finansējumu pašvaldības saņems, tiklīdz līdzekļi būs pieejami IZM.

Nav tā, ka situācija skolās ar mācību līdzekļu nodrošinājumu būtu katastrofāla: ir daudz skolu, it īpaši laukos, kur bērniem mācību grāmatas nav jāpērk. Mācību grāmatu pirkšana lielākoties ir problēma Rīgā un dažās citās lielajās pilsētās, kur skolās ir daudz paralēlklašu.

Ministrija ir uzsvērusi, ka mācību grāmatu iegāde par vecāku līdzekļiem nav laba prakse, un papildus budžeta līdzekļu palielinājumam meklē citas iespējas, kā risināt šo jautājumu."
 

Olga Kokāne, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece izglītības un kultūras jautājumos:

"LPS uzskata, ka pašvaldībām noteiktais līdzfinansējums – septiņi lati uz vienu skolēnu – ir pārāk maz mācību līdzekļu iegādei, taču, galvenais, par to jārūpējas ne tikai pašvaldībām, bet līdzvērtīgi arī valstij. Caurmērā, uz visu valsti skatoties, šķiet, ka pašvaldības (ar dažiem izņēmumiem) savu pienācīgo līdzfinansējumu tomēr iegulda. Daļa vecāku grāmatas pērk arī tādēļ, ka vēlas, lai viņu bērnam ir jauna un skaista grāmata, nevis nodriskāta, savu laiku nokalpojusi no bibliotēkas.

Ļoti sīki tam neesam sekojuši, taču redzams, ka mācību grāmatu ir ļoti daudz un dažādas. Piemēram, sākumskolā vienā priekšmetā izdotas pat sešas septiņas dažādas grāmatas kopā ar darba burtnīcām. Var saprast, ka izdevniecības cenšas konkurēt savā starpā. Bet tad zūd jēga arī iegādāties grāmatas skolas bibliotēkai, jo, piemēram, ja skolā sāk strādāt cits skolotājs, viņš nereti pieprasa iegādāties citas grāmatas, nekā ir bibliotēkā. Par grāmatu saturu pašlaik nerunāšu (nesakārtotība, manuprāt, nāk no grāmatu satura nekvalitatīvas vērtēšanas, kas ir VISC atbildība), jo nereti tajās ir izlasāmi īsti kuriozi.

Par grāmatu iegādes jautājumiem arī LPS ir saņēmusi vecāku sūdzības, un mēs ministriju jau brīdinājām, ka šīm problēmām ir jāpievērš lielāka uzmanība. Uzskatām, ka mācību grāmatu iegāde – tas ir valsts politikas jautājums, kas jārisina ar valsts budžeta palīdzību. Pašlaik pašvaldības faktiski ir palikušas vienas pašas un savas rocības ietvaros to dara. Šo jautājumu izskatījām arī ikgadējās sarunās ar IZM, un vienošanās un domstarpību protokolā atspoguļojas, ka šogad nekas nebija šajā virzienā īsti darīts. Taču tieši par to jau pirms gada ministrijai aizrādījām – ka jāstrādā, lai īstenotu uzstādījumu par bezmaksas izglītību mūsu valstī; lai konkrēti noteiktu robežas – ko un cik lielā mērā apmaksā pašvaldības un ko – valsts, lai nebūtu šīs rīvēšanās savstarpējā sadarbībā.

Bet, lai to atrisinātu, IZM ir jābūt atbildīgai un lemtspējīgai komandai, ko pašlaik neredzam. Jo steidzami jau vēlamies runāt par situāciju 2013./2014.mācību gadā. Taču pagaidām nekā konkrēta nav, redzam, ka briest tā dēvētā vaučeru (jeb valsts garantiju) sistēma, kas pašlaik ir miglā tīts risinājums un nozīmē revolūciju izglītības finansēšanas sistēmā, kā arī ļoti krasas pārmaiņas valsts budžeta līdzekļu pārdalīšanā. Ar to būtu jātiek skaidrībā tuvākajos pāris mēnešos."
 

Ivars Balamovskis, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes priekšnieks:

"Saistībā ar pašreiz spēkā esošajiem, pirms vienpadsmit gadiem, 25.09.2001. pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr.415 "Bibliotēku darbībai nepieciešamā finansējuma normatīvi" un tajos minētajiem septiņiem latiem, kas jānodrošina grāmatu un periodikas iegādei, jāuzsver, ka Rīgas pašvaldība akcentu ir likusi tieši uz mācību grāmatu iegādi. Šogad mācību grāmatu iegādei Rīgas pašvaldība ir atvēlējusi 2,10 latus uz vienu skolēnu, kas kopsummā veido 140 000 latu. No valsts budžeta Rīga šim mērķim ir saņēmusi 1,97 latus uz vienu skolēnu. Taču, lai risinātu ar mācību līdzekļu iegādi saistītās problēmas, valstij normatīvajos aktos būtu skaidri jānosaka, kas tad ir mācību līdzekļi. Kas ir obligātais "skolēna grozs", kam tajā jāietilpst un kam tas jāfinansē? Ja finansējums, piemēram, tiek dalīts valstij un pašvaldībai, tad skaidri jāpasaka, kāda ir finansējuma proporcija.

Rīgas skolas, saņemot pašvaldības un valsts finansējumu, veido savas skolas bibliotēkas fondu. Tā kā valstī ir atzītas vairāku autoru mācību grāmatas vienam mācību priekšmetam, tad skolai ir jānolemj, kuras mācību grāmatas tiks izmantotas mācību procesā. Balstoties uz šo lēmumu, tiek veidota tā sauktā pēctecība un komplektēts bibliotēkas fonds."

Edvīns Bartkevičs, Ogres novada domes priekšsēdētājs:

"Pašvaldība saskaņā ar Ogres novada domes apstiprināto budžetu katru gadu izglītības iestādēm piešķir finansējumu mācību līdzekļu iegādei, kas 2012.gadā ir 4,90 latu uz vienu skolēnu.

Katras izglītības iestādes kompetencē ir mācību grāmatu un citu mācību līdzekļu iegāde pieejamā finansējuma ietvaros. Vecākiem galvenokārt ir jāpērk darba burtnīcas dažādos mācību priekšmetos.

Valsts finansējums mācību grāmatu nodrošināšanai ir nesamērīgi mazs attiecībā pret pašvaldības daļu. Bet tas neattiecas tikai uz mācību grāmatām. Šāda situācija ir visās jomās: valsts nemitīgi visu novirza uz pašvaldību atbildību, līdz ar to pašvaldībām jāpalielina sava budžeta izdevumi. Katra ministrija nemitīgi ierosina pašvaldībām paplašināt pienākumu loku, piemēram, sociālajā jomā, ceļu infrastruktūras uzturēšanā, izglītības procesa nodrošināšanā utt. Patiesībā pašvaldībām būtu jāvēršas tiesā pret valsti par to, ka tām tiek uzdots pildīt dažādu likumu prasības, nepiešķirot šim nolūkam finansējumu.

Tiesībsarga aktivitātes tieši jaunā mācību gada priekšvakarā neatbalstu. Tas viss ir jādara, lietas jāsakārto, taču ne šādā veidā, pretnostatot skolas, vecākus un pašvaldības."

Aleksandrs Lielmežs, Mālpils novada domes priekšsēdētājs:

Finansējuma piešķiršanu mācību līdzekļu iegādei skolām nekad neesam apsprieduši – cik lielu daļu dot, cik ne. Cik daudz mācību iestādes prasa, tik daudz atvēlam, jo pašvaldības skatījumā tas ir ļoti svarīgs jautājums."
Labs saturs
1
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU