SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Zanda Lielbārde
LV portāls
29. aprīlī, 2013
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Skola
4
4

Kas maksās par mācību līdzekļu iegādi? Jautājums pagaidām neskaidrs

Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Likuma grozījumi definēs individuālos mācību piederumus, kuru nodrošināšana saskaņā ar pašreizējo koncepciju ir vecāku atbildība.

FOTO: Aiga Dambe, LV portāls

Grozījumi Izglītības likumā paredz izmaiņas vairākos svarīgos jautājumos, taču tas, kas skar visplašāko sabiedrību un satrauc gan bērnu vecākus, gan skolas un pašvaldības, ir mācību līdzekļu definējums un finansēšanas avotu noteikšana to nodrošināšanai.
īsumā
  • Grozījumos Izglītības likumā detalizēti definēts, kas ir mācību līdzekļi.
  • Valsts un pašvaldību finansējuma daļas vēl nav strikti noteiktas, taču lielākais finansiālais slogs būs jāuzņemas pašvaldībām.
  • Paredzēts, ka vecāki finansē tikai individuālos mācību piederumus.

Šo problēmu pirms gada aktualizēja tiesībsargs, konstatējot, ka netiek pildīts satversmes 112.pants, kas paredz Latvijā bezmaksas vispārējo izglītību. Tāpēc beidzot jārod atbildes uz jautājumiem: kas ir mācību līdzekļi, kas jānodrošina valstij, kas – pašvaldībai un ko bērnam sagādā vecāki. Pirms likumprojekta nodošanas Saeimai izskatīšanai 2.lasījumā Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijā risinājās saspringta diskusija. Lai arī darbs pie grozījumiem Izglītības likumā kopā ar sociālajiem partneriem pirms tam noritējis vairākās darba grupās, izrādās, ka svarīgie jautājumi joprojām nav pietiekami precīzi atbildēti. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Inga Vanaga aicina atrisināt šo situāciju nekavējoties, lai, gatavojoties nākamajam mācību gadam, vecākiem un skolām nebūtu domstarpību, savukārt pašvaldības nākamā gada budžetā varētu paredzēt nepieciešamos izdevumus mācību līdzekļu iegādei.

Kas ir mācību līdzekļi?

Pašreiz Izglītības likuma 1.panta 121.punkts paredz, ka mācību līdzekļi ir izglītības programmu īstenošanai nepieciešamā literatūra, uzskates un tehniskie līdzekļi, materiāli un iekārtas. Lai varētu noteikt valsts, pašvaldību un vecāku atbildību mācību līdzekļu nodrošināšanā, bija detalizētāk jādefinē, kas ar to jāsaprot. IZM priekšlikums ir visai apjomīgs un piedāvā šādu atšifrējumu – mācību līdzekļi ir izglītības programmas īstenošanā un izglītības satura apguvē izmantojamā:

  • mācību literatūra (mācību grāmatas un citi izglītības satura apguvei paredzēti izdevumi, to skaitā mācību izdevumi elektroniskajā vidē, kuri tiek izmantoti mācību procesā valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības valsts standartos noteiktā izglītības satura apguvē);
  • metodiskie līdzekļi (metodiskie ieteikumi un citi pedagoga darba vajadzībām paredzēti mācību izdevumi);
  • papildu literatūra (uzziņu literatūra, daiļliteratūra, tai skaitā bērnu literatūra, kartogrāfiskie izdevumi, nošu izdevumi un citi izglītības programmu īstenošanai nepieciešamie periodiskie un neperiodiskie izdevumi);
  • uzskates līdzekļi (attēlu izdevumi, tekstuāli izdevumi, vizuāli materiāli, naturālie mācību objekti, maketi un modeļi, kuros ievietota vizuāla vai audio informācija);
  • didaktiskās spēles (mācību procesā izmantojamas spēles, kurās ietverti mācību satura apguves uzdevumi vai mācību sasniegumu pārbaudes elementi);
  • digitālie mācību līdzekļi (elektroniskie izdevumi un resursi, kuros ir iekļauts izglītības programmas īstenošanai atbilstošs saturs);
  • izdales materiāli (vingrinājumi, shēmas, darba lapas un burtnīcas, piemēri, paraugi un citi materiāli, kas paredzēti katram izglītojamajam, individualizējot mācību procesu);
  • mācību tehniskie līdzekļi (mācību procesā izmantojamās tehniskās ierīces un iekārtas, tai skaitā izglītojamajiem ar īpašām vajadzībām paredzētās tehniskās ierīces un iekārtas);
  • mācību materiāli (vielas, izejvielas un priekšmeti, ko izmanto izglītības satura apguvei izglītības iestādē, veicot praktiskus uzdevumus);
  • iekārtas un aprīkojums (ierīces, rīki, instrumenti, priekšmeti un piederumi, ar kuru palīdzību nodrošina izglītības satura apguvi, garantējot drošības un higiēnas prasību ievērošanu);
  • individuālie mācību piederumi (izglītojamo personiskās lietošanas priekšmeti, kuri tiek izmantoti izglītības satura apguvei vai saistībā ar mācību iespēju nodrošināšanu).

Pēc pašreizējās koncepcijas viss minētais, izņemot pēdējā  apakšpunktā uzskaitītos individuālos mācību piederumus, būtu jānodrošina valstij un pašvaldībām un sīkāk to plānots reglamentēt Ministru kabineta (MK) noteikumos, kuri pašlaik tiek izstrādi.

Kur noteikt regulējumu – likumā vai MK noteikumos

Par to, kam ir jābūt reglamentētam likumā un kam MK noteikumos, vienprātības nav. Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde uzskata, ka visām pozīcijām ir jābūt noteiktām likumā. Arī Saeimas deputāts Ņikita Ņikiforovs pauž neizpratni, kāpēc būtu nepieciešams papildu regulējums MK noteikumos, ja to var paredzēt Izglītības likumā, tā kā galvenais ir noteikts jau Satversmē. Tāpat deputāts rosina apspriest iespēju par atsevišķa likumprojekta izveidi, lai šīs normas sakārtotu.

Savukārt Latvijas Pedagogu domes valdes priekšsēdētājs Andrejs Mūrnieks norāda: tā kā diskusija notiek par vispārējo izglītību, tad, iespējams, šos grozījumus vajadzēja iekļaut Vispārējās izglītības likumā, bet mācību līdzekļu detalizāciju – valsts izglītības standartos. A.Mūrnieks prognozē, ka problēmas būs jebkurā gadījumā, jo katrā priekšmetā programmas apguvei nepieciešamas atšķirīgas lietas, piemēram, slēpes, operas apmeklējums, utt.

"Pašvaldībām būs jārisina, kā nodrošināt mācību līdzekļiem paredzēto izdevumu pozīciju, jo lielākais finansēšanas slogs gulsies uz pašvaldību pleciem."

Tiesībsargs Juris Jansons uzsver: no juridiskā viedokļa – tas, kas definēts likumā, ir spēcīgs arguments, tomēr arī MK noteikumi, kas ir izdoti atbilstoši likumam, ir juridiski saistoši un nav šaubu, ka mācību procesam nepieciešamie līdzekļi būs jānodrošina arī saskaņā ar MK noteikumiem.

IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule atzīst, ka MK noteikumu projekts pagaidām nav publiskots, bet tajā iekļautais regulējums ir izdiskutēts, pozīcijas atšifrētas, kā arī ieviesti nepieciešamie papildinājumi, definējot jauninājumu normatīvajos aktos – individuālos mācību līdzekļus. Šobrīd IZM ir nepieciešams Saeimas komisijas atbalsts likuma grozījumiem, lai turpinātu veidot MK noteikumus maksimāli detalizēti.

Pašvaldības iebilst pret finanšu sloga palielināšanu

Ja izstrādātie grozījumi tiks pieņemti, pašvaldībām būs jārisina, kā nodrošināt mācību līdzekļiem paredzēto izdevumu pozīciju, jo lielākais finansēšanas slogs saskaņā ar regulējumu gulsies uz pašvaldību pleciem.

Pašreiz Izglītības likuma 17.panta 23.punkts nosaka, ka pašvaldība piedalās tās padotībā esošo izglītības iestāžu nodrošināšanā ar mācību literatūru, mācību procesam nepieciešamo cita veida literatūru un citiem mācību līdzekļiem. Savukārt grozījumi paredz, ka pašvaldība nodrošina valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības valsts standartiem atbilstošu mācību līdzekļu – papildu literatūras, uzskates līdzekļu, didaktisko spēļu, digitālo mācību līdzekļu, izdales materiālu, mācību tehnisko līdzekļu, mācību materiālu, iekārtu un aprīkojuma, izņemot individuālo mācību piederumu, – iegādi tās padotībā esošām izglītības iestādēm no pašvaldību budžeta.

S.Golde norāda: ja līdz šim pašvaldības "piedalījās", tagad ir noteikts, ka pašvaldības "nodrošina". No tā izriet, ka pašvaldībām jāuzņemas viena jauna funkcija. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem – ja pašvaldībām uzliek jaunu funkciju, tad paredz arī finansējumu. Liepājā ir aprēķināts, ka funkcijas izpilde prasīs papildu 400 tūkstošus latu no pilsētas budžeta.

"Plānots, ka vecāki tiek atbrīvoti no finansēšanas pienākuma, izņemot individuālos mācību piederumus, par kuriem likumā jāvieš lielāka skaidrība."

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža padomniece izglītības un kultūras jautājumos Olga Kokāne norāda: pašvaldības nepiekrīt šādam uzstādījumam un atgādina, ka koalīcijas valdība savulaik solījusi tehniskos līdzekļus izglītībai nodrošināt no valsts budžeta.

Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidente Ineta Tamane vērš uzmanību uz to, ka pašvaldības ir ļoti dažādas, ar atšķirīgām finansiālām iespējām, tādēļ būtu svarīgi atbildēt uz jautājumu, vai, piemēram, Kārsavā, Aizputē vai Dobelē, skolēniem tiks nodrošinātas vienādas tiesības iegūt kvalitatīvu izglītību.

Savukārt deputāts Vladimirs Reskājs uzskata: normāla prakse būtu tad, ja valsts, deleģējot pašvaldībām jaunu uzdevumu, vienlaikus paredzētu finansējumu, piemēram, pašvaldības no iedzīvotāju ienākumu nodokļa saņemtu budžetā nevis 80%, bet gan 82%.

Vadošais kritērijs – izglītības programmas īstenošana pilnā apjomā

Saeimas Juridiskā biroja vecākā juridiskā padomniece Lilita Vilsone norāda, ka, diskutējot par mācību līdzekļiem un to finansēšanu, svarīgākais kritērijs ir tas, vai ar valsts un pašvaldību finansētajiem mācību līdzekļiem var īstenot izglītības programmu. Kritērijs dos iespēju vērtēt un, ja nepieciešams, manipulēt, kādi tieši mācību līdzekļi ir jānodrošina konkrētas programmas pilnvērtīgai apguvei, lai skolēnam nekā netrūktu un vecākiem saistības nebūtu jāuzņemas. Tātad – vecāki tiek atbrīvoti no finansēšanas pienākuma, izņemot individuālos mācību piederumus, par kuriem ir jāvieš lielāka skaidrība, un tas nedrīkst būt pakļauts variācijām vai atšķirīgām izpratnēm. Ja vecāki vairāk vai mazāk finansē šo individuālo daļu, kas faktiski neietekmē mācību programmas īstenošanu, jo visu pārējo nodrošina valsts un pašvaldība, tad tas ir uzskatāms par atbilstošu Satversmes 112.pantam.

L.Vilsone uzsver, ka viss, kas saistās ar mācību līdzekļiem un to nodrošināšanu, likumā ir jādefinē izsmeļoši un precīzi un ir jābūt strikti nošķirtai valsts un pašvaldību atbildībai.

Līdz septembrim likums jāpieņem

Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītāja Inita Juhņēviča norāda, ka IKVD no vecākiem saņem daudz sūdzību. Lai IKVD varētu veikt savas funkcijas, ir ļoti nepieciešams normatīvais regulējums un tas ir jāiekļauj likumā.

E.Papule aicina strādāt tā, lai septembrī gan vecākiem, gan skolām visi jautājumi ir atbildēti. Un lai gan pamatā diskusija ir par naudu, likumsakarīgi, ka dibinātājs (pašvaldība) piedalās ar lielāko finansējuma daļu.

"Normāla prakse būtu tad, ja valsts, deleģējot pašvaldībām jaunu uzdevumu, vienlaikus paredzētu finansējumu."

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete rosina IZM vēlreiz sanākt kopā ar dažādu viedokļu līderiem un profesionālo organizāciju pārstāvjiem, lai pildītu komisijas uzdevumu – apsvērtu iespēju likumā skaidri noteikt valsts, pašvaldību un vecāku atbildību, kā arī pārdomāt sīkās detalizācijas nepieciešamību likumā, MK noteikumos vai izglītības standartos. Tā kā uz otro lasījumu Saeimā visiem būtiskajiem priekšlikumiem likumprojektā vajadzētu būt iekļautiem, pagaidām jautājums ir atvērts, par esošajiem priekšlikumiem nobalstot nav iespējams, un tālākai virzīšanai būs nepieciešama atsevišķa sanāksme.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU