Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Darba samaksu ietekmē skolēnu skaits izglītības iestādēs, klases grupas koeficients, pedagoģisko likmju skaits, pedagoģiskā darba slodze, pedagoģiskā darba samaksas likme un pedagoģiskā darba kvalitātes pakāpes.
FOTO: Lita Krone/ LETA
Pētījums atklāj – pedagogu atalgojuma sistēma nav taisnīga
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības eksperte Ilze Priževoite veikusi pētījumu "Pedagogu darba samaksu ietekmējošie faktori vispārējās izglītības iestādēs Latvijā", aptaujājot 856 skolotājus.
Pētījums apstiprinājis, ka pedagogu darba samaksas ietekmējošie faktori nenodrošina taisnīgu un motivējošu atalgojumu. Darba samaksu ietekmē:
Fakti parāda, ka 2012./2013. mācību gadā vispārīgās izglītības iestādēs mācās par 7% jeb 6894 skolēniem mazāk nekā 2009./2010. mācību gadā. Tas nav pārsteigums - iedzīvotāju skaits ir samazinājies, visvairāk dēļ masveida emigrācijas no Latvijas, un tas nozīmē, ka arī finansējums pedagogu darba samaksai mazinās, jo "nauda seko skolēnam".
Faktiskais pedagoģisko likmju skaits vispārīgās izglītības iestādēs 2012./2013. mācību gadā ir 27 595,041 likmes, tātad 1492,821 likmes jeb 5% no valsts mērķdotācijām ir neapmaksātas.
I.Priževoite vērš uzmanību uz to, ka pašvaldībās, kurās slēdza skolas ar nelielu izglītojamo skaitu, pedagogu vidējā darba samaksa lielajās skolās ir pat 400 latu par vienu darba likmi mēnesī, taču skolām ar nelielu skolēnu skaitu pašvaldības sniedz atbalstu no sava budžeta, lai nodrošinātu pedagogiem 280 latus par vienu mēneša darba algas likmi.
"Pētījums apstiprinājis: pedagogu darba samaksas ietekmējošie faktori nenodrošina taisnīgu un motivējošu atalgojumu."
Savukārt, analizējot kvalitātes pakāpju ietekmi uz atalgojumu, konstatēts, ka ieguvējas ir tās izglītības iestādes, kurās pedagogu skaits ar kādu no kvalitātes pakāpēm ir mazs, jo nav jānoņem finansējums no mērķdotācijas, lai nodrošinātu ceturtās un piektās kvalitātes pakāpes pedagogu darba samaksu.
Aptaujas rezultāti apstiprina, ka skolotāju vidējā darba slodze nedēļā ir 48,5 stundas un no tām 52% jeb 25,4 stundas ir apmaksātas, 29% jeb 13,9 stundas ir neapmaksātas un 19% jeb 9,1 stunda ir apmaksāta daļēji.
Ar finansēšanas modeli "Nauda seko skolēnam" nav apmierināti 74% aptaujāto skolotāju.
Lielākā daļa ekspertu un 50-60% no visu klašu grupu respondentiem uzskata: lai pedagogi pārietu uz 40 stundu nedēļu, efektīvākais pedagoga darba samaksas palielināšanas variants ir darba samaksas likmes paaugstināšana un procentuālais pieaugums kvalitātes pakāpēm.
Pētījuma autorei ir piedāvājums
I.Priževoite uzskata, ka jānosaka maksimālais skolēnu skaits klasē līdz divdesmit sešiem bērniem, jo tā varēs novērst pārpildīto klašu problēmu un pedagoga darba samaksa par pedagoģisko likmi tiks izlīdzināta. Lai nodrošinātu samaksu par slodzi, būtu nepieciešams palielināt samaksu par likmi. Savukārt finansējumu par kvalitātes pakāpēm vajadzētu nodrošināt papildus no valsts budžeta.
Pedagogu motivācijas sistēmu, pārejot uz 40 stundu darba nedēļu, pēc pētnieces domām, vajag veidot, paaugstinot skolotāju darba samaksas likmi, un attiecīgi no tās procentuāli katru gadu paaugstināt pedagogu darba samaksu par iegūto profesionālās darbības kvalitātes pakāpi.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai I.Proževoite rekomendē nepieļaut pāreju uz 40 stundu darba nedēļu, ja atalgojums pedagogu 3. kvalitātes pakāpei nav pieci lati stundā jeb ja pedagogu bruto vidējā darba samaksa ir zemāka par 800 latiem. Tāpat arodbiedrībai būtu nepieciešams sekot, lai pedagogi par vienādi paveiktu darbu saņemtu arī vienādu atalgojumu.
IZM nāk klajā ar jaunām politikas iniciatīvām
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Nodrošinājuma un finanšu departamenta valsts sekretāra vietniece, departamenta direktore Svetlana Batare uzsver, ka IZM mērķis ir izveidot vispārīgās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas sasaisti, kas nozīmē:
S.Batare norāda: lai nodrošinātu pedagogu darba samaksas līdzekļu sadales un pārdales caurskatāmību un izlīdzinātu lielo diferenciāciju starp zemāko un augstāko samaksu par likmi novados un republikas pilsētās, ir jāveic reformas, kas valdībai sniegtajā informatīvajā ziņojumā ir minēta kā pirmā no kopumā divdesmit četrām prioritātēm. Kopējais papildu nepieciešamais finansējums visām IZM jaunajām politikas iniciatīvām:
2014.gadā - 93 752 730 lati;
2015.gadā - 142 153 406 lati;
2016.gadā - 202 640 883 lati.
Plāna īstenošanu paredzēts veikt pa soļiem. Pirmais solis - no 2013.gada 1.septembra, lai atbalstītu mazās skolas (izņemot republikas pilsētas), attīstīt iekļaujošās izglītības principus un atbalstīt bērnu ar īpašām izglītības vajadzībām integrāciju, mainīt koeficientu apmērus, tādējādi uzsākot esošās sistēmas vienkāršošanu un nodrošinot finanšu pārdales caurskatāmību. Piemēram, palielināt vispārīgās pamatizglītības programmas izglītības pakāpes koeficientu 1.– 4.klasei no 0,75 uz 1 izglītības iestādēs, kur izglītojamo skaits ir 100 vai mazāk; iezīmēt finansējumu 4. un 5.kvalitātes pakāpei; apmaksāt papildus divas stundas bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbinātajiem pedagogiem; samazināt "blīvuma" koeficientu no 1,3 uz 1,2 tiem novadiem, kuros bērnu skaits uz vienu kvadrātkilometru ir 0,5 un mazāk.
Kā otro soli S.Batare uzsver pakāpenisku pedagogu atalgojuma paaugstināšanu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem; vispārīgās un profesionālās izglītības pedagogu atalgojuma sistēmas principu savietošanu, tādējādi izlīdzinot vispārīgās un profesionālās izglītības pedagogu gada darba slodzi. Svarīgākais - izglītības iestāžu un pedagogu darba laiks jānosaka kā 40 apmaksātu stundu darba nedēļa, vispirms šo modeli izmēģinot pilotprojekta variantā.
"Ar finansēšanas modeli „Nauda seko skolēnam” nav apmierināti 74% aptaujāto skolotāju."
Trešais solis - no 2014.gada 1.septembra jāpalielina zemākā mēneša algas likme no 280 uz 310 latiem, vienkāršojot principa "Nauda seko skolēnam" ievērošanu, līdztekus palielinot skolēnu/pedagogu attiecību un samazinot koeficientus, lai nodrošinātu līdzekļu pārdali tur, kur saņem vismazāk.
Ceturtais solis - darbību turpināšanai no 2015.gada 1.septembra 30 apmaksātu stundu nedēļā ieviešana pie samaksas četri lati stundā, vienkāršojot principa "Nauda seko skolēnam" ievērošanu.
S.Batare skaidro, ka pirmsskolas pedagogiem, kam jau pašlaik ir 30 apmaksātas stundas nedēļā, no 1.septembra papildus būs vēl divas apmaksātas nodarbību sagatavošanas stundas. Tas attieksies uz tiem pedagogiem, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu.
Četrdesmit stundu nedēļa jeb viena slodze = viens pedagogs nozīmē to, ka tiek apmaksāts darbs par četriem nosacītiem blokiem:
Kāpēc vajadzīgs pārejas posms?
Pedagogos rada neizpratni IZM piedāvājums sākotnēji pāriet uz 30, nevis 40 apmaksātu stundu darba nedēļu. IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa skaidro: lai vienotos ar Finanšu ministriju par informatīvā ziņojuma tālāku virzību, IZM analizēja dažādus variantus, izvērtējot kopējo nepieciešamo finansējuma apjomu un šobrīd vidēji valstī reāli nostrādāto pedagogu darba laiku.
Gan pēc pētījuma rezultātiem, gan arī saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem, vidēji tās ir nedēļā apmaksātas 26 stundas pilsētās un 24 stundas laukos. Tūlītēja pāreja no 26 uz 40 apmaksātām stundām nedēļā visiem pedagogiem būtu ļoti liels lēciens finansējuma apjoma ziņā, tādēļ ir nepieciešams starpsolis, kas tad arī būs 30 apmaksāto stundu nedēļa vispirms, nākotnē virzoties uz nedēļā apmaksātām 40 stundām.
S.Batare uzsver, ka joprojām būs 21 kontaktstunda, bet definētas būs arī tās deviņas stundas, kas nav tikai pedagogu papildu pienākumi, piemēram, burtnīcu labošana, bet arī daļa no tā, kas tiek apzīmēts ar "direktora rīcībā". Tas nozīmē, ka pedagogiem veidos amata aprakstus, kuros būs paredzēts 40 stundu modelis, kas pārejas periodā tiks noteikts līdz 30 stundām.
Pārbaudīs izmēģinājuma projekta ietvaros
Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Evija Papule norāda, ka jaunā modeļa iedzīvināšanai IZM valdībai pieprasījusi 500 tūkstošus latu. Mērķis ir iekļaut izmēģinājuma projektā piecdesmit piecas izglītības iestādes. Ja IZM finansējumu iegūs, tad šo darbu varēs sākt jau 2014.gada 1.janvārī. Ja nauda netiks piešķirta, IZM cer izmantot to skolu iniciatīvas, kas jau ir izrādījušas interesi un gatavas modeli ieviest ar saviem resursiem.
"Trīsdesmit apmaksāto stundu nedēļa būs starpsolis pārejai uz četrdesmit apmaksātām stundām."
E.Papule uzsver, ka projekts parādīs arī to, kas ietilps apmaksāto stundu blokā -"direktora rīcībā". IZM paredz, ka tas varētu būt "ekstra" darbs, kāda īpaša skolas vajadzība, kas ir jāizdara uzreiz un ko skolotāji arī līdz šim ir darījuši, tikai tas nav bijis apmaksāts. Diskusiju objekts varētu būt kolēģu aizvietošana, kas gan pašlaik ir tarificējama, taču, iespējams, ka arī tā varētu būt iekļauta minētajā daļā.
E.Papule pauž pārliecību, ka skolas direktoram ir jābūt pieejamam rezerves fondam, no kura pedagogam var samaksāt par papildu darbībām.
Pagaidām – sarunas un diskusijas
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško uzskata, ka finansēšanas modelis "Nauda seko skolēnam" ir sašķēlis pedagogus, nostatot mazās skolas pret lielajām skolām, un tas šķeļ pedagogus arī katras izglītības iestādes iekšienē.
Lai arī IZM informatīvajā ziņojumā ir iezīmēti vairāki risinājuma ceļi, to nevar saukt par pedagogu motivācijas programmu, jo katram pedagogam šis apjomīgais dokuments nebūs saprotams, tādēļ nepieciešams izstrādāt dokumentu uz divām lapām, lai būtu skaidrs, kā un par kādām darbībām finansējums pedagogiem varētu mainīties uz augšu, uzskata I.Mikiško.
LIZDA iebildumi, tostarp par koeficientiem, kas atsevišķos gadījumos situāciju nevis uzlabo, bet pasliktina, jau ir nosūtīti, un arodbiedrība ir vienojusies ar IZM un ministru, ka nākamos divus mēnešus turpinās sarunas, jo no rastā risinājuma ir atkarīgs finansējums 2014.gadā.
E.Papule norāda, ka galvenie virzieni jau ir iezīmēti, bet skaidri nosacījumi par 40 apmaksātajām stundām jāiestrādā izmēģinājuma projekta aprakstā līdz 1.oktobrim. Pašlaik visi sadarbības partneri ir aicināti piedalīties jaunā modeļa veidošanā.
