Ikgadējais atvaļinājums pedagogam. Kad un kāds pienākas?

Pedagogam, pamatojoties uz Izglītības likuma 52.panta 2.punktu, ir tiesības saņemt valsts garantētu apmaksātu ikgadējo astoņu nedēļu atvaļinājumu. Tas attiecināms uz visiem pedagogiem, kas minēti MK noteikumos Nr. 354 "Noteikumi par pedagogu profesiju un amatu sarakstu". Tātad astoņu nedēļu atvaļinājumi pienākas gan visu līmeņu izglītības iestāžu vadītājiem, gan pedagogiem, gan pedagogu amatiem pielīdzināmo amatu izglītības iestādē ieņēmēji, piemēram, diriģenti, pedagoga palīgi, izglītības iestādes bibliotekāri, skolotāji mentori, izglītības iestādes muzeju pedagogi.

"Pedagogs var prasīt ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu par pirmo darba gadu, ja ir nepārtraukti nodarbināts ne mazāk kā sešus mēnešus."

Darba likuma 150.pants paredz, ka ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir katru gadu noteiktā laikā saskaņā ar darbinieka un darba devēja vienošanos vai atvaļinājumu grafiku, ko sastāda darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem. Ar atvaļinājumu grafiku un tā grozījumiem iepazīstināmi visi darbinieki, un tam jābūt pieejamam ikvienam darbiniekam. Piešķirot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, darba devējam ir pienākums pēc iespējas ņemt vērā darbinieka vēlmes.

Pedagogs var prasīt ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu par pirmo darba gadu, ja viņš pie darba devēja nepārtraukti ir nodarbināts ne mazāk kā sešus mēnešus. Darba devējam ir pienākums šādu atvaļinājumu piešķirt pilnā apmērā.

Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu var pārcelt vai pagarināt darbinieka pārejošas darbnespējas gadījumā, tātad – ja darbinieks slimo.

Atvaļinājuma izmantošanas laiks

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) juriskonsulte Brigita Fricsone skaidro: izglītības iestāžu darbības specifika ir tāda, ka ikgadējie apmaksātie atvaļinājumi pedagogiem un citiem izglītības iestādēs strādājošiem darbiniekiem tiek piešķirti vasaras laikā, kad ir skolēnu brīvdienas.

Nav normatīva akta, kas aizliegtu piešķirt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu citā laikā, tomēr tie varētu būt darbiniekam īpaši apstākļi, kāpēc nepieciešams atvaļinājums, piemēram, mācību gada vidū. Savstarpēji vienojoties ar darba devēju, atvaļinājumu, protams, var izmantot jebkurā laikā, un tas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem.

"Savstarpēji vienojoties ar darba devēju, atvaļinājumu var izmantot jebkurā laikā, un tas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem."

Ja izglītības iestādē ir sastādīts atvaļinājumu grafiks, tajā ir jāiekļauj visi iestādē strādājošie darbinieki. Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums ir jāpiešķir katru gadu par katriem nostrādātiem 12 mēnešiem. Darba likuma 149.panta trešā daļa paredz, ka izņēmuma gadījumos, kad ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršana darbiniekam pilnā apmērā kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā, ar darbinieka rakstveida piekrišanu pieļaujams pārcelt atvaļinājuma daļu uz nākamo gadu. Pārcelto atvaļinājuma daļu pēc iespējas pievieno nākamā gada atvaļinājumam.

B.Fricsone norāda, ka saskaņā ar Darba likumu, darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām.

Tā kā ikgadējais atvaļinājums ir darba attiecību sastāvdaļa, kas aizsargāta ar likumu un faktiski paredzēta darbinieka interešu aizstāvībai, gada laikā vispār neizmantot kaut vai atvaļinājuma daļu nebūs iespējams. Ja atvaļinājums izmantots tikai daļēji, tad atlikušo daļu var pārcelt tikai uz vienu gadu.

Ja pedagogs tajā pašā darbavietā veic papildu darbu

Situācijas, kad pedagogs paralēli savam tiešajam darbam, pilda arī kādu citu darbu, piemēram, vada ārpusstundu nodarbības, nav retums, tādēļ rodas jautājums - kā piešķir atvaļinājumu un aprēķina atvaļinājuma naudu šādos gadījumos?

B.Fricsone norāda: ikgadējais apmaksātais atvaļinājums tiek piešķirts tikai par darbinieka pamatdarbu. Ja pedagogs pie viena un tā paša darba devēja līdztekus savam pamatdarbam veic papildu darbu un tas notiek periodā, kas tiek ņemts vērā, aprēķinot darba samaksu par atvaļinājuma laiku (atvaļinājuma naudu), proti, sešus kalendāros mēnešus pirms atvaļinājuma, vidējā izpeļņā tiek ieskaitītas visas summas, kas darbiniekam aprēķinātas par darbu – gan nopelnītais pamatdarbā, gan arī papildu darbā.

"Piešķirot atvaļinājumu, darba devējam pēc iespējas jāņem vērā darbinieka vēlmes."

Dažkārt pedagogs darba attiecības sāk nevis līdz ar mācību gada sākumu, bet citā laikā. Ja pedagogs uzsācis darbu mācību gada vidū, piemēram, februārī, viņam ir tiesības prasīt ikgadējā atvaļinājuma piešķiršanu tikai pēc sešiem mēnešiem, tātad augustā, skaidro B.Fricsone. Tomēr, tā kā likums neaizliedz darba devējam to piešķirt ātrāk, puses var vienoties par atvaļinājuma daļas piešķiršanu ātrāk par sešiem mēnešiem.

Savukārt, ja pedagogs un darba devējs izņēmuma kārtā, pamatojoties uz izglītības iestādes darba specifiku, vienojas par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu pilnā apmērā, darbiniekam jāņem vērā, ka nākamais atvaļinājums var tikt piešķirts tikai pēc tā 12 mēnešu perioda beigām, par kuru šajā gadā tiek piešķirts pilns atvaļinājums.