Pašvaldības visvairāk satrauc pedagogu darba samaksas pašreizējā sistēma, kas rada spriedzi novados ar mazu iedzīvotāju skaitu. Vai mēs varam atļauties pilnībā sagraut infrastruktūras objektus un viest ne visai labu cerību, ka tur un te iedzīvotāju nebūs, ka skolas vairs nekad nebūs vajadzīgas? Vai varbūt celsim pēc desmit gadiem jaunas?
Gada sākumā uzvirmojusī tā dēvēto "vaučeru" lieta izglītībā kā Damokla zobens vēl joprojām trīs virs mūsu galvām. Skola kā privātuzņēmums – tādu atziņu ministrs bija spiests atklāti atzīt šā gada janvārī tikšanās reizē ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Izglītības un kultūras komiteju.
"Esam izjutuši milzu spiedienu uz pirmsskolas izglītības iestāžu sistēmu."
Skola un bērnudārzs kā uzņēmums. Tam ir savi plusi un mīnusi. Vai mūsu sabiedrība ir tam gatava? Esam izjutuši milzu spiedienu uz pirmsskolas izglītības iestāžu sistēmu. Izmantojot grūtības dažās pašvaldībās, kurās iedzīvotāju migrācijas dēļ nepietiek vietu pirmsskolas izglītības iestādēs, šajā pakalpojumu tirgū visā valstī cenšas iekļūt privātais kapitāls no ārpuses. Tas izvirza ideju samazināt kvalitātes prasības bērnudārzos, kas varētu arī mūs apmierināt, bet līdztekus tiek virzīta prasība iepludināt privātajā sektorā neadekvāti lielus pašvaldību līdzekļus.
Visu šo tendenču spiediena dēļ Izglītības un kultūras komiteja ierosināja sasaukt LPS domes sēdi, lai izskatītu jautājumu par pirmsskolas izglītības iestādēm. Dome nolēma aicināt valdību palīdzēt pašvaldībām ar finansēm un atļaut pašvaldību bērnudārzu celtniecībai ES fondu izmantošanu un aizņemšanos Valsts kasē vai kredītiestādēs, kā arī izskaust pārmērīgās birokrātiskās prasības no valsts institūciju puses attiecībā uz bērnudārzu darbību.
Apsveicama ir valdības iecere un solījums no 2013.gada izdalīt valsts dotācijas pedagogu algām visiem pirmsskolas izglītības pedagogiem.
Pēc valdības nomaiņas komitejai ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli ir bijušas vairākas tikšanās, kurās apspriesti šādi jautājumi:
- par pašvaldību un valsts budžeta norēķinu sistēmu savstarpēju izlīdzināšanu par izglītības pakalpojumiem uz vienu skolēnu;
- par pašvaldību kompetences maiņu izglītības iestāžu uzturēšanā, pārejot uz valsts galvojuma sistēmu;
- par Mazo skolu programmu;
- par mācību saturu un mācību gadu;
- par profesionālās izglītības reformu un pašvaldības lomu tajā.
Komitejai ir bijušas vēl citas tikšanās ar ministrijas speciālistiem par profesionālo izglītību, jo ministrija pašreiz izstrādā jaunu profesionālās izglītības reformas projektu. Sarunu rezultātā vairāki pašvaldību pārstāvji ir pieteikušies un darbojas profesionālās izglītības sistēmas reformas koncepcijas izstrādes darba grupās.
Komitejas uzmanības lokā 2011.gada vasarā bija profesionālās ievirzes izglītības programmu finansēšanas modeļa reforma, jo likumdevējs ir paplašinājis to personu loku, kurām ir tiesības uz valsts budžeta finansējumu. Tas pašvaldībām radīja bažas, ka attiecīgi var samazināties valsts dotācijas lielums. Sarunās ar Kultūras ministriju izdevās panākt, ka valsts dotācijas lielums pašvaldībām profesionālās ievirzes izglītības programmu finansēšanai samazināts netiek. Šajā saistībā notika arī vairākas tikšanās ar Kultūras ministrijas un Kultūrizglītības un nemateriālā kultūras mantojuma centra darbiniekiem.
"Lai nodrošinātu Dziesmu un deju svētku nepārtrauktību, valstij savs pienesums šajā procesā ir jādod."
LPS pārstāvji aicināja ministriju noteikt pārejas periodu, bet ministrija solīja priekšlikumu izvērtēt, un iznākumā pārejas periods netika noteikts. Radās arī sarežģījumi dotācijas sadales metodikas noteikšanā. Tika piedāvāti vairāki modeļi, kuru apspriešanā piedalījās pašvaldību pārstāvji no plānošanas reģioniem. Atsevišķas pašvaldības ar sasniegtajiem rezultātiem palika neapmierinātas, tādēļ šā gada sarunās jāturpina iztirzāt jautājums par profesionālās ievirzes izglītības programmu finansēšanas kārtību.
Otrs vēl neatrisināts jautājums ir valsts mērķdotācijas atjaunošana amatieru kolektīviem. 2011.gada sarunās Kultūras ministrija solīja dotācijas plūsmu atjaunot 2012.gadā, bet nenoteica konkrētu datumu, taču, nomainoties valdības sastāvam, ministrija tagad veikusi pētījumus, lai noteiktu dotācijas lielumu un izlietojuma mērķus. LPS joprojām uzstāj - lai nodrošinātu Dziesmu un deju svētku nepārtrauktību, valstij savs pienesums šajā procesā ir jādod. Sarunās arī apsprieda ministrijas metodisko palīdzību kultūras iestāžu vadītājiem un kultūras speciālistiem. Sarunās ar ministriju panācām, ka turpinājās iepriekšējā gada līmenī dotācija interneta pieslēgumu abonēšanā.
LPS 23.kongresa rezolūcijas par izglītību pamatā ir Novadu dienā, kas 20.aprīlī notika Ogrē, nolemtais. Rezolūcijai ir piecas sadaļas: par bezmaksas izglītības īstenošanu, par principa "nauda seko skolēnam" pilnveidošanu, lai neciestu skolas mazāk blīvi apdzīvotās teritorijās, kā arī lai motivētu skolotājus rūpēties par izglītības kvalitāti. Bez uzmanības nav atstājams jautājums par speciālo izglītības iestāžu un internātskolu infrastruktūras labiekārtošanu. Mēs atkārtoti aicinām valdību un Saeimu nepieļaut pirmsskolas izglītības sistēmas sagraušanu, radot priekšrocības privātajiem bērnudārziem. Aicinām arī panākt augstāku vispārējās un profesionālās izglītības kvalitāti nekā kaimiņvalstīs, jo tuvāko kaimiņvalstu skolas pierobežā jau sāk pārvilināt mūsu skolēnus.
__________________________
Runa LPS 23.kongresā.
