Vai jautājums par iespējamu pāreju uz 11 klasēm ir tikai viena no idejām izglītības sistēmas reorganizēšanā, vai arī tam jau ir nopietnāks pamats?
Prezidents, akcentējot jautājumu par skolēnu iespējām ātrāk pabeigt skolu, rosināja atgriezties pie tā, vai nebūtu lietderīgi pāriet uz 11 klasēm. Piekrītu tam, ka skolēniem vidējā izglītība jāiegūst 18 gadu vecumā, bet jautājums, kādā veidā to izdarīt, ir plašas sabiedriskas diskusijas vērts. Patlaban notiek gadskārtējās pedagogu reģionālās konferences. Tajās jau tagad uzrunājam skolotājus par šo jautājumu. Esošajā valdības deklarācijā tas nav iekļauts, taču uzskatu, ka tas būs nākamās valdības jautājums, ja tiks iekļauts deklarācijā.
Vai jau patlaban šajās diskusijās parādās konceptuāli secinājumi?
Patlaban par tādiem runāt būtu pāragri. Taču, uzsākot diskusijas, jāizvērtē visa vidējās izglītības sistēma kopumā. Bērni sagatavošanos skolai uzsāk jau piecu gadu vecumā un to dara divus gadus. Latvijā, lai iegūtu vidējo izglītību, ir nepieciešami 14, nevis 12 gadi. Mums šis ceļš ir ļoti garš. Citur Eiropā tas ir apmēram 12-13 gadus ilgs, un ir valstis, kur bērni sāk iet skolā pat četru gadu vecumā – lai gan mūsu priekšstatos tā būtu tikai pirmsskolas izglītība. Bet tas ir katras valsts individuāls lēmums, ES šajā ziņā tādu standartu nav. Tas viss kopumā arī ir šīs diskusijas priekšmets.
Ja tiek ieviesta 11 gadus ilga vispārējās vidējās izglītības programma, tās būs ļoti nopietnas reformas šīs izglītības sistēmā kopumā. Tieši tāpēc sabiedrībai jādod pietiekami ilgs laiks šī jautājuma apspriešanai. Ar vecākiem, skolotājiem, augstskolām, sadarbības partneriem, arodbiedrībām. Nebūtu pareizi, ja lēmums tiktu pieņemts tikai Izglītības un zinātnes ministrijā, neiesaistot sabiedrību.
Vai diskusiju līmenī šis jautājums būs Izglītības ministrijas darba kārtībā?
Jā, domāju, ka būs. Bet nepieciešama argumentēta diskusija. Taču, tā kā tā būs ļoti nopietna pārmaiņa, šādas pārmaiņas būtu ieviešamas ilgākā laika posmā.
Kāpēc ministrija faktiski jau atteikusies no domas, ka bērni sāktu skolas gaitas jau sešu gadu vecumā?
22 skolās sešgadīgajiem patlaban ir noslēdzies projekts, kurā tiek aprobēts jaunais mācību saturs atbilstoši šī vecuma attīstības un uztveres īpatnībām. Ekspertu atzinums – šis saturs pēc būtības atbilst bērnu vecuma posmam, un sasniegtie rezultāti ir augsti. Šī projekta jeb aprobācijas posma pētījuma datus eksperti ļoti detalizēti ir apkopojuši uz 89 lappusēm, tur ir arī viedokļi par mācību metodiku un saturu, ieteikumi precizējumiem un pilnveidojumiem. Bet par jauno pirmsskolas mācību saturu ekspertu viedoklis ir tāds, ka tas nav ieviešams ar rīkojumiem. Pirmām kārtām Valsts izglītības satura centram (VISC) jāņem vērā ekspertu ieteikumi, lai šis saturs tiktu uzlabots un precizēts, bet pēc tam projekts būtu jāturpina un jāievieš pakāpeniski.
Viens no nozīmīgākajiem argumentiem, kāpēc iepriekšējā reforma attiecībā uz sešgadīgajiem nebija veiksmīga, ir tāds, ka šis jautājums ar sabiedrību nebija kārtīgi izdiskutēts. 2009. gada rudenī lēmums tika pieņemts Izglītības ministrijas līmenī, bet sabiedrībā valdīja liela pretestība. Iebildumus pret esošo mācību saturu, apgalvojot, ka ne visi sešgadnieki to var apgūt, izteica pedagogi. Savukārt vecāki satraucās, ka bērns jāizņem no ierastās bērnudārza vides, un jautāja, vai skola viņam spēs nodrošināt tāda paša līmeņa ēdināšanu, atpūtu, iespēju skolā pavadīt tik ilgu laiku, kamēr vecākiem beigsies darbs. Tas netika izrunāts arī ar pašvaldībām, jo te ir sasaiste – vispārizglītojošās skolas ir pašvaldību iestādes. Reforma faktiski nebija sagatavota. Bet izglītība ir tā nozare, kur pārāk straujas reformas var izdarīt lielāku postu nekā dot labumu.
Cik lielā mērā skolas ir gatavas tam, ka 6. klasē būs Latvijas vēsture kā atsevišķs mācību priekšmets? Šī ierosme tapusi jau 2005. gadā, un laika posmā no 2006. gada līdz 2009. gadam notika projekta aprobācija 40 Latvijas skolās.
Visas skolas tam ir gatavas. Ir sagatavoti mācību materiāli, pašvaldībām piešķirtas finanses mācību grāmatu iepirkšanai. Skolotājiem bijusi iespēja apmeklēt kursus. Manuprāt, ļoti veiksmīgs ir Latvijas vēstures materiālu elektroniskais izdevums, kurā ir gan kontūrkartes, gan attēli. Šis materiāls ir ierakstīts arī kompaktdiskos, kas ir izdalīti skolām. Bet šie materiāli atrodami arī VISC mājaslapā.
Šis varētu būt veiksmīgs piemērs – ja skolēniem veicami kādi uzdevumi, skolotājs pirms stundas var tos izdrukāt, bet vecākiem nav jāpērk atsevišķs kontūrkaršu izdevums.
Vai šādi izdrukāt varētu arī darba burtnīcas vai uzdevumus citos mācību priekšmetos? Darba burtnīcu pirkšana pašlaik bieži rada vislielākās izmaksas.
Pirmkārt, darba burtnīcas nav obligāts mācību līdzeklis. To skolotājs var izmantot pēc saviem ieskatiem. Ir skolas, kurās darba burtnīcu komplekti atrodas bibliotēkās un bērniem nepieciešamie uzdevumi tiek nokopēti. Skolā būtu nepieciešama diskusija starp vecākiem un skolotājiem par to, kādi mācību līdzekļi – grāmatas, darba burtnīcas vai kas cits – vēl būtu nepieciešami papildus skolu bibliotēkās pieejamajām mācību grāmatām.
"Uzskatu, ka projekts „Dabaszinības un matemātika” ir viens no veiksmīgākajiem, kāds bijis izglītības sistēmā."
IZM ir ziņas, ka skolu bibliotēkās atrodas apmēram 95% mācību grāmatu, ar tām problēmu vairs nav. Skolotājam kā profesionālim jāprot vecākus pārliecināt, motivēt, kāpēc ir vajadzīgi tieši tādi mācību līdzekļi, kāpēc tie jāpērk. Piedaloties skolotāju konferencēs, esmu aicinājis šajos smagajos ekonomiskajos apstākļos skolu direktorus būt solidāriem pret bērnu vecākiem un pēc iespējas izmantot tos mācību līdzekļus, kas jau atrodas skolu bibliotēkās. Ja tomēr skolotājs uzskata, ka vecākiem nepieciešams kaut ko iegādāties, jāskatās, lai tas nebūtu viss iespējamais, kas vien pieejams, bet gan tas, bez kā patiešām nevar iztikt. Izvērtējot to, kas ir jāpērk, derētu ņemt vērā vecāku finansiālo stāvokli, kā arī novērtēt iespēju izmantot elektroniskos mācību materiālus.
Šajā mācību gadā visā Latvijā būs pieejami jaunie, modernie mācību līdzekļi "Dabaszinātnes un matemātika", kuru izveidi finansē no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem un kurus izmantos skolēni no 7. līdz 12. klasei.
Uzskatu, ka šis ir viens no veiksmīgākajiem jauninājumiem, kāds bijis izglītības sistēmā. Ar šo projektu iespējams iepazīties mājaslapā http://www.dzm.lv/, kur pieejami arī papildmateriāli stundām. Modernais dabaszinību saturs un tā pasniegšanas formas un jaunie mācību līdzekļi praksē sevi ir attaisnojuši – par to liecina aprobācija vairākās skolās. Bet veiksmes stāsts ir ne tikai jaunais saturs, bet paralēli arī viss nepieciešamais tehniskais nodrošinājums. Skolām iegādāti gan jaunie mācību līdzekļi, gan interaktīvās tāfeles, ir apmācīti skolotāji.
"IZM laikam ir pirmā un vienīgā valsts institūcija, kas centusies noskaidrot, cik un kur atrodas no Latvijas izbraukušie bērni un kur viņi mācās."
Patlaban šī programma ieviesta lielākajā daļā vidusskolu. Atlikušās tāfeles un multimediji tiks piegādāti arī pārējām skolām, kur to vēl nebija. Bet, lai izvērtētu projekta ietekmi uz skolēnu zināšanu līmeni, jādod iespēja mācīties pilnu ciklu un pēc eksāmeniem 2–3 gadu griezumā jāskatās uz rezultātiem.
To varētu dēvēt par klusu revolūciju, drīzāk pat par evolūciju dabaszinātņu un matemātikas apgūšanā....
Tas ir ļoti pozitīvs pasākums, kas dos reālu efektu, un pats, pats galvenais – modernie mācību līdzekļi rada bērnos interesi par dabaszinībām. Tad arī rodas motivācija mācīties.
Bet kā ir ar latviešu valodas apguvi – turklāt arī tais skolās, kurās tā nav mācību pamatvaloda? Vai šī kvalitāte ir pietiekama?
No ministrijas viedokļa nav bažas par to, ka latviešu valoda pēdējā laikā tiktu apgūta sliktāk. Arī šī gada centralizēto eksāmenu rezultātu provizoriskā analīze liecina, ka tieši latviešu valodai sekmju līmenis pieaug, arī skolās, kur to mācās kā valsts, nevis kā dzimto valodu.
Dažādās skolās ir ļoti atšķirīgas sporta stundu iespējas – stundu skaits, inventārs, noslodze. Vai ministrijai ir dati par to, vai bērniem skolās ir pietiekama fiziskā slodze?
To nosaka katra konkrētā skola. Mēs neregulējam to, cik stundām jābūt. IZM atbild par izglītības saturu kopumā, un tas, kā to nodrošināt, atkarīgs no katras skolas programmas. Sporta zāļu skaits un iespējas nodarboties ar sportu, manuprāt, ir pietiekamas. Vai tad ir kāda skola, kur nebūtu sporta zāle? Tās var būt labākas vai mazāk modernas, bet nav tādu ziņu, ka zāles nav nemaz.
Kā vērtējat centralizēto eksāmenu rezultātus?
Mums nav straujas zināšanu pasliktināšanās, gluži otrādi - drīzāk varam teikt, ka ir vērojams zināšanu kvalitātes pieaugums latviešu un angļu valodas eksāmenos. Dabaszinību projekta ietvaros šogad gan parādījās neliels kritums, bet tas izskaidrojams ar eksāmena satura pārmaiņām - skolēniem tika prasīti divi papildu uzdevumi. Tāpēc nav pamata uzskatīt, ka fizika tiktu apgūta sliktāk nekā iepriekš, jo, kamēr šīs prasības tiek adaptētas, rezultāti var nedaudz pasliktināties, un tas ir tikai normāli. Uzskatu, ka Latvijas centralizētie eksāmeni parāda, ka skolēniem tiek sniegta kvalitatīva un stabila izglītība.
Jums ir kopīgs darbs ar Ārlietu ministriju un Kultūras ministriju, strādājot pie atbalsta programmām latviešu diasporai. Kāds ir IZM ieguldījums?
Mūsu ministrijā jau iepriekš ir veiktas iestrādes: izveidota tālmācības iespēja, sagatavoti metodiskie materiāli un mācību materiāli latviešu valodas un Latvijas vēstures mācīšanai, tiek organizētas vasaras nometnes skolotājiem. IZM laikam ir pirmā un vienīgā valsts institūcija, kas centusies noskaidrot, cik un kur atrodas no Latvijas izbraukušie bērni un kur viņi mācās. Pavasarī uzrunājām visas ES valstu vēstniecības, kas atrodas Rīgā, ar lūgumu sazināties ar savu valstu izglītības ministrijām, lai iegūtu datus par tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri konkrētā valstī apmeklē formālās izglītības iestādes.
Tas ir apjomīgs darbs, kuru nevar izdarīt mēneša laikā. Bet nu jau sākam saņemt pirmās ziņas no Dānijas un Norvēģijas. Krievija un ASV atbildēja, ka viņi šādus datus neapkopo - valsts teritorija ir pārāk liela. Tiklīdz saņemsim pilnu šo datu apjomu, varēsim skaidri redzēt, kāda ir faktiskā situācija ar Latvijas skolas vecuma bērniem ārzemēs.
"Ja ieviešam 11 gadu vidējās izglītības programmu, tās būs nopietnas reformas sistēmā kopumā, par ko visai sabiedrībai pietiekami jāizdiskutē. "
Patlaban, ja vecāki paziņo pašvaldībai, ka viņi izbrauc kopā ar bērniem, tad pašvaldība to reģistrē. Bet daudzi vecāki izbrauc un nevienam neko nepasaka. Tāpēc to, vai bērns patiešām ir izbraucis no valsts kopā ar vecākiem, iespējams uzzināt tikai caur šo formālo izglītības sistēmu. Mēs datus par iedzīvotāju skaitu pārbaudām četras reizes gadā, un pavasarī parādījās, ka ir kādi 4000 bērnu, kuri, pēc pašvaldību teiktā, ir izbraukuši no valsts. Kad apkoposim datus, būs skaidrs, kurās valstīs šie bērni dzīvo, un parādīsies arī tendences.
Vai jauniešiem, kuri atgriežas no ārzemēm, paredzēta adaptācijas programma skolām? Daudziem ir bažas, vai pēc trim, četriem Īrijas vai Francijas skolā pavadītiem mācību gadiem maz būs iespējams tikt līdzi mācību programmai latviešu valodā.
Bērniem palīdzēt ienākt atpakaļ mūsu skolu sistēmā nav problēmu, un tam būtu nepieciešamas papildus stundas valodas apguvei. Taču šis jautājums ir pašvaldību un skolu kompetencē, taču papildu finanses laikā, kad notiek šie konsolidācijas pasākumi, nav paredzētas. Katrs gadījums ir jāskata individuāli. Nav jau tāda situācija, ka notiktu totāla repatriācija, ka visi, kas izbraukuši, pēkšņi brauktu atpakaļ. Tad būtu nopietns pamats par to runāt. Bet patlaban nekāda vienota recepte nepalīdzēs.
