Jūsu vadībā notika Veselības inspekcijas izveide, apvienojot Valsts sanitāro inspekciju, Valsts farmācijas inspekciju un Medicīniskās aprūpes un darbspējas kvalitātes kontroles inspekciju. Kā atceraties reformu laiku, un vai rezultāts ir sasniegts?
Veselības inspekciju izveidoja 2007. gadā, apvienojot minētās trīs inspekcijas. Tas bija pirmais solis jeb pirmais vingrinājums īstajai reorganizācijai. Nākamais bija 2009. gadā, kad inspekcija pārņēma arī daļu no vēl četru iestāžu funkcijām. No Sabiedrības veselības aģentūras - slimību uzraudzību (izņemot infekcijas slimības), tādu vides faktoru uzraudzību, kuri izraisa saslimšanu, un veselības veicināšanas uzraudzību reģionos. No Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras - ārstniecības iestāžu reģistru, ārstniecības personu reģistru, kā arī medicīnas ierīču lietotāju, ražotāju un tirgus uzraudzību. Savukārt no Medicīnas profesionālā izglītības centra – ārstniecības atbalsta personu reģistra uzturēšanu. Inspekcija arī uzrauga veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējas un to sniegšanu, kas iepriekš bija Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras kompetencē.
Protams, tas nebija ne viegli, ne vienkārši. Mūsu funkciju apjoms trīskāršojās. Vienotā komandā bija jāintegrē septiņi patstāvīgi kolektīvi ar dažādu organizāciju kultūru, tradīcijām, darba metodēm un rezultātiem. Un jādara tas bija, ne mirkli nepārtraucot nevienu no procesiem, kas pirms tam bija vadīti katrā no šīm iestādēm. Sākuma posmā mūsu uzdevums bija apzināt pārņemtās funkcijas un noturēt esošo procesu kvalitāti, uzlabojumus atliekot uz vēlāku laiku. Mums izdevās sasniegt apvienošanās mērķi gan termiņos, gan kvalitātē, un šobrīd jau redzami kļūst arī līdz šim nemanāmākie procesu uzlabojumu rezultāti, piemēram, veselības nozares budžeta uzraudzībai.
Termiņi bija ierobežoti, budžets 2009. gadā – jau samazināts, 2010. gadā - būtiski mazāks. Pie veiksmīga risinājuma nonācām, pirmkārt, pateicoties labai komandai, skaidriem mērķiem un sadalītai atbildībai.
Šobrīd Veselības inspekcija veic visas uzraudzības funkcijas veselības nozarē. Visa inspekcija tagad atrodas vienā ēkā Klijānu ielā Rīgā, un mums ir četras reģionālās struktūrvienības Jelgavā, Daugavpilī, Valmierā un Kuldīgā. Pārējos bijušo rajonu centros ir darba telpas, kur organizējam pieņemšanu reizi divās nedēļās.
Domājam par tālāku procesu efektivizāciju un gribam sadarbībā ar pašvaldībām novadu centros nodrošināt arī virtuālās klientu pieņemšanas. Nākamgad tam vajadzētu jau darboties, šobrīd veidojam jaunas darba metodes un apmācām darbiniekus.
Veselības inspekcijai ir ļoti plašas darbības jomas. Vai varat procentuāli sadalīt, kuras no tām aizņem lielāko daļu inspekcijas kapacitātes?
Ir noteikti desmit Veselības inspekcija darbības virzieni.
Pieci no tiem ir veselības aprūpes jomā: ārstniecības iestāžu uzraudzība; valsts budžeta līdzekļu izlietojuma veselības aprūpē kontrole; veselības aprūpes kvalitātes un darbspējas ekspertīzes kontrole; ārstniecības iestāžu un ārstniecības personu reģistra uzturēšana; medicīnisko ierīču izplatīšanas un ekspluatācijas kontrole. Šī darbības joma, klāt vēl ņemot veselības veicināšanas funkciju, tai skaitā sirds veselības kabinetu darbības nodrošināšanu, arī ir procentuāli lielākais inspekcijas darba apjoms.
"Vienotā komandā bija jāintegrē septiņi patstāvīgi kolektīvi ar dažādu organizāciju kultūru, tradīcijām, darba metodēm un rezultātiem."
2010. gadā inspekcijā izskatīti 1080 iedzīvotāju un juridisko personu iesniegumi par veselības aprūpes jautājumiem. Visvairāk iesniegumu saņemts par veselības aprūpes kvalitāti - 703, par darbnespējas ekspertīzi - 336, par veselības aprūpi ieslodzījuma vietās - 141. No izskatītajiem iesniegumiem par pamatotiem tika atzīti 22 procenti.
Pārējie darbības virzieni - zāļu aprites kontrole, paaugstināta riska objektu (skolu, bērnudārzu, peldbaseinu u.c.) kontrole, iedzīvotāju veselību ietekmējošo faktoru (ūdens kvalitāte, trokšņu līmenis u.c.) uzraudzība un ķīmisko vielu un kosmētikas līdzekļu drošuma kontrole – nav mazāk svarīgas inspekcijas funkcijas, bet to apjoms ir salīdzinoši mazāks.
Ja funkciju apjoms ir trīskāršojies, vai attiecīgi palielinājies arī Veselības inspekcijas budžets? Cik liels tas ir?
Aptuveni 2,7 miljoni latu. Tas ir mazāks nekā 2007. gadā, kad notika pirmā reforma un apvienojāmies. Tad mūsu budžets bija 3,9 miljoni. Tagad, kā jau minēju, mums klāt nākušas vēl četru institūciju funkcijas, darba apjoms trīskāršojies, taču finansējums aptuveni par trešdaļu samazināts. 2010. gada sākumā atbrīvoti 16 darbinieki.
Teikt, ka trūkst līdzekļu, šobrīd ir klasika. Tomēr, ja dotu iespēju palielināt līdzekļus vienai inspekcijas darbības jomai – kura tā būtu un kāpēc?
Veselības aprūpes sistēmas uzraudzība. 2008. gadā, kad valsts budžeta līdzekļu izlietojuma un kompensējamo medikamentu uzraudzību veica Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra, tajā strādāja 40-50 cilvēki, pārņemot šo funkciju, mums palika tikai 16 darbinieki. Ar trīsreiz mazākiem cilvēkresursiem ir jāpaveic lielāks darba apjoms, pie tam šis darbības lauks kļūst aizvien sarežģītāks, prasa specifiskākas zināšanas un uzliek lielāku atbildību.
Tāpat arī citas funkcijas spējam veikt tikai pamatlīmenī, un šobrīd esam sasnieguši kritisko robežu, kad funkciju izpildi vēl nodrošinām, bet termiņi pagarinās. Ja budžets vēl samazināsies, tad ir jāmazina arī inspekcijas funkciju apjoms.
No kuras funkcijas, jūsuprāt, varētu atteikties?
Vienīgi no veselības veicināšanas funkcijas. Par to jau domājam, un, iespējams, sirds veselības kabineti tiks nodoti ministrijas vai pašvaldību pārziņā. No zāļu aprites uzraudzības vai produktu drošuma kontroles valsts atteikties nevar, to pieprasa arī starptautiskās saistības. Mūsu darba kārtībā ir palikušas tikai prioritāras tēmas, par kuru nepildīšanu nevaram nedomāt.
Vai arī Veselības inspekciju skar darbinieku došanās uz ārzemēm, darbinieku novecošana? Kas ir veselības aprūpes sistēmai raksturīgās problēmas?
Inspekcijā šobrīd strādā 220 darbinieki. Reorganizējoties un apvienojoties iestādēm, darbinieku pamatkodola mainība nav bijusi liela, daudzi strādā kopš 90. gadu beigām. Līdz ar to, protams, personāla novecošanas problēma kļūst aktuālāka. Pieņemot jaunu darbinieku bez pieredzes, jārēķinās, ka vismaz gads būs vajadzīgs viņa apmācībai. Ir amati, kur ilgstoši nevaram atrast speciālistus, piemēram, ārstus ekspertus.
Darbs inspekcijā prasa specifiskas profesionālas zināšanas, mums vajadzīgi medicīnas, bioloģijas, ķīmijas, vides speciālisti, farmaceiti. Papildus tam ļoti labi jāpārzina likumi un citi normatīvie akti, jābūt izcilai prasmei tos piemērot un saprotami izskaidrot. Visam tam klāt vēl vajadzīgs arī mazliet izmeklētāja talants. Domāju, ka mūsu labākie darbinieki savā jomā arī likumu un juridiskās nianses pārzina labāk nekā varbūt profesionāli juristi bez pieredzes.
Kā ar mazāku darbinieku skaitu iespējams panākt augstāku darba efektivitāti? Nesen preses konferencē minējāt, ka jūsu vadītajā inspekcijā tas izdevies.
Tas iespējams ar jaunām darba metodēm un jaunām tehnoloģijām. Bet par vissvarīgāko es sauktu efektīvus procesu aprakstus. Kvalitātes vadības sertifikāta mums vēl nav, tas ir nākamā gada jautājums. Taču, manuprāt, svarīgāk par sertifikātu ir, lai šī sistēma reāli darbotos, un mums tad pamazām notiek. Sadarbībā ar inspekcijas struktūrvienībām identificēti un noteikti 168 inspekcijā noritoši procesi.
Tas nozīmē, ka visi, kas iesaistīti kādas vienas funkcijas jeb viena procesa izpildīšanā iestādē, kopā izrunā, iziet cauri šim procesam, apraksta lietas un rīcības, ko un kā kurš kurā brīdī dara. Tā, pirmkārt, iespējams saprast, kurās vietās procesi nav efektīvi, kur jāmaina kārtība. Otrkārt, katram ir skaidrs, kurā brīdī kā jārīkojas. Treškārt, procesi neapstājas, mainoties darbiniekiem.
"Šobrīd Veselības inspekcija veic visas uzraudzības funkcijas veselības nozarē."
Mēs šo procesu aprakstu jeb līdzsvaroto vadības karti veidojam elektroniski, un katram iesaistītajam ir ērti jebkurā brīdī to apskatīt, komentēt, izteikt priekšlikumus. Pagaidām nav obligāta prasība visiem to izmantot, šobrīd Kvalitātes nodaļa strādā ar struktūrvienību vadītājiem.
Kad pirms trim četriem gadiem sākām ieviest šo somu programmu, neviens nebija lielā sajūsmā, bet lēnā garā struktūrvienību vadītāju un darbinieku, kas tajā tika iesaistīti, domāšana mainījās, jo viņi šajā procesu aprakstīšanā sāka saredzēt jēgu. Domāju, esam labi pastrādājuši, tas ilgais nemanāmais darbs ir padarīts, tagad to sākam iznest plašākā apritē. Visai drīz prasība lietot procesu vadības sistēmu būs obligāta katram darbiniekam.
Kas jūs pašu pārliecināja, ka šāda it kā formāla „aprakstīšana” var dot darba efektivitāti?
90. gadu beigās sāka veidot Sanitāro inspekciju, un es pieteicos konkursā direktora amatam. Man jautāja, vai spēšu iestādi virzīt vienotām rīcībām, vienotām vadlīnijām, veidot vienotas instrukcijas un kārtību. Teicu „jā”, kaut īsti nezināju, kā to izdarīt.
Kad 1999. gadā pirmoreiz Somijas kolēģi mums stāstīja par savu pieredzi procesu vadībā, īstas izpratnes par šīm lietām mums vēl nebija. Taču, kad sākām pārplūst ar papīru kalniem un darbiniekiem nebija laika tos pat visus izlasīt, doma par vajadzību šo procesu sakārtot citādām metodēm arī virzīja rīcībai. Kvalitātes vadība iestādē ir rīks, lai sakarīgi darītu to, kas jādara – tik vienkārši tas ir.
Vārds „inspekcija” jūsu iestādes nosaukumā saistās ar pārbaudēm, kontrolēm un sodiem. Vai esat represīva iestāde? Kur cilvēki, kuru ikdiena ir sodīšana, rod gandarījumu par darbu?
Tas ir pilnīgi nepareizs priekšstats. Mēs nekad neesam bijusi represīva iestāde, no kuras būtu jābaidās. Sodi nekad nav bijis mūsu pašmērķis arī tādēļ, ka no tiem nekad neesam guvuši nekādu labumu, piemēram, kādus procentus iestādes budžetā.
Esam uzraudzības iestāde, un tie ir pavisam citi akcenti. Mūsu darbinieki iestādē vai uzņēmumā veic pārbaudes, kopā ar kontrolējamās puses pārstāvjiem sastāda aktu, kurā ir priekšlikumi, kas jāmaina, kas un kādos saprātīgos termiņos jāsakārto. Tās nav nereālas prasības, bet pēc būtības palīdz sakārtot lietas atbilstoši normatīvu prasībām. Un daudzi mums par to saka paldies, arī ārsti un veselības centri, pat arī tad, ja bijis sods.
Protams, ir gadījumi, kad soda naudas ir jāuzliek, un to inspekcija arī dara. Tas ir tad, ja pārkāpumi atkārtojas, ja rezultātu nevar panākt sarunu ceļā. Arī par lietām, ko dara, klaji pārkāpjot likumu. Tāds piemērs ir nupat izplatītā informācija, ka Veselības inspekcija 2010. gadā un 2011. gada 1. ceturksnī, veicot pārbaudes ārstniecības iestādēs, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, konstatēja nepamatoti uzrādītus veselības aprūpes pakalpojumus 232 tūkstošu latu apmērā. Nepamatoti saņemtā apmaksa ārstniecības iestādei ar inspekcijas lēmumu ir jāatgriež valsts budžetā. Tāpat arī, konstatējot, ka ārstniecības iestāde ir nepamatoti iekasējusi samaksu no pacienta, inspekcija pieņem lēmumu par naudas atmaksu pacientam.
Vai var teikt, ka esat konsultatīva iestāde?
Pildām arī konsultējošo un skaidrojošo funkciju, bet, kā mūs mācīja zviedru kolēģi, šī konsultēšana uzraudzības iestādei ir tāda smalka un neviennozīmīga lieta. Jo tā ir sistēma, kurā ir uzņēmēji un iestādes, kam jāpilda valstī noteikto normatīvu prasības, un ir uzraudzības iestādes, kas arī ar likumiem noteiktas. Tātad gan vieni, gan otri ir likumiem pakļauti, un katram ir sava loma un funkcijas: vienai pusei pildīt likumu prasības, otrai to uzraudzīt. Uzraudzības iestādei ar skaidrošanu un konkrētiem priekšlikumiem un padomiem nav jādarbojas uzņēmēja vietā. Tā ir smalka robeža, kā ar saviem padomiem tomēr nedarīt citu vietā.
Taču inspekcijas mājaslapā ir ļoti daudz atbilžu uz lasītāju uzdotajiem jautājumiem. Kā jūs raksturotu jautātājus: tie ir ļoti izglītoti, paši spēj atrast atbildes un uzdod tikai specifiskus jautājumus, nepārtraukti uzdod vienus un tos pašus jautājumus vai jautā to, kas vispār neattiecas uz Veselības inspekciju?
Tāda veida konsultācijas jautājumu un atbilžu formā sniedzam ļoti daudz, lielākoties telefoniski. Pagājušajā gadā tikai par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un valsts budžeta līdzekļu izlietojumu vien sniegtas aptuveni 700 atbildes. Tātad aptuveni trīs konsultācijas katru darba dienu. Un tās nav tādas atbildes ar „jā” vai „nē”, tie ir arī jautājumi, kas prasa ļoti pamatotu un izsvērtu atbildi.
Jautājumi ir ļoti dažādi – sākot no tādiem, kas patiešām neattiecas uz mūsu inspekciju, līdz advokātu firmu specifiskiem jautājumiem. Publicējot atbildes mājaslapā, darām šo informāciju pieejamu plašākam interesentu lokam, tādējādi ietaupot arī savu darbinieku laiku un enerģiju.
Kā laika un veselības aprūpes sistēmas pārmaiņu gaitā mainās sūdzības par medicīnas personāla darbu? Kādas ir pēdējā gada tendences?
Sūdzību jeb iesniegumu skaits būtiski nemainās, taču saturs gan. Veselības aprūpe kļūst sarežģītāka, līdz ar to arī medicīnas personāla darbs ir sarežģītāks, un arī iesniegumu pārbaude ir komplicētāka.
Pacienti ir kļuvuši zinošāki gan par savām tiesībām, gan medicīnas jautājumiem. Aizvien biežāk savu roku iesniegumu tapšanā pieliek arī juristi, un ir gadījumi, kad mūsu inspekcijas atzinums ir nepieciešams kā pierādījums tiesas procesā.
"Pacientam ir tiesības vaicāt par ārstēšanu, ārsta pienākums ir to saprotamā valodā paskaidrot."
Pacientu tiesību likums ļoti labi nosaka pacienta tiesības, pienākumi nav tik akcentēti. Mainoties veselības aprūpes modelim, uzsvars tiek likts uz ambulatoro ārstniecību, un pacienta rūpēm par savu veselību ir arvien lielāka nozīme. Diemžēl cilvēku domāšana, ka pirmām kārtām par savu veselību jārūpējas katram pašam, tik ātri nemainās. Tikai 15% no mūsu veselības stāvokļa var ietekmēt veselības aprūpe, bet 85% nosaka dzīvesveids – ūdens, ko lietojam, pārtika, ko ēdam, kustības un miegs.
Pacients, kuram par ārstēšanos un medicīnas pakalpojumiem aizvien vairāk jāmaksā pašam, prasa no ārsta kvalitatīvāku pakalpojumu, ārstu darba slodze aizvien pieaug, un mēs redzam, ka biežāk konflikti rodas nevis ārstu nolaidīgas rīcības vai kļūdas dēļ, bet gan sliktas komunikācijas dēļ. Risinājums būtu jārod uzreiz, kad rodas konflikts, ārstam būtu jāpārredz situācija un vairāk jāskaidro situācija pacientam. Savukārt ārstniecības iestādēm būtu jādomā, kā konfliktu gadījumos nodrošināt, lai pacients ar savu nesaprašanu un sūdzību varētu vispirms griezties pie iestādes vadības, nevis rakstītu inspekcijai.
Jo bieži vien lietas, ar kurām pacienti vēršas pie mums, mums izdodas nokārtot sarunu ceļā, informējot iestādes vadītāju vai pārrunājot situāciju ar pašu ārstu. Gan pacientam, gan ārstam pirmām kārtām būtu jāzina un jāievēro, ka pacientam ir tiesības prasīt informāciju par savu ārstēšanas procesu, un ārsta pienākums ir to saprotamā valodā pacientam paskaidrot. Šo mediķa kontaktu ar pacientu neaizstās ne internets, ne e-veselības modelis.
Ik pa laikam medijos dzirdamas pacientu sašutuma pilnas sūdzības par ārstu darbu, kas, iespējams, līdz inspekcijai nemaz nenonāk. Vai arī izrādās, ka mediķu vaina tur ir maza vai tās nav nemaz. Vai ir arī tādas lietas, ko inspekcija skata, bet kas līdz medijiem nenonāk un par ko sabiedrība nemaz neuzzina, bet tai būtu vērts zināt?
Nedomāju, ka katru gadījumu būtu uz karstām pēdām jāpublisko. Pacientu reakcija, rakstot sūdzību, vienmēr ir emocionāla, tāpat arī ārsta atbildes reakcija. Mūsu uzdevums ir stāvēt malā, emocionāli neiesaistīties notikušajā, bet objektīvi izanalizēt faktus un pieņemt lēmumu. Turklāt, informējot par konkrētiem gadījumiem, tiek publiskoti arī pacienta dati, bet vai tas būtu viņa interesēs un viņš tam piekristu?
Par lielāko daļa lietu, ko pārbauda inspekcija, informācija parādās kopsavilkumos, vispārīgā analīzē par kļūdām. Domāju, tas arī ir noderīgi gan pacientiem, gan mediķiem, jo var palīdzēt izvairīties no līdzīgām kļūdām. Tā, piemēram, analizējot iesniegumus par veselības aprūpes pakalpojumu veidiem, secinājām, ka visvairāk pamatoto iesniegumu 2010. gadā bija par traumatoloģiju. No izskatītajiem 66 iesniegumiem 30 tika atzīti par pamatotiem. Visbiežāk konstatēts, ka diagnozes precizēšanai pietiekoši savlaicīgi netiek izmantota diagnostikas aparatūra, kas aizkavē ārstēšanas taktikas pareizu izvēli. Tāpat 46% izskatīto gadījumu par pamatotiem atzīti iesniegumi par ķirurģiju, biežākie pārkāpumi - nenodrošināta atkārtota pacientu apskate dinamikā un ķirurģiskā stāvokļa izvērtējums. 31% izskatīto gadījumu par pamatotiem atzīti iesniegumi par internistu (terapeitu) darbu.
Konkrētās lietas, kas izskan medijos, ir mazs procents no kopējā skaita. Manuprāt, ārstu vārdiem un pārkāpumiem jāpievērš uzmanība tad, ja ir atklāta ļaunprātīga rīcība, piemēram, nepamatoti izmantojot budžeta līdzekļus, uzrādot pierakstījumus vai neatbilstošas manipulācijas.
Vairākas sabiedriskās organizācijas un asociācijas darbojas veselības jomā, vides uzraudzības jomā utt. Jūs mierīgi pastāvat līdzās, sadarbojaties vai konkurējat?
Cenšamies sadarboties. Ir labi, ja zināmi citas puses viedokļi, tādēļ svarīgi ieklausīties profesionāļos un iedzīvotāju sabiedriskajās organizācijās. Tas dod iespēju pārredzēt to lauku, kurā darbojamies. Analizējot, kā mūsu lēmumi ietekmē procesus, uz ko tie attiecas, ir lielāka garantija nenošaut greizi ilgtermiņā.
Paralēli tam, ka veidojam savu iekšējo kvalitātes jeb procesu vadības sistēmu, ir jādomā par to procesu aprakstiem un analīzi, kurus veido likumdošanas akti un kuru uzraudzība ir mūsu kompetence.
