Izglītības eksports, sāpīgais valodas jautājums un studenti no valstīm ārpus ES*

Latvijas augstskolas kopīgā deklarācijā ar citām Eiropas universitātēm pievienojušās Eiropas Universitāšu asociācijas vīzijai par Eiropu kā prioritāru galamērķi citu valstu un kontinentu studentiem, vienlaicīgi aicinot Eiropas Komisiju un ES dalībvalstu valdības atbalstīt augstākās izglītības internacionalizāciju. Turklāt Latvijas augstskolās iegūstamā izglītība ir viens no mūsu valsts eksporta produktiem ar ievērojamāko potenciālu, kuram kvalitatīvi jākonkurē ar citu val­stu augstskolām. Visi ārvalstu studenti kopumā Latvijā gada laikā iztērē gandrīz četrus miljonus latu. Līdz ar to valstij arī no praktiskā viedokļa jābūt ieinteresētai ārvalstu studentu piesaistē. Taču realitātē šim procesam jāsaskaras ar šķēršļiem studiju valodas un ārvalstu studentu integrācijas jomās.

Cīņa pret latviešu valodas apdraudējumu akadēmiskajā telpā

9. jūnija Saeimas sēdē, otrajā lasījumā izskatot grozījumus Augstskolu likumā, izvērsās asas debates par to, lai arī valsts dibinātajās augstskolās ārzemju studentiem ļautu studēt krievu valodā. Pirmajā balsojumā šo Igora Pimenova (SC) priekšlikumu atbalstīja 42 deputāti, pret bija 37, bet atturējās četri deputāti. Savukārt, balsojot otrreiz, priekšlikums tika noraidīts, jo par to nobalsoja 29 deputāti, pret bija 44, bet atturējās četri deputāti.

No kā mēs baidāmies, domājot par augstākās izglītības programmām krievu valodā? Vai tiešām varam pievienoties uzskatam, ka ārvalstniekiem paredzētās augstskolu programmas krievu valodā nosvītrotu to, kas pa šiem gadiem ir panākts latviešu valodas nostiprināšanā mūsu valsts izglītības sistēmā? Jaunieši, kas vēlas studēt krievu valodā un kas ir bijušās Padomju Savienības valstu pilsoņi, ir viena no Latvijas izglītības kā eksporta preces tiešajām mērķauditorijām.

Taču pastāv uzskats, ka krievvalodīgā studentu grupa, integrējoties Latvijas krievvalodīgajā vidē, potenciāli var padziļināt Latvijas sabiedrības sašķeltību. Tieši šī riska dēļ Saeimas politiķi balsojuši pret lēmumu, ka valsts augstskolas varētu piedāvāt ārvalstniekiem mācības arī krievu valodā. Pastāv uzskats, ka Latvijas augstskolu internacionalizācijai pilnīgi pietiek ar studiju kursu piedāvājumu angļu valodā, un tas ir galvenais virziens, kurā attīstīties, lai konkurētu ES un pasaules līmenī. Vai tiešām tas ir arguments, lai atteiktos no būtiskas priekšrocības augstākās izglītības un Latvijas vērtību eksportam uz ārvalstīm, kuru iedzīvotāji izvēlētos mācību programmas krievu valodā?

Latvijas augstskolas starptautiskajā konkurencē un ārvalstu studentu integrācija

Globalizācijas procesi ir būtiski mainījuši arī augstākās izglītības pakalpojumus. Tie ir kļuvuši globāli, bet studenti – globāli patērētāji. Līdz ar to arī Latvijas augstskolas jau tagad ir pakļautas globālajai konkurencei – tās konkurē starptautiskajā vidē, un arī studentiem pavērušās iespējas augstākās izglītības pakalpojumus saņemt citviet un ar izdevīgākiem nosacījumiem. Vai apstākļos, kad valsts finansējums augstākajai izglītībai un pētniecībai ir sasniedzis kritisko robežu, mēs līdz galam apzināmies globālās konkurences cīņas par talantu piesaistes ietekmi uz valsts konkurētspēju ilgtermiņā, un vai mēs esam tai gatavi?

Apskatot Izglītības un zinātnes ministrijas apkopoto statistiku, Latvijas augstskolās kopš 2005. gada reģistrēto ārvalstu studentu skaits pieaudzis vairāk par 500, 2010./2011. mācību gadā sasniedzot 1949, kas ir 1,9% no kopējā studentu skaita. Kopumā pašlaik Latvijas augstskolās izglītojas studenti no 62 pasaules valstīm. Visvairāk studentu ir no valstīm ārpus Eiropas Savienības - 358 studenti ir no Krievijas, 215 - no Ukrai­nas, 96 - no Gruzijas. Vairāk nekā puse ārvalstu studentu Latvijā izglītojušies angļu valodā, savukārt otra puse - tie studenti, kas Latviju izvēlējušies krievu valodā piedāvāto programmu dēļ, studē privātajās augstskolās.

Noraidot studiju iespējas krievu valodā ārvalstniekiem, apstiprināts, ka valsts dibināto augstskolu internacionalizācija var noritēt vienīgi Eiropas Savienības valodās sacensībā ar Lielbritānijas, Francijas un ASV augstskolām, tā vietā, lai piešķirtu valsts dibinātajām augstskolām vienlīdzīgas iespējas ar privātajām augstskolām, piedāvājot programmas krievu valodā.

"Globalizācijas procesi ir būtiski mainījuši arī augstākās izglītības pakalpojumus."

Jāuzsver - jau pašreizējā redakcijā esošais Augstskolu likuma 56. pants paredz, ka ārvalstu studējošajiem studiju kursu obligātajā apjomā iekļaujama valsts valodas apguve, ja studijas Latvijā ir paredzamas ilgāk par sešiem mēnešiem vai pārsniedz 20 kredītpunktus. Ja šis nosacījums praksē īstenotos sekmīgi, turklāt tiktu izvirzītas pastiprinātas prasības valodas apguves kvalitātei, turklāt valsts dibinātajās augstskolās tiktu atbalstīta tendence nodrošināt iespēju tiem ārvalstu studentiem, kas latviešu valodu apguvuši labā līmenī, pāriet uz mācību programmām latviešu valodā, ārvalstniekiem paredzētām programmām krievu valodā nebūtu jāsaskata draudi.

Šāda pieeja šobrīd netiek veicināta, par spīti tam, ka ārvalstu studenti ir viena no integrācijai visatvērtākajām ārvalstu grupām un izsaka gatavību apgūt latviešu valodu papildus augstskolas nodrošinātajam. Viens no iemesliem - izglītības programmas svešvalodā ir ievērojami dārgākas nekā latviešu valodā, līdz ar to kvalificētu nākotnes profesionāļu, piemēram, medicīnas studentu, integrācija (ko motivētu iespēja mācīties lētākā programmā un brīvi pieejama iespēja padziļināti apgūt latviešu valodu) nav valsts dibināto augstskolu darba kārtībā. Taču šis jautājums varētu būt svarīgs valsts integrācijas politikas kontekstā, piedāvājot krievvalodīgajiem studentiem līdztekus privātajām augstskolām mācību iespējas valsts augstskolās ar programmā iekļautu obligātu latviešu valodas kursu un atbalsta pasākumiem ārvalstu studentu integrācijai.

Jāuzsver, ka saruna par ārvalstu studentiem un viņu integrāciju neaprobežojas tikai ar valodas politiku, izglītības eksportu un studiju kvalitāti, kuru paaugstina starptautiska atmosfēra augstskolās. Starp ārvalstu studentu vidū populārākajām programmām ir medicīna un inženierzinātnes. Ja ārvalstu studentu integrācija būtu sekmīga, tā varētu nākotnē atbalstīt jaunu profesionāļu piesaisti Latvijas darba tirgum. Šajā kontekstā svarīgi atcerēties, ka šobrīd Latvija intensīvi eksportē profesionāļus. Piemēram, Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) norāda, ka no maija atvērtais Vācijas brīvais darba tirgus ir nopietns drauds Latvijas mediķu aizplūšanai.

"Ārvalstu studenti ir viena no integrācijai visatvērtākajām ārvalstu grupām."

Datu par to, cik ārstu ir izbraukuši no Latvijas, LĀB nav. Taču par Latvijas ārstu interesi strādāt ārzemēs liecina LĀB dati par ārstiem izsniegto izziņu skaitu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārzemēs, un pēdējos divos gados vidēji pieprasīts 20 izziņu mēnesī. Tas liecina, ka visai drīz neatliekams kļūs jautājums par augsti kvalificētu jaunu profesionāļu piesaisti Latvijas darba tirgum. Līdztekus tam, ka jārod risinājumi Latvijas speciālistu motivācijai palikt te, būs nopietni jādomā par to, kā veicināt ārvalstu speciālistu integrāciju Latvijas darba tirgū, nodrošinot arī valodas apguvi, un šai ziņā ļoti liela nozīme būs situācijai augstskolās.

Lai arī turpmāk piesaistītu ārvalstu studentus, jāattīsta labvēlīga vide studentiem – trešo val­stu valstspiederīgajiem (ar to domājot kā krievvalodīgos, tā citus studentus no valstīm ārpus Eiropas Savienības). Nereti šī studējošo grupa netiek īpaši izdalīta ārvalstu studentu vidū, lai gan viņi salīdzinājumā ar studentiem, kuri Latvijā ierodas no ES valstīm, saskaras ar cita veida problēmām. Galvenās jomas, kurās augstskolas kā uzņēmējorganizācijas un studenti – trešo valstu valstspiederīgie – piedzīvo sarežģījumus, ir imigrācija, veselības aprūpe (tai skaitā veselības apdrošināšana), darba tiesības un kultūru saskares īpatnības. Papildu grūtības sagādā lielas Latvijas sabiedrības daļas neiecietība pret cittautiešiem, kā arī neizpratne par studentu potenciālu Latvijas tālākajā attīstībā.

Šobrīd būtiskākās ir trīs problēmas

Trešo valstu valstspiederīgo studentu integrācijas iespējas uzņemošajā sabiedrībā ir ārkārtīgi ierobežotas. Pretstatā ES studentiem, kuru integrāciju veicina vairākas NVO un organizāciju starptautiskie tīkli, trešo valstu studentiem praktiski nav pieejamas pastāvīgas integrācijas programmas un pasākumi.

Sabiedrībā un atbildīgo institūciju (valsts, pašvaldību, augstskolu, studentu pašpārvalžu) pārstāvju vidū ļoti bieži pastāv ierobežota izpratne par trešo valstu valstspiederīgo studentu vajadzībām un pieredzi Latvijas augstākās izglītības sistēmā.

Latvijas augstskolu potenciālajiem un esošajiem trešo valstu valstspiederīgajiem  studen­tiem nepieciešamā informācija jāpadara labāk saprotama un izmantojama. Arī augstskolu ārlietu departamentu darbinieku vidū pieredze un prakse ir dažāda. Vairumā gadījumu netiek sistemātiski pielietotas integrācijas un izglītības programmas, kas ļautu līdztekus trešo valstu valstspiederīgo studentu informēšanai un izglītošanai veicināt pieredzes apmaiņu starp augstskolām un atbildīgo institūciju pārstāvjiem.

Lai atbalstītu augstākās izglītības eksportu, studentu integrācijai pievēršana īpaša uzmanība. Apvienotās Karalistes Ārvalstu studentu lietu padome apstiprina, ka augstskolas, kuras investē ārvalstu studentu integrācijā un nodrošina britu un ārvalstu studentu kontaktu veidošanos studiju laikā, kā arī valodas apguvi, sasniedz vislabākos rezultātus arvien lielāka ārvalstu studentu skaita piesaistē. Padomes izpilddirektore Dominika Skota norāda: integrācijas aktivitātes nav vienkārši jauka papildus nodarbošanās, tās nosaka atšķirības starp institūcijām. Statistika un pētījumi liecina, ka sekmīga integrācija, kas ļauj studentiem atstāt Lielbritāniju ne vien ar britu augstskolas grādu, bet arī ar britu draugiem, ir tas apstāklis, kas rada atšķirību starp vienkārši apmierinātiem klientiem un tiem, kas ar pārliecību ieteiks augstskolu citiem.

* Raksts sagatavots projekta "Kompass dzīvei Latvijā augstskolu studentiem - trešo valstu valstspiederīgajiem: izglītība un integrācija" (Nr. IF/2009/1.5./15) ietvaros. Projektu atbalsta Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo fonds un Latvijas Republika. Rakstā iekļautā informācija ir vienīgi biedrības "Risinājumu darbnīca" speciālistu viedoklis un neatspoguļo Latvijas vai ES institūciju oficiālo viedokli.