VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
28. jūnijā, 2010
Lasīšanai: 22 minūtes
RUBRIKA: LV portāls jautā
TĒMA: Vide
10
10

Nauda spīguļo mežā – kailcirte pie kailcirtes

LV portālam: JĀNIS DŪKLAVS, zemkopības ministrs; RAIMONDS VĒJONIS, vides ministrs; JĀNIS KINNA, Valsts meža dienesta ģenerāldirektors; ROBERTS STRĪPNIEKS, VAS „Latvijas valsts meži” valdes priekšsēdētājs
Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Meža zinātnieki apgalvo: cērtot pašlaik „uz visu banku”, ļoti nopietnas ekoloģiskas problēmas varētu rasties aptuveni pēc 70 gadiem, bet speciālistu domas šajā jautājumā dalās.

FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV

Latvijā mežs, pēc Valsts meža dienesta datiem, aizņem 2,961 miljonu hektāru jeb 45% valsts platības. Valsts apsaimniekošanā ir apmēram puse - 1,493 miljoni hektāru jeb 50,4% meža, savukārt pārējā mežā - 1,468 miljonos hektāru jeb 49,6% meža platības – saimnieko galvenokārt privātīpašnieki un pašvaldības.

Nav noliedzams, ka mūsu nacionālās valūtas – lata – vērtības saglabāšanā lielāko ieguldījumu devusi meža nozare. Valsts ārējās tirdzniecības bilancē atsevišķos gados meža nozares produkcija veidojusi pat 40 procentus. Mežā un ar to tieši saistītajās jomās ir vairāk par 80 tūkstošiem nodarbināto, lielākā strādājošo daļa – ārpus Rīgas. Mežs ir nenovērtējami svarīgs Latvijas tautsaimniecībai.

Valsts mežā maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu galvenajā cirtē nosaka Ministru kabinets piecu gadu periodam. Laika posmam no 2006. līdz 2010. gadam valsts mežā tas ir 93,1 tūkstotis hektāru.

 Lai palīdzētu stabilizēties valsts ekonomikai, pēdējos divos gados (2008. un 2009. gadā) valdība valsts meža apsaimniekotājiem ļāvusi papildus cirst krietni vairāk koku (nepārsniedzot iepriekšminēto 93,1 tūkstoti hektāru lielo platību). Ja iepriekš ik gadu vidēji faktiski izcirta ap 13 000 hektāru meža, tad pēdējos divos gados gadskārtējā izcirstā platība ir gandrīz vai dubultojusies un ir ap 24 tūkstošiem hektāru gadā.

Bet maksimāli pieļaujamais koku ciršanas apjoms ir tikai skaitlis. Noteicošais ir – kādā veidā notiek šī „tāmes piepildīšana”. Satraukumu ne vien meža profesionāļos, bet arī sabiedrībā vieš tas, ka pēdējo gadu kailcirtes sākušas rindoties cita pie citas, valsts mežā veidojot lielus, tukšus klajumus.

Jāteic, ka Latvijā pastāvošie normatīvie akti atsevišķos gadījumos pieļauj kailcirtes veidošanu līdz 10 hektāru vienlaidu platībā. Bet normatīvie dokumenti ne ar vārdu nemin to, vai šādas „tukšās zonas” var atrasties cieši līdzās. Kamēr normatīvie akti klusē, tikmēr masīvie tukšumi mežā plešas varenāki.

Šā brīža ekonomiskie guvumi acīmredzot neļauj saskatīt, vai un kādi zaudējumi no šādas mērķtiecīgas rīcības iespējami Latvijai nākotnē. Meža zinātnieki apgalvo: cērtot pašlaik „uz visu banku” jeb iegūstot maksimāli iespējamo peļņu, ļoti nopietnas ekoloģiskas problēmas varētu rasties pēc aptuveni 70 gadiem, bet speciālistu domas šajā jautājumā dalās. Tādēļ aizvien skaļāk izskanējusi prasība veikt ietekmes uz vidu novērtējumu, un Mordangā sabiedrības neapmierinātības rezultātā apturēta meža izzāģēšana. To turpinās tikai pēc sabiedriskās apspriešanas. Līdzīga satura vēstule ar 227 parakstiem ir tapusi arī Jaunpiebalgas novadā.

Par šo situāciju savu pozīciju lūdzām paust zemkopības ministru Jāni Dūklavu, vides ministru Raimondu Vējoni,  Valsts meža dienesta ģenerāldirektoru Jāni Kinnu un VAS „Latvijas valsts meži” valdes priekšsēdētāju Robertu Strīpnieku.

LV.LV jautā: Kā vērtējat notiekošo Latvijas valsts mežā? Vai ir gaidāma kāda rīcība, kas aptur pašreizējo meža ciršanas praksi, un vai tiks ierosinātas izmaiņas arī normatīvajos aktos, lai nodrošinātu videi draudzīgu un ilgtspējīgu saimniekošanu valstij piederošajā īpašumā?

Foto: Māris Kaparkalējs, LV

Jānis Dūklavs, zemkopības ministrs:

„Minētie divi gadi, kad valdība deva uzdevumu galvenajā cirtē nocirst papildus 4 miljonus kubikmetru kokmateriālu valsts mežā, bija balstīts uz Valsts meža dienesta informāciju, ka valsts akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” apsaimniekotajā mežā ārpus aizsargājamām teritorijām pieaugušās un pāraugušās audzēs uzkrāti apmēram 80 miljonu kubikmetru koksnes.

Pašlaik Zemkopības ministrijas rīcībā ir Latvijas valsts mežzinātnes institūta „Silava” Meža statistiskās informācijas dati, kas liecina, ka tikai pieaugušajās priežu, egļu un bērzu audzēs ir uzkrāti 136 miljoni kubikmetru. Valsts meža dienests aprēķinājis VAS „Latvijas valsts meži” maksimālo ciršanas apjomu nākamajiem pieciem gadiem, vidēji vienā gadā 17 tūkstošu hektāru platībā. Zemkopības ministrijas rīcībā nav informācijas par profesionāļu uztraukumu vai zinātnieku prognozēto ekoloģisko katastrofu.”

Foto: Māris Kaparkalējs, LV

Raimonds Vējonis, vides ministrs:

„Vides ministrija kopumā neatbalsta Zemkopības ministrijas pašlaik izvirzīto mērķi veicināt koku ciršanu, kas izpaužas gan kā koku ciršanas maksimāli pieļaujamā apjoma palielināšana, gan kā apšu audžu neiekļaušana kopējā koku ciršanas maksimāli pieļaujamā apjomā, gan kā normatīvo aktu mīkstināšana rekonstruktīvās cirtes veikšanai, gan arī kā Meža likumprojekta izstrāde, kur plānots grozīt virkni tiesisko regulējumu, lai veicinātu koku ciršanas intensificēšanu.

Vides ministrija 2010. gada 10. jūnijā sniedza atbildi Zemkopības ministrijai par tās sagatavoto Ministru kabineta rīkojuma projektu „Par koku ciršanu maksimāli pieļaujamo apjomu 2011.-2015. gadam” (Projekts), kurā norādīja vairākus būtiskus iebildumus, kas konceptuāli parāda Vides ministrijas nostāju jautājumā par koku ciršanu Latvijā:

          1) Ņemot vērā arī meža nozarē tieši iesaistīto speciālistu pretrunīgos viedokļus, kas izriet arī no Projekta anotācijā paustā, un to, ka līdz šim nav panākts vienots uzskats par pieļaujamo ciršanas apjomu noteikšanas metodiku, Vides ministrijas ieskatā ilgstoša valsts meža apsaimniekošanas veikšana bez atbilstoša izvērtējuma arī vides aspektā nav pieļaujama, it īpaši ņemot vērā 2009.–2010. gadā palielināto ciršanas apjomu un cirsmu koncentrēšanu. Vides ministrija ieteica paredzēto koku ciršanas maksimāli pieļaujamo skaitlisko apjomu turpmāk balstīt uz nopietnu analīzi, t. sk. arī no ietekmes uz vidi aspekta, un integrēt meža nozares plānošanas hierarhiskajā sistēmā, attiecīgi veicot arī stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu.

Ņemot vērā izveidojušos situāciju - ekonomiskos apstākļus, kā rezultātā tiek argumentēts, ka jānodrošina palielināts koku ciršanas apjoms un jānodrošina darba vietas, tajā pašā laikā ņemot vērā arī reprezentatīvu, vispusīgi izvērtētu pamatdatu un ilgstošam periodam paredzētu meža apsaimniekošanas plānu trūkumu, Vides ministrijas ieskatā atbilstošs novērtējums veicams vismaz nozares meža apsaimniekošanas piecu gadu plāniem, kuros detalizētāk atspoguļojas konkrētās izcērtamās platības, to izvietojums, meža ceļu būvniecība u. c. ar meža apsaimniekošanu saistītās darbības, t.sk. ietekme uz īpaši aizsargājamām dabas (Natura 2000) teritorijām.

"Zemkopības ministrijas rīcībā nav informācijas par profesionāļu uztraukumu vai zinātnieku prognozēto ekoloģisko katastrofu."

Jānis Dūklavs, zemkopības ministrs

Vides ministrija uzskata par lietderīgu un ieteica stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu veikt VAS „Latvijas valsts meži” pašlaik izstrādājamiem un sabiedriskajai apspriešanai nodotajiem astoņu mežsaimniecību meža apsaimniekošanas plāniem. Izskatāms būtu jautājums arī par šo plānu pieņemšanu un saistošo raksturu, lai visās interešu grupās izdiskutētu un saistoša dokumenta veidā apstiprinātu pieļaujamās darbības plānotajam laika posmam, saistot konkrētos izciršanas plānus un pārējās darbības ar konkrētām teritorijām, jo objektīvi izvērtēt tikai izciršanas apjomus bez konkrētas piesaistes nav iespējams.

Papildus iepriekš minētajam Vides ministrija norādīja, ka tāmes aprēķinu izstrādes gaitā nav pieaicinātas nevalstiskās vides organizācijas. Tās vairākkārt ir izteikušas iebildumus par sociālo un dabas aizsardzības interešu integrācijas trūkumu koku ciršanas maksimāli pieļaujamā apjoma aprēķinos, kā arī par koku ciršanas maksimāli pieļaujamā apjoma pieņemšanas procesu kopumā, neraugoties uz to, ka nevalstiskās vides organizācijas piedalās arī Meža konsultatīvajā padomē.

Līdz ar to Vides ministrija norādīja, ka Projektam ir nepieciešams pievienot Ministru kabineta protokollēmumu ar nosacījumu, ka Zemkopības ministrija nodrošina stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanu VAS „Latvijas valsts meži” izstrādājamiem un sabiedriskajai apspriešanai nodotajiem astoņu mežsaimniecību meža apsaimniekošanas plāniem;

2) Zemkopības ministrijas padotības iestādes - VAS „Latvijas valsts meži” - pārstāvis 2009. gada 16. janvārī Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē prezentēja viedokli par iespējamo meža apsaimniekošanas attīstības gaitu valsts mežā. Tika prezentēti trīs ciršanas apjomu mērķi:

  • audžu vecumstruktūras izlīdzināšana,
  • maksimāla resursu izmantošana,
  • kompromiss starp vecumstruktūras izlīdzināšanu un maksimālu resursu izmantošanu.

Saskaņā ar prezentācijā publiskoto, koku cērtē valsts mežā, izvēloties kompromisu starp vecumstruktūras izlīdzināšanu un maksimālu resursu izmantošanu, pirmajā piecgadē maksimāli tiks nocirsts nedaudz vairāk par 27 tūkstošiem hektāru priežu audžu. Šobrīd sagatavotajā Projektā VAS „Latvijas valsts meži” plānots maksimāli nocirst 31 091 hektāru priežu audžu. Saskaņā ar Projektu vidēji vienā hektārā priežu audžu plānots nocirst 267 kubikmetrus koksnes. Tas nozīmē, ka nākamajā piecgadē tiks nocirsts nedaudz vairāk par 1 miljonu kubikmetru koksnes nekā „Latvijas valsts meži” paustajā mērķī par kompromisu starp vecumstruktūras izlīdzināšanu un maksimālu resursu izmantošanu. Šāda plānošana līdzinās otrajam ciršanas apjoma mērķim, t. i., maksimālai resursu izmantošanai.

Kā attēlots LVM publiskotajā prezentācijā, tad šāda apsaimniekošanas modeļa izvēle novedīs pie priežu ciršanas apjoma samazinājuma pēc 40 gadu perioda, kas ir absolūti pretrunā ar ilgtspējīgu meža resursu izmantošanu. Tādēļ Vides ministrija iebilda pret priežu audžu ciršanas apjoma palielināšanu bez atkārtotas izvērtēšanas gan no ekonomiskā, gan sociālā, gan no vides aspekta. Neizvērtējot priežu audžu ciršanas apjoma palielināšanu un lietojot šādu ciršanas intensitātes palielināšanas stratēģiju 2009.-2010. gadam un 2011.-2016. gadam, nav skaidra priežu audžu attīstība un to ciršanas apjoms nākamajos 100 gados;

"Ir jānodrošina stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma veikšana VAS „Latvijas valsts meži” izstrādājamiem un sabiedriskajai apspriešanai nodotajiem astoņu mežsaimniecību meža apsaimniekošanas plāniem."

Raimonds Vējonis, vides ministrs

3) Vides ministrija norādīja, ka kategoriski iebilst pret apses neiekļaušanu Projektā, t. i., pret ierobežojumu atcelšanu apšu audžu izciršanas apjomam. Paralēli tam šobrīd Meža likuma grozījumu projektā ir paredzēts samazināt apses ciršanas vecumu. Apšu audzēm un apsēm audžu piemistrojumā ir īpaši nozīmīga loma bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un atjaunošanai mežos, piemēram, meža putnu sabiedrību pastāvēšanai u. tml. Apšu audžu ciršanas limita neiekļaušana Projektā ir uzskatāms par būtisku apdraudējumu bioloģiskajai daudzveidībai un vides kvalitātei, tādēļ obligāti ir jānosaka maksimālā robeža apšu audžu ciršanas apjomam;

4) Vides ministrija arī norādīja, ka, nosakot koku ciršanas maksimālo apjomu, ir ļoti svarīgi ietvert klimata pārmaiņu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību.

Papildus Vides ministrija norādīja, ka iebilst pret koksnes ciršanas apjoma palielināšanu zinātniskai izpētei Vides ministrijas valdījumā, Aizsardzības ministrijas valdījumā un Izglītības un zinātnes ministrijas valdījumā esošajā mežā, jo šā meža apsaimniekošanas galvenais mērķis nav koksnes resursu ieguve. Vides ministrijas valdījumā esošajā mežā koksnes ciršanas apjoms pēc kubikmetros likvīdas koksnes ir saglabājams, kā tas noteikts 2005. gada 5. oktobra Ministru kabineta rīkojumā Nr. 655 „Par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu 2006.-2010. gadam”.”

Foto: Inga Kundziņa, A.F.I

Jānis Kinna, Valsts meža dienesta ģenerāldirektors:

„Apsaimniekojot valsts mežu, VAS „Latvijas valsts meži” jau otro gadu mežu izzāģē pēc īpašas metodes – rindojot kailcirtes vienu pie otras. Tas sākās pirms diviem gadiem, kad, nerunājot ar sabiedrību, uzņēmums „Latvijas valsts meži”, izmantojot nepilnības likumdošanā, sāka pielietot šo cirsmu koncentrēšanas metodi, pamatojoties tikai uz tīri ekonomiskiem aprēķiniem. Jau pirms gada mēs brīdinājām VAS „Latvijas valsts meži”, ka sabiedrībai nebūs pieņemams šāds meža izstrādes veids un ka būs protesti.

Patlaban valsts mežā praktizētajai cirsmu kompaktās izvietošanas metodei nav zinātniska pamatojuma, un tā ir akceptēta tikai VAS „Latvijas valsts meži” - kā uzņēmumā, kas apsaimnieko valsts mežu, un tiek balstīta vienīgi uz mežizstrādes ekonomisko pamatojumu. Kopš 2008. gada beigām VAS „Latvijas valsts meži” mežsaimniecībās mainīta mežsaimniecisko darbu organizācijas stratēģija, veicot cirsmu kompaktu izvietošanu plānošanas vienībā ar septiņu gadu aprites ciklu. Tomēr ne cērtamais koku apjoms ir drauds, bet tieši veids, kā tas tiek darīts, licis apšaubīt šīs rīcības ilgtspējību.

Viens no mežsaimniecisko darbību plānošanas galvenajiem uzdevumiem ir nodrošināt koksnes un nekoksnes resursu nepārtrauktu, nenoplicinošu izmantošanu laikā un telpā. Ilgtspējīgas mežsaimniecības pamatprincips noteic, ka ekonomiskajiem, sociālajiem un ekoloģiskajiem mērķiem jābūt līdzsvarā ne tikai globālajā un nacionālajā, bet arī vietējā mērogā. Tie, kas ir vērtējuši sākotnējo ietekmi uz vidi, ir paši uzņēmuma mežsaimniecības cilvēki. Ja runājam par sabiedrisko apspriešanu, ietekmes uz vidi novērtēšanu, stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu, tad mums nav tiesību pieprasīt šādus novērtējumus pirms ciršanas apliecinājumu izsniegšanas.

"Patlaban tiek ņemtas vērā tikai ekonomiskās intereses, pārējās atstājot novārtā."

Jānis Kinna, Valsts meža dienesta ģenerāldirektors

Pašlaik spēkā esošās Meža politikas un tai pakārtoto normatīvo aktu izstrādāšanas laikā Latvijas mežsaimniecībā nebija aktuāls jautājums par pašreizējām valsts mežā izmantotajām cirsmu izvietošanas metodēm. Valstī nebija arī tādas pieredzes. Tādēļ cirsmu blīvas izvietošanas pārtraukšanai nav iespējams atrast likumīgu pamatojumu mežsaimniecību regulējošajā normatīvajā bāzē.

Latvijas Meža politika tika pieņemta 1998. gadā, un tajā ir noteikti meža apsaimniekošanas mērķi un principi, ievērojot vispārējo mērķi – meža un meža zemes ilgtspējīgu jeb nenoplicinošu apsaimniekošanu. Vienlaikus arī valstī pastāvošajai meža apsaimniekošanas normatīvo aktu sistēmai būtu jānodrošina ilgtspējīgas mežsaimniecības attīstība.

Valsts meža dienesta speciālisti uzskata, ka saimnieciskās darbības aktivizēšana, nelielā teritorijā nocērtot visas pieaugušās un cirtmetu pārsniegušās mežaudzes, var būtiski ietekmēt meža bioloģisko daudzveidību un meža daudzfunkcionālu izmantošanu. Biežais traucējumu faktors mežā viena līdz septiņu gadu laikposmā var apdraudēt dažādas dzīvnieku un putnu sugas – īpaši vietās, kur ir izveidoti mikroliegumi. Tāpat mēs uzskatām, ka valsts meža apsaimniekošanai būtu jāatspoguļojas arī pašvaldību teritoriju attīstības plānos, kur būtu iespējams saskaņot sabiedrības dažādās intereses.

Varu vien teikt, ka pasaulē notiek aktīva meža apsaimniekošanas adaptācija klimata pārmaiņām. Svarīgākās šo metožu iezīmes ir kailciršu platības samazināšana, izlašu vai nepārtrauktā klāja mežsaimniecība, mistrotu un dažāda vecuma audžu veidošana. Cirsmu kompaktā izvietošana, ko praktizē VAS „Latvijas valsts meži”, ir pretrunā šai pieejai. Ņemot vērā, ka cirsmu koncentrēšanai nelielā teritorijā var sekot nozīmīgas un neatgriezeniskas ekoloģiskās un sociālās ietekmes (ugunsbīstamības paaugstināšanās lielos jaunaudžu masīvos, kaitēkļu un slimību savairošanās, vēja nenoturība, pārpurvošanās iespēja slapjākos meža tipos, lokālās un nacionālās ainavas izmaiņas), kā arī tas, ka kailciršu koncentrēšana notiek visai Latvijas sabiedrībai piederošajā īpašumā. Šai rīcībai ir nepieciešams pilns ekonomiskais izvērtējums un stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējums ar sekojošu to secinājumu iestrādi normatīvajos dokumentos. Tāpat nepieciešams izstrādāt nacionālos normatīvos dokumentus 2007. gada 5. jūnijā ratificētās Eiropas ainavu konvencijas ieviešanai Latvijā.

Darīt kaut ko, lai tiktu veiktas izmaiņas normatīvajos dokumentos, var tikai Zemkopības ministrija. Valsts meža dienests ir tikai uzraugošā iestāde, kas kontrolē, lai netiktu pārkāptas normatīvajos dokumentos noteiktās normas, un pašreizējā brīdī, skatot no normatīvo dokumentu puses, pārkāpts netiek nekas. Valsts meža dienestam nav tiesību neizdot ciršanas apliecinājumus, ja ir ievēroti normatīvajos dokumentos noteiktie parametri. Šajā situācijā vienīgā, kas kaut ko var darīt un protestēt, lai situāciju mainītu, ir sabiedrība.

Veicot valsts meža apsaimniekošanu, svarīgi ir ievērot Meža politikas pamatprincipu: mežs jāapsaimnieko, ievērojot līdzsvaru starp ekonomiskajām, sabiedrības un vides aizsardzības interesēm. Patlaban vērā tiek ņemtas tikai ekonomiskās intereses, pārējās atstājot novārtā.”

Foto: Māris Kaparkalējs, LV

Roberts Strīpnieks, VAS „Latvijas valsts meži” valdes priekšsēdētājs:

„Vispirms aicinām būt objektīviem situācijas izvērtējumā un nepaļauties uz tādu „profesionāļu” apgalvojumiem, kuru izpratnes līmenis nesniedzas tālāk par „koks – labi, cirst – slikti”. Vēlamies uzsvērt, ka meža apsaimniekošana Latvijas valsts mežā un valstī kopumā jau šobrīd ir ilgtspējīga un videi draudzīga. Meža resursu monitoringa dati liecina, ka pieaugušu un pāraugušu audžu uzkrājums valsts mežā ir vairāk nekā 80 miljoni kubikmetru. Savukārt ciršanas apjoms Latvijas valsts mežā un arī valstī kopumā nevienu gadu nav pārsniedzis pieaugumu un to nepārsniegs arī šogad.

Gluži pretēji - meža profesionāļu starpā šobrīd norisinās aktīva diskusija par to, ko darīt ar šo pāraugušo mežu – izmantot lietderīgi vai ļaut tam sapūt. Jāpiebilst, ka meža zinātnieki no Valsts mežzinātnes institūta „Silava” jau ilgstoši norāda, ka meža platība Latvijā ar katru gadu pieaug, nevis samazinās.

Ja runājam par meža profesionāļu viedokli, kas it kā satraukušies par kailcirtēm, tad meža profesionāļi, kas strādā mežā, nevis sēž kabinetos, akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” apsaimniekotajā mežā īstenoto izstrādes metodi ir novērtējuši atzinīgi. Lai optimizētu visu meža apsaimniekošanas darbu – augsnes sagatavošanas, koku stādīšanas, kopšanas un mežizstrādes – veikšanu un samazinātu to ietekmi uz ceļu infrastruktūru un vidi, šie darbi netiek plānoti vienlaidus visā meža platībā, bet gan izvietoti plānošanas vienībās. Vienkārši sakot, viena gada laikā tiek veikti visi iepriekš piecos gados plānotie darbi viena novada galā. Nākamajā gadā šie piecu gadu plānotie darbi tiek veikti jau citā novada galā. Gribētos uzsvērt, ka visi šie darbi notiek daudzās cirsmās, kas atrodas attālu cita no citas, nevis vienā lielā cirsmā, kā to dažkārt sabiedrībai cenšas pasniegt kabinetu profesionāļi.

"Lai optimizētu visu meža apsaimniekošanas darbu veikšanu un samazinātu to ietekmi uz ceļu infrastruktūru un vidi, šie darbi netiek plānoti vienlaidus visā meža platībā, bet gan izvietoti plānošanas vienībās. "

  Roberts Strīpnieks, VAS „Latvijas valsts meži” valdes priekšsēdētājs

Šāda darbu plānošanas optimizācijas pieeja būtiski samazina visu mežsaimniecisko darbu ietekmi uz vidi, nodrošina augstāku meža apsaimniekošanas ekonomisko efektivitāti, kā arī dod papildu ienākumus valsts budžetā.

Lūk, skaitļi: pateicoties meža darbu izvietojumam plānošanas vienībās, pagājušajā gadā izmaksu samazinājums pārsniedz 6 miljonus latu – šos līdzekļus valsts budžets saņems dividendēs no meža apsaimniekošanas. Ar šādu līdzekļu apjomu pietiek pensiju izmaksai 3-5 tūkstošiem cilvēku, veselu gadu! Ne mazāk svarīgs ir ietekmes uz vidi samazinājums, jo, izslēdzot lieku un bezjēdzīgu tehnikas pārvietošanu pa mežu un optimizējot transporta plūsmas, gadā tiek ietaupīti 5,4 miljoni litru fosilās degvielas, un tādējādi CO2 izmešu daudzums no meža apsaimniekošanas darbiem ir samazināts par 11,5 miljoniem kilogramu. Neievedot no ārvalstīm šo degvielu, Latvijas importa un eksporta bilance ir uzlabojusies par 1,6 miljoniem latu.

Sabiedrība gūst labumu arī citā, naudā neizsakāmā veidā. Traucējumi no meža apsaimniekošanas ir nevis pastāvīgi, bet tikai reizi 7–10 gados. Arīdzan Mordangas iedzīvotāji gūs labumu no uzņēmuma darbības prognozējamības – ja uzņēmums „Latvijas valsts meži” būs veicis darbu ciklu – tad zināms, ka 7 gadus vairs šie darbi plānošanas vienībā netiks veikti un visi iedzīvotāji varēs droši doties sēnēs un ogās, zinot, ka šajā rajonā nesāks rūkt traktori un braukt baļķvedēji.

Un kritiķus lūdzam vienmēr paturēt prātā, ka meža apsaimniekošana, tai skaitā koksnes ieguve un tās produktu apstrāde, nodrošina vairāk nekā 80 000 darbavietu un līdz ar to regulārus ienākumus astoņdesmit tūkstošiem ģimeņu, galvenokārt lauku iedzīvotājiem. Pastāv risks, ka neprofesionāla pieeja šajā jautājumā vēl vairāk samazinās jau tā nelielo ekonomisko aktivitāti Latvijas laukos, bet cilvēki, palikuši bez regulāriem ienākumiem savai ģimenei, papildinās bezdarbnieku rindas vai pametīs valsti.”

Labs saturs
10
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU