Tikko esat atgriezies no izglītības reformas plānam veltītās diskusijas. Vai ir kas tāds, ko šajās nostādnēs vēlas mainīt LSA?
Mēs caurskatījām un savus komentārus galvenokārt izteicām par diviem no kopumā četriem reformas mērķiem. Pirmais - studiju zinātniskās darbības kvalitāte un otrais – augstākās izglītības un zinātnes institūciju materiāli tehniskās bāzes modernizācija un resursu efektivitātes paaugstināšana. Mūsuprāt, nepieciešams pārskatīt studiju programmu licencēšanas procesu.
Šobrīd, izlemjot par vai pret programmas licencēšanu, tiek ņemti vērā tikai ārējie rādītāji, kā, piemēram, studējošo skaits, bet nenotiek iedziļināšanās programmas saturā. Problēma rodama arī apstāklī, ka tikmēr, kamēr programma strādā ar licenci uz diviem gadiem, tā nesaņem akreditāciju, savukārt students nevar saņemt studiju kredītu. Tikpat svarīgs ir jauninājums – pāreja no individuālo studiju programmu akreditēšanas uz studiju virzienu akreditēšanu.
Kā vispār vērtējat LSA iespējas ietekmēt izglītības politiku valstī?
Es uzskatu, ka lielā mērā tas atkarīgs no jautājuma, kas ir jārisina – jo plašāks jautājums, jo vairāk iesaistīto pušu un plašāks darbs, kas jāiegulda. Viens no pēdējiem pozitīvajiem piemēriem ir studiju un studējošo kredītu piešķiršana eiro un latos. LSA iesaistījās gan šī likuma izstrādes procesā, gan arī pēc tā apstiprināšanas, aizsūtot savu atzinumu.
"Studenti ir kļuvuši aktīvāki un skaidrāk apzinās savas tiesības un pienākumus."
Mēs panācām, ka pretēji sākotnēji iecerētajam – studentiem izdevīgāk bankā ir ņemt kredītu eiro – tagad noteikumi attiecībā uz abām valūtām ir identiski. Tomēr es arī uzskatu, ka studenti lēmumu pieņemšanā var iesaistīties vēl vairāk – kā individuālā, tā pašpārvalžu un LSA līmenī.
Ko, jūsuprāt, būtu jāpaveic, lai tas notiktu?
Saprotams, ka visu izglītības sistēmu skarošus lēmumus, kā, piemēram, kreditēšanas vai transporta kompensēšanas kārtību, var ietekmēt LSA, sastrādājoties ar ministrijām. Tomēr ir arī tādi jautājumi, kuru risināšanas procesā var iesaistīties jebkurš students savā augstskolā. Ja, piemēram, viņu neapmierina studiju programmas kvalitāte vai kāda konkrēta pasniedzēja darbs, viņš par to var ziņot savai augstskolai.
Lielisks piemērs ir Rīgas Tehniskā universitāte, kur ir izstrādāta īpaša iesnieguma forma atklātajiem ziņojumiem ar studenta vārdu un uzvārdu un anonīmiem ziņojumiem. Vēl viens veids ir vērsties studentu pārstāvniecībā savā augstskolā. Studentu pašpārvalde problēmu mēģina atšķetināt augstskolas domes vai programmu padomes, vai arī senāta līmenī.
Studenti Latvijā pēdējo gadu laikā publiskajā telpā ir kļuvuši pamanāmāki. Vai var apgalvot, ka valdība jauniešu teiktajā arī ieklausās vairāk?
Es piekrītu, ka studenti ir kļuvuši aktīvāki un skaidrāk apzinās savas tiesības un pienākumus, tāpēc arī spēj izdarīt vajadzīgos secinājumus un atbilstoši rīkoties, kaut vai dodoties ar sūdzību uz studējošo pašpārvaldi. Tomēr šai pamanāmībai ir divas puses – pirmā, kas redzama uz āru, un otrā, kas notiek iekšienē. Ļoti svarīgi ir uzlabot studentu organizāciju iekšējo komunikāciju. Lai LSA produktīvi strādātu, tai vajadzīgs pašpārvalžu apkopots savas augstskolas studentu viedoklis par valsts mēroga izglītības un politikas jautājumiem. Pagaidām šai ziņā ir nelielas problēmas – pārāk maz viedokļu. Lai mainītu situāciju, esmu iecerējis par šo jautājumu izglītot LSA apvienības domniekus.
Pēc brīža vidusskolās sāksies eksāmenu laiks, un, visticamāk, jaunieši jau tagad domā par tālākizglītošanos. Ko jūs kā LSA pārstāvis viņiem ieteiktu – studēt vai nestudēt Latvijā?
Izstādes „Skola 2010” laikā notika skolēnu aptauja, kas atklāja: aptuveni puse vidusskolas absolventu plāno studēt Latvijā, otra puse – mācīties ārvalstīs. Neapšaubāmi, ka citur Eiropā piedāvājums ir labs, turklāt pastāv iespēja studēt bez maksas vai saņemt stipendiju. Tas ir arī veids, kā uzlabot angļu vai kādas citas svešvalodas zināšanas. Taču es vēlos akcentēt, ka arī pie mums, Latvijā, ir plašs studiju programmu klāsts un augstākā izglītība labā līmenī.
"Arī Latvijā, ir plašs studiju programmu klāsts un augstākā izglītība ir labā līmenī."
Pirms pieņemt lēmumu par nākamo studiju vietu, jauniešiem gan ir rūpīgi jāizsver savas spējas un kvalitātes - cik piemērots viņš ir noskatītajai studiju programmai. Pretējā gadījumā viņam būs visai mazas izredzes iesaistīties darba tirgū, jo tajā tiek tikai labākie speciālisti. Līdzšinējā, tā saucamā blatu sistēma vairs nefunkcionē. Skolēnam vairāk ir jākoncentrējas uz savām vēlmēm un iecerēm, nevis jāvadās pēc masu instinkta. Tieši šo iemeslu dēļ mums šobrīd arī ir tik daudz juristu, datorspeciālistu, žurnālistu.
Kā vērtējat iespējas studēt tiem jauniešiem, kuru ģimenēs ir smagi finansiālie apstākļi?
Lielākās problēmas ir kredīta saņemšanas kārtībā. Ir jāpanāk, lai topošais students kredītu saņemtu pēc iespējas ātrāk un lai būtu atviegloti nosacījumi attiecībā uz galvotājiem. Pastāv liela iespēja, ka šobrīd daudziem skolēniem abi vecāki ir zaudējuši darbu un tāpēc topošais students nevar dabūt galvotājus. Otrs aspekts – studentiem no mazturīgām ģimenēm problēmas sagādā pirmā iemaksa augstskolai – to viņam jāveic pašam, jo paiet diezgan ilgs laiks, līdz banka izsniedz kredītu.
LSA ir piedāvājums veikt kreditēšanas reformu. Mēs vēlētos, lai tiktu noslēgts līgums starp IZM un kredītiestādi, jo tad vairs nepastāvētu šī ļoti garā birokrātiskā kredītizsniegšanas ķēde, kas visu aizkavē.
"Studentu pienākums ir paņemt no studijām to, ko viņi pirms tam ir izsapņojuši, izdomājuši un gaidījuši."
Lai students saņemtu bankas aizdevumu, viņam vispirms jādodas uz savas augstskolas kredītu piešķiršanas komisiju. Iesniegtie dokumenti pēc tam tiek sūtīti uz IZM, bet pats students iet uz banku un slēdz galvošanas līgumu. Kad tas noticis, dokumenti ceļo pa IZM, Finanšu ministriju, Studiju un zinātnes administrāciju, kur tos ar savu parakstu apstiprina dažāda līmeņa ierēdņi. Tikai pēc tam banka studentam piešķir kredītu.
Tomēr studentam ar labām sekmēm ir iespējas tikt budžeta vietā.
Budžeta vietu skaits šogad ir nedaudz mazāks. Protams, ja studentam centralizētajos eksāmenos ir tikai A līmenis, par studijām viņam, visticamāk, jāmaksā nebūs. Jebkurā gadījumā viens no galvenajiem valsts uzdevumiem ir veicināt studiju pieejamību visiem. Sen aizmirsts ir tas laiks, kad augstākā izglītība bija luksusa prece.
Vai nav tā, ka Latvijā sabiedrība uz jauniešiem izdara pārāk lielu spiedienu, pieprasot, lai tūlīt pēc vidusskolas skolēns iet studēt? Viņam īsti nav laika apdomāt, ko turpmākajā dzīvē vēlas darīt.
Bet no otras puses – kādas ir darba iespējas cilvēkiem ar vidējo izglītību? Lielākas izredzes iesaistīties darba tirgū ir jauniešiem ar augstāko izglītību. Ja cilvēks nespēj izlemt, kur studēt, viņam ir brīnišķīga izdevība to noskaidrot, izmantojot Eiropas Savienības pieredzes apmaiņas programmas – kultūras projekti, vasaras skolas, kā, piemēram, programmas „Jaunatne” piedāvātās pašizaugsmes iespējas. Viens no LSA mērķiem šogad ir par šīm iespējām vairāk informēt.
Turklāt pieredzei ir liela nozīme darba meklējumos. Mūsdienās cilvēka spējas un prasmes darba devējs novērtē augstāk par diplomu. Sabiedriskās organizācijas un biedrības uz pieredzes un iemaņu gūšanu vērstus projektus piedāvā nepārtraukti, taču mērķa grupa ir aktīvie jaunieši, kuriem attiecīgi darba tirgū iesaistīties ir viegli. Grūtāk ir „klusajām pelēm”. Ar šo studentu daļu mēs arī vēlamies strādāt, aicinot viņus aktīvi meklēt programmas, kurās var gūt nākotnē noderīgas prasmes, iemaņas, vērtīgas zināšanas, kā arī mudinot tajās iesaistīties.
Nepietiekamas praktiskās iemaņas ir viens no būtiskiem Latvijas augstākās izglītības sistēmas trūkumiem...
Protams, ka prakses vietas jānodrošina un būtu jārada aizvien jaunas, jo tas ir vienīgais veids, kā topošajiem speciālistiem pilnvērtīgi sagatavoties Latvijas darba tirgum un veiksmīgi tajā iesaistīties. Augstskolām būtu arī jāpiesaista darba devēji, kuri pēc saviem ieskatiem no studentu vidus izvēlētos potenciālos darbiniekus un piedāvātu tiem prakses vietu uzņēmumā.
"Mūsdienās cilvēka spējas un prasmes darba devējs novērtē augstāk par diplomu."
Valstij rūpīgāk un vairāk ilgtermiņā jādomā par jutīgām sfērām – konkrētām nozarēm, kurās pietrūkst speciālistu, lai nebūtu tādu situāciju, kāda ir būvniecības jomā. Pirms pieciem gadiem valsts intensīvi aicināja izvēlēties būvinženiera profesiju, taču šobrīd celtniecība ir apstājusies un tāpēc daudzi speciālisti palikuši bez darba – radusies pārprodukcija.
Vēl viena aktuāla problēma Latvijas augstākajā izglītībā ir plaģiātisms, par ko liecina arī skandāls LU Vēstures un filozofijas fakultātē, kur ir aizdomas, ka pasniedzēji piesavinājušies citu autoru tulkotus darbus, nosaucot tos par savējiem. Kāda ir LSA nostāja šajā jautājumā?
Attiecībā uz Vēstures un filozofijas fakultātē notikušo gadījumu mana un LSA nostāja ir šāda: savu vērtējumu sniegsim tikai tajā brīdī, kad šo jautājumu LU būs atrisinājusi iekšēji.
Jebkurā gadījumā mēs, LSA, iestājamies par studiju kvalitāti, par godīgumu akadēmiskajā vidē un atbalstām studentus, kas uzsākuši cīņu pret netaisnu rīcību. Manuprāt, šis gadījums ir brīnišķīgs piemērs tam, ka studenti Latvijā ir aktīvi un atbildīgi un cenšas risināt problēmas, publiski iestājoties pret sliktu pasniedzēju sniegumu.
Vai jūs varat minēt tos iemeslus, kāpēc Latvijas jaunietim vispār būtu jāizvēlas palikt vietējās akadēmijās un universitātēs?
Valstī pašlaik ir dižķibele, arī augstākajā izglītībā. Ja Latvijai nebūs studentu, nebūs arī jauno speciālistu, jauno mācībspēku un nekas nemainīsies. Tieši jaunie speciālisti ir tie, kuri nāks ar jaunām idejām un risinājumiem un situāciju uzlabos. Studentu pienākums ir paņemt no studijām to, ko viņi pirms tam ir izsapņojuši, izdomājuši un gaidījuši, jo arī jauniešiem pašiem ir ļoti liela loma izglītošanās procesā. Tāpat studentu pienākums ir izrādīt savu iniciatīvu tajos gadījumos, kad izglītības kvalitātē kaut kas nav kārtībā. Tikai kopīgiem spēkiem mēs varēsim panākt labāku rezultātu.
Uzziņai:
Edgara Bērziņa LSA prezidentūras laika darba vadlīnijas
- Celt augstākās izglītības kvalitāti. Jāpanāk maksimāla studentu līdzdalība studiju kvalitātes novērtēšanā un uzlabošanā. Studentu iesaiste studiju programmu licencēšanā.
- Veikt kreditēšanas reformu. Kredītu galvošanas principa maiņa – jāpāriet uz valsts galvojumu tiem, kuriem nav pieejami galvotāji. Jāizveido tāda kredītu atmaksas sistēma, lai students to atmaksātu tikai tad, kad jau iesaistījies darba tirgū un saņem noteiktu algu.
- Valsts stipendijas. Tās būtu jāpiešķir, nevis vadoties no studenta sociālās situācijas, bet gan no viņa sekmēm. Stipendijas arī jāpiešķir lielākam studentu skaitam un jāpalielina tās apmērs – vismaz puse no minimālās algas.
- Transports. Jāpārskata un atjauno transporta kompensācija studentiem.
- Augstākās izglītības finansējums. Nav pieļaujams finansējuma samazinājums augstākajai izglītībai, jo tas negatīvi ietekmēs studiju kvalitāti, studentu sociālo nodrošinājumu un izglītības līmeni kopumā. Jāreformē finansējuma piešķiršanas modelis pēc principa – „nauda seko kvalitātei”.
- Studējošo pašpārvalžu stiprināšana. Jebkuras augstskolas pašpārvaldei maksimāli ir jāpārstāv studentu intereses ne tikai kultūras, bet arī akadēmiskajā un sociālajā jomā.
- Studentu un LSA kā vienlīdzīgu partneru atzīšana. LSA jāpanāk uzlabojumi prioritārajos jautājumos un attieksmē pret organizāciju kopumā. Tāpat jāstrādā pie tā, lai būtu vienotība viedokļos, kas tiek pausti uz āru.
- LSA domnieku izglītošana un lēmumu pieņemšanas efektivitāte. Domnieku izglītošana ir nepieciešama, lai LSA sēdes būtu ražīgākas un lai veiksmīgāk par tām informētu augstskolas. Šis ir veids, kā uzlabot viedokļu apmaiņu, iegūstot plašāku redzējumu par konkrēto jautājumu. Jāveicina augstskolu studentu pašpārvalžu iesaiste LSA aktivitātēs, lai palielinātos viedokļu skaits un tiktu pieņemti efektīvi lēmumi.
