Programmu testēšana, tāpat kā izmeklēšana medicīnā, tiek balstīta uz vispārpieņemtām metodēm un algoritmiem. Tāpat kā medicīnā, veicot visus iespējamos testus, nevar ar 100% garantiju apgalvot, ka izpētes objekts ir pilnīgi vesels, tāpat arī, testējot programmatūru, nevar garantēt, ka programmatūra ir bez kļūdām – pat ja visu testu rezultāti ir bijuši apmierinoši.
Es apbrīnoju plašsaziņas līdzekļu aizraušanos ar vainīgā meklējumiem. Īpaši neizprotami ir gadījumi, kad cilvēki analizē notikumus tādās jomās, par kurām viņiem nav izpratnes. Tā, piemēram, pirms neilga laika internetā bija pieejams raksts (http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/304359-bijusi_ministre_vid_datu_noplude_varetu_but_vainigs_sistemas_administrators, kurā tika izteikta varbūtība, ka caurumā vainīgs ir sistēmas administrators).
Pieņemu, ka lielas daļas lasītāju un varbūt arī iepriekšminētā raksta autora acu priekšā ir šāda aina: vainīgais sistēmas administrators ar alus bundžu un čipsu paku sēž pie monitora, spēlē datorspēli un laiku pa laikam nospiež “cancel” pogu paziņojuma logā, kas parādās.
Var jau gudri spriedelēt, cik viegli ir atrast kļūdu un to ieraudzīt, kad tā jau ir atradusies, bet pamēģiniet kādu atrast, kurš būtu ar mieru pārbaudīt šo sistēmu vēlreiz un likt galvu ķīlā, ka pēc viņa tur kļūdas vairs nebūs!
Pat lielākajiem programmatūras izstrādātājiem to produktos vēlāk atrodas simtiem nopietnu kļūdu. Paņemiet par piemēru Microsoft – tā nav kompānija, kurai pietrūktu līdzekļu programmatūras testēšanai. Šajā kompānijā strādā liela daļa no pasaules labākajiem IT speciālistiem, un mēs varam būt pilnīgi droši, ka šī kompānija dara absolūti visu iespējamo, lai tās produktos kļūdu nebūtu. Un tomēr gada laikā Windows operētājsistēmā, kas ir slēgta koda produkts, tiek atrasts gandrīz tūkstotis kļūdu (http://www.us-cert.gov/cas/bulletins/SB2005.html). Tieši tas pats ir attiecināms uz atvērtā koda operētājsistēmām. Tā, piemēram, Linux operētājsistēmās nepārtraukti tiek atklātas jaunas kļūdas, un, neskatoties uz to, ka šī ir atvērtā koda operētājsistēma, vēl nav bijis neviens distributīvs, par kuru varētu teikt, ka nu tas beidzot ir līdz galam izlabots.
"Diez vai kāds loloja ilūziju, ka mūsu valsts ir paraugvalsts, kurā viss ir kārtībā."
Var jau, protams, teikt, ka nevar salīdzināt operētājsistēmu ar VID programmu, bet tajā pašā laikā var droši teikt, ka VID sistēmā gada laikā tūkstoti kļūdu nevarēs atrast... Uzskatu, ka šajā jautājumā noteikti ir nepieciešama izmeklēšana, lai saprastu, kur ir pieļautas kļūdas un kādus no tām lai izdara secinājumus. Savukārt kādu sodīt būtu lietderīgi tikai tad, ja atklātos apzināta ļaunprātīga rīcība.
Tā, piemēram, sodīt programmas izstrādātāju par to, ka viens no programmatūras caurumiem atklājās un tika ļaunprātīgi izmantots, būtu nepareizi. Jebkurš IT speciālists piekritīs, ka bez atklātās kļūdas apskatāmajā programmatūrā noteikti eksistē vēl daudzas kļūdas, kuras vienkārši vēl nav atrastas un, iespējams, nekad arī netiks atrastas, bet tās ir. Cita lieta ir, ja šī programmas nepilnība ir apzināti radīta. Ja programmas izstrādātājs tiks sodīts, pat gadījumā, ja netiek konstatēta ļaunprātīga rīcība, tad nākamās rindā uz sodīšanu var ielikt kompānijas Microsoft, Tilde u. c.
Novērtējot notikumu kopumā, es domāju, ka lielāko daļu Latvijas pilsoņu šis incidents nekādā veidā neietekmē, jo, pirmkārt, nekā slēpjama VID datos nav (nevajadzētu būt) un, otrkārt, diez vai kāds loloja ilūziju, ka mūsu valsts ir paraugvalsts, kurā viss ir kārtībā. Līdz ar to, nākot gaismā šai nepilnībai, diez vai kādam tika sagrautas sapņu pilis par ideālu iekārtu.
