Valsts stājas bērna vecāka vietā

Lai bērniem vienlīdzīgākas tiesības

Kā vecāks no valsts var pieprasīt uzturlīdzekļus?

Uzturlīdzekļu garantiju fonds (UGF) izmaksā uzturlīdzekļus, kad nav iespējama uzturlīdzekļu piedziņa no vecāka. Ir nepilngadīgs bērns, kurš dzīvo pie kāda no vecākiem, bet otrs vecāks bērnu nenodrošina ar uzturlīdzekļiem. Ja vecāki savā starpā nevar vienoties par labprātīgu uzturlīdzekļu nodrošināšanu, viens no viņiem dodas uz tiesu ar pieteikumu par uzturlīdzekļu piedziņu. Tiesa izskata šo jautājumu un nolemj, kuram vecākam tie tiks izmaksāti. Ja šis spriedums netiek pildīts, tiek izsniegts izpildraksts un persona iet pie tiesu izpildītāja, lai šo spriedumu izpildītu piespiedu kārtā. Kad arī tas neizdodas, tiesu izpildītājs izsniedz izziņu, ka piedziņa nav iespējama. Tikai tad vecāks var nākt uz valsts UGF ar iesniegumu, kam pievieno spriedumu un tiesu izpildītāja izziņu. Valsts iestājas otra vecāka vietā un sāk maksāt uzturlīdzekļus.

Šogad saņemto iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu skaits vidēji ir uz pusi lielāks nekā pērn šajā pašā laikā. Gada septiņos mēnešos kopā saņemti 3636 iesniegumi ar lūgumu uzsākt uzturlīdzekļu izmaksu bērniem. Tāpat ir pieaudzis fonda administrācijas izmaksāto līdzekļu apmērs. Vai tas ir krīzes ietekmē?

Tas ir saistīts ar vispārējo ekonomisko situāciju, kad uzturlīdzekļu piedziņa no vecāka vairs nav iespējama. Ja agrāk no personas, kura nemaksāja uzturlīdzekļus, tiesu izpildītājs tos varēja piedzīt, tagad daļa šo cilvēku ir zaudējuši darbu un citus ienākumus. Lai bērnam nodrošinātu uzturlīdzekļus, otrs vecāks dodas uz uzturlīdzekļu garantiju fondu. Pēc statistikas redzam, ka uzturlīdzekļu parādnieki šogad mazāk iegādājas nekustamos īpašumus, retāk reģistrē automašīnas, uz kurām varētu tikt vērsta uzturlīdzekļu piedziņa.

Savukārt naudas summas izmaksa ir pieaugusi ne tikai tādēļ, ka palielinājies iesniegumu skaits, bet arī tāpēc, ka tās apjomu nosaka procentuāli no minimālās algas. Ja vecāku skaits paliek nemainīgs, bet pieaug minimālā alga, palielinās arī uzturlīdzekļu izmaksas apjoms.

Kas vēl UGF darbībā ir mainījies pēdējo gadu laikā?

Bērnu un ģimenes lietu ministrijas reorganizācijas rezultātā šobrīd esam Tieslietu ministrijas padotības iestāde. Pirms diviem gadiem bija iniciētas izmaiņas tiesību aktos, kā pastiprināt vecāku, kuri nemaksā uzturlīdzekļus, atbildību. Bija izstrādāti grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā parādnieku tiesību ierobežošanai, taču normatīvā akta saskaņošanas procesā tos noraidīja. Tālab fonda funkciju izpildē būtiski mainījies nekas nav.

Vai ir informācija cik daudz gadījumos vecāks labprātīgi nodrošina uzturlīdzekļus?

Par šādiem gadījumiem statistiku neapkopojam, bet tendences var redzēt statistikā par iesniegtajām prasībām tiesā par uzturlīdzekļu piedziņu. No tā tad var arī secināt, cik šī problēma ir aktuāla, jo pie mums nonāk tikai tie gadījumi, kad vecāks uzturlīdzekļus nenodrošina un jau pirms tam bijusi tiesa par uzturlīdzekļu piedziņu, un vecāks tiesas spriedumu nav pildījis.

"Šogad uzturlīdzekļos plānots izmaksāt aptuveni 10 miljonus latu."

Cik uzturlīdzekļu nemaksāšanas problēma Latvijā ir aktuāla?

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā ir gandrīz 400 000 nepilngadīgubērnu. Valsts maksā uzturlīdzekļus nepilniem 19 000. Tie ir apmēram 4-5% no visiem bērniem. Tas nav nekas ārkārtējs, un šis rādītājs ir līdzīgs citās valstīs. Šādā veidā fonds padara vienlīdzīgākas šo bērnu tiesības ar tiem, kuriem abi vecāki nodrošina uzturlīdzekļus.

10 miljoni latu

No šā gada janvāra tika paaugstināts minimālais uzturlīdzekļu apjoms bērniem (vecumā līdz 7 gadiem – Ls 45, vecumā no 7 līdz 18 gadiem – Ls 54). Kā vērtējat šo summu?

Tas ir ļoti relatīvi. Parasti saku, ka 54 lati mēnesī ir tikai minimums, turklāt bērnam ir arī otrs vecāks, pie kā viņš dzīvo un kuram arī ir pienākums nodrošināt bērnu. Tātad tie ir divreiz 54 lati. Protams, rodas jautājums, vai vecākam, kurš audzina bērnu un uzņemas par viņu rūpes, slogs nav pārāk liels un viņš var vienlaikus strādāt un tajā pašā laikā pieskatīt bērnu. Šīs summas pietiekamība jāskatās atkarībā no bērna vajadzībām un otra vecāka materiālā stāvokļa. Uzturlīdzekļu maksimālais apmērs nav ierobežots. Vienīgi vecākam, kas iet uz tiesu un grib lielākus uzturlīdzekļus, šāda nepieciešamība ir jāpamato, piemēram, nauda nepieciešama bērna slimības ārstēšanai.

Vai uzturlīdzekļu izmaksa valstij nevar kļūt par pārāk smagu nastu?

Šogad uzturlīdzekļos plānots izmaksāt aptuveni 10 miljonus latu. Vai tas ir daudz vai maz – tas atkal ir relatīvs lielums. Jāskatās no valsts funkciju viedokļa. Šī nauda ir tiešais maksājums bērniem, kas tiek pārskaitīts uz vecāka kontu. Tā nav ierēdņu algošana, jo tikai niecīgs procents tiek novirzīts administrācijas uzturēšanai. Citiem pabalstiem valsts atvēl vēl vairāk līdzekļu.

Kā tiek plānots atgūt naudu no vecākiem, kuri nestrādā un, visticamāk, arī nākotnē nestrādās algotu darbu?

Tieši tāpēc ir nepieciešami maksājumi no valsts, lai šādos gadījumos neciestu bērns – ja, piemēram, viņa vecāks ir alkoholiķis. Valsts iestājas vecāka vietā. UGF līdzīgas iestādes ārzemēs neakcentē naudas atgūšanas procesu, viņiem galvenais ir bērns un tā labklājība.

"Pienākums nodrošināt uzturlīdzekļus nav saistīts ar laulības reģistrāciju. Ja personai ir nepilngadīgs bērns, viņai ir pienākums to uzturēt."

Protams, no vecāka, kuram nekā nav, neko arī nevar piedzīt. Taču, tā kā mantiskais stāvoklis un ienākumu līmenis ir mainīgi lielumi, veidojam sistēmu, kurā sekojam līdzi parādnieka mantiskajam stāvoklim, ienākumiem, jo dažkārt viņam parādās manta vai valsts pabalsts, tad par to informējam tiesu izpildītāju, lai var piedzīt parādu. Piemēram, statistikā redzam, ka jūlijā 42 vecākiem ir reģistrēts jauns nekustamais īpašums, vēl daļai – automašīnas, uzņēmuma kapitāldaļas.

Cik uzturlīdzekļu šogad ir izdevies atgūt regresa kārtībā?

Gada septiņos mēnešos ir atgūti kopā aptuveni 436 000 latu. Izmaksāti – 5,8 miljoni latu.

Cik procentu no uzturlīdzekļu maksātājām ir sievietes?

Tas ir mainīgs lielums. Patlaban kopējais parādnieku skaits ir aptuveni 17 000, no tiem nedaudz vairāk kā 400 ir sievietes.

Praktiski jautājumi

Vai, lai saņemtu uzturlīdzekļus, vecākiem jābūt šķirtai laulībai?

Tam nav nozīmes. Pienākums nodrošināt uzturlīdzekļus nav saistīts ar laulības reģistrāciju. Ja personai ir nepilngadīgs bērns, viņai ir pienākums to uzturēt.

Kā rīkoties, ja vecāks bērnam uzturlīdzekļus nodrošina labprātīgi, bet otrs vecāks viņam tos vēl pieprasa tiesas ceļā?

Ārzemju kolēģi saka, ka visefektīvākais līdzeklis ir neiesaistīt ne tiesu, ne tiesu izpildītājus, ne valsti – ja vecāki var vienoties paši. Ja vecāks dod uzturlīdzekļus bērnam, kurš pie viņa nedzīvo, ieteiktu saglabāt maksājumu dokumentus jeb nodrošināties ar pierādījumiem. Vienkāršākais – maksāt uz otra vecāka konta numuru kādā kredītiestādē, norādot, ka tie ir uzturlīdzekļi bērnam. Turklāt, ja bērns sasniedzis noteiktu vecumu, tiesa var uzklausīt arī viņu.

Vai uzturlīdzekļus savam bērnam var pieprasīt vecāks, kurš ar bērnu nedzīvo Latvijā?

Nav svarīga iesaistīto pušu dzīvesvieta. Bet atkal vispirms vajadzīgs tiesas spriedums, tiesu izpildītāja izziņa, ka spriedumu nav iespējams izpildīt un nosacījums: lai Latvijā maksātu uzturlīdzekļus, bērnam jābūt Latvijā piešķirtam personas kodam – saiknei ar Latviju. Ja vecāks ir devies strādāt uz Īriju vai kādu citu valsti kopā ar bērnu, valsts viņam turpina maksāt uzturlīdzekļus, jo bērnam ir Latvijā piešķirts personas kods.

"Lai Latvijā maksātu uzturlīdzekļus, bērnam jābūt Latvijā piešķirtam personas kodam."

Vai var pieprasīt uzturlīdzekļus par pagājušu periodu, piemēram, iepriekšējo gadu, kura laikā vecāks bērnam tos nav nodrošinājis?

Par to lemj tiesa. Valsts uzturlīdzekļus sāk maksāt no brīža, kad saņemts iesniegums fonda administrācijā. Ja ir problēmas ar otra vecāka uzturlīdzekļu nodrošināšanu, vecākam nav jāgaida kāds mistisks periods. Viņam ir tiesības vērsties tiesā kaut vai nākamajā mēnesī. Līdzko bērns piedzimst, ar pirmo viņa dzīves mēnesi otram vecākam jānodrošina viņam uzturlīdzekļi.

Kriminālatbildība un vecumdienas

Ko jūs vēlētos teikt bērnu vecākiem?

Civillikuma Ģimenes tiesību daļas 179. pants nosaka, ka vecāka pienākums ir nodrošināt bērnu ar uzturlīdzekļiem vismaz minimālā apmērā neatkarīgi no mantas un ienākumu stāvokļa. Ja tiesā atbildētājs apgalvo, ka viņam nav dzīvesvietas, mantas, darba, tas viņu neatbrīvo no pienākuma nodrošināt uzturlīdzekļus.

Vecākam, kurš nemaksā uzturlīdzekļus savam bērnam vai bērniem, būtu jāsaprot divas lietas. Pirmā – Civillikums arī nosaka, ka bērnam ir pienākums nodrošināt vecākiem vecumdienas. Taču, ja vecāks nav pildījis savu pienākumu pret viņu un nav maksājis uzturlīdzekļus, bērns var atteikties pildīt šo pienākumu. Otrā. Maksājumam, ko maksā valsts, nav noilguma – līdz pat mūža beigām vecāks būs valsts parādnieks, kam būs jāatmaksā ne tikai uzturlīdzekļu summa, bet arī procenti. Ja viņam līdz mūža beigām nebūs ne mantas, ne darbavietas, šo maksājumu „atvilks” no vecuma pensijas. Tādējādi vecāks, kas nenodrošina bērnu, ierobežo savas tiesības saņemt uzturlīdzekļus vecumdienās ne tikai no bērna, bet arī no valsts. Tāpēc aicinu vecākus mēģināt bērniem nodrošināt uzturlīdzekļus vismaz minimālajā apmērā.

Dažkārt arī līdz policijai nonāk lietas par ļaunprātīgu izvairīšanos no uzturlīdzekļu maksāšanas. Piemēram, vecākam ir darbs, ienākumi, īpašums, bet par bērnu viņš ir aizmirsis un nepilda tiesas spriedumu maksāt tam uzturlīdzekļus. Daudzi nesaprot, ka par to ir paredzēta kriminālatbildība. Šādu gadījumu ir diezgan daudz. Tie nonāk policijā un tiesā, tāpēc šādiem ļaunprātīgiem vecākiem noslēpties kļūst arvien grūtāk un grūtāk.