Slimi cilvēki nevar veidot veselīgu ekonomiku

Kāpēc šī summa ir gājusi garām valsts kasei? Kāpēc, kā liecina pētījumi, Latvija sabiedrības veselības jomā atrodas pēdējā vietā Eiropā? Kā sabiedrības veselību var ietekmēt pašreizējā ekonomiskā situācija un ko darīt, lai situāciju mainītu, – intervija ar Sabiedrības veselības aģentūras direktoru ULDI LĪKOPU. Bet vispirms par šī brīža aktualitāti – tā dēvēto cūku gripu un varbūtējo pandēmiju.

Vai un cik gatava tai ir Latvija?

No sabiedrības veselības viedokļa novērtēt Latvijas gatavību iespējamajai gripas pandēmijai ir gandrīz neiespējami, jo pandēmijas gadījumā nepieciešama dažādu institūciju, ne tikai Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) dalība, taču no epidemioloģiskās drošības viedokļa, SVA, atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas slimību kontroles un profilakse centra vadlīnijām, ir aktualizēti rīcības algoritmi, pagarināts sezonas gripas monitoringa veikšanas periods, tiek saņemta un analizēta Eiropas sniegtā informācija un nodrošināta tās sniegšana citiem nozares speciālistiem.

Cik tālu gripa pašlaik ir no Latvijas un ko Latvijai nozīmē 5. pandēmijas trauksmes līmenis?

Aktuālākie dati ir šādi: Eiropas slimību profilakses un kontroles centrs informē, ka Eiropā šobrīd ir apstiprināti 19 cilvēku inficēšanās gadījumi ar jauno gripas vīrusu, t.sk. 1 Austrijā, 3 Vācijā, 10 Spānijā un 5 Lielbritānijā. Citās pasaules valstīs kopumā reģistrēti 155 gadījumi - 19 Kanādā, 2 Kostarikā, 2 Izraēlā, 26 Meksikā, 14 Jaunzēlandē, 1 Peru, 91 ASV. Reģistrēti arī 8 apstiprināti nāves gadījumi - 7 Meksikā un 1 ASV.

Piektais gripas pandēmijas trauksmes līmenis nozīmē, ka iestādēm jāpārskata savi reaģēšanas plāni rīcībai ārkārtas situācijās, jānodrošina sezonālās gripas uzraudzības monitoringa turpināšana, ģimenes ārstiem īpaša uzmanība jāpievērš aizdomīgiem gripas saslimšanas gadījumiem un jānodrošina to atbilstoša izmeklēšana, savukārt iedzīvotājiem jāizvērtē ceļošanas nepieciešamība uz infekcijas skartajām teritorijām.

Kāds būs rīcības plāns gadījumā, ja Latvijā tiks konstatēts cūku gripas saslimšanas gadījums?

Kurā vietā mūsu sabiedrībai tās kopējo vērtību sistēmā ir veselība?

Tiem, kas saslimuši, noteikti pirmajā vietā. Tiem, kas veseli, liekas – viņi būs veseli mūžīgi. Valsts, sabiedrības uzdevums ir runāt ar veselajiem, atgādinot, ka arī viņi var saslimt, tāpēc jādara viss iespējamais, lai to novērstu. Sabiedrības veselības nākotnes sapnis ir cilvēks, kas piedzimst vesels un vesels arī nomirst, pa vidu neslimojot. Kā liecina statistika, šobrīd Latvijā tādu ir tikai 2% no visiem iedzīvotājiem. Turklāt faktoru, no kuriem atkarīga cilvēka veselība visa mūža garumā, ir ļoti daudz. Tas ir normāls uzturs, fiziskās aktivitātes, darba, sadzīves un apkārtējā vide. Arī ekonomiskā vide. Eiropas Savienībā pašlaik apstiprināta Otrā veselības programma, kurā jo īpaši uzsvērts, ka mums veselības jautājumi jāakcentē itin visās politikās. Jo veselība nav tikai slimnīca vai reanimācijas nodaļa. Tie ir pēdējie pieturas punkti situācijā, kad nav ievērots viss iepriekšējais.

Kā panākt, lai dzīvot veselīgi, nozīmētu – dzīvot moderni?

Teorētiski ikviens vairāk vai mazāk zina, kas ir veselīgi un kas nav. Vēl vairāk – lielākā daļa cilvēku grib nodzīvot ilgu, skaistu un pilnvērtīgu mūžu. Kā to realizēt praktiski?

Ir tāds unikāls un interesants eksperiments, kas veikts Ziemeļkarēlijā, Somijā. Viņi izvirzīja sev uzdevumu: samazināt saslimstību ar sirds un asinsvadu slimībām. Lai to panāktu, tika izstrādāta attiecīga programma, bet... ir divas būtiskas nianses. Pirmais, programma ilga 25 gadus, neskatoties uz valdību maiņām, politisko un ekonomisko situāciju valstī. Otrs, paralēli profilaktiskām apskatēm, holesterīna līmeņa noteikšanai un citām tīri medicīniskām lietām, lielu uzmanība tika pievērsta sabiedrības izglītošanai un iespējām uzturēt veselīgu dzīves veidu. Tika būvēti stadioni, peldbaseini, velo un skriešanas celiņi.

"Mums vēl arvien šķiet – kāds visu iedos gatavu un kāds pie visa vainīgs. Kāds vainīgs, ka es slimoju, kāds vainīgs, ka es pārkāpju ātrumu, kāds vainīgs, ka iekrītu bedrē... Paša atbildība - minimāla."

Rezultāti šobrīd ir redzami visā Somijā, bet jo īpaši tās ziemeļdaļā. Dzīvot aktīvi, rūpēties par savu veselību ir moderni. Un ar šo atziņu izaugusi vesela paaudze. Protams, bez valsts ieinteresētības un līdzdalības tas nebūtu iespējams, jo šie jautājumu skāra izglītību, alkohola apriti, kultūru... Toties tagad saslimstība ar sirds un asinsvadu slimībām samazinās. Lai gan programmas stūrakmens nebūt nebija jaunu slimnīcu celšana vai esošo labiekārtošana.

Vai nav tā, ka mums Latvijā gribas, lai daudzas lietas tiktu iedotas jau gatavas, sakārtotas un pašiem par tām nevajadzētu lauzīt galvu? To skaitā arī veselība.

Jā! Mums vēl arvien šķiet – kāds visu iedos gatavu un kāds pie visa vainīgs. Kāds vainīgs, ka es slimoju, kāds vainīgs, ka es pārkāpju ātrumu, kāds vainīgs, ka iekrītu bedrē... Paša atbildība - minimāla. Tomēr attiecībā uz veselību pamattendence visā pasaulē pēdējā laikā ir tāda, ka ikvienam pašam jādarbojas līdzi. Protams, jautājums, cik cilvēks var atvēlēt tam laika un līdzekļus. Lai gan, piemēram, lai skrietu, nav vajadzīga nekāda milzu nauda. Čības var nopirkt par dažiem latiem. Ir nepieciešama vēlme to darīt. Tas pats attiecas uz ēšanas režīmu ievērošanu.

Viszemākais dzīves ilgums un pēdējā vieta Eiropā

Neskatoties uz to, ka daudzas lietas, kas garantē veselību, ir absolūti elementāras, Latvija veselības ziņā gandrīz pēc visiem rādītājiem atrodas pēdējās vietās Eiropas Savienībā. Vai tur vainojami tikai iedzīvotāji? Kāda ir valsts atbildība?

Ja skatāmies izolēti un salīdzinām Latvijas veselības rādītājus 2000. gadā un pašlaik, tad, nenoliedzami, pilnīgi visās jomās ir sasniegts progress. Ja mēs salīdzinām Latviju ar citām ES valstīm, tad – jā. Mēs esam pēdējās vietās. Tātad progress ir, bet tas ir tieši proporcionāls uzmanībai un līdzekļiem, kādus esam ieguldījuši sabiedrības veselības jautājumu risināšanā. Tajā skaitā gan izglītošanā, gan speciālistu un pieejamības jautājumu risināšanā.

Kur stāvoklis ir viskritiskākais?

Pats galvenais – vidējais prognozējamais cilvēku dzīves ilgums Latvijā ir viszemākais Eiropas Savienībā. Un tas ir raksturlielums, kas atspoguļo sabiedrības veselību kopumā.

Kā esošo situāciju, vēl jo vairāk krīzes apstākļos, var ietekmēt valsts un sabiedrība? Pat ja mēs pieņemam, ka daļa iedzīvotāju apzinās, ka rūpes par savu veselību nav tikai viņu privāta lieta, bet arī sociāla atbildība?

Valstij ir jāspēj pieņemt lēmumi par procesiem, kas risināmi ilgtermiņā. Vai mēs šodien, samazinot visus iespējamos līdzekļus, paceļam tikai tos, kas nokrituši uz ielas? Un tā tad arī ir visa veselības aprūpe... Jeb mēs domājam par profilaksi, par cilvēku veselību ilgtermiņā. Ja paceļam tikai slimos no ielas, tad pēc kāda laika valsts būs pilna ar slimiem cilvēkiem, kas ne tikai tai izmaksās ļoti dārgi, bet arī nebūs spējīgi pilnvērtīgi piedalīties valsts dzīvē. Kā liecina nesen veiktais ES pētījums - sabiedrības veselības ziņā mēs šobrīd esam pārliecinoši pēdējā vietā Eiropā. Kopumā valstī tie rādītāji ir uzlabojušies, tomēr vienalga – mēs esam pēdējā vietā. Ja nekas netiks darīts, tad mēs jau tāpat paliksim pēdējā vietā, vienīgi citas valstis no mums atrausies vēl vairāk.

Kad vairāk par naudu nepieciešama izpratne

Bet, lai stāvokli mainītu, ir nepieciešami līdzekļi, kuru pašlaik nav.

Vispirms nepieciešama izpratne, prioritāšu iezīmēšana un lēmumu pieņemšana. Turklāt tādu lēmumu, kas nodrošina procesu norisi ilgtermiņā, nevis apturēšanu vai stratēģijas maiņu līdz ar kārtējo valdības maiņu. Savukārt, ja ir izpratne, tad, ņemot vērā, kādā vietā mūsu valsts atrodas sabiedrības veselības ziņā, skaidri iezīmējas trīs darbības virzieni. Izglītojot iedzīvotājus un skaidrojot tiem veselības nozīmi un tās saglabāšanas iespējas. Speciālistiem propagandējot efektīvas un racionālas ārstniecības metodes, ko sauc par ārstēšanas procesa vadlīnijām. Un trešais - sadarbība ar lēmuma pieņēmējiem, ar politiķiem, kuriem, pamatojoties uz statistiku un objektīvu informāciju, nevis emocijām, vajadzētu pieņemt uz tālejošiem mērķiem vērstus lēmumus. Latvijas pēdējo piecpadsmit gadu nelaime ir tā, ka lēmumi tiek pieņemti, balstoties nevis uz pētījumiem un argumentiem, bet emocijām. Kurš skaļāk kliedz, tajā virzienā ejam. Es nedomāju, ka Igaunijai 90. gadu beigās bija viegli apvienot slimnīcas, samazināt gultu skaitu, bet viņi tai lietai piegāja racionāli, kamēr mēs, pieejot emocionāli, neesam to izdarījuši vēl šodien. Toties tagad viņu ārstēšanas sadaļas jautājumi ir daudz sakārtotāki nekā pie mums.

"Es nedomāju, ka Igaunijai 90. gadu beigās bija viegli apvienot slimnīcas, samazināt gultu skaitu, bet viņi tai lietai piegāja racionāli, kamēr mēs, pieejot emocionāli, neesam to izdarījuši vēl šodien."

Vai tas nozīmē, ka mums vēl arvien nav ne skaidras izpratnes, ne precīzi definētas prioritātes sabiedrības veselības jomā?

Tā gluži nevarētu teikt. Ir pieņemta virkne normatīvo dokumentu, ir Sabiedrības veselības stratēģijas plāns, kura termiņš beidzas 2010. gadā. Jāatzīst, ka savulaik arī šis plāns lielā mērā tika rakstīts, vadoties no emocijām, pat eiforijas. Piemēram, ka 2010. gadā vidējais Latvijas iedzīvotāju dzīves ilgums būs 95% no vidējā Rietumeiropas iedzīvotāju līmeņa. Turklāt bez jebkāda plāna, kā to panākt, un bez līdzekļiem, ar kuriem to panākt. Pašlaik strādājam pie jaunā Sabiedrības veselības stratēģijas projekta melnraksta, kurš bāzēsies uz pasaules praksi un attiecīgiem ES dokumentiem. Tomēr, pats galvenais, tam jābalstās realitātē. Piemēram, mēs zinām, lai sasniegtu 100% infekcijas slimību samazināšanu, mums nepieciešams tik un tik līdzekļu ieguldīt vakcinācijā un profilaksē, bet reāli ieguldīt mēs varēsim tik un tik. Tas atkarīgs no tā, cik valsts šim nolūkam varēs atvēlēt. Un, cik mēs ieguldīsim, tāds būs rezultāts. Galvenais jābūt skaidram mērķim!

To pašu mazumu jāizlieto pēc iespējas racionālāk

Ja mērķis ir. Kas var kavēt tā realizāciju?

Līdzekļu trūkums un politiskas gribas trūkums. Pie mums katra jauna valdība sāk ar to, ka viss, ko darījusi iepriekšējā, ir slikti. Kamēr tiekam līdz situācijas analīzei, kamēr izdodas pierādīt, ka ir stratēģiskas lietas, kas būtu saglabājamas un pārmantojamas, arī valdībām mainoties, tikmēr nāk atkal jauna valdība, un mēs sākam visu no sākuma.

Diezin vai Latvijā tuvākajā laikā būs tik daudz līdzekļu, cik nepieciešams ieguldīt sabiedrības veselībā.

Tur jau tā lieta... Jo mazāk līdzekļu, jo svarīgāks to izlietošanas mērķtiecīgums. Tātad jau pieminētā stratēģija un pēctecība. Nevar vienu dienu būvēt, otru jaukt nost, trešajā sākt būvēt no jauna. Nozares profesionāļu viedoklis jau nemainās atkarībā no tā, cik ir naudas. Valdībām mainoties, mainās attieksme pret stratēģiskajiem dokumentiem. Ko vieni apstiprinājuši - otri noliedz.

Kāda ir katra indivīda un kāda ir valsts atbildība par sabiedrības veselību?

Nevajadzētu cilvēku un valsti dalīt divās nometnēs, pretnostatot tos vienu otram. Tas ir viens vesels. Tāpēc šai sadarbībai jābūt ļoti ciešai. Bez cilvēkiem nav valsts un otrādi. Un slimi cilvēki nevar veidot veselīgu ekonomiku. Turklāt pašlaik, kad krīzes situācijā valdībai jāpieņem arī daudzi nepopulāri lēmumi, sadarbībai, izpratnei un līdzatbildībai ir īpaša nozīme. Bet nereti par to aizmirst. Arī sarežģītos, grūtos apstākļos ir jādomā pozitīvi un jāmeklē risinājums. Mēs nevaram nepārtraukti skandēt – šodien ir slikti un rīt būs vēl sliktāk. Tas ir draudīgs signāls sabiedrībai, un tā arī tas tiek uztverts. Par to liecina straujais pašnāvību skaita pieaugums. Sevišķi vīriešu vidū. Līdzīgi aina bija deviņdesmito gadu vidū. Pašlaik pašnāvības ir vienīgā no jomām, kurās piedzīvojam regresu, strauji zaudējot tās pozīcijas, kādās bijām vēl pagājušā gada vidū. Bet sabiedrība ir atbildīga par saviem cilvēkiem. Jā, situācija ir sarežģīta, jā, mums par to jārunā atklāti, bet tas nenozīmē to dramatizēt. Vēl vairāk - tādējādi netieši liekot cilvēkiem, kuriem jautā ir depresija, izšķirties par galējo soli. Ir bijuši daudz sliktāki laiki, bet cilvēki ir izdzīvojuši.