Potenciāli zaudētos dzīves gadus (turpmāk -zaudētos gadus) pa dzimumiem, vecumiem un mirstības cēloņu grupām Latvijas iedzīvotājiem aprēķina līdz 65 gadu vecumam. Šis vecums izvēlēts, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju salīdzinoši īso paredzamo mūža ilgumu. 2007. gadā Latvijā tas bija 71 gads, vidēji ES valstīs – 79 gadi. Citās valstīs zaudētos gadus aprēķina līdz lielākam vecumam - 69 vai pat 75 gadiem.
„Katra cilvēka veselība un dzīvība ir vērtība, par kuru lielā mērā esam atbildīgi arī mēs paši. Valstij jānodrošina ar iespējām šo veselību un dzīvību saglabāt, kā arī mazināt riska faktorus,” uzsver Veselības ekonomikas centra (VEC) speciāliste Jolanta Skrule. Jo agrāk cilvēki mirst, jo vairāk zaudēto gadu, līdz ar to arī lielāks ekonomiskais zaudējums valstij: cilvēks būtu varējis vēl dzīvot, strādāt, maksāt valstij nodokļus, radīt un audzināt bērnus, dot ieguldījumu valstij un sabiedrībai. Protams, šis zaudējums nav precīzi novērtējams un izmērāms naudā. Tomēr pat aptuvens aprēķins, izmantojot valsts nodokļos saņemto summu mēnesī no vidējās darba samaksas 2008. gadā, norāda, ka ar vienu dzīves gadu, kas zaudēts togad, valsts nākotnē potenciāli zaudē aptuveni 2933 latus. Rēķinot 2008. gadā potenciāli zaudētos 132 076 gadus, valsts zaudējums nākotnē vienā gadā zaudēto gadu dēļ lēšams ap 387 miljoniem latu.
"Visvairāk potenciālo dzīves gadu 2008. gadā Latvijā zaudēts no ārējiem nāves cēloņiem, otrs biežākais iemesls ir asinsrites sistēmas slimības un nākamais – ļaundabīgie audzēji."
2008. gadā Latvijā zaudēti vairāk nekā 132 tūkstoši potenciālo dzīves gadu, 2007. gadā - 151 tūkstotis, 2006. gadā - 153 tūkstoši. Tātad zaudējam arvien mazāk gadu. Salīdzinot ar zaudēto gadu rādītāju 1999. gadā, kad to vispār Latvijā sāka aprēķināt, vīriešiem tas ir samazinājies par 16%, sievietēm – par 24%.
Vīrieši potenciālos dzīves gadus zaudē gandrīz trīskārt vairāk nekā sievietes. 2008. gadā vīriešu zaudētie dzīves gadi bija 73% no visiem, bet sievietēm – 27%. Šī proporcija Latvijā saglabājas nemainīga ik gadu. Arī citās Eiropas valstīs vīriešiem parasti šis rādītājs ir augstāks nekā sievietēm, tomēr Latvijā atšķirība ir izteiktāka: vīrieši mirst agrākā vecumā nekā sievietes, un viens no galvenajiem nāves cēloņiem vīriešiem ir ārējie nāves cēloņi. „Nepieciešami specifiski vīriešu mērķauditorijai plānoti veselību veicinoši pasākumi, īpaši pašnāvību un traumu profilaksei,” iesaka pētījuma autori.
„Pētījuma rezultāti skaidri parāda, ka jaunu/darbspējīgu cilvēku mūža ilgumu ietekmē cēloņi, kas nav saistīti ar hroniskām slimībām un veselības aprūpi, bet vairāk ar pašu cilvēku neuzmanību, atbildību, drošību, ko ietekmē dažādi faktori, par kuriem atbildīga ne tikai veselības nozare,” uzsver J.Skrule. „Lai samazinātu potenciāli zaudēto gadu skaitu, ir jāiesaistās daudzu jomu (veselības, sociālo lietu, transporta un satiksmes, izglītības u.c.) speciālistiem un atbildīgajām valsts institūcijām. Starpdiciplināri sadarbojoties, jāuzlabo sabiedrības veselība un drošība. Tomēr arī katram pašam jāapzinās savas veselības vērtība, atbildot un rūpējoties par savu veselību un dzīvību,” uzsver VEC speciāliste Gunta Rozentāle.
Trīs galvenie nāves iemesli
Latvijā visaugstākā iedzīvotāju mirstība ir no asinsrites sistēmas slimībām, ļaundabīgajiem audzējiem un ārējiem nāves cēloņiem (negadījumi, pašnāvības u.c.). Zaudēto gadu rādītāju rēķina, izmantojot mirstību, tomēr nāves cēloņu struktūra, kuru dēļ tiek zaudēti gadi, atšķiras no mirstības cēloņu struktūras. Visvairāk potenciālo dzīves gadu 2008. gadā Latvijā zaudēts no ārējiem nāves cēloņiem, otrs biežākais iemesls ir asinsrites sistēmas slimības un nākamais – ļaundabīgie audzēji. Atšķirība rodas tādēļ, ka potenciāli zaudēto gadu rādītāju ļoti būtiski ietekmē ne tikai mirušo skaits, bet tieši miršanas vecums – jo agrākā vecumā iedzīvotāji miruši no attiecīgā nāves cēloņa, jo augstāks zaudēto gadu rādītājs ir cēloņa grupā. Līdz ar to zaudēto gadu rādītājs parāda galveno nāves cēloni tieši jauniem cilvēkiem – iedzīvotājiem darbspējas vecumā.
Piemēram, 2008. gadā vecuma grupā no 0 līdz 64 gadiem no ļaundabīgajiem audzējiem un no ārējiem cēloņiem mirušo skaits bija līdzīgs (attiecīgi 1938 un 1892), taču potenciāli zaudēto dzīves gadu skaits ārējo cēloņu dēļ ir 2 reizes lielāks (attiecīgi 19 072 un 41 551).
Pirmajā vietā – ārējie nāves cēloņi
Ārējo nāves cēloņu dēļ zaudējam visvairāk gadu. Īpaši tas attiecas uz Latvijas vīriešiem, kuriem rādītājs no šiem cēloņiem ir gandrīz 5 reizes augstāks nekā sievietēm.
Ārējie nāves cēloņi ir ceļu satiksmes negadījumi, pašnāvības, slepkavības, slīkšana un nosmakšana, kritieni no augstuma, dūmu, uguns un liesmu iedarbe, saindēšanās ar alkoholu utt. Tieši to samazināšana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem sabiedrības veselības jomā. „Atšķirībā no citiem ar sliktu veselību vai priekšlaicīgu nāvi saistītiem iemesliem ārējos cēloņus vairumā gadījumu ir iespējams novērst, veicinot atbildību par savu un līdzcilvēku drošību un veselību, padarot drošāku vidi, kurā dzīvojam, kā arī padarot drošākus produktus un pakalpojumus, kurus izmantojam,” secināts pētījumā.
"Gan 2008. gadā, gan 2007. gadā pašnāvību dēļ miruši 10–14 gadus veci bērni. 2006. gadā vecumā līdz 14 gadiem pašnāvības netika izdarītas."
2008. gadā ārējo nāves cēloņu grupā pirmajā vietā izvirzījušās pašnāvības, otrajā – transporta negadījumi (kas bija galvenais cēlonis līdz šim), trešajā – noslīkšanas, nosmakšanas un elpošanas apdraudējuma dēļ.
Vīriešiem zaudēto gadu rādītājs ir daudz augstāks visu ārējo nāves cēloņu grupās. Vislielākās atšķirības starp rādītājiem sadalījumā pa dzimumiem 2008. gadā reģistrētas pašnāvību, saindēšanās ar alkoholu un noslīkšanas, nosmakšanas dēļ – te zaudēto gadu rādītājs vīriešiem ir 6,5–7 reizes augstāks nekā sievietēm. Tas skaidrojams ar vīriešu augsto mirstību salīdzinoši jaunākā vecumā – kaitīgie ieradumi, riskantāks dzīvesveids, pārgalvība.
Sievietēm 2008. gadā, tāpat kā iepriekšējos gados, visaugstākais zaudēto gadu rādītājs ārējo nāves cēloņu grupās ir transporta nelaimes gadījumi, bet pieaudzis zaudēto gadu rādītājs slepkavību dēļ.
Vīrieši iet bojā vairāk un jaunāki
Ārējo nāves cēloņu grupā 2008. gadā visvairāk potenciālo dzīves gadu tika zaudēts pašnāvībās. Līdz 2007. gadam ārējo nāves cēloņu zaudēto gadu pirmajā vietā stabili ierindojās transporta nelaimes gadījumi, bet 2008. gadā tos pirmoreiz apsteidz pašnāvības, pieaugot par 20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Zaudēto gadu rādītājs pašnāvību dēļ no 1999. gada līdz 2007. gadam samazinājies par 38%, bet tad pieauga, sasniedzot 2004. gada zaudēto gadu rādītāja līmeni. 2008. gadā vīriešiem zaudēto gadu rādītājs pašnāvību dēļ strauji pieauga, sievietēm šis rādītājs saglabājās iepriekšējā gada līmenī: atšķirība starp dzimumiem pašnāvību dēļ bija apmēram 7 reizes. Vīriešiem šis rādītājs salīdzinājumā ar 2007. gadu pieaudzis visās vecuma grupās, jo īpaši 20 –24 gadu vecumā (par 40%).
Augstākais zaudēto gadu rādītājs pašnāvību dēļ vīriešiem bija vecumā no 25 līdz 34 gadiem, bet sievietēm – no 15 līdz 19 gadiem. Gan 2008. gadā, gan 2007. gadā pašnāvību dēļ miruši 10-14 gadus veci bērni. 2006. gadā vecumā līdz 14 gadiem pašnāvību nebija.
Zaudēto gadu rādītājs transporta nelaimes gadījumu dēļ laikā no 1999. gada līdz 2008. gadam samazinājies par 46%. Tomēr joprojām augstais zaudēto gadu rādītājs šajā cēloņu grupā izskaidrojams ar augstajiem mirstības rādītājiem bērniem un jauniešiem, īpaši vecumā no 15 līdz 29 gadiem. Zaudēto gadu rādītājs no transporta nelaimes gadījumiem vīriešiem ir gandrīz četras reizes augstāks nekā sievietēm, taču no visiem galvenajiem ārējiem nāves iemesliem šim cēlonim atšķirība starp dzimumiem ir vismazākā.
Nejauša saindēšanās ar alkoholu ir vēl viens ārējais nāves cēlonis, kura dēļ ik gadu zaudējam daudz dzīves gadu. Pēdējos divos gados gan šis rādītājs samazinās, 2008. gadā tas pazeminājies abiem dzimumiem. Līdzīgi kā citi rādītāji ārējo nāves cēloņu dēļ, arī šis vīriešiem ir augstāks nekā sievietēm (2008. gadā – pat 7 reizes). Tas izskaidrojams ar agrīno vecumu, kurā jaunieši miruši no nejaušas saindēšanās ar alkoholu. Letāli gadījumi no nejaušas saindēšanās ar alkoholu vērojami no 20 gadu vecuma.
"2008. gadā vīriešiem zaudēto gadu rādītājs pašnāvību dēļ strauji pieauga, sievietēm šis rādītājs saglabājās iepriekšējā gada līmenī: atšķirība starp dzimumiem pašnāvību dēļ bija apmēram 7 reizes."
Lai gan zaudēto gadu skaits no šā cēloņa 2008. gadā caurmērā samazinājies, jauniem vīriešiem atsevišķās vecuma grupās (20-24 un 30-34 gadi) tam tomēr vērojams pieaugums. Sievietēm 2008. gadā, salīdzinot ar 2007. gadu, vērojams desmitkārtīgs rādītāja pieaugums vecuma grupā 60-64 gadi.
Vēl viens ārējais nāves cēlonis, kura dēļ zaudējam gadus, ir noslīkšana, nosmakšana un elpošanas apdraudējums. Arī šis rādītājs vīriešiem ir daudz augstāks nekā sievietēm – pēdējos 3 gadus apmēram 6 reizes, tomēr turpinās rādītāja samazināšanās gan vīriešiem, gan sievietēm.
Augsts ir zaudēto gadu rādītājs vecuma grupā no 0 līdz 9 gadiem, jo ir augsta mirstība nepietiekamas bērnu pieskatīšanas un bērniem nedrošas, nepiemērotas vides dēļ. Pozitīvi, ka no 2005. gada vecuma grupā 0–4 gadi šim rādītājam vērojama stabila samazināšanās tendence.
Rādītāju analīze liecina, ka arī no vardarbības vairāk cieš vīrieši nekā sievietes: 2006. un 2007. gadā – 4 reizes, 2008. gadā – 2,5 reizes augstāks rādītājs. Dinamikā vīriešiem zaudēto gadu rādītāja līmenis šī nāves cēloņa dēļ samazinās, 2008. gadā sasniedzot zemāko līmeni. Diemžēl sievietēm 2008. gadā reģistrēts vairāk vardarbībā zaudēto gadu – galvenokārt tā dēļ pieaugums vecuma grupā 35–39 gadi (5 reizes salīdzinot ar 2007. gadu).
Otrajā vietā – asinsrites sistēmas slimības
Pēdējos gados zaudēto gadu rādītājs sirds un asinsvadu sistēmas slimību dēļ pieaudzis diezgan strauji, liecinot gan par mirstības pieaugumu, gan par to, ka no tām mirst jaunāki cilvēki.
"2008. gadā Latvijā zaudēti vairāk nekā 132 tūkstoši potenciālo dzīves gadu, 2007. gadā – 151 tūkstotis, 2006. gadā – 153 tūkstoši."
Augstākais zaudēto gadu rādītājs šo slimību dēļ ir vecumā no 45 līdz 59 gadiem, pārsvarā sirds išēmisko slimību –stenokardijas, miokarda infarkta, aterosklerotiskas kardiopātijas – dēļ. 2008. gadā kopumā mirstība no sirds un asinsvadu sistēmas slimībām samazinājusies, līdz ar to samazinājušies arī zaudētie dzīves gadi šā cēloņa dēļ. Diemžēl turpina palielināties zaudēto gadu rādītājs akūta miokarda infarkta dēļ.
Trešajā vietā - ļaundabīgie audzēji
Ļaundabīgie audzēji ir trešais nozīmīgākais zaudēto gadu cēlonis. 2008. gadā vērojams neliels pieaugums, tomēr kopumā kopš 1999. gada tas samazinājies par 12%.
Zaudēto gadu rādītāja līmeņi dažādu audzēju lokalizāciju grupās ir līdzīgi kā mirstības rādītāji. Vīriešiem pirmajā vietā ir trahejas, bronhu un plaušu ļaundabīgie audzēji, sievietēm 2008. gadā pieaudzis zaudēto gadu rādītājs dzemdes kakla un krūts ļaundabīgo audzēju dēļ. Dzemdes kakla ļaundabīgā audzēja dēļ tas 2008. gadā ir pieaudzis galvenokārt tāpēc, ka pieaugusi mirstība sievietēm 35-39 un 45-49 gadu vecumā. Nedaudz pieaudzis arī zaudēto gadu rādītājs krūts ļaundabīgā audzēja dēļ. Lielākais pieaugums tajā vērojams 30-34 gadu grupā, tādēļ aktīvi jāturpina uzsāktā skrīninga kampaņa, uzsver pētījuma autori.
