Kāpēc radās nepieciešamība mainīt finansēšanas modeli vispārizglītojošām skolām?
Latvijā 2007. gadā viesojās Pasaules Bankas (PB) misija, lai veiktu pētījumu par finansēšanas sistēmu izglītībā un veselībā. PB eksperti secināja, ka esošais finansējuma modelis izglītības sistēmā ir neefektīvs. Lai sistēmu pilnveidotu, PB sniedza savus ieteikumus, uzliekot par pienākumu pedagogu finansēšanā ieviest modeli „Nauda seko skolēnam”.
PB ieteikums bija novirzīt finansējumu katram bērnam vienādi, neatkarīgi no tā, vai viņš mācās republikas nozīmes pilsētā vai attālā lauku teritorijā.
Bet Latvijā taču situācija atšķiras?
Tieši tā. Izanalizējot ieteikumus, sapratām, ka tiešā veidā jauno finansēšanas modeli Latvijā ieviest nav iespējams, jo mums izmaksas uz vienu audzēkņi būtiski atšķiras -ņemot vērā skolas atrašanās vietu, situāciju ar ceļiem, skolu piepildījumu un citus aspektus.
Sadarbībā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un sociālajiem un sadarbības partneriem tika izveidota darba grupa, kura izstrādāja priekšlikumus jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai. Pagājušā gada septembrī darba grupas sagatavotais informatīvais ziņojums „Par priekšlikumiem izglītības iestāžu tīkla attīstībā” tika izskatīts valdībā un saņemts atbalsts, ka finansēšanas modelis „Nauda seko skolēnam” izstrādājams, piemērojot diferencētu pieeju.
"Latvijā šobrīd uz 6,2 skolēniem ir viena pedagoģiskā likme, Eiropas valstīs vidēji šis rādītājs ir 14 bērnu uz vienu pedagoģisko likmi."
Ņemot vērā izglītības pārvalžu sniegto informāciju par skolēnu skaitu 2008. gada 1. septembrī un skolēnu skaitu uz kopējo iedzīvotāju skaitu konkrētajā teritorijā, IZM sagatavoja aprēķinu par iespējamo mērķdotācijas apmēru pamata un vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un obligātajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām. Gandrīz četrus mēnešus izglītības pārvaldes sadarbībā ar pašvaldību un izglītības iestāžu vadītājiem, kā arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvjiem veica jaunās finansēšanas sistēmas virtuālo modelēšanu topošā novada ietvaros.
Mazo skolu pastāvēšana ir ļoti būtiska
Martā beidzās termiņš, kad izglītības pārvaldēm bija jāiesniedz virtuālās modelēšanas rezultāti. Kādi ir secinājumi pēc to saņemšanas?
Rezultāti apstiprina mūsu jau iepriekš izteiktās prognozes: masveida skolu slēgšana Latvijā netiek plānota. Tā, piemēram, pamatskola vidēji ar 55 skolēniem var veiksmīgi turpināt izglītības programmu īstenošanu, veidojot apvienotās klases un samazinot administratīvās izmaksas. Daudzām pašvaldībām mazo skolu pastāvēšana ir ļoti būtiska, un tāds arī sākotnēji bija IZM uzstādījums: vismaz sākumskolas posmā bērnam jārada iespēja iegūt izglītību pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai.
Par jaunā finansēšanas modeļa ieviešanu nācies atbildēt uz daudziem jautājumiem dažādās auditorijās. Par ko cilvēki visvairāk satraucas?
Manuprāt, satraukums pamatā saistīts ar apziņu, ka tiks ieviests kaut kas jauns, un tas ir cilvēcīgi, ka mēs baidāmies no visa jaunā, nezināmā, raugāmies uz to ar aizdomām. Man šķita, ka atsevišķas pašvaldības it kā meklēja „zemūdens akmeņus” - vai tik ministrija nemeklē kārtējo iespēju, kā kaut ko samazināt, ietaupīt uz pašvaldību rēķina. Taču tad, kad virsroku ņēma nevis emocijas, bet konkrēti skaitļi par konkrētām teritorijām, situācija mainījās.
Satraukumu radīja arī tas, ka, neiedziļinoties jaunā finansēšanas modeļa būtībā, cilvēki bija sapratuši, ka nauda sekos skolēnam nevis uz novadu kopumā, bet uz katru skolu, un tādā gadījumā mazajām skoliņām tiešām būtu grūti pastāvēt.
"Samazināts tiks finansējums uz vienu likmi, bet likmju skaits paliks nemainīgs."
Skaidrs, ka gan jaunā finansēšanas modeļa ieviešana, gan administratīvi teritoriālā reforma, gan arī skolēnu skaita straujā samazināšanās ir iemesli, kas pašvaldībām liks sakārtot savu skolu tīklu un līdzekļus izlietot efektīvāk.
Kā pēdējo gadu laikā mainījies skolēnu skaits, un kāda ir proporcija starp skolēnu skaitu un vienu pedagoģisko likmi?
Piemēram, 2006./2007. mācību gadā Latvijā bija 266 111 skolēnu, pagājušajā mācību gadā – 250 941, bet šajā mācību gadā – 236 223 skolēnu. Latvijā šobrīd uz 6,2 skolēniem ir viena pedagoģiskā likme, Eiropas valstīs vidēji šis rādītājs ir 14 bērnu uz vienu pedagoģisko likmi. Taču mūsu mērķis nav par katru cenu mēģināt sasniegt kaut kādus vidējos rādītājus, jo mēs dzīvojam Latvijā un skolu tīkls jāplāno tā, lai pakalpojumu saņēmējiem – bērniem un viņu vecākiem – tiktu piedāvāts maksimāli kvalitatīvs, pieejams un finansiāli efektīvs pakalpojums – izglītība. Ja mums laika gaitā izdosies palielināt skolēnu skaitu uz vienu pedagoģisko likmi, labi, bet es esmu pārliecināta, ka tas nav izdarāms viena, divu vai trīs gadu laikā.
Skolu vadītāji satraukušies, ka ierobežotā finansējuma dēļ skolas pirmām kārtām varētu būt spiestas atteikties no atbalsta personāla, piemēram, psihologa.
Izmantojot šo izdevību, vēlreiz gribu uzsvērt: pedagoģisko likmju skaits uz konkrēto novadu netiek samazināts. Ņemot vērā pašreizējo finansiālo situāciju, kad algas var nākties samazināt visiem, samazināts tiks finansējums uz vienu likmi, bet likmju skaits paliks nemainīgs.
Modelis „Nauda seko skolēnam” netiek ieviests, lai valsts varētu taupīt uz izglītības rēķina, bet gan lai varētu atrast efektīvu finansējuma pārdales mehānismu, kurš jaunajiem novadiem, nākotnē plānojot savu skolu tīklu, būtu pilnīgi skaidrs. Naudas daudzums būs atkarīgs no skolēnu skaita konkrētajā novadā, un kurš gan labāk par pašvaldību (novadu) zina, kādi šeit ir dzimstības rādītāji, kad un cik bērnu sāks skolas gaitas, kāds konkrētajā novadā ir pirmsskolas, vispārējās un profesionālās izglītības piedāvājums. Jaunā finansēšanas modeļa mērķis ir pēc iespējas atvieglot izglītības iestāžu dibinātāju darbu, plānojot savu skolu tīklu.
IZM ir saņēmusi virtuālās modelēšanas rezultātus. Kas ar tiem notiks tālāk?
Šobrīd IZM speciālisti apkopo iesniegtos datus. Jāsaka paldies tiem, kuri ne tikai atsūtīja aizpildīto tabulu ar veiktajiem aprēķiniem, bet arī sūtīja savas pārdomas, ieteikumus. Konkrētie ieteikumi tiek analizēti, veicot aprēķinus, kā varētu mainīties finanšu daudzums un plūsma, ja veiktu izmaiņas šobrīd izstrādātajos koeficientos.
Lai jaunā finansēšanas sistēma darbotos efektīvi, mums ir svarīgi uzklausīt visu ieinteresēto pušu viedokļus un izdiskutēt to ieviešanas lietderību.
Kad visi dati un saņemtie priekšlikumi būs apkopoti un izanalizēti, jau esošā darba grupa sagatavos Ministru kabineta noteikumu projektu par jaunā finansēšanas modeļa aprēķinu kārtību un naudas sadales mehānismu. Šim darbam jābūt paveiktam tuvāko mēnešu laikā, lai līdz šā mācību gada beigām skolu vadībai un pedagogiem jau būtu pilnīgi skaidrs, kā finanšu līdzekļi tiks sadalīti jaunajā mācību gadā.
