Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Latvija ir slavena ar to, ka pie mums skolotāji ir vienīgie Eiropā, kuru algas ir ievērojami zemākas par vidējo algu valsts sektorā strādājošajiem.
IZM skaidro, ka, samazinot pedagogu atalgojumu, tiks ievērots gan plānotais darba samaksas samazinājums par 20%, kā arī tas, ka pedagogiem vasarā atvaļinājuma nauda tiek izmaksāta nesamazinātā apmērā. Tā rezultātā kopējā samazinājuma summa, kas skars pedagogu darba algas fondu, būs jāsadala uz četriem atlikušajiem gada mēnešiem atšķirībā no citām iestādēm, kur alga tiek maksāta no valsts budžeta līdzekļiem un kur atalgojums tiek samazināts ar budžeta grozījumu stāšanos spēkā – 1. jūliju. Kopumā mērķdotācijas pedagogu darba samaksai samazināsies par 95 miljoniem latu, norāda ministrija.
Valsts pārtrauks apmaksāt arī piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu skolai, kā arī mūzikas, mākslas un sporta skolu finansēšanu. Tas, cik lielu algu turpmāk saņems pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi, būs atkarīgs no pašvaldību iespējām, jo ar 1. jūliju algas viņiem maksās tikai pašvaldības.
Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe 16. jūnijā, kad tika apstiprināti valsts budžeta grozījumi, Saeimai izklāstīja, ka Grozījumi Izglītības likumā paredz līdzšinējās piecgadīgo un sešgadīgo bērnu pirmsskolas apmācības programmas no 2010. gada aizstāt ar īsāku sagatavošanas posmu, kas ilgtu no janvāra līdz jūnijam. Debatēs viņa saņēma asu parlamentāriešu kritiku par iespējamo izglītības līmeņa krišanās risku.
"Rīgas ierēdņi saņem par aptuveni 60% vairāk nekā skolotāji."
Arodskolu skolotāji šā gada 1. janvārī jau piedzīvoja vienu algas samazinājumu par 30%, kas bija krietni lielāks nekā vispārizglītojošajās skolās strādājošajiem. Algai samazinoties par vēl 20%, kopējais samazinājums būs 50%, bet arodskolu uzturēšanai paredzētie līdzekļi tiks samazināti aptuveni par pusmiljonu latu.
Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe ir uzsvērusi, ka valsts realizē ļoti nopietnu arodskolu tīkla optimizāciju un ka diez vai izdosies sakārtot arī tās 53 profesionālās skolas, kuras plānošanas reģioni izvirzījuši Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta saņemšanai.
Ar nākamo gadu valsts pārtrauks maksāt arī algas profesionālās ievirzes sporta skolu pedagogiem, bet vēl šogad tiks samazināts zinātnes bāzes finansējums un dotācijas augstskolām, kas nozīmē budžeta vietu skaita samazināšanos IZM pārraudzībā esošajās augstskolās sociālo zinību, jurisprudences, ekonomikas un pedagoģijas studiju programmās un tas attieksies uz pirmo kursu studentiem.
Pēc samazināšanas Latvija atradīsies starp Baltkrieviju un Krieviju
Procentuāli rēķinot skolotāju darba samaksu attiecībā pret ienākumiem uz vienu Latvijas iedzīvotāju no IKP, izrādās, ka mūsu valsts skolotāji par vienu slodzi saņem tikai 59% no šā rādītāja. Salīdzinājumam – Vācijas skolotāji saņem virs 150% no IKP uz vienu cilvēku. Vidēji Eiropā šis rādītājs ir virs 100%. Latvijas skolotāju atalgojums ir viens no zemākajiem Eiropā, secināms no Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesora Mihaila Hazana pētījuma “Skolotāju darba samaksa Latvijā un citur”.
Kā iepriekš minēts, pedagogu atalgojums Latvijā tiks samazināts ar šā gada 1. septembri. “Pēc samazināšanas mēs būsim starp Baltkrieviju un Krieviju pēc šī rādītāja.” Katrs piektais Latvijas skolotājs strādā vēl vienā darbā, savukārt citu profesionāļu vidū šis rādītājs attiecas tikai uz katru desmito.
Skolotāju vidējā darba samaksa gadā % no IKP uz vienu iedzīvotāju
Avots: Pētījums “Skolotāju darba samaksa Latvijā un citur”.
“Mūsu skolotāji, salīdzinot ar citām valstīm, ir ievērojami sliktākā pozīcijā darba samaksas ziņā,” uzsver profesors. Rīgā parasti skolotāji strādā 1,3 slodzes, taču ārpus galvaspilsētas – 1,1 slodzi. Vidēji Rīgas skolotājs saņem 519 latus pirms nodokļu nomaksas, bet, piemēram, Latgalē – tikai 480 latus.
"Pedagogu darba samaksas noteikumi neveicina efektivitāti: skolotāji, kuru darbs ir efektīvāks, saņem mazāk."
Taču pētījums parāda arī kādu paradoksu starp reģioniem un Rīgu, rēķinot, cik skolotājs saņem par vienu slodzi. “Bet, ja mēs pārrēķinām uz vienu slodzi vai vienu darba stundu (šie rezultāti nāk no dažādiem datu avotiem), tad sanāk otrādi: rajonos un pilsētās, kur ir mazāk skolēnu uz vienu skolotāju, skolotājs par līdzīgu darbu saņem vairāk nekā Rīgā.”
Skolotāju vidējā bruto mēnešalga (uz vienu strādājošo un uz vienu darba slodzi) Latvijas reģionos, 2009/Q1. Pilna un nepilna laika darbinieki
Avots: Pētījums „Skolotāju darba samaksa Latvijā un citur”.
Pētījums arī parāda, ka reģionos, piemēram, šoferu vai biroju darbinieku algas nepārsniedz pedagogu vidējo darba samaksu, tomēr Rīgā šoferi saņem vidēji par 20%, bet biroja darbinieki – vidēji par 10% vairāk nekā skolotāji. Arī Rīgas ierēdņi saņem par aptuveni 60% vairāk nekā skolotāji.
Dažādu profesiju (pilna laika darbinieki) darba samaksa mēnesī % no skolotāju vidējās darba samaksas. Latvijā – 2008. gadā, citur – 2006. vai 2007. gadā
Avots: Pētījums “Skolotāju darba samaksa Latvijā un citur”.
Profesors M. Hazans secina, ka Pedagogu darba samaksas noteikumi neveicina efektivitāti: skolotāji, kuru darbs ir efektīvāks, saņem mazāk. Rezultātu apstiprina gan administratīvie dati, gan Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma (DSA) dati.
“Regulēšanas ir par daudz. Nav jābūt tik detalizētai regulēšanai, ja skolās notiek centralizētie eksāmeni un pēc tiem var kontrolēt skolotāju un skolēnu sadarbības rezultātu,” norāda pētījuma autors.
Skolotāju atalgojumu skolā pozitīvi ietekmē skolēnu skaits, negatīvi – prēmiju un piemaksu “apcirpšana”. 2008. gada dati liecina, ka katrs devītais Latvijas skolotājs gribētu vairāk stundu, katram piektajam ir otrs darbs (citu profesiju vidū – katram desmitajam).
Arodbiedrība un direktori netic ministrei
Par pētījuma rezultātiem pārsteigts nav Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš. “Tāpēc ir ministrija, kurai vajadzēja domāt, nezinu, jau pirms nez cik gadiem. Vai tad mēs to nezinājām, ka bērnu skaits, teiksim, mazā lauku skolā ir daudz mazāks un skolotājs saņem tādu pašu, līdzvērtīgu samaksu, kā strādājot lielā skolā ar 30 skolēniem klasē?”
Skolēni uz vienu vidusskolas skolotāju
Avots: Pētījums “Skolotāju darba samaksa Latvijā un citur”.
Arodbiedrība plānoto pedagogu atalgojuma samazināšanu ir pārrunājusi arī ar ārzemju skolotājiem. “Viņi vispār nevar iedomāties, ka kaut kas tāds var notikt vienā valstī, kas ir Eiropas Savienībā,” saka J. Krastiņš.
Viņš norāda, ka arodbiedrība ir vazāta aiz deguna, apgalvojot, ka algu samazinājums būs tikai 20% apmērā. Šodien pedagogi ir atmesti atpakaļ 2004. gada līmenī, kad par likmi valsts maksāja skolotājam 164 latus.
Kā iepriekš ziņots, izrādot neapmierinātību ar nepietiekamo pedagogu interešu aizstāvību un ministres nespēju sastrādāties ar IZM ierēdņiem, LIZDA 17. jūnijā pieprasīja T. Koķes demisiju. Arodbiedrība uzskata, ka izglītības nozare Latvijā jāvada cilvēkam ar citu skatījumu uz esošo situāciju, vienlaikus apzinoties strukturālo reformu nepieciešamību.
"Ir viegli atrast to “aitu”, kura dod vislielāko “vilnu”, un ar vienu griezienu nošķērēt šos miljonus."
Neuzticību ministrei 19. jūnijā izteica arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valde, taču ministre ir paziņojusi, ka demisionēt negatavojas, apgalvojot, ka viens cilvēks nav karotājs, bet tā ir sistēma. Arī pedagogi LIZDA mājaslapā www.lizda.lv norāda uz izglītības sistēmas strukturālajām nepilnībām. “It kā vienota izglītības sistēma, tai pašā laikā – reāli dzīvē kaut kā nespēju saskatīt šo vienojošo saikni un Latvijas izglītības sistēmu kopsakarībās. Un nu vēl visam klāt arī mūsu valsts dižķibele!” komentāros raksta Antra.
Vai arodbiedrība ir mazaktīva?
Pārmests tiek arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai, ka tā nespēj aizstāvēt skolotāju intereses, bet tikai nodarbojas ar zelta vidusceļa meklēšanu. Jautāts, cik LIZDA spēj ietekmēt notikumus, kas saistīti ar skolotāju algām, arodbiedrības priekšsēdētājas vietnieks uzsver – arodbiedrības nav tas Dievs, kas spējīgs visu veikt un visu panākt sarunās ar Valsts prezidentu un valdības pārstāvjiem. “Diemžēl tā nav, tomēr cerība man ir,” saka J. Krastiņš. “Valstij ir lielas iespējas rīkoties citādi.”
Runājot par arodbiedrības turpmāko rīcību, J. Krastiņš portālam “LV.LV” atklāj, ka tuvākajā laikā pulcēsies darba grupa un domās par 1. septembra protesta akcijām. Atbildot uz portāla jautājumu, kā tas iespējams, ka pedagogu algas apmērs par vienu likmi ir nokrities līdz minimālajai algai valstī, ja tai pašā laikā, piemēram, ārstu atalgojums par slodzi ir 300 latu, medmāsas – 200 latu, J. Krastiņš atbild: “Tad, kad mēs cīnījāmies par darba algas pielikumu, mums teica – jūsu ir daudz, un jums vajag daudz. Viens lats pie pedagogu darba algas valstij izmaksāja vienu miljonu, un tagad ir tas vienkāršākais “cirpšanas” laiks. Ir viegli atrast to “aitu”, kura dod vislielāko vilnu, un ar vienu griezienu nošķērēt šos miljonus. Tas ir visvienkāršāk. Tāpat – kā pensionāriem noņemt no pensijas. Kā nogriezt ūdens krānu, gāzes krānu… Tas ir vieglākais ceļš.”
