Jaunā mācību gada valsts finansējums vēl aizvien nav nonācis līdz novadiem, un nav īsti skaidrs, vai pedagogu atalgojums būs iepriekšējā gada apmērā vai, kā tradicionālajā preses konferencē pirms 1. septembra sacīja izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, būs pat lielāks.
Pēc Valsts izglītības informācijas sistēmā ievadītajiem datiem mācības vispārizglītojošās skolās ir uzsākuši 215 346 skolēni (8. septembra dati). Ministres padomniece komunikācijas jautājumos Agnese Korbe skaidro: katru gadu tā ir bijis, ka naudas pārskaitīšana septembrī un janvārī aizkavējas. Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka dati par skolēnu skaitu ir jāapkopo līdz 5. septembrim, bet vēl tikai šodien atsevišķas pašvaldības steidza to darīt. A. Korbe apgalvo: šodien nauda uz pašvaldībām jau tiekot pārskaitīta.
Vai tiešām skolotājiem maksās vairāk?
Sagaidot 1. septembri, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe sacīja: no 1. septembra varētu palielināties summa, ko valsts maksā par viena skolēna izglītošanu. Sākot ar pagājušo mācību gadu, par viena skolēna izglītošanu valsts vidēji maksāja 440 latus, no šā gada 1. janvāra šī summa tika būtiski palielināta līdz 650 latiem, bet no 1. septembra viena skolēna izglītošanai valsts plāno gadā tērēt ap 700 latiem. Arī augustā notikušajā izglītības darba speciālistu un izglītības pārvalžu vadītāju seminārā no ministrijas puses izskanēja informācija, ka šā gada septembrī–decembrī paredzēts tikpat liels finansējums kā gada pirmajos astoņos mēnešos, kad vienam skolēnam „sekoja” 650 latu.
Ministre nosoda jebkādas spekulācijas un neargumentētu publisku manipulēšanu par skolotāju algām un uzsver, ka viņas līdzšinējā darbība ar konkrētiem rezultātiem apliecina rūpes par izglītību. T. Koķe norāda, ka līdz šim padarītais ir nodrošinājis izglītības sistēmas virzību uz stabilitāti un kvalitāti, tai skaitā saistībā ar pedagogu atalgojumu.
Kā skaidro ministrija, kopš šā gada sākuma skolu direktoriem ir brīvākas rokas darba samaksas noteikšanā skolotājiem. Protams, skolas vadītājs neapšaubāmi vislabāk pārzina reālo situāciju skolā, un, kaut arī katrai skolai, ikvienam pedagogam ir savi kritēriji, pēc kuriem tie izvērtē savu darbu, tomēr tas, ka direktoram pieder galvenais vārds atalgojuma noteikšanā (viņš var palielināt/nepalielināt skolotāju atalgojumu?!), skolotājus nostāda nevienlīdzīgā situācijā, jo izglītības programmas, standarti, centralizētie eksāmeni ir vienoti visām skolām. Diemžēl valsts līmenī joprojām nav ieviesta pedagogu ranžēšana, kas zinātniski atzīta par visefektīvāko motivācijas līdzekli ikvienā profesijā. Tā ļautu izsvērti un godīgi piemērot kvalitātes kritērijus ikvienam pedagogam, arī skolai.
"Ministre Tatjana Koķe ir panākusi Pasaules Bankas izpratni un pozīciju, tai skaitā 2011. gada valsts budžeta kontekstā, ka līdzekļu samazinājums izglītībā nav ne iespējams, ne pieļaujams."
Šobrīd minimālā samaksa par vienu darba likmi pedagogiem ir 255 lati. Kopā ar piemaksām par burtnīcu labošanu, konsultācijām un klases audzināšanu atalgojums var palielināties līdz 350 latiem, taču, kā apgalvo T. Koķe, pārsvarā skolotāju darba samaksa tomēr esot lielāka.
Latvijā ir skolas, kur jau pagājušajā mācību gadā skolotāji saņēma gan 415, gan 440 par likmi. Tas ir atkarīgs no skolēnu skaita skolā un no izglītības posma, kurā skolotājs strādā. Vislabāk atalgoti ir vidusskolas klasēs strādājošie pedagogi.
„Tagad izveidojusies interesanta situācija, ka pašvaldības ļoti atšķirīgi lemj par savu izglītības iestāžu tīklu. (..) Šā brīža realitāte ar ļoti dažādo skolu skaitu un skolu piepildījumu novados rada arī dažādību finansējuma reālajā sadalē uz vietām. Tas ir kā tāds raibais lupatu deķītis: satiekas pedagogi no dažādiem novadiem, un viņu atalgojums par vienu pedagoga likmi krasi atšķiras,” intervijā LV.LV secina Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidente Dzintra Kohva. Izglītības un zinātnes ministrija uzsver – būtu pareizāk, ja visa nauda, ieskaitot mērķdotācijas pedagogu algām, uzreiz nonāktu pašvaldību budžetā, bet kādreiz droši vien tā arī notiks, piebilst Dz. Kohva.
T. Koķe: līdzekļu samazinājums izglītībā nav ne iespējams, ne pieļaujams
Sarunās ar Pasaules Banku (PB) izglītības un zinātnes ministre T. Koķe ir panākusi PB izpratni un pozīciju, tai skaitā 2011. gada valsts budžeta kontekstā, ka līdzekļu samazinājums izglītībā nav ne iespējams, ne pieļaujams. Ministre uzsver, ka nevar prasīt no sistēmas, kura ir piedzīvojusi tik drastiskus līdzekļu samazinājumus, gan to, lai tā spētu atbilstoši funkcionēt ilgtermiņā, gan vēl turpināt samazināt līdzekļus.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) arī apņēmusies nepieļaut iespēju samazināt pedagogu algas nedz šogad, nedz turpmāk, bet nākamajai valdībai un Saeimai pieprasīs finansējuma modelī „Nauda seko skolēnam” nodrošināt finansējumu līdz 750 latu apmērā uz vienu skolēnu.
Arodbiedrība aicina IZM vadību iesniegt LIZDA informāciju par ministrijas 2011. gada budžeta projektu, minot paredzēto finansējumu vienam skolēnam, augstākajai izglītībai un zinātnei, kā arī šo projektu prezentēt 22. septembra arodbiedrības padomes sēdē.
"Arodbiedrība aicina IZM vadību iesniegt LIZDA informāciju par ministrijas 2011. gada budžeta projektu."
Savukārt IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics ir atzīmējis, ka no nākamā gada janvāra jārēķinās ar iespējamu finansējuma samazinājumu. Viņš atzīst, ka pagaidām ir grūti atbildēt uz jautājumu, kādas algas saņems pedagogi no 2011. gada 1. janvāra. M. Gruškevics līdzšinējā praksē pieredzējis dažādus budžeta veidošanas gadus, tostarp arī vēlēšanu gadā.
„Nebūs pārsteigums, ja tiks veidots pagaidu budžets pirmajam ceturksnim un tikai pēc tam tiks veidots īstais budžets atlikušajam periodam. Man šķiet, ka pagaidu budžets varētu būt ar minimālu samazinājumu vai bez tā, bet pēc tam samazinājums varētu būt atbilstošs uzstādījumam par budžeta deficītu, kā tas apsolīts starptautiskajiem aizdevējiem. Tā ir tikai mana prognoze, kas balstīta uz iepriekšējo pieredzi,” uzsver valsts sekretārs.
Iepriekšējo gadu pieredze, un ko no tā var secināt
Latvijā nu jau 20 gadus varu dala nevis partijas, bet ekonomiskie grupējumi, kas piesedzas aiz partiju nosaukumiem, bet, lai Latvijas valsts pastāvētu, tā nedrīkst būt darījumu vai partiju lokālo interešu valsts.
Portāls LV.LV pagājušajā gadā jau rakstīja par politisko tirgošanos starp Tautas partiju un politisko partiju apvienību „Zaļo un zemnieku savienība” saistībā ar izglītības reformu. Pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski 27. maijā Valsts prezidents Valdis Zatlers pauda vēlmi redzēt saliedētu Izglītības un zinātnes ministrijas darbu, jo, tikai strādājot komandā, iespējams veikt būtiskas pārmaiņas izglītības nozarē. Savukārt V. Dombrovskis atzina, ka situācija IZM ir problemātiska un, ja ministre ar valsts sekretāru nespēs vienoties koleģiālam darbam, būs jāpieņem konkrēti lēmumi. Tāpat premjers pauda sašutumu par IZM valsts sekretāra rīcību, proti, viņš jau 13. maijā esot zinājis, ka tiks virzīti tiesību akti, kas noteiks skolotāju atlaišanas pabalstu mēnešalgas apmērā, taču tos laikus nav saskaņojis ar arodbiedrībām.
