„Mums ir jāstrādā dubultsmagi, bet šos rezultātus īsti saredzēt negrib,” secina ministre, atsaucoties uz „DnB NORD bankas Latvijas barometra” pētījumu, kurš aktualizē sabiedrībai, ka skolu sistēma tiek grauta, ka nekļūst labāk, bet tai pašā laikā izrādās, ka 60 procentus aptaujāto tas vispār neskar. T. Koķe aicina ieklausīties to cilvēku viedoklī, kuri ir iekļauti šai sistēmā un kurus skar uzsāktās pārmaiņas.
Izglītības pārmaiņas ir vērstas uz labu
Jaunajam mācību gadam raksturīga zināma drošības sajūta, jo ir noslēgusies administratīvi teritoriālā reforma (izveidoti 5 plānošanas reģioni – 9 republikas pilsētas un 118 novadi) un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) veiksmīgi uzsākusi principa „Nauda seko skolēnam” īstenošanu. Izglītības un zinātnes ministre T. Koķe aicina visus izglītībā iesaistītos šajā mācību gadā izvērtēt skolu reformas rezultātus un izdarīt secinājumus. Ministrija to jau dara, apmeklējot novadu un republikas pilsētu pedagogu augusta konferences.
Novadiem un pašvaldībām nu ir dotas lielākas iespējas un patstāvība, kas, pēc ministres vārdiem, prasa arī lielāku atbildību, tāpēc katrai pašvaldībai ir jābūt izglītības iestāžu tīkla attīstības koncepcijai atbilstoši prognozējamajam skolēnu skaitam un izglītības kvalitātes rādītājiem.
Plānojot skolu tīklu, pašvaldībām ir jāņem vērā visu veidu un visu pakāpju izglītības iestādes (profesionālās, vispārējās, speciālās, pirmsskolas, interešu, profesionālās ievirzes skolas) un saskaņā ar Izglītības likumu par izglītības iestādes likvidāciju vai reorganizāciju attiecīgās institūcijas un personas jāinformē ne vēlāk kā sešus mēnešus iepriekš. “Dubulto piederību” IZM sola novērst ar Valsts izglītības informācijas sistēmu, kas šajā mācību gadā sāks pilnvērtīgu darbību un sniegs objektīvus un precīzus datus par Latvijas skolēnu un skolotāju skaitu.
"Ir jāmaina skolu gaisotne ar akcentu uz sasniegumiem, lai skolotāji un vecāki dotu bērnam impulsu – tu vari būt vislabākais."
T. Koķe
2009. gadā IZM ir saskaņojusi pašvaldību lēmumus par 84 izglītības iestāžu reorganizāciju, slēdzot 57 izglītības iestādes un nodibinot divas pirmsskolas izglītības iestādes. 2010. gada 7 mēnešos ministrija pieņēmusi lēmumus par 22 izglītības iestāžu reorganizāciju, kuru rezultātā slēgtas 8 izglītības iestādes, atvērtas 4 pirmsskolas izglītības iestādes.
IZM statistikas dati liecina, ka Latvijā palielinās skolu skaits ar 250-400 audzēkņiem, kas nozīmē arī adekvātu klašu piepildījumu, bet samazinās mazo skolu skaits (līdz 50 skolēniem). Šogad pēc ilgāka pārtraukuma ir lielāks 1.-4. klašu skaits, bet vidusskolās skolēnu skaits ļoti strauji samazinās. Tikai dažās vidusskolās skolēnu skaits sniedzas pāri tūkstotim.
Pēc ministres T. Koķes vārdiem, reorganizētajās skolās mācību sasniegumi nav mazinājušies. Nākamgad vidusskolas beigs pirmie skolēni, kuri mācās pēc jaunā vidējās izglītības standarta ar uzlabotu dabaszinību un matemātikas mācīšanu. Patlaban ministrija strādā, lai uzlabotu šo priekšmetu mācīšanu 7.-9. klasēs.
„Nauda seko skolēnam”
Izglītības un zinātnes ministre T. Koķe vēlas atgādāt, cik grūtos apstākļos IZM pagājušajā gadā nācies ieviest finansēšanas principu „Nauda seko skolēnam”, jo līdzekļi izglītībai tika samazināti uz pusi. Pērn 1. septembrī vidēji vienam skolēnam „sekoja” apmēram 440 lati, ar 2010. gada 1. janvāri – 650 lati, bet šoruden nodrošinājums uzlabosies vēl vairāk – vienam skolēnam paredzēts nedaudz vairāk par 700 latiem (summa tiks precizēta septembra sākumā).
Šā gada 24. augustā apstiprinātie grozījumi MK noteikumos Nr. 1616 par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai ir noteikts koeficients 1,1 valsts ģimnāzijām metodiskajam darbam, koeficients1,3 – padziļinātai mācību priekšmetu mācīšanai. No1,47 līdz 1,6 ir paaugstināts koeficients speciālo izglītības programmu īstenošanai vispārizglītojošajās skolās. Novadiem ar zemāko skolēnu blīvumu palielinātais koeficients ir jāuzskata par vienreizēju atbalstu – tas nav risinājums ilgākam laika posmam, vēršot valdības uzmanību, uzsver T. Koķe. „Par izglītības naudu mēs nevaram attīstīt novadus, tur jābūt valsts programmai.”
Pozitīvus rezultātus ir devušas pedagogu mērķstipendijas – uzlabojusies izglītības kvalitāte skolās, skolotāji ir iemācījušies pieteikties projektu konkursos.
Apliecinājums izglītības politikai
IZM iniciējusi pārmaiņas augstākajā izglītībā, izstrādājot “Rīcības plānu nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012. gadam”. Ministrija izvirzījusi savas prasības augstskolām trim gadiem, un augstskolu turpmākā pastāvēšana būs atkarīga no šo prasību izpildes.
Studiju programmās, kas tiek nodrošinātas par valsts budžeta līdzekļiem, šovasar ir bijis liels konkurss. Visvairāk studētgribētāji vēlējušies apgūt ārstniecību, telekomunikācijas, jūrniecību, loģistiku.
"Vidusskolu konsolidācijas process ir neizbēgams."
Pēdējo trīs gadu laikā IZM ir aktīvi strādājusi, lai pārorientētu skolu beidzējus no pamatizglītības uz arodizglītību. Darbs devis pirmos rezultātus – palielinājusies interese par mācībām profesionālās izglītības iestādēs.
Kopā šajā mācību gadā paredzēts uzņemt apmēram 9900 audzēkņu. Šogad (2009. gadā – 34,4%) arodskolās iestājušies 41,7 procenti 9. klašu beidzēju. Tā ir sen nebijusi parādība – palielinājies to arodskolu skaits, kurās ir konkurss. Ar 1. oktobri tiek piedāvātas viengadīgās profesionālās izglītības programmas vidusskolu absolventiem.
Visvairāk 9. klašu absolventi vēlējušies apgūt autotransporta, ēdināšanas pakalpojumu un komerczinību programmas. Vismazāk iesniegumu saņemts būvdarbu un kokizstrādājumu izgatavošanas jomās.
„Damokla zobens” pār nozarēm
„ES 2020” izvirzītas trīs prioritātes, kuras savstarpēji cita citu pastiprina: gudra izaugsme, ilgtspējīga izaugsme un integrējoša izaugsme, kas nosaka arī izglītības procesa virzību nākotnē.
IZM nav atteikusies no mērķa izglītības sākumposmā nodrošināt izglītības iespējas tuvāk dzīvesvietai, savukārt vidusskolu konsolidācijas process ir neizbēgams – tas ir nākotnes uzdevums. Profesionālās izglītības iespējas IZM plāno nodrošināt atbilstoši reģionu un nozaru pieprasījumam. Ministrijas uzdevumu lokā ir arī iekļaujošās izglītības sistēmas izveide.
Pasaules Bankas konsultanti ir devuši savu atzinumu Finanšu ministrijai, ka vairāk valsts budžetu nedrīkst „lāpīt” uz izglītības rēķina. Tas iepriekšējo divu gadu laikā ir darīts dramatiski, un jauni satricinājumi izglītības sistēmai vairāk nav izturami. Lai taupītu līdzekļus, IZM noteikusi vienādu kārtību, kādā akreditē vispārējās un profesionālās izglītības programmas, izglītības iestādes un eksaminācijas centrus, kā arī veic virkni citu pasākumu.
"Sen nebijusi parādība – palielinājies to arodskolu skaits, kurās ir konkurss."
Šogad IZM vienojusies ar arodbiedrību un nolēmusi nepalielināt skolēnu un skolotāju skaita proporciju, tā paliks iepriekšējā līmenī: pilsētās – 10 skolēni uz vienu skolotāju, novados – 1 pret 8. Turpmāk gan šī proporcija varētu mainīties, tāpēc IZM norāda: katrai pašvaldībai jābūt izstrādātai skolu turpmākās attīstības tīkla koncepcijai.
Jau gadu Valsts izglītības satura centrs strādā pie izglītības satura pilnveides bērniem vecumā no 5 līdz 12 gadiem. Ar 1. septembri sākas projekts, kura gaitā tiks aprobēts sešgadīgo izglītības saturs. Ir izstrādātas divas sešgadīgo mācību programmas, attiecīgi mācību līdzekļi un apmācīti pedagogi. Mācību satura aprobācijai ir pieteikušās 35 izglītības iestādes. Projekta rezultātus IZM izvērtēs pavasarī.
1. septembrī stājas spēkā Ministru kabineta „Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām”, kuras nosaka, kas bērnam jāprot, lai viņš varētu uzsākt skolas gaitas.
Nākamajā mācību gadā ministrija sola vairāk jauninājumu: bērni apgūs svešvalodu no 1. klases un Latvijas vēsture tiks mācīta kā atsevišķs mācību priekšmets.
Jaunajā mācību gadā izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe aicina pedagogus vairāk orientēties uz sasniegumiem. „Mēs esam čakli, strādīgi,” norāda ministre, „tāpēc ir jāmaina skolu gaisotne ar akcentu uz sasniegumiem, lai skolotāji un vecāki dotu bērnam impulsu – tu vari būt vislabākais.”
