M. Montesori darbam ar bērniem veltījusi visu savu mūžu, darba gaitā pilnveidojot mācību metodes un materiālus. Sākotnēji M. Montesori profesionālās gaitas saistījās ar bērniem, kam bija attīstības traucējumi. Pēc pāris gadu darba šie garīgi atpalikušie bērni uzrādīja tikpat labus, atsevišķi bērni - pat labākus, rezultātus mācībās kā citi viņu vienaudži.
„Palīdzi man izdarīt pašam”
Pedagoģe M. Montesori atceras kādu situāciju skolā. Bērni sēdēja telpā uz grīdas, viņiem nebija nevienas rotaļlietas. Kādu dienu M. Montesori fiksēja interesantu faktu: bērni sevi nemitīgi nodarbināja. Mazuļi ņēma no grīdas pa vienai drupačiņai un virpināja to pirkstos. Tieši tāpat, apgūto darbību nemitīgi atkārtojot, sevi attīstīja arī bērni ar īpašām vajadzībām. Tas liecināja, ka bērns ir tendēts uz pašattīstību.
M. Montesori, uzkrājot pieredzi darbā ar bērniem, nonāca pie svarīga secinājuma. Tas, ka bērniem nepadodas mācības, ir nevis garīga, bet gan pedagoģiska problēma: ar bērniem netiek piemēroti strādāts. Lai to novērstu, pedagoģe izgatavoja īpašus palīgmateriālus, lai veicinātu mazo cilvēciņu attīstību. Bērniem bija nepieciešams pašiem strādāt un patstāvīgi apgūt daudzas lietas.
Kaut arī sākotnēji Montesori metode tika izstrādāta bērniem ar īpašām vajadzībām, situācija laika gaitā mainījās. Montesori izveidotā pašattīstības metode ieteicama pilnīgi visiem bērniem. Galvenais un noteicošais ir, vai bērnu vecāki apzinās, ka uzsākt skolas gaitas bez iepriekšējas sagatavošanās ir visai sarežģīti. Skolā no bērna var tikt prasīts daudz kas tāds, kas mājās varētu būt neapgūts, piemēram, savas darba vietas turēšana kārtībā, uzmanības koncentrēšana.
"Tas, ka bērniem nepadodas mācības, ir nevis garīga, bet gan pedagoģiska problēma."
Izstrādātie Montesori materiāli ir piemērojami gan darbam ar bērniem bez attīstības traucējumiem, gan ar mazuļiem, kuru attīstībā nepieciešams veikt dažādas korekcijas, gan arī bērniem ar īpašām vajadzībām. Ļoti liela nozīme ir pedagoga darbam – kā viņš izmanto materiālus, cik radoši un ieinteresējoši to dara.
M. Montesori bērniem radīja jau gatavu vidi, kurā katrai lietai ir savs mērķis. Šajā vidē nav nekā lieka un nevajadzīga, tajā katrs priekšmets stimulē bērna attīstību. Bērni, darbojoties Montesori telpās, tiek radināti pie kārtības - katrai lietai, kas pieejama, ir sava noteikta vieta, kurā paņemtais priekšmets jānoliek atpakaļ. Radītajos apstākļos bērnam ir gan brīvība, gan kārtība. Mazulis netiek ierobežots, viņš var izvēlēties materiālus, ar kuriem darboties. Brīvība un atbildība Montesori pedagoģijā ir nedalāmi jēdzieni.
Izmantojamie materiāli un sajūtu zonas
M. Montesori bērnu apmācībai izstrādāja dažādus attīstošus priekšmetus: cilindrus, klucīšus u.tml. To dizains ir pievilcīgs, krāsojums košs, lai bērniem rastos interese un vēlme ar šiem priekšmetiem rotaļāties. Attīstošie priekšmeti nav paredzēti tikai rotaļām, jo to uzbūvē izmantotas dažādu zinātņu likumsakarības. Bērniem pieejamajos materiālos visbiežāk ieslēpta kļūdu pārbaudes funkcija. Tas nozīmē, ka bērns rotaļājoties pats var atklāt pieļautās kļūdas un sameklēt pareizo risinājumu. Daudzos materiālos ievērots sarežģītības pakāpes nošķiršanas princips, piemēram, bērnam pieejami vizuāli vienāda lieluma cilindri, bet atšķirīgs ir to svars.
Telpās, kurā uzturas bērns, izveidotas vairākas zonas - praktiskās dzīves, sajūtu jeb sensorā, matemātikas, valodas attīstības, kosmosa jeb zinātņu zona. Praktiskā dzīves zona ir pirmā, ar kuru bērns saskaras, ierodoties Montesori telpās. Šī zona uzskatāma par pāreju no mājām uz sākumskolu, jo tajā ir daudzi priekšmeti, kas pieejami arī bērnam mājās. Tas, ka vide un priekšmeti ir pazīstami, palīdz bērnam pierast pie jaunās vietas un pedagoga, nodrošina to, ka bērns var ierasti darboties, piemēram, pogāt pogas, pārbērt putraimus no vienas krūzītes otrā, pārliet ūdeni no lielāka trauka mazākā, siet lentes, griezt dārzeņus, lobīt riekstus u.tml. Tā ir vide, kurā bērnam adaptēties, jūtoties drošam un šādi iemantojot patstāvību un neatkarību. Apkārtējā pasaule tiek izjusta ar maņu orgāniem.
"Brīvība un atbildība Montesori pedagoģijā ir nedalāmi jēdzieni. "
Matemātiskā zona ir paredzēta tam, lai matemātika vairs nešķistu tāla, sveša un abstrakta. Bērnam darbojoties ar stienīšiem, klucīšiem un pērlītēm, bieži vien izdodas atklāt un izprast formulas, kuras, kaut grāmatās jau sen pierakstītas, ļauj bērnam justies kā pirmatklājējam.
Valodas attīstības zona veidota tā, lai bērns, apgūstot burtus, vienlaikus izmantotu redzes, dzirdes un taustes atmiņu. Novērots, ka bērni šādā ceļā ļoti veiksmīgi un ātri progresē.
Kosmosa zona ir paredzēta, lai mazuļi apgūtu ģeogrāfiju, vēsturi, atklājot šīs nozares kā sev saistošas un viegli izprotamas.
Montesori telpās bērni var brīvi pārvietoties, darboties ar pašu izraudzītu materiālu un priekšmetiem. Lai gan sākotnēji var šķist, ka tik demokrātiska pieeja var radīt haosu, tomēr tā nav – Montesori telpās valda kārtība un pozitīvs noskaņojums. Bērns jau sākotnēji uzzina, ka katrai lietai ir sava vieta un paņemtais priekšmets jānoliek tur, kur tas iepriekš atradies. Lai šo kārtību ievērotu un uzturētu, kopā ar bērniem tiek izstrādāti kārtības noteikumi. Tā kā mazie paši piedalījušies noteikumu tapšanā, viņi labprāt noteikumus arī ievēro.
Tikai pašiem mazākajiem
Patlaban Latvijas Universitātē iespējams apgūt arī Montesori pedagoģiju sākumskolai, bet pasaules prakse liecina par to, ka ir gan Montesori pamatskolas, gan vidusskolas. Ja bērns ir sācis zinības apgūt pēc Montesori pedagoģijas metodes, tad būtu svarīgi mācības arī pēc šīs metodes turpināt. Montesori pedagoģijas pirmsskolas izglītības iestādes „Bambino” vadītāja Viktorija Strautniece apgalvo, ka Latvijā, visticamāk, tas vēl ilgi netiks realizēts. Montesori pedagoģija prasītu pamatskolas un vidusskolas vielu bērniem apgūt vairāk individuāli. Tas ir, katram bērnam nepieciešams atšķirīgs laika periods, lai uzdoto vielu izprastu. Šī mācību metode gan nenozīmē, ka valdītu anarhija, jo, lai arī katrs mācītos savā individuālā tempā, tomēr ir noteikta mācību viela, kas noteiktā laika posmā jāapgūst.
"Vērtīgi, ka bērns radošā un brīvā vidē apgūst to, ko no viņa prasīs turpmākais izglītības process. "
Ja vecākiem ir vēlēšanās, lai bērns mācītos pēc Montesori pedagoģijas principiem, tad jārēķinās, ka mēnesī tas var izmaksāt ap 140 latiem. Viens mēnesis, ko bērns pavada Montesori dārziņā, vecākiem izmaksātu ap 170 latu, bet Rīgas dome no tiem līdzfinansē 30 latus. Vecākiem vēl jārēķinās ar naudu, kas vajadzīga bērna ēdināšanai - pirmsskolas izglītības iestādē nepieciešamā summa ir divi lati dienā.
Montesori pedagoģija - arī jūrmalniekiem
Jūrmalas Slokas pamatskolā šogad darbību uzsācis Montesori kabinets. Ideja par to, ka Jūrmalas bērniem arī ir nepieciešama Montesori pedagoģija, radās Internacionālās attīstības rehabilitācijas un pediatriskās akadēmijas sertificētajai Montesori pedagoģei Andrai Ozolai.
Pagaidām Slokas pamatskolas Montesori kabinetu apmeklē tikai skolas bērni, bet paredzēts, ka uz nodarbībām varēs nākt arī citu skolu audzēkņi, arī bērni, kuri vēl nav uzsākuši mācības, bet kuru vecāki vēlas, lai bērns labāk sagatavotos skolai. A. Ozola apgalvo, ka ir vērtīgi bērnu sagatavot skolai, jo skola tomēr ir vide, kas no bērna prasa daudz. Gan spēju uzturēt kārtību savā apkārtnē, gan prasmi rēķināties ar citiem un daudz ko citu.
Pedagogu ieteikums vecākiem – pirms izvēlēties attīstīt bērnu pēc Montesori metodes gan būtu vēlams rūpīgi apdomāt, vai viņu ikdienas dzīve ir atbilstoša Marijas Montesori izvirzītajiem pamatprincipiem. Ja tā ir, tad šo pedagoģijas virzienu ir vērts izvēlēties.
