NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
30. augustā, 2010
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Izglītība
2
2

Rindā uz bērnudārzu – no simtiem līdz tūkstošiem

Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Prieku par mazuļa dzimšanu Latvijā jau gadiem pavada lielās rūpes – kā iegūt vietu bērnudārzā.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Augusta beigās un septembrī nodarbības pirmsskolas izglītības iestādēs sāk apmeklēt tūkstošiem jauno bērnudārznieku. Taču daudziem šī iespēja būs liegta, jo pašvaldību dārziņos trūkst vietu, bet tikai neliela daļa ģimeņu var atļauties izmantot privāto izglītības iestāžu pakalpojumus.

Situācija lielākajās pilsētās ir dažāda: Jelgavā rindu dārziņā gaida vismaz pāris tūkstoši mazuļu, bet Daugavpilī pat ir brīvas vietas.

Privātie dārziņi bankrotē

Jelgavā ir astoņas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes (PII), bet sešas pieder privātpersonām. Augusta sākumā darbību beidza privātais bērnudārzs "Alfa". Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilis Ļevčenoks skaidro, ka pašvaldība jūlijā saņēma iesniegumu no SIA "Starptautiskais mācību centrs "Iesākums"" par maksātnespējas procesa ierosināšanu.

"Saskaņā ar iepriekš noslēgtā nomaksas pirkuma līguma nosacījumiem Jelgavas pašvaldībai ir tiesības izmantot līguma objekta – bērnudārza ēkas un divu zemesgabalu – atpakaļpirkuma tiesības. Lēmums par iespējamo atpakaļpirkuma izmantošanu tiks pieņemts, kad tiks saņemta atbilde no SIA "Starptautiskais mācību centrs "Iesākums""," informē V. Ļevčenoks. Ja pašvaldība pārņems telpas, tiks radītas jaunas PII vietas pilsētas bērniem. Kā jau minēts, mazo jelgavnieku, kuri gaida savu vietu dārziņā, ir daudz.

Jūlija beigās Jelgavā rindā uz pašvaldības PII bija 2028 bērni. Jelgavas Izglītības pārvaldes (JIP) galvenā speciāliste pirmsskolas izglītības jomā Sarmīte Joma stāsta, ka tiekot darīts viss, lai rindu mazinātu.

No rindā esošajiem bērniem aptuveni puse (1098) bērnudārzu vēlas apmeklēt jau šajā mācību gadā. Viņu vidū visvairāk ir 2008. gadā dzimušo mazuļu (407); 2007. gadā dzimušo – 373, 2006. –185, 2009. gadā – 68, 2005. – 48, bet vismazāk (17) ir bērnu, kuri jau sasnieguši sešu gadu vecumu.

Lai mazinātu rindu, ir sākti renovācijas darbi pirmsskolas izglītības iestādē, kurā paredzēts uzņemt ap 250 bērnu, stāsta S. Joma. Ir vēl arī cits risinājums. "Jelgavas pašvaldība piedalās arī ar līdzfinansējumu, lai nodrošinātu mācīšanās un attīstības vajadzības privāto pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem – pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarētajiem bērniem."

Pašvaldība atbalsta bērnus, ne privātuzņēmumus

Taču privāto izglītības iestāžu pārstāvji uzskata, ka pašvaldības dotā nauda – 53 lati – ir pārāk maza.

"Nez kāpēc sabiedrībā radies viedoklis, ka privātie bērnudārzi ir pelnošas iestādes. Taču tā nebūt nav," teic šādas iestādes vadītāja un īpašniece, kura vēlējās palikt anonīma. Viņa stāsta, ka pat blakus esošajā Ozolnieku novadā līdzfinansējums ir lielāks – 75 lati.

"Pašvaldībai jāzina, ka tā atbalsta savu iedzīvotāju bērnus, nevis mūs," uzskata bērnu iestādes vadītāja.

Daugavpilī – bez privātajiem dārziņiem

Pirmajā brīdī varētu domāt, ka veiksmīgi ar rindu PII tikusi galā Daugavpils, kur rindā ir tikai 150 mazuļu.

Taču pilsētas Izglītības pārvaldē skaidro, ka mazuļu ir mazāk nekā vietu dārziņos, bet rindā esošie ir tie, kuri vēl ir pārāk mazi, lai apmeklētu iestādi.

"Jelgavā ir astoņas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes (PII), bet sešas pieder privātpersonām."

"Pirmkārt, bērnu kļūst arvien mazāk, jo daudzi vecāki kopā ar mazuļiem izbrauc uz ārzemēm. Mazuļu skaitu ietekmē arī demogrāfiskā situācija," skaidro pilsētas Izglītības pārvaldes pirmsskolas vecuma bērnu uzskaites speciāliste Svetlana Vecvagare.

Daugavpilī ir 29 pašvaldības PII, kuras var nodrošināt ar vietām 4500 bērnu. Pilsētā nav neviena privātā bērnudārza, jo nav nepieciešamības: pašvaldība var nodrošināt ar vietām dārziņos visus mazos pilsētniekus.

Saldū rindu samazina par 73%

Pozitīva pieredze ir Saldū – pēc rekonstrukcijas pirmās kārtas atklāta pirmsskolas izglītības iestāde "Pasaciņa", papildus dodot bērniem 88 vietas un tādējādi par 73% samazinot rindu uz vietu pilsētas bērnudārzā.

"Pasaciņas" pārbūve nodrošinājusi vides pieejamību arī bērniem ar īpašām vajadzībām, tādējādi veicinot viņu sociālo integrāciju, informē Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijas preses pārstāve Justīne Plūmiņa.

Liepājā reorganizē un rekonstruē

Liepājā, kur darbojas 22 pašvaldības un četras privātās PII, rindā ir 2307 bērni, stāsta pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Jākobsone.

Bērnudārzu durvis 1. septembrī būs atvērtas 869 no viņiem.

G. Jākobsone skaidro, ka pašvaldība pēdējos piecos gados centusies palielināt vietu skaitu PII. Arī šogad, pārveidojot Kristīgo pirmsskolas izglītības iestādi, paredzēts no jauna izveidot vietas 88 bērniem. Nākotnē renovēs vēl vienu bērnudārzu, radot 106 vietas.

Māmiņa Elīna Ērgle, kuras Matīss dzimis pirms diviem gadiem, atzīst, ka labprāt atsāktu strādāt, taču pašlaik nevar to darīt. "Pilsētas dārziņos vietas nav, bet privāto atļauties nevaram. Pilsēta līdzfinansē tikai 57,6 latus, un papildus nāktos maksāt vēl vismaz 100 latu," teic māmiņa.

Arī galvaspilsētā meklē jaunus risinājumus

Vislielākās grūtības ar vietām PII ir galvaspilsētā: 1. septembrī ārpus bērnudārziem paliks 5700 bērnu.

Kā ziņo aģentūra "LETA", Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane informējusi, ka jaunu bērnudārzu būvniecībai, lai likvidētu šo rindu, būtu nepieciešami 50 milj. latu. Šādu summu pašvaldība nevarot atļauties, turklāt pēc kāda laika daudzi no šiem bērnudārziem būtu jāslēdz bērnu trūkuma dēļ.

"Pirmajā brīdī varētu domāt, ka veiksmīgi ar rindu PII tikusi galā Daugavpils, kur rindā ir tikai 150 mazuļu."

Tādēļ tiek meklēti citi risinājumi, un 26. augustā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas deputāti atbalstīja dotācijas palielināšanu privātajiem bērnudārziem.

Sagatavotais un komitejas apstiprinātais pašvaldības 2011. gada budžeta projekts paredz, ka Rīgas dome vairāk nekā četras reizes (no 30 uz 125 latiem) palielinās dotāciju privātajiem bērnudārziem. Tās nodrošināšanai papildus būtu nepieciešami 2,5 milj. latu, taču tas ļautu bērnudārzu rindu samazināt par 1900 bērniem.

Taču galīgais lēmums vēl tiks pieņemts domes sēdē, lemjot par pašvaldības nākamā gada budžetu.

Veido savu dārziņu

Pašvaldības un privātajiem dārziņiem pastāv vēl kāda alternatīva. Uzņēmīgas māmiņas, apvienojoties grupās, veido bērnu pieskatīšanas centrus. Piemēram, Jelgavā septembrī darbu sāks alternatīvais bērnudārzs, kas nākotnē varētu iegūt PII statusu.

Pēc gada Jelgavā varētu tapt jauns privātais bērnudārzs. "Gadu darbosimies kā biedrība un bērnu attīstības centrs, izstrādājot projektus, meklējot atbalstītājus un gatavojoties PII akreditācijai. Šajā laikā strādāsim ar 12 bērniem," stāsta biedrības "Saules skola" vadītāja Iveta Pavziniuka.

Nodarbības "Saules bērnu dārzā" vadīs pedagoģe ar 20 gadu pieredzi Baiba Mennika.

"Pozitīva pieredze ir Saldū – pēc rekonstrukcijas pirmās kārtas atklāta pirmsskolas izglītības iestāde "Pasaciņa", papildus dodot bērniem 88 vietas un tādējādi par 73% samazinot rindu uz vietu pilsētas bērnudārzā. "

Idejas rosinātāja stāsta, ka dārziņā tiks izmantoti humanitārās pedagoģijas pamati – ideja par to, ka katrs bērns ir īpašs, tāpēc ar katru tiek strādāts individuāli, attīstot radošumu. Bērnudārzā izmantos arī tradicionālās kultūras pamatus: bērni dzīvos pēc Saules gada, atzīmējot visus tradicionālos latviskos gadskārtas svētkus. Pirmo dienas pusi ar bērniem pavadīs pedagogs, bet vēlāk strādās mākslinieki – gleznotāji un mūziķi.

Maksa par bērnudārzu pagaidām būs aptuveni 100 latu mēnesī, bet no janvāra to varētu samazināt līdz 60 latiem. Cenā iekļauta arī ēdināšana.

Ir cerība, ka ideja iegūs atbalstītājus un pilsētā varētu tapt vēl viens bērnudārzs, kaut nedaudz samazinot garo rindu.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU