Pirmsskolas izglītības pedagogs – profesija un reizē aicinājums

Studiju programmas pirmsskolas pedagoģijā

Kā norāda IZM Profesionālās un vispārējās izglītības departamenta speciālists Aivars Opincāns, atbilstoši Izglītības likumam un MK 2000.gada 3.oktobra noteikumiem Nr.347 "Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai" pirmsskolas skolotājam vajadzīga 1. vai 2. līmeņa augstākā pedagoģiskā izglītība un pirmsskolas skolotāja kvalifikācija.

Pirmsskolas pedagogu programmas pilna un nepilna laika studijās Latvijā piedāvā četras augstskolas: Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, Latvijas Universitāte, Liepājas Universitāte un Daugavpils Universitāte.  

Visātrāk pirmsskolas skolotāja kvalifikāciju var iegūt 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā "Pirmsskolas skolotājs". Šādu programmu piedāvā Latvijas Universitāte un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA).

Pirmsskolas pedagoģiju arī maģistra studiju programmā iespējams apgūt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā un Latvijas Universitātē.

Kā pārkvalificēties par pirmsskolas skolotāju

Ja pedagogam ir kāda ar pirmsskolas izglītības programmu nesaistīta priekšmeta skolotāja kvalifikācija un darba pieredze skolā, tas vēl nedod tiesības strādāt par pirmsskolas skolotāju.

Savukārt ar sākumskolas (1.- 4.klase) skolotāja kvalifikāciju, apgūstot studiju programmas B daļas kursus 72 stundu apjomā, var iegūt tiesības strādāt par pirmsskolas skolotāju. Tātad visvienkāršāk pārkvalificēties par pirmsskolas skolotāju ir sākumskolas skolotājiem.

Ja pirmsskolas skolotāja studiju programmu vēlas apgūt persona, kam jau ir pedagoģiskā izglītība, pastāv iespēja, ka augstskola savā programmā attiecīgos kursus ieskaita kā īstenotus.

Pārkvalifikācijas kursus diemžēl nepiedāvā Nodarbinātības valsts aģentūra, jo, kā iepriekš minēts, pirmsskolas pedagoga kvalifikācijas prasības reglamentē MK normatīvie akti.

"Lai arī studējošo skaits šajās programmās ir liels, vakances pirmsskolas izglītības iestādēs ir joprojām."

Tomēr ir izņēmumi, kad par pirmsskolas pedagogu var strādāt bez specializācijas pirmsskolas izglītībā. Izņēmumi attiecas uz personām, kas ieguvušas sporta skolotāja, mūzikas skolotāja vai svešvalodas skolotāja izglītību. Šim personām ir tiesības strādāt pirmsskolas izglītības iestādē attiecīgi par mūzikas, sporta vai svešvalodas skolotāju.

Tāpat par pirmsskolas skolotāju drīkst strādāt studenti, ja tie iegūst 1. vai 2. līmeņa augstāko pedagoģisko izglītību un pirmsskolas skolotāja kvalifikāciju.

Liels pieprasījums pēc pirmsskolas skolotāju studiju programmas

Plašākās iespējas iegūt pirmsskolas skolotāja izglītību četrās 1. un 2. līmeņa pamatstudiju programmās piedāvā RPIVA. Augstskolas uzņemšanas komisijas vadītāja Iveta Gulbe atzīst, ka šīs programmas ir ļoti pieprasītas un kopējais studējošo skaits tikai šajā augstskolā (summējot kursus Rīgā un filiālēs) ir 1243 studenti. Uzņemšana programmās notiek vasarā, pirms jaunā mācību gada. Kā norāda I.Gulbe, pēdējos divus gadus uzņemšana filiālēs nepilna laika studijās notiek arī ziemā un to ierosina filiāļu vadība atbilstoši pieprasījumam pēc šīm studiju programmām.

RPIVA uzņemšanas komisijas vadītāja stāsta: "Lai arī studējošo skaits šajās programmās ir liels, vakances pirmsskolas izglītības iestādēs ir joprojām – iestāžu vadītāji bieži vien paši zvana uz augstskolu un jautā pēc laba topošā pedagoga. Akadēmijā ir arī ziņojumu stends, uz kura izvietojam darba piedāvājumus."

Pedagoga izglītības līmenis un atalgojums

Pirmsskolas izglītības iestādes (PII) darbinieku atalgojumu, atšķirībā no vispārējās izglītības iestāžu skolotāju atalgojuma, nefinansē no valsts budžeta līdzekļiem. Par to pilnībā rūpējas vietējās pašvaldības, ievērojot normatīvo aktu prasības. Pedagogu atalgojumu nosaka MK noteikumi Nr.836 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" un to aktuālie grozījumi. Ir pašvaldības, kuru budžets atļauj darba samaksu PII pedagogiem noteikt arī lielāku.

Balvu novada Kubulu pirmsskolas izglītības iestādes "Ieviņa" vadītāja Lija Bukovska atzīst, ka viņas vadītajā iestādē visiem astoņiem skolotājiem ir atbilstoša 2. līmeņa augstākā profesionālā pedagoģiskā izglītība un diviem no tiem arī maģistra grāds. L.Bukovska norāda, ka maģistra grāds gan nav noteicošais, lai saņemtu lielāku atalgojumu. Šai gadījumā svarīgs ir vienīgi pedagoģiskā darba stāžs: jo lielāks stāžs, jo proporcionāli augstāks atalgojums.

Pirmsskolas skolotāja darba slodze un atvaļinājums

MK noteikumos Nr. 836 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" (3.pielikums) ir atrunāts, ka pirmsskolas skolotāja darba slodze ir 30 stundas nedēļā. Tātad – 6 stundas dienā.

Bērnus uz pirmsskolas izglītības iestādi vecāki var vest agri no pulksten 7.00–7.30 un izņemt vēlu vakarā, saskaņā ar konkrētās iestādes darba laiku. Kā norāda "Ieviņa" vadītāja L.Bukovska, šī iemesla dēļ katrā grupā strādā divas skolotājas, kuras pēc savstarpējas vienošanās sastāda savu darba grafiku.

"Tā kā Darba likums strādājošajiem paredz 40 stundu darba nedēļu, tad nereti kadru trūkuma dēļ pirmsskolas skolotājas uzņemas arī 1,3 slodzes jeb strādā 40 stundas nedēļā," skaidro L.Bukovska.

Izglītības likuma 52.panta 2.punktā noteikts, ka pirmsskolas skolotāja apmaksātais ikgadējais atvaļinājums ir astoņas kalendārās nedēļas. Atvaļinājumu drīkst arī dalīt, taču vienā reizē var izmantot ne mazāk kā 2 nedēļas. Parasti pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi atvaļinājumu izmanto vasarā, jo šajā laikā PII netiek īstenotas aktīvas pedagoģiskās programmas.

"Svarīgākās pirmsskolas skolotāja īpašības ir radošums, pacietība, iejūtība, kā arī cilvēkmīlestība."

L.Bukovska stāsta, ka viņas vadītā iestāde vasaras sezonā netiek slēgta. Skolotājas dodas atvaļinājumā pēc iepriekš saskaņota grafika. Bērnu skaits pirmskolas izglītības iestādē vasarā parasti samazinās un grupas tiek apvienotas. Tas savukārt atrisina pedagogu noslogotības jautājumu vasaras sezonā.

Par to, vai skolotāji izmantos atvaļinājumu vienlaicīgi un pirmsskolas izglītības iestāde vasarā tiks slēgta, lemj iestādes vadītājs.

Citas prasības pirmsskolas skolotājam

 "Ieviņa" vadītāja L.Bukovska skaidro, ka obligāta prasība katram PII darbiniekam ir sanitārā grāmatiņa, kurā ģimenes ārsts ar savu parakstu apliecina, ka konkrētā cilvēka veselības stāvoklis atbilst prasībām, lai strādātu pirmsskolas izglītības iestādē. 

"Ja kādreiz par darbinieka sanitārās grāmatiņas nederīgumu sods bija jāmaksā iestādes vadītājam, tad tagad katrs pats ir par to atbildīgs, tāpat kā ģimenes ārsts ir vienpersoniski atbildīgs par to, ka licis savu parakstu sanitārajā grāmatiņā," stāsta vadītāja. Viņa skaidro, ka iestādes vadītājs nav tiesīgs uzteikt darbu skolotājam, kurš slimo, piemēram, ar tuberkulozi slēptā formā, ja ģimenes ārsts ir atzinis šo cilvēku par piemērotu darbam pirmsskolas izglītības iestādē.

Tātad, stājoties darbā PII, ir nopietni jāattiecas pret savu veselību, obligāti jāveic veselības pārbaudes un jāsaņem ģimenes ārsta atzinums sanitārajā grāmatiņā.

Vai es atbilstu pirmsskolas pedagoga profesijai?

Pirms izvēlēties apgūt pirmsskolas skolotāja studiju programmu, ieteicams apsvērt, vai personības iezīmes un saskarsmes prasmes atbilst darbam ar pirmsskolas vecuma bērniem. Vēl jāizvērtē arī, vai priekšstats par šo profesiju atbilst darba ikdienai. Vislabāk to var palīdzēt noskaidrot karjeras konsultanti, kas strādā Nodarbinātības valsts aģentūrā vai arī izvēlētās augstskolas karjeras centrā.