Bērnudārza beidzēju vecāki saņems rakstisku bērna novērtējumu

Rakstiska vērtējuma saņemšanu rosināja vecāki

Valsts izglītības satura centra Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja vietniece Ineta Upeniece skaidro, ka ilgus gadus pirmsskolas pedagoģiskais process normatīvo aktu līmenī nebija sakārtots. Dokuments "Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām" tapa sadarbībā un plašās diskusijās ar praktizējošiem pirmsskolas pedagogiem, augstskolu mācībspēkiem un sabiedriskām organizācijām.

Ministru kabineta noteikumu projekts tika publiski saskaņots, un šīs saskaņošanas laikā biedrība "Vecāki par izglītību" vērsās ar prasību šajos MK noteikumos iekļaut obligātu pirmsskolas izglītības beigu novērtējumu rakstiskā formā. Tātad – rakstiskais vērtējums, ko sagatavojuši pirmsskolas pedagogi un ko saņems vecāki, kad bērns beigs pirmsskolas izglītības iestādi, ir adresēts viņiem.

Pirmsskolas izglītības pakāpes noslēgumā skolotājs, summējot bērna apgūtās zināšanas, prasmes un attieksmes, sniegs aprakstošu vērtējumu par bērna sasniegumiem – darbošanos, saskarsmes un sadarbības prasmēm, akcentējot viņa pozitīvos sasniegumus.

Kā notiek bērna vērtēšana

Saņemot bērna vērtējumu, vecākiem būtu jāzina, kādus kritērijus pedagogi ir izmantojuši bērna sasniegumu novērtēšanai.

Domājot par pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba atvieglošanu rakstiskā vērtējuma sagatavošanai, Valsts izglītības satura centrā ir izstrādāti metodiskie ieteikumi. Tajos skaidrots: lai mērķtiecīgi un efektīvi organizētu pedagoģisko procesu, skolotājam skaidri jāapzinās, kādu rezultātu viņš grib sasniegt konkrētā laika periodā, katrā atsevišķā tematā un ikvienā rotaļnodarbībā. Bērnam ir svarīgi saņemt regulāru novērtējumu par paveikto, jo pakāpeniski nostiprinās viņa pašvērtējums, attīstās paškontrole un motivācija. Savukārt bērna vecākiem informācija par bērna sasniegumiem jeb vērtējums ir būtisks, lai atbalstītu bērnu. Pirmsskolas izglītības iestādēs notiek ne tikai noslēguma, bet arī starpposma vērtēšana, bet tikai noslēgumā vērtēšana ir obligāti jāiesniedz vecākiem rakstiskā formā.

Ir noteikti trīs galvenie vērtēšanas kritēriji – fiziskā, psihiskā un sociālā attīstība. Bērna fiziskās attīstības galvenie rādītāji ir vispārējais veselības stāvoklis, stāja, koordinācija, spēja noturēt līdzsvaru un pamatkustību izpilde.

Bērna vispārīgo psihisko attīstību raksturo psihiskie procesi: uztvere, uzmanība, domāšana, iztēle un atmiņa, valodas lietošanas prasmes, griba un izziņas interese, radošums. Tāpēc pirmsskolas pedagoģiskajā procesā svarīgi ir ne tikai sniegt zināšanas, bet būtiski attīstīt bērna prātu un motivāciju, lai viņš būtu gatavs apgūt jaunas prasmes, mācītos spriest un izteikt patstāvīgus secinājumus.

Sociālās attīstības pamatā ir higiēnas, pašapkalpošanās, saskarsmes un sadarbības prasmes, kas izpaužas empātijā, tolerancē, cieņā pret līdzcilvēkiem, vidi un pašam pret sevi, kā arī adekvātā pašnovērtējumā un kas sekmē drošas darbošanās vides izvēli un spēju pārvaldīt savas emocijas.

Bērna vērtēšanai jānotiek saistībā ar tā iepriekšējiem panākumiem. Skolotājs izmanto novērojumus, jautāšanu, klausīšanos un bērna darbus.

Vērtēšanas riski jeb klupšanas akmens

I.Upeniece atzīst, ka Latvijā vecāku un pedagogu izpratne par vērtēšanu ir ļoti atšķirīga. Izglītības speciāliste ar nožēlu konstatē, ka vēl ir saglabājušies padomju vērtēšanas sistēmas priekšstati – visiem jābūt ja ne izciliem, tad vismaz ļoti labiem, un līdz ar to jautājums par vērtēšanu ir kā karsts kartupelis visu mutēs. I.Upeniece aicina akcentēt nevis to, ko bērns nespēj, bet to, ko viņš var. Pirmsskolas un sākumskolas periods ir ārkārtīgi sensitīvs bērna attīstībā un, ja bērns kaut ko nevar brīdī, kad vērtējums top, tas nenozīmē, ka to viņš nevarēs, piemēram, pēc mēneša.

Valsts izglītības satura centra  speciāliste uzsver: pedagoga profesionālā meistarība un katra vecāka atbildība ir paslavēt bērnu par viņa prasmēm, nevis kritizēt par to, ko viņš vēl nevar paveikt.

"MK noteikumi neparedz vienotu bērna novērtējuma rakstisko formu."

I.Upeniece apskata arī vērtēšanas materiāla iespējamos riskus, vēršot izmanību uz to, ka vienmēr pastāv bažas par vecāku reakciju, izlasot vērtējumu. Ja tajā vecāks neatrod teikumu, ka viņa bērns tekoši lasa, bet kaimiņu bērns to var, pat labi zinot, ka bērnus salīdzināt nevajag, vecāki ar savām gaidām attiecībā uz bērnu un prasībām var nograut bērna attīstības individuālo gaitu. I.Upeniece norāda: pirmsskolas izglītības process tiecas uz to, lai bērns izdzīvotu vienmērīgu savas individuālās attīstības gaitu un vieglāk iekļautos tālākajā izglītībā, jau protot lasīt, veicot darbības ar skaitļiem no viens līdz desmit, rakstot rakstītos burtus un vārdus atbilstoši savām spējām, orientējoties tuvākajā apkārtnē, nebaidoties no komunikācijas un saskarsmes gan ar vienaudžiem, gan pieaugušajiem. Izglītības speciāliste vēlreiz uzsver: MK noteikumos ir atrunāts, ka pedagoģiskais process notiek atbilstoši katra bērna spējām un vajadzībām un tiek novērtēti viņa individuālie sasniegumi.

Līdz skolas gaitu uzsākšanai uz šo ieteikumu pamata vecākiem nepārprotami ir iespēja sava bērna labā vēl kaut ko izdarīt, bet I.Upeniece atgādina, ka šī iespēja būtu jāizmanto visu laiku.

Kādēļ vērtējums adresēts vecākiem, nevis 1.klases skolotājam?

Madonas pirmsskolas izglītības iestādes "Kastanītis" vadītāja Dace Raubiška uzskata, ka rakstisks bērna vērtējums, noslēdzot pirmsskolas izglītības posmu, būtu svarīgs ne tik daudz vecākiem, cik sākumskolas pedagogam, jo šis vērtējums nodrošinātu pēctecību un 1.klases skolotājam būtu priekšstats par bērna spējām un prasmēm. D.Raubiška stāsta, ka viņas vadītajā izglītības iestādē nu jau divus gadus tiek veidotas speciālas mapes, kurās apkopoti bērna darbiņi un viņa sasniegumu vērtējumi visā pirmsskolas izglītības posmā. Bērnam beidzot pirmsskolas izglītības iestādi, šīs mapes nonāk vecāku rokās un viņiem ir iespēja izsekot, kā notikusi bērna attīstība. PII "Kastanītis" vadītāja norāda, ka mutisku bērna vērtējumu vecāki saņem regulāri.

VISC speciāliste atzīst, ka daļa sākumskolas skolotāju ir izteikuši vēlmi iepazīties ar PII sniegtajiem bērnu vērtējumiem. I.Upeniece to vērtē divējādi: no vienas puses – patiesa informācija pedagogam varētu palīdzēt, no otras puses – adaptācijas periods 1.klasē ir vairāki mēneši, un tas ir pietiekami ilgs laiks, lai pedagogs, būdams profesionālis, iepazītu katru bērnu un saprastu, kādas ir konkrētā bērna vajadzības un kā ar tām turpmāk strādāt, neietekmējoties no trīs mēnešus vecas informācijas, kas, iespējams, vairs neatbilst īstenībai.

I.Upeniece uzsver, ka PII sniegtais vērtējums ir paredzēts, lai vecāki iegūtu iespējami plašāku informāciju par tā brīža viņa bērna pozitīvajiem sasniegumiem. Vai šai informācijai ir jānonāk arī pie bērna nākamā skolotāja, ir pedagoga un vecāku savstarpējās komunikācijas jautājums, un abām pusēm ir jābūt skaidram, kāpēc šī informācija ir svarīga un kādam nolūkam tiks izmantota. Pēdējais vārds šajā gadījumā, protams, pieder vecākiem.

Rakstiskā vērtējuma forma nav stingri noteikta

Prakse sniegt rakstisku informāciju vecākiem ir bijusi arī agrāk, tikai PII pedagogu pieredze šajā ziņā ir dažāda. Dažas izglītības iestādes to jau ir darījušas pēc savas iniciatīvas, citām tas ir jaunums.

Nevar noliegt: lai vērtējums nebūtu formāls, tā sagatavošana prasīs papildu laiku. Rīgas 94.pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Dace Ašmane atzīst, ka vērtējumu sagatavošana būs darbietilpīgs process un pedagogi neslēpj satraukumu, kā vērtēšana veiksies. PII vadītāja stāsta, ka par šo prasību ir informēti visi pedagogi. D.Ašmane uzskata, ka lielākās grūtības pedagogiem varētu sagādāt ieteikumu formulēšana, lai tie neaizvainotu bērnu un būtu saprotami vecākiem.

"Rakstiskais novērtējums ir adresēts vecākiem un akcentē bērna pozitīvos sasniegumus."

Madonas PII "Kastanītis" vadītāja D.Raubiška atzīst, ka savu vērtēšanas variantu pedagogi vēl nav izstrādājuši, bet tas tiks izstrādāts tā, lai papildinātu bērna mapītes un nedublētos ar iepriekš sniegtajiem mutiskajiem vērtējumiem.

Vecākiem jāņem vērā, ka nav lietderīgi salīdzināt sava bērna pirmsskolas izglītības iestādē izsniegto vērtējuma formu ar kāda cita bērnudārza vērtējumu, jo vienotas prasības normatīvie akti neparedz.

I.Upeniece norāda, ka VISC izstrādātajiem vērtēšanas metodiskajiem materiāliem ir tikai ieteikuma raksturs. Katra izglītības iestāde var veidot savu variantu vai izmantot VISC piedāvāto.

Vērtējums saņemts. Ko ar to iesākt?

VISC speciāliste I.Upeniece iesaka vecākiem saņemto vērtējumu izlasīt rūpīgi. Ja kādu no vecākiem tas satrauc, vispirms būtu vēlams pārrunāt lasīto savā starpā, neiesaistot uzreiz sarunā atvasi, jo bērns šajā vecumā ļoti jūtīgi reaģē uz jebkuru vērtējumu.

Ja saņemtais teksts satur kādus ieteikumus vai arī vecākiem šķiet, ka ir pārāk maz pozitīvo sasniegumu, tad būtu nepieciešams atrast laiku pārrunām ar bērnudārza skolotāju, jo viņa ir tā, kas bērnu pirmsskolas izglītības iestādē vērojusi visā attīstības gaitā. I.Upeniece norāda, ka šāda saruna nekad nevar būt nokavēta, un atzīmē, ka pirmsskolas pedagogi parasti ir ļoti atvērti sarunai ar vecākiem.

Izglītības speciāliste rosina bērnu vecākus biežāk un vairāk ieklausīties savās atvasēs un runāt ar bērnu par tā sajūtām – kā viņš jūtas, kas iepriecina, ko šodien bērnudārzā darījis, nevis ko ir iemācījies, jo šajā vecumā bērns mācās rotaļājoties.

Vēl viens I.Upenieces ieteikums – katrā sadzīves situācijā ieviest kādu rotaļu un tajā pašā laikā mācību elementu, jo lasīt un rēķināt var mācīties arī, ejot pa ielu. Ikdienas sadzīves situācijās vajadzētu ļaut bērnam būt patstāvīgam – pašam aizsiet apavu auklas, uzvilkt drēbes, izvēlēties ceļu uz mājām, ko mērot kopā ar vecākiem un kas viņam ir drošs un interesants.

I.Upeniece uzsver: bērna attīstība notiek nepārtraukti, vispirms bērnudārzs, tad skola - tas ir bērna ceļš un dzīve vienlaikus, un tās nav nošķirtas pasaules. Vecākam ir jābūt iesaistītam visā, kas notiek ar bērnu.