Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Domājot par saaukstēšanās slimību profilaksi, pastaigas svaigā gaisā bērnudārzu audzinātāji nodrošina arī ne tik patīkamos laika apstākļos gan vēlā rudenī un ziemā, gan agrā pavasarī. Galvenais – piemērots apģērbs un kustība.
FOTO: Boriss Koļesņikovs
Ne Vispārējās izglītības likumā, ne citos uz pirmsskolas izglītības iestādēm attiecināmos normatīvajos aktos nav noteikti kritēriji, kad bērns, kas apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi (PII), ir uzskatāms par pietiekami veselu, lai pēc slimošanas atgrieztos bērnudārzā vai, cīnoties ar kārtējām iesnām, neaplipinātu citus. Daži vecāki uzticas sava ģimenes ārsta rekomendācijām, daži – pieņem lēmumu paši. Nereti šis lēmums satrauc citus vecākus, jo rada bažas, ka bērns, kurš šņaukājas, šķauda un klepo, apdraud pārējo bērnu veselību.
Pirmsskolas izglītības iestādēs ir iekšējās kārtības noteikumi
Pirmsskolas izglītības iestādes ir izstrādājušas iekšējās kārtības noteikumus, ar kuriem tiek iepazīstināti bērnu vecāki, pirms bērns uzsāk apmeklēt bērnudārzu. Šie noteikumi pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs var atšķirties, tomēr viens punkts noteikti būs iekļauts visur, un tas noteic, ka bērnam ir tiesības atrasties dzīvībai un veselībai drošos apstākļos pirmsskolas izglītības iestādē un tās organizētajos pasākumos. Tomēr ir PII, kuru noteikumos ir paredzēts atsevišķs punkts, kas aizliedz uz bērnudārzu vest slimu vai nesakoptu bērnu.
Kā novērtēt, vai bērns ir vesels?
Pediatre un ilggadēja ģimenes ārste Ārija Baranovska skaidro, ka jautājums par bērna veselības stāvokli nav tik vienkāršs, kā varētu likties. Lai patiesi izvērtētu, vai bērns drīkst apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi, vecākiem, ja vien paši nav mediķi, tomēr vajadzētu vērsties pie ģimenes ārsta.
Ā.Baranovska atzīst, ka pastāv priekšstats, pie kura pieturas gan vecāki, gan pedagogi - bērns tiek uzskatīts par slimu tikai tad, ja viņam ir paaugstināta temperatūra. Ārste uzsver, ka daudz bīstamāks vīrusa infekcijas izplatības ziņā ir tieši tas periods, kad parādās pirmie simptomi – visbiežāk šķaudīšana un iesnas. Tādā veidā vīrusa infekcija izplatās ļoti ātri, un ar to noteikti inficējas arī veselie bērni.
Pediatre iesaka bērnu atstāt mājās jau simptomu stadijā, negaidot, kad paaugstināsies ķermeņa temperatūra. Akūtais periods sezonālajai vīrusinfekcijai ir apmēram pusotra nedēļa, un šajā laikā bērnam vajadzētu uzturēties mājās un atgūt veselību. Ja akūtais periods ir beidzies, bet mazulis, piemēram, klepo, visticamāk, ka citu bērnu veselību viņš vairs neapdraud. Tomēr, lai pārliecinātos, vajadzētu konsultēties ar ģimenes ārstu.
"Lai patiesi izvērtētu, vai bērns drīkst apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi, vecākiem, ja vien paši nav mediķi, tomēr vajadzētu vērsties pie ģimenes ārsta."
Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība", darbnespējas lapu var saņemt persona, kas kopj bērnu vecumā līdz 14 gadiem.
Ā.Baranovska atzīst, ka nav daudz ārstu, kuri izrakstīs bērna mātei darba nespējas lapu sakarā ar bērna slimošanu, ja vienīgais simptoms bērnam ir iesnas. No medicīnas viedokļa tas nav uzskatāms par pietiekami nopietnu iemeslu. Taču ārste apstiprina, ka ir jāanalizē katrs konkrētais gadījums – gan tā brīža vīrusinfekciju raksturs, gan izplatība, gan arī bērna vispārējais veselības stāvoklis. Pediatre nenoliedz, ka bieži vien vecāki bērnu pie ārsta neved un nenoformē darba nespējas lapu, jo baidās pazaudēt darbu. Tad labākais risinājums ir lūgt vecmāmiņas vai auklītes palīdzību.
Ja uz bērnudārzu atved slimu bērnu
Pirmsskolas izglītības iestādes "Ieviņa" vadītāja Lija Bukovska apstiprina, ka šī bērnudārzos ir visu laiku galvenā problēma. Visas sezonālās slimības, pat iesnas, ir ļoti lipīgas, un, ja sāk slimot viens bērns, tad izslimo gandrīz visi, un nav pasargātas arī skolotājas.
"Protams, bērnam uz pirmsskolas izglītības iestādi ir jānāk veselam! Bērns bez jebkādiem saslimšanas simptomiem ir aktīvs, dzīvespriecīgs, draudzīgs un labi iekļaujas kolektīvā," stāsta L.Bukovska. Viņa atzīst, ka dzīvē diemžēl notiek citādi – vieni vecāki ved uz bērnudārzu slimus bērnus, citi – dusmojas un izsaka pretenzijas personālam, kas šādus bērnus pieņem. Vadītāja norāda, ka vienīgais stingrais nosacījums ir tas, ka pirmsskolas izglītības iestādē aizliegts ienest jebkādus medikamentus un pirmsskolas pedagogi ar bērnu ārstēšanu nenodarbojas. Arī tas parasti ir atrunāts iekšējās kārtības noteikumos.
Ja bērns saslimst dienas laikā, tad pedagogi sazinās ar vecākiem un lūdz vest bērnu mājās vai iesaka griezties pie ģimenes ārsta. L.Bukovska atzīst, ka pārsvarā bērnu vecāki ir apzinīgi, taču ir arī atsevišķi gadījumi, kad uz bērnudārzu atved slimu bērnu nevis tādēļ, ka nav kas to mājās pieskata, bet gan tādēļ, ka nodarboties ar slimu bērnu – kopt, rūpēties, lasīt grāmatas, gatavot ēdienu – vecākiem šķiet apgrūtinoši.
Vislabākās "zāles"- profilakse
Šī patiesība ir zināma ikvienam, taču - vai to izdodas īstenot? Ģimenes ārste Ā.Baranovska atgādina, ka visas ziemas sezonas laikā un īpaši, tuvojoties pavasarim, ir jānodrošina bērnam vajadzīgā vitamīnu deva. Ārste iesaka atturēties no milzīgā rūpnieciski ražotā vitamīnu klāsta, bet sagādāt dabas produktus: upenes, dzērvenes, mežrozīšu sīrupu. Imunitātes stiprināšanai labs līdzeklis ir homeopātiskie preparāti.
PII "Ieviņa" vadītāja L.Bukovska vērš uzmanību uz to, ka bērni pārāk maz uzturas svaigā gaisā. Lielākā daļa tiek nogādāti bērnudārzā ar auto un tieši tāpat arī vesti mājās. Pedagoģe atzīst, ka arī bērnu apģērbs nereti ir pārāk biezs un ierobežo mazuļu kustības. Tomēr, domājot par bērnu veselību, skolotāji organizē uzturēšanos svaigā gaisā arī vēsās rudens dienās, ziemā un agrā pavasarī. Bet vecāku ziņā ir nodrošināt bērnus ar ērtu un sezonai piemērotu apģērbu.
"Pirmsskolas izglītības iestādē aizliegts ienest jebkādus medikamentus, un pirmsskolas pedagogi ar bērnu ārstēšanu nenodarbojas."
Gan ģimenes ārste, gan bērnudārza vadītāja norāda uz nepieciešamību regulāri vēdināt telpas, ievērot personīgo higiēnu un dienas režīmu. Ēdienkartē tiek iekļauti svaigi dārzeņi un augļi.
Ā.Baranovska sezonālo saslimšanu laikā iesaka atcerēties par efektīvu dabas ārstniecības līdzekli – ķiploku. Ķiploku daiviņas var salikt telpā, kurā uzturas bērni, savērt ķiploku krelles, ko nēsāt ap kaklu vai ielikt daiviņu bērna apģērba kabatā. L.Bukovska stāsta, ka arī vecāku stendos tiek izlikta informācija par saslimšanām, to profilaksi, un vecākiem atliek vien būt vērīgiem un pret sava bērna veselību attiekties nopietni. Šajā jautājumā ir ļoti svarīga vecāku un pedagogu savstarpējā komunikācija, kā arī vecāku izpratne ne tikai par sava, bet arī citu bērnu tiesībām uz veselībai drošu vidi.
