Pošot uz skolu pirmklasnieku

Kas jāzina vecākiem par skolu un mācību darba organizāciju

Izglītības likums nosaka, ka pamatizglītības ieguve ir obligāta, neatkarīgi no tā, kādu apmācības veidu - privāto vai valsts skolu – vecāki savam bērnam izvēlēsies. Valsts un pašvaldību pamatizglītības iestādes, atšķirībā no privātajām, nedrīkst noteikt mācību maksu par pamatizglītības programmu apguvi. Izglītības iestāde, kas īsteno pamatizglītības programmas, nedrīkst rīkot iestājpārbaudījumus izglītojamo uzņemšanai skolā.

Pamatizglītības ieguvi sāk tajā kalendārajā gadā, kurā izglītojamajam aprit septiņi gadi. Atkarībā no veselības stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības bērns var uzsākt pamatizglītības ieguvi vienu gadu agrāk vai vēlāk saskaņā ar vecāku vēlmēm un ģimenes ārsta vai psihologa atzinumu.

1.klasē mācību stundu slodze nedēļā vienā pamatizglītības programmā nedrīkst pārsniegt 22 mācību stundas, bet dienā nedrīkst būt vairāk par 5 mācību stundām.

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.715 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem" pamatizglītības obligāto saturu nosaka Valsts pamatizglītības standarts.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta speciālisti skaidro, ka saskaņā ar MK noteikumiem Nr.149 "Noteikumi par kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi" vecākiem ir tiesības iepazīties ar informāciju par izglītības iestādes reģistrāciju, akreditāciju, skolas nolikumu, iekšējās kārtības noteikumiem, licencētajām izglītības programmām, izglītības programmu akreditāciju.

Balsoties uz MK noteikumiem Nr.89 "Kārtība, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus, pašvaldības vai valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi", izglītības iestādes vadītājs nosaka kārtību, kādā katru dienu reģistrē bērnu ierašanos vai neierašanos izglītības iestādē, kā arī nosaka personu, kuru vecāki informē, ja bērns nevar apmeklēt izglītības iestādi.

Savukārt MK noteikumi Nr.1338 "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos" paredz, ka vecāki informē atbildīgo pedagogu par sava bērna veselības traucējumiem vai īpatnībām, ja viņam nepieciešama īpaša uzmanība. Šie noteikumi arī nosaka uzturēšanās kārtību izglītības iestādē, un šai kārtībai jābūt pieejamai skolēnu vecākiem un citām personām.

"Ja vecākiem skolas prasības šķiet nepamatotas, IZM speciālisti iesaka vispirms to pārrunāt ar skolas administrāciju."

Skolas nodrošina bērnus ar mācību grāmatām no savām bibliotēkām, bet šis nodrošinājums ir atšķirīgs. Ja tomēr kādā izglītības iestāde lūdz vecāku atbalstu kādas mācību grāmatas vai darba burtnīcas iegādei, lēmums jāpieņem koleģiāli – skolai un vecākiem, rūpīgi izvērtējot, vai konkrētā mācību līdzekļa iegāde ir vienīgais veids, kā nodrošināt mācību priekšmeta standarta apguvi.

Ja skolas prasības šķiet nepamatotas, IZM speciālisti iesaka vispirms to pārrunāt ar skolas administrāciju. Ja neizdodas situāciju atrisināt, tālākais solis - ar rakstisku iesniegumu vērsties pie skolas dibinātāja – pašvaldības, bet nākamā instance ir Izglītības kvalitātes valsts dienests.

Tomēr vecākiem jāapzinās, ka, bērnam sākot iet skolā, ar noteiktiem izdevumiem, kā skolas apģērba, sporta apavu, skolas somas, rakstāmpiederumu iegādei, ir jārēķinās.

Bērna veselība un fiziskā sagatavotība

Viens no obligāti skolai iesniedzamiem dokumentiem ir ģimenes ārsta izziņa par bērna veselības stāvokli. Pirms tam ģimenes ārsts izmeklē, novērtē bērnu un veic attiecīgu ierakstu, norādot 1., 2. vai 3.veselības grupu. Ģimenes ārste Iveta Ceriņa atzīst, ka viņas praksē šogad nākamajiem pirmklasniekiem ir pārsteidzoši labs veselības stāvoklis, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, un pamatā visi saņēmuši izziņas ar pirmo novērtējumu.

Ārste norāda uz trīs izplatītākajām problēmām, kuras nākas konstatēt ik gadu, un šī saraksta pirmajā vietā ir nepareiza stāja, šķībi mugurkauli un plakanās pēdas. Uzskaitījumam seko deguna, ausu, kakla slimības, no kurām visbiežāk – palielināti adenoīdi. Trešā lielākā grupa ir bērni ar redzes problēmām.

I.Ceriņa iesaka bērniem vasaras periodā maksimāli daudz uzturēties svaigā gaisā, pie jūras, basām kājām un neliedz mieloties ar saldējumu. Savukārt domājot par stāju, ārste rekomendē vecākiem interesēties pie ģimenes ārstiem un veselības centros par bērna iespējām apmeklēt masāžas un ārstnieciskās vingrošanas grupas, jo, kamēr bērns ir mazs, stāju iespējams labot.

Valsts izglītības satura centra (VISC) Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja vietniece Ineta Upeniece norāda, ka no dabas bērns šajā vecumā ir aktīvs un kustīgs, diemžēl vecāku pozīcija bieži izpaužas kā aizliegumi nekāpt un neskriet, kas būtiski ierobežo bērna aktivitāti. I.Upeniece uzsver: vecākiem ir jāveicina bērna aktivitāte, jāievēro pašiem un jāmāca bērnam ievērot drošības nosacījumus, nevis aizliedzot, bet gan skaidrojot, kādas sekas būs, ja norādījumus neievēros.

Bērni ir dažādi, tomēr, ja bērnam 6-7 gados nepatīk kustēties, tam nav saistības ar veselības problēmām, visbiežāk tas liecina par ģimenes paradumiem un dažādiem ierobežojumiem. Pieaugušo atbildība ir nodrošināt bērnam fiziskās attīstības iespējas un meklēt aktīvos kopā būšanas veidus.

Ko vajadzētu prast bērnam, sākot mācības 1.klasē

Rīgas Mežciema pamatskolas direktore Silvija Tikmane stāsta, ka bērniem, uzsākot skolas gaitas, ir ļoti atšķirīgi sagatavotības līmeņi, līdz ar to darbs ar pirmklasniekiem prasa diferencētu pieeju. Pirmsskolas izglītības programmas apguve ir atkarīga gan no bērna attīstības līmeņa, gan arī no pirmsskolas pedagogu profesionalitātes.

Direktore atzīst, ka ieguldot pamatīgu darbu, pirmajā mācību gadā skolēnu intelektuālās attīstības līmenis pamazām izlīdzinās, tomēr sākumskolas pedagogi sagaida, ka elementārās pamatprasmes, ko paredz pirmsskolas izglītības programma, bērns tomēr būs apguvis. Ne mazāk svarīgi ir jau līdz skolas gaitu sākšanai apgūt pašapkalpošanās, sadarbības prasmes, elementārās pieklājības normas un valodas kultūru.

VISC Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vecākā referente Agrita Miesniece akcentē, ka, neapšaubāmi, būtu vēlams apgūt to, kas ir noteikts integrētajā programmā sešgadīgiem bērniem, tomēr bērnu attīstība ir ļoti atšķirīga un nevar sagaidīt, ka katrs bērns būs to visu apguvis.

"Mācīties vasarā bērns var dažādi: lasīt virsrakstus, skaitīt zemenes, skatīties pulkstenī, pārrunāt dabas apstākļus."

I.Upeniece uzsver, ka 6-8 gadi ir ļoti sensitīvs periods bērna attīstībā un pieaugušo pārlieku lielā vēlme bērnu stimulēt un ātrāk sagaidīt rezultātu vai salīdzināt ar citiem var nodarīt pāri dabiskajai attīstībai. Tāpat bīstami būtu klases ietvaros kaut vai nosacīti dalīt bērnus grupās, piemēram, tādos, kas labi lasa, un tādos, kuri vēl nelasa, jo bērnu attīstība norit lēcienveidīgi. Tādēļ sākumskolas pedagogam ir jābūt unikālam un apbruņotam ar vismaz 10 darba instrumentiem.

VISC  speciāliste norāda: uzsākot mācības 1.klasē, bērnam vajadzētu prast lasīt burtus, zilbes, īsus vārdus, vēlams – teikumus un saprast izlasīto. Vajadzētu mācēt uzrakstīt savu vārdu un īsus teikumus ar rakstītiem burtiem, saskaitīt un atņemt apjomā no 1 līdz 10, pazīt pulksteņa pilnās stundas, gadalaikus un norises tajos, kā arī atšķirt tuvākos apkārtnes raksturīgākos kokus, augus un dzīvniekus.

Sociālās prasmes un psiholoģiskā gatavība

I.Upeniece stāsta: sākoties skolas periodam, laiks, ko vecāki pavada kopā ar bērnu, ir īss, bet šo laiku vajadzētu izmantot jēgpilni, palīdzot veidoties bērna atbildības sajūtai, drošības un pašapkalpošanās prasmēm. Piemēram, ikdienā vecāki varētu nevis iedot bērnam apģērbu, bet aicināt drēbes izvēlēties pašam, paskaidrot izvēli, rosināt un palīdzēt būt atbildīgam par apaviem, apģērbu, rotaļu un skolas lietām. Arī A.Miesniece uzskata, ka mācīt bērnam izvēlēties ir ļoti būtiski, jo mūsu sabiedrībā cilvēki grūti pieņem lēmumus un nespēj pamatot savu izvēli.

I.Upeniece uzsver, ka bērnam ikdienā ir jāmāca jēgpilna cēloņu un seku saskatīšana, jo nekas nenotiek pats no sevis. Sakarības ir svarīgi saprast gan saskarsmei, gan personiskajai drošībai, un bieži tas izrādās pat būtiskāk nekā lasīšana un rakstīšana.

Mācīties bērns var dažādi: lasīt virsrakstus, nosaukumus, rēķināt naudu saldējumam, skaitīt zemenes, skatīties pulkstenī, pārrunāt dabas apstākļus. Tās ir lietas, kas integrētajā programmā sešgadīgajiem bērniem aprakstītas kā sasniedzamie rezultāti, bet tajā pašā laikā ir ikdienišķas dzīves prasmes, ko vecāki var palīdzēt bērnam apgūt, lai viņš skolā justos drošāk.

A.Miesniece uzskata, ka būtiska ir bērna vēlme mācīties. Lai pirmklasnieks nav nobijies no nezināmā, vecākiem ir svarīgi radīt pozitīvu attieksmi, runājot ar bērnu par to, ka skolā viņš uzzinās un iepazīs daudz jauna, satiks jaunus draugus. Bet tālākais jau lielā mērā ir atkarīgs no skolotāja.

Vecāki un skolotāji – vienā laivā

Vasarā, drīz pēc izlaidumiem pirmsskolas izglītības iestādēs, skolas rīko sapulces nākamo pirmklasnieku vecākiem. Rīgas Mežciema pamatskolas direktore S.Tikmane uzsver vecāku un skolotāju ciešas sadarbības nozīmi, gan sagatavojot bērnu skolai, gan bērnam uzsākot skolas gaitas. Uz Rīgas Mežciema pamatskolu arī pēc sapulces vecāki nāk konsultēties par neskaidrajiem jautājumiem. Nepieciešamības gadījumā pedagogi iesaka griezties pie speciālistiem un izvērtēt bērna gatavību skolai, kā arī piesaista skolas atbalsta personālu: psihologu vai logopēdu. Šajā skolā bērniem ir arī adaptācijas dienas, kad viņi iepazīstas ar skolu un saviem skolotājiem. Tas ir vesels etaps ar dažādām aktivitātēm, kamēr nākamie pirmklasnieki nonāk līdz 1.septembrim.

A.Miesniece apstiprina, ka ir šāda pieredze - vasarā vienu vai divas nedēļas aicināt pirmklasniekus uz skolu, lai bērniem un viņu nākamajai skolotājai ir iespēja vienam otru iepazīt un bērns pierastu pie skolas vides. Labas ir arī individuālas sarunas, kuru laikā veidojas kontakts un bērna uzticēšanās skolotājai.

I.Upeniece uzskata, ka vecākiem ir ļoti būtiski komunicēt ar pedagogu, runāt par saviem vērojumiem un iestāties nevis ar pretenziju, bet ar sadarbības jautājumu: ko un kā mēs kopā varētu darīt?

Gatavošanās skolai nedrīkst būt bieds

Ja tomēr vecāki uzskata, ka vasaras periodā bērnam ir nepieciešamas, piemēram, lasīšanas nodarbības, I.Upeniece brīdina: lasīšana nedrīkst būt "bubulis". Sakot, ka skolā ies slikti, ja nemācēs lasīt, bērnā tiek ieliktas bailes un nepatika. Uzspiest lasīšanu nevajadzētu arī tiem bērniem, kuri lasa tekoši. Lasītprasmes apguvei jābūt dabiskai un mierīgai, izmantojot spēles un apkārtējo vidi.

Diemžēl aizvien biežāk bērniem ir zināmas grūtības pareizi izrunāt skaņas, un tas apgrūtina lasīšanu. Šādos gadījumos jāmeklē logopēds un, ņemot vērā speciālista ieteikumus, vecākiem ar bērnu jāstrādā.

A.Miesniece norāda, ka daudziem bērniem ir nabadzīgs vārdu krājums un līdz ar to arī domāšana un spēja izteikties ir ierobežota. Tā kā caur ikdienas sarunu bērns pārņem pieredzi, vecāki ir aicināti nosaukt lietas un runāt par to, ko dara un jūt, mudinot arī bērnus stāstīt par sevi, savām nodarbēm, izjūtām, redzēto un piedzīvoto.

"Vecāki ir labākais paraugs. Ja viņi paši lasa, tad arī bērnam būs interese lasīt."

I.Upeniece atzīst: tirgus piedāvā krāsainas, dažkārt no animācijas filmām adaptētas un bērniem labi atpazīstamas bilžu grāmatas, bet tulkotie teksti bieži ir ar nabadzīgu valodu, ļoti vienkāršotiem epitetiem un vērsti uz darbību. Vecākiem ieteicams izvērtēt, ko lasīt kopā ar bērnu, un grāmatas izvēlēties rūpīgāk, jo lasīšana ir arī saruna. Kopīgi lasot, jāņem vērā, ka bērnam ir nepieciešams laiks apjēgt dzirdēto tekstu un uzdot jautājumus par to, ko nesaprot, savukārt vecākiem jābūt gataviem skaidrot. Pieaugušie bieži ir nepacietīgi – uzdod jautājumu un atbild bērna vietā, bet bērns ir tikai pasīvs klausītājs. Pacietīgi gaidot un dodot laiku saprast, izdomāt un atbildēt, vecāki veicina bērna vārdu krājuma attīstību.

A.Miesniece atgādina mūžvecu patiesību: vecāki ir labākais paraugs. Ja viņi paši lasa, tad arī bērnam būs interese lasīt. Ja vecākiem par grāmatu intereses nav, tad uzturēt to tikai skolā būs ļoti grūti.

Ja vecākiem šķiet, ka bērns 1.klasei nav gatavs

Latvijas Izglītības likums pieļauj situāciju, ka bērns, kura vecums atbilst 1.klasei, mācības neuzsāk, ja ārsts un/vai psihologs sniedz savu vērtējumu, ka bērns skolai nav gatavs.

A.Miesniece uzskata, ka šaubu gadījumā ar psihologu konsultēties var, tomēr jāspēj izdarīt saprātīgus secinājumus. Ja vecāki pamana kādas problēmas, tad tās ir jāsāk risināt tūlīt, neatliekot uz vēlāku laiku. Nevajadzētu būt tā, ka bērns pabeidz pirmsskolu un tad viņš tiek "sakārtots" skolai.

Neapmierināts, nobijies vai nedrošs vecāks savu nedrošību pārnes arī uz bērnu. Tāpēc vecākus, kuri izjūt kādas bailes par savu bērnu, I.Upeniece mudina kliedēt tās nevis sarunās ar kaimiņiem, bet doties uz psihologa konsultāciju, lai izvērtētu un saprastu, ko vecāki var regulāri un mērķtiecīgi bērna labā darīt.

A.Miesniece iesaka: ja ir bažas, jākonsultējas ar vairākiem cilvēkiem, kuri bērnu iepazinuši. Vecākiem vēlreiz visus neskaidros jautājumus vajadzētu izrunāt ar bērna pirmsskolas pedagogiem un tad griezties pie speciālista pēc novērtējuma.

Arī tad, ja piecgadīga bērna vecāki domā, ka bērns ir ļoti intelektuāli attīstīts un viņam "sešgadniekos" nebūs ko darīt, jāvēršas pie speciālista, jo intelekts ir tikai viena bērna attīstības joma, bet jāvērtē arī fiziskā un sociālā attīstība.

I.Upeniece atzīst, ka izglītības iestāde nereti tiek uzskatīta par vietu, kur vecāki bērnus "nodod un saņem", tādējādi nodalot skolas un vecāku kompetenci. Nedrīkstētu būt tā, ka mājās rit dzīve, bet skola tikai māca. Skola nav kaut kas ārpus dzīves, un tajā nenotiek mācīšana kaut kam mistiskam. Bērna dzīve ir pie brokastu galda, ceļā uz skolu, skolas solā un mājās.