Skolai ir īpaša aura, gaisotne ir ļoti mājīga. Klašu telpas ir dažādas, tām nav tik ierasto taisnstūra formu. Bērnu mācību telpas ir atšķirīgas gan formas ziņā, gan krāsu toņu izvēlē. Netipiski ir arī tas, ka skolēni paši krāsojuši sienas gan klašu telpām, gan citviet skolā. Tās nu kļuvušas par bērnu vidi, kur pilnveidoties un izpausties radošam garam.
Valdorfa skolām nozīmīgākais princips ir brīvība, bet īpaši akcentēts tiek tas, ka brīvība nenozīmē anarhiju. Bērniem ir iespēja radoši izpausties, darboties savā ritmā, nebaidoties kļūdīties. Mācības skolā apzināti plānotas tā, lai bērnā attīstītu prātu, gribu un jūtas. Šī, protams, nav vienīgā Latvijā strādājošā valdorfskola. Tādas ir arī Rīgā, Lizdēnos (Valmieras novadā), kā arī Grobiņas vidusskolā darbojas klases ar Valdorfapmācības metodēm.
Valdorfpedagoģijas pirmsākumi
Valdorfpedagoģija radās 20 gs. sākumā Vācijā. Emīls Molts, „Valdorf Astorija” fabrikas īpašnieks, nolēma savu strādnieku bērniem izveidot skolu, kuras galvenie principi būtu bērna attīstības posmu ievērošana pedagoģiskajā darbā, lielu vērību pievēršot domāšanas, gribas un jūtu attīstībai. Skolas dibinātājs uzskatīja, ka pārmērīga intelektualizācija agrīnā bērna vecumā noved pie nihilistiska pasaules skatījuma, kas nebūt nav tas, pēc kā tiekties. Jebkura bērna attīstības posmi ir nemainīgi - vispirms viņš ir zīdainis, pēc tam sāk rāpot, iemācās izteikt pirmos vārdus. Ikviens bērna vecumposms ir citādāks, līdz ar to ir atšķirīgas lietas un darbības, kas viņam šai laikā šķiet saistošas.
"Ikviens no bērna vecumposmiem ir citādāks, līdz ar to ir atšķirīgas lietas, kas šķiet saistošas."
Skolas statuss
Ādažu Brīvajai Valdorfa skolai nav pašvaldības skolas statusa - tā ir privātskola. Uzsākot mācības, pirmā skolas naudas iemaksa ir Ls 150, ikmēneša maksa - 130 latu. Skolas vadība ir pretimnākoša arī gadījumos, ja vecāki ļoti vēlas savu atvasi skolot Valdorfa skolā, bet viņu finansiālās iespējas ir ierobežotas. Esot situācijas, kad vecāki skolas maksas vietā izgatavo, piemēram, koka solus, galdus skolas vajadzībām, sagādā grāmatas, noorganizē tikšanos utt. Skolā nav nevienas apkopējas, visus sakopšanas darbus veic atsevišķu skolēnu mammas. Skolotāji uzskata: tādēļ, ka situācija valstī nav no tām spožākajām, nesaņemot vēlamo izglītību, nevajadzētu ciest bērniem.
Skolotājiem jābūt ļoti radošiem
Valdorfskolotājam ļoti nozīmīgas ir zināšanas par bērna vecumposmiem, kā arī par viņa uzvedību tajos. Skolotājam ik mirkli jāpatur prātā, ka bērna uztvere pirmajos septiņos gados sniedz redzējumu par to, ka pasaule ir laba, nākamajos septiņos gados - pasaule ir skaista, vēl nākamajos septiņos - pasaule ir patiesa. Pedagogs nevar gadu no gada strādāt ar vienām un tām pašām nemainīgām pedagoģiskajām metodēm, kā arī izmantot vienus un tos pašus izziņas materiālus. Personībai jābūt virzītai uz attīstību un nepārtrauktu izziņas procesu.
Skolotāja uzdevums ir sagatavot materiālus, kas piemēroti katrai konkrētajai klasei, izmantojot plašu pieejamās literatūras klāstu. Jaunus iespaidus un idejas, kā pilnveidot savu darbu, skolotāji gūst, apmeklējot citas Eiropā darbojošās valdorfskolas. Ierasts, ka ik pēc četriem gadiem norisinās pasaules valdorfskolotāju seminārs Dornahā, Šveicē. Rīgā katru gadu notiek starptautiskie valdorfpedagogu kursi.
Lēmumu demokrātiska pieņemšana
Pieminēšanas cienīgs ir fakts, ka valdorfskolās ir izteikti demokrātiska gaisotne, jo skolā nav virsvadības pārstāvja - direktora. Tas gan nenozīmē, ka vitāli nozīmīgie jautājumi atstāti pašplūsmā ar cerību, ka kaut kādā veidā viss atrisināsies. Valdorfskolās svarīgos jautājumus apspriež ik ceturtdienu skolotāju konferencēs. Piederības apziņa lielākam kopumam rodas šajās ceturtdienu sanāksmēs, jo tās notiek visā pasaulē. Tas ir laiks, kas tiek veltīts arī, lai apspriestos par aktualitātēm pedagoģijā.
"Skolēnu zināšanas no pirmās līdz astotajai klasei nevērtē tikai pēc atzīmju skalas."
Katras nedēļas konference sastāv no četrām daļām. Pirmā daļā skolotāji skata kādus teorētiskus materiālus par pedagoģiju. Otrā daļa atvēlēta mākslinieciskām nodarbēm: dziedāšanai, zīmēšanai, loģikas treniņiem. Trešā daļa veltīta pedagoģisku problēmu apzināšanai, piemēram, sarunas galvenā tēma - kāda konkrēta klase vai skolēns. Ceturtajā daļā ierasts runāt par jautājumiem, kas skar skolas saimniecisko dzīvi. Šādi organizēta ir ik ceturtdiena, lai katrs skolotājs būtu informēts par svarīgiem jaunumiem, kā arī lai justos līdzatbildīgs par pieņemtajiem lēmumiem. Kā jau demokrātijā, tiesīgi ir izteikties visi skolotāji, nevis kāds vienpersoniski lemj par to, kas ir aktuāls visai skolai.
Mācību procesa organizācija
Valdorfskolās stundas ir gan ierasto 40, gan 90 minūšu (ietverot arī organizētu starpbrīdi) garumā. Garās stundas sakārtotas ciklos - tas nozīmē, ka viens mācību priekšmets ilgst noteiktu periodu. Cikla laikā skolēni klausās skolotāja teiktajā, paralēli tam veido paši savus mācību līdzekļus, kas izstrādāti A4 formāta burtnīcā. Valdorfskolās stundas satura veidošanā izmanto trīsdaļīguma principu. Stundas sākumā ir ritmiskā daļa, kas veic skolēna atmodināšanas funkciju, lai stimulētu uzmanību un prāta asumu. Nākamais etaps ir mācību stundas daļa, kas līdzīga tradicionāli pierastajai un kurā tiek sniegtas jaunas zināšanas. Stundu noslēdzošā ir stāstāmā daļa, kurā ievērots vecumposmu princips. Jaunākajās klasēs, stundu beidzot, skolotājs stāsta pasaku, stāstu vai fabulu. Vēlāk tie ir stāsti par vēsturi, jaunatklājumiem un aktualitātēm.
Valdorfpedagoģijā skolēna apgūstamās teorētiskās zināšanas, cik vien iespējams, ir pietuvinātas realitātei, lai bērns izprastu, kā zināšanas noderēs turpmākajā dzīvē. Piemēram, skolai ir sadarbība ar lielveikaliem, uz kuriem bērni dodas, lai aprēķinātu, ko nozīmē procentuālā atlaide. Vecāko klašu skolēniem organizē praksi. Desmitās klases skolēni iziet rūpniecisko praksi. Vienpadsmitajā klasē skolēni piedalās sociālajā praksē, kas paredz iepazīt pansionātus, aprūpes centrus, bērnunamus. Prakses mērķis ir no „ņēmēja” kļūt par „devēju”. Bet divpadsmitajā klasē skolēni nedēļas garumā vēro kādas profesijas pārstāvja darba ikdienu. Nereti skolēni apjauš, ka sākotnēji iecerētā profesija viņiem nav atbilstoša vai arī notiek gluži pretējais – jaunieši par attiecīgo profesiju iedegas uzzināt vēl daudz vairāk un ir sapratuši, ko viņi vēlas darīt pēc skolas absolvēšanas.
Interesanti, ka arī vērtēšanas sistēma Valdorfa skolai atšķiras no ierastās. Skolēnu zināšanas no pirmās līdz astotajai klasei nevērtē tikai pēc atzīmju skalas. Katra bērna novērtējums pēc mācību cikla beigām ir aprakstošs, kurā uzskatāmi redzams, kā bērnam sokas ar mācību vielas apguvi, kādas ir koncentrēšanās un sadarbības spējas, mājasdarbu izpilde. Papildus aprakstošajai daļai zināšanu apguve atainota arī procentuāli. Nepieciešamības gadījumā to pārvērš ballēs. No devītās klases skolēnus vērtē, izmantojot 10 baļļu skalu. Arī vecākajās klasēs skolēnu zināšanas un prasmes tiek vērtētas aprakstoši.
Bez ģimenes līdzdalības neiztikt
Skola nav vienīgā, kas atbildīga par to, kā bērns mācās, kādas ir viņa sekmes un motivācija krāt zināšanas turpmākajai dzīvei. Protams, ģimenei šajā procesā ir ļoti nozīmīga vieta, tādēļ valdorfpedagoģijā praktizēta cieša sadarbība ar vecākiem. Lai skolas dzīvē iesaistītu skolēnu vecākus, pasākumi parasti tiek rīkoti sestdienās, jo tādējādi vecākiem nav jākavē darbs. Arī liecību saņemšana kļūst par nozīmīgu pasākumu visai ģimenei. Netipiski, ka liecības skolēni līdz astotajai klasei nesaņem vieni paši, bet gan kopā ar vecākiem. Pedagogi uzskata, ka tuvinieku līdzdalība sekmē pilnvērtīgu mācību procesu.
Mākslinieciskās nodarbības radošuma attīstīšanai
Valdorfa skolas neiztrūkstoša ikdienas sastāvdaļa ir mūzika. Skolēni līdz sestajai klasei ik rītu kopā ar skolotāju dzied un spēlē flautu. Katram bērnam ir iespēja spēlēt kādu mūzikas instrumentu. Tā ir nozīmīga socializācijas procesa daļa, kurā bērniem ir jāmācās iekļauties sabiedrībā, rēķināties ar apkārtējiem cilvēkiem.
Bērni skolā apgūst arī eritmiju jeb kustību mākslu, kurā iekļauti ritmikas, dejas elementi, kas veicina sociālo prasmju veidošanos. Šādas nodarbības palīdz veidot sociālo saskarsmi un uzlabo skolas mikroklimatu. Bērni iemācās ne vien plastiski kustēties, bet arī reaģēt uz neplānotām situācijām.
"Katram bērnam ir iespēja spēlēt kādu mūzikas instrumentu."
Valdorfa skolā viena no mākslinieciskajām aktivitātēm ir teātra spēlēšana. Tas bērniem palīdz izprast dažādus raksturus, izturēšanās veidus. Šī nodarbe paplašina redzesloku un palīdz pārvarēt dažādus kompleksus, kā arī ir lielisks treniņš uzstāšanās mākslā.
Mācību priekšmeti neierastākā skatījumā
Pirmajā klasē pirmais mācību cikls ir formu zīmēšana. Formas, kuras skolēni zīmē, attīsta roku veiklību, kā arī palīdz labāk izprast apkārtējo pasauli.
Kaut arī mūsdienu cilvēks ir kļuvis gana slinks un pieradis, ka visu nepieciešamo var iegādāties veikalos, skolēni apgūst amata mācību. Iegūtās zināšanas ir izmantojamas praksē. Zēniem un meitenēm nodarbības notiek kopā gan adot, aužot un tamborējot, gan arī apstrādājot koku, metālu un akmeni, līdz ar to gan vieni, gan otri apgūst nepieciešamas iemaņas ikdienai. Bērniem māca, ka vilnu iegūst no aitām, tas tiek ne vien pateikts, bet ir arī iespēja pašiem par to pārliecināties. Tas veicina priekšstatu secīgu veidošanos. Svarīgi rast katrai darinātajai lietai pielietojumu, lai pēc izgatavošanas tā varētu būt izmantojama: ja bērns ierauga nozīmi savam veikumam, tad darbojas ar lielāku prieku un entuziasmu.
Mākslas nodarbībās bērni pārsvarā izmanto dabīgās krāsvielas - bišu vaska krītiņus, ogli, dabīgās akvareļu krāsas. Mākslas stundās bērniem ne tikai tiek izkopta estētiskā gaume, bet tās tiek veidotas kā gribas treniņš, piemēram, zīmējot punktiņu tehnikā, iespējams ne vien radīt skaistu mākslas darbu, bet arī trenēt pacietību. Dzīvē nepietiek tikai ar talantu un vēlēšanos darboties, cilvēkam ir jābūt organizētam un mērķtiecīgam, lai iesāktos darbus paveiktu līdz galam.
Vēstures mācīšana ir sasaistīta ar bērna vecumposmiem. Valdorfpedagoģijā pastāv uzskats, ka cilvēka attīstība ir līdzīga civilizācijas vēstures gaitai. Ar bērniem ir vērts runāt par tām tēmām un notikumiem, kuros viņš var ieraudzīt kādas līdzības ar savu individualitāti un tās izpausmēm. Bērnus vēstures apguves procesā interesē saprast cilvēku motivāciju, rīcības mērķus saistībā ar notikumiem, kam ir nozīmīga vieta pasaules vēsturē.
Eksaktos mācību priekšmetus valdorfskolā māca vienu vai divus gadus ātrāk nekā ierasts. Septītās klases skolēni ķīmijas kursu iesāk nevis ar teorētisku ieskatu ķīmijas definīcijās, bet gan ar pavisam praktiskām nodarbēm.
"Skolēni apgūst amatu mācību, iegūstot praksē pielietojamas zināšanas un prasmes."
Bioloģijas stundās skolēni cenšas izprast savu organismu un tā funkcionēšanu. Par svarīgāko tiek uzskatīta kvalitāte, nevis kvantitāte, līdz ar to skolēniem galvenais uzdevums nav apgūt pēc iespējas vairāk faktu un definīciju, bet gan radīt izpratni par neaizvietojamām norisēm. Skolotāja uzdevums ir sniegt zināšanas, bet skolēnam pašam ir jāanalizē iegūtā informācija un jāizprot, kā tā praksē darbojas. Skolotāja viedokļa neuzspiešana ļauj skolēnam apjaust, ka jebkurš izziņas process ir mainīgs un ne vienmēr iepriekš paredzams.
Fizika skolēnos raisa atklājēja dabu. Šis mācību priekšmets bērniem uzskatāmi rāda, ka mums visapkārt ir parādības, kuru rašanās izskaidrojumi ir aizraujoši un neparasti. Ne jau formulas, definīcijas spēj raisīt interesi, bet gan paša acīm redzami un dažreiz pat paša rokām izmēģināti eksperimenti liek tiekties pēc neizzinātā.
Ģeometrija valdorfskolā sākas piektajā klasē ar brīvās rokas ģeometriju, kad netiek izmantoti cirkuļi un transportieri. Tas liek skolēnam būt ļoti rūpīgam un censties darbu paveikt iespējami akurātāk. Pitagora teorēmu iemācās ne vien kā formulu, bet arī praktiski, zīmējot un griežot, lai izveidotu uzskatāmu materiālu - hipotenūzu kvadrātu. Sākot ar sesto klasi, ģeometrija turpinās mums ierastā veidā, kas pāraug tēlotājģeometrijā un tehniskajā grafikā.
Matemātika iesākas ar skaitļu būtības apzināšanos. Tiek skaitīti pakāpieni skolas kāpnēm, margrietiņu ziedlapiņas un daudz kas cits, kas saskaitāms. Mazais cilvēks daudzo saskaitāmo vidū pēkšņi pamana kādu ļoti nozīmīgu skaitli, un tas ir 1. Viens ir mēness debesīs, viena ir mamma un viens ir tētis. Izejot no skaitļa kvalitātes, tikai vēlāk uzmanība tiek pievērsta kvantitātei.
Apgūstot mineraloģiju, ik gadu sestās klases skolēni dodas braucienā uz Norvēģiju, lai pētītu iežus un minerālus. Tas ir arī laiks, kad viņi saskaras ar pirmajām grūtībām, kas saistītas ar prasmi pielāgoties un spēju sadzīvot ar apkārtējiem cilvēkiem ilgāku laiku, ne vien ierasto skolas dienu.
Valdorfskolā bērniem iemāca, ka pasaule, kurā viņi dzīvo, ir interesanta un daudzveidīga, tajā ir ļoti daudz kā izziņas vērta un mācīšanās process nebeidzas līdz ar skolas durvju aizvēršanos.
