SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
14. februārī, 2011
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Izglītība
6
14
6
14

Vecākiem jāziņo, ja bērns nav skolā

Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Katras izglītības iestādes vadītājs nosaka kārtību, kādā ik dienu reģistrē izglītojamo ierašanos vai neierašanos izglītības iestādē un kā un kam vecākiem jāziņo par bērna veselības stāvokli vai citiem apstākļiem, kuru dēļ bērns nav devies mācīties.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Lai nepieļautu, ka skolēns dienu vai pat vairākas dienas neapmeklē skolu un par to, iespējams, nezina arī vecāki, valstī noteikta vienota mācību iestādes un vecāku saziņas kārtība.

Līdz šim valstī nebija vienotu noteikumu, kā jārīkojas izglītības iestādei, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla nav ieradies uz mācībām un nav arī informācijas par neierašanās iemeslu. Šādas normas tika iestrādātas izglītības iestāžu nolikumos vai iekšējās kārtības noteikumos, un katra izglītības iestāde rīkojās pēc saviem ieskatiem.

Tagad valstī ir noteikta vienota kārtība, jo 4. februārī stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi „Kārtība, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus, pašvaldības vai valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi”.

„Jaunie noteikumi paredz, kā izglītības iestāde nekavējoties, bet ne vēlāk kā mācību dienas laikā sazinās ar izglītojamā vecākiem, audžuģimeni, aizbildni vai bērnu aprūpes iestādes vadītāju, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla nav ieradies izglītības iestādē un izglītības iestādei nav informācijas par neierašanās iemeslu.

Ja kavējumi ir ilgstoši un izglītības iestāde nespēj tos novērst saviem spēkiem, iestāde par to nekavējoties rakstiski (papīra formā vai elektroniska dokumenta formā) informē pašvaldības izglītības pārvaldes iestādi vai izglītības speciālistu,” skaidro Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta Vispārējās izglītības nodaļas vecākais referents Edgars Grīnis.

Noteikumi attiecas uz bērniem no piecu gadu vecuma pirmsskolas izglītības iestādēs un nepilngadīgiem izglītojamiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs. Tieši šāds vecums – 5 gadi – noteikts tādēļ, ka Izglītības likums paredz: no piecu gadu vecuma bērnu sagatavošana pamatizglītības ieguvei ir obligāta. Savukārt pēc pilngadības – 18 gadu – sasniegšanas persona, kaut arī turpina vispārējās vai profesionālās izglītības iegūšanu, saskaņā ar Civillikumu ir pilnībā rīcībspējīga un vecāki savu aizgādības varu zaudē. Tādēļ pilngadīgie par sevi atbild paši, un izglītības iestādei nav jāsniedz vecākiem ziņas par pieauguša cilvēka stundu apmeklējumiem vai kavējumiem.

Ziņošanas kārtību nosaka katra skola

Noteikumi paredz, ka katras izglītības iestādes vadītājs nosaka kārtību, kādā ik dienu reģistrē izglītojamo ierašanos vai neierašanos izglītības iestādē un kā un kam vecākiem jāziņo par bērna veselības stāvokli vai citiem apstākļiem, kuru dēļ bērns nav devies mācīties. Tāpat katrai skolai jānosaka persona, kas ir atbildīga par vecāku informēšanu, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla nav ieradies izglītības iestādē un izglītības iestādei nav informācijas par neierašanās iemeslu. Katrai izglītības iestādei jāinformē vecāki par šo skolas izstrādāto kārtību un atbildīgajām personām, tādēļ tie vecāki, kas vēl nav saņēmuši, tuvākajā laikā saņems skolas sūtītu vēstuli.

Noteikumos nav precīzi noteikts, līdz kuram laikam skolām šie iekšējie noteikumi jāizstrādā un par tiem jāinformē vecāki, tomēr skolas jau rīkojas. Tā Rīgas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki jau dažas dienas pēc MK noteikumu stāšanās spēkā saņēma informāciju no skolas, kurā bija norādīts, kā un kam vecākiem jāpaziņo, ja bērns nav ieradies skolā. Tāpat vecākiem skola lūdza norādīt savu kontaktinformāciju, lai par audzēkņa skolas kavējumu vecākiem varētu paziņot skola.

"Pilngadīgie par sevi atbild paši, un izglītības iestādei nav jāsniedz vecākiem ziņas par pieauguša cilvēka stundu apmeklējumiem vai kavējumiem. "

Kā stāsta Rīgas 6. vidusskolas mācību daļas vadītāja Jogita Griķe, viņa par jaunajiem MK noteikumiem un skolas izstrādāto kārtību kādas klases audzēkņu vecākus informējusi vecāku sapulcē, un vecāku reakcija bijusi pārsteidzoša un neizpratnes pilna: kā? Kāpēc man jāzvana? Kāpēc man jāsaka? Tas taču maksā naudu!

 „Vecākiem ir jāsaprot, ka viņi ir atbildīgi par savu bērnu. Viņiem jābūt pirmajiem, kas sniedz skolai informāciju, ja bērns nav skolā. Priecājos, ka ir arī ļoti apzinīgi vecāki: kādu rītu telefona zvanu par to, ka bērns nebūs skolā, saņēmu pusseptiņos no rīta,” stāsta J. Griķe.

Arī Izglītības ministrija uzsver: tajās skolās, kur šāda kārtība vēl nav ierasta, būs jāpanāk, ka ir pašsaprotami informēt skolu, ja bērns tajā dienā nevar ierasties uz mācībām.

„Mums šāda vecāku un skolas saziņas kārtība Skolēnu noteikumos bija noteikta jau pirms MK noteikumu pieņemšanas,” stāsta Mazsalacas vidusskolas direktore Inese Bērziņa. „Neko sliktu par šādu kārtību pateikt nevaram – tā dod konkrētību, un nevar būt tā, ka bērns nav skolā un vecāki to, iespējams, nemaz nezina. Mūsu skolēnu vecāki pie kārtības informēt skolu ir pieradināti un pamatā par bērna neierašanos skolā paziņo. Protams, gadās arī citādi, un tad mēs sazināmies ar vecākiem, sarežģītākos gadījumos arī dodamies uz mājām un skaidrojam, kādēļ skolai ir svarīgi saņemt no vecākiem vēsti par to, kāpēc bērns nav skolā.” Mazsalacas vidusskolas direktore stāsta, ka divreiz gadā skola pārskata vecāku kontaktu datubāzi, lai tā būtu precīza. Īpaša uzmanība jāpievērš gadījumos, kad bērna vecāki ir ārzemēs un par skolēnu šajā laikā gādā kāds cits.

Vecāku pienākums – dot ziņu par savu bērnu

Ministru kabineta noteikumi paredz: ja izglītojamais nav ieradies izglītības iestādē uz mācību sākumu vai kādu mācību stundu un izglītības iestādei nav informācijas par neierašanās iemeslu, izglītības iestāde nekavējoties, bet ne vēlāk kā mācību dienas laikā sazinās ar vecākiem, lai noskaidrotu izglītojamā neierašanās iemeslu.

"Vecākiem jāsaprot, ka viņi ir atbildīgi par savu bērnu. Viņiem jābūt pirmajiem, kas sniedz skolai informāciju, ja bērns nav skolā."

Tātad, ja skola nebūs saņēmusi informāciju par to, kāpēc bērns nav ieradies uz mācību stundām, skolai būs pienākums tai pašā dienā sazināties ar vecākiem un apjautāties par iemesliem. Te nu skolas atzīst: vēl ir pāragri spriest, kā šī kārtība īstenosies dzīvē, bet problēmu netrūkst. Būs labi, ja vecāki būs tik apzinīgi un ziņos par kavētājiem, bet, ja tā nenotiks, skolai par saviem vai skolotāju personīgajiem līdzekļiem var nākties ik dienu apzvanīt kavētāju vecākus.

 „Turklāt ir situācijas, kad bērns dzīvo tālu no skolas un vecākiem nav ne interneta, ne telefona. Kā saziņu nodrošināt šādos gadījumos – būs jādomā,” teic J. Griķe.

Skolas pienākums – interesēties un rīkoties

MK noteikumi paredz: ja izglītojamais pirmsskolas pakāpē vairāk nekā trīs mācību dienas nav atvests uz izglītības iestādi un iestādei nav informācijas par neierašanās iemeslu vai iemesls nav uzskatāms par attaisnojošu, izglītības iestāde par to informēs pašvaldības izglītības pārvaldi vai izglītības speciālistu. Tas nozīmē – ja topošais skolēns uz izglītības iestādi nebūs atnācis jau ceturto dienu un vecāki nebūs devuši nekādu ziņu, saziņa ar viņiem neizdosies vai arī mācību kavējumam nebūs pamatota iemesla, tiks iesaistīti pašvaldības atbildīgie dienesti.

"Izglītības iestāde nekavējoties, bet ne vēlāk kā mācību dienas laikā sazinās ar vecākiem, lai noskaidrotu izglītojamā neierašanās iemeslu."

Izglītības ministrijas apkoptā informācija liecina, ka vidēji skolēni dažādu iemeslu dēļ, parasti slimības dēļ, kavē 4-5% mācību stundu, tas ir 15-20 mācību stundas semestrī. Tādēļ noteikumi paredz, ka pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē skolai būs jāmeklē palīdzība pašvaldības atbildīgajos dienestos tad, ja izglītojamais vairāk nekā 20 mācību stundas semestrī nav apmeklējis izglītības iestādi bez attaisnojoša iemesla.

Šādā gadījumā izglītības iestādei par to bez kavēšanās rakstveidā vai elektroniski jāinformē pašvaldības izglītības pārvaldes iestāde vai izglītības speciālists, kura pienākums ir īstenot pašvaldības funkcijas izglītības jomā. Pašvaldības izglītības speciālistam savukārt būs  jānoskaidro skolas neapmeklēšanas iemesli, nepieciešamības gadījumā sadarboties ar pašvaldības sociālo dienestu, bāriņtiesu vai pat pašvaldības policiju. Ja izglītojamais dzīvo citā pašvaldībā, skolai jāsazinās ar atbilstošās pašvaldības izglītības speciālistiem.

Labs saturs
14
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU