Izglītības iestāžu audzināšanas darba normatīvais regulējums
Izglītības likuma 1. panta 4. punktā noteikts, ka izglītības process ietver mācību un audzināšanas darbību. Tādējādi vienlīdz svarīgi izglītības procesā skolēnam ir apgūt gan zināšanas un prasmes, gan veidot attieksmi pret sevi, līdzcilvēkiem, sabiedrību, kultūru, dabu, valsti.
Ir vēl virkne citu tiesību aktu, kuri regulē vecāku, bērnu un skolotāju pienākumus, tiesības un atbildību. Nozīmīgākie dokumenti, kas nosaka skolas un ģimenes atbildības jomas bērnu audzināšanā, ir:
- ANO Konvencija par bērnu tiesībām,
- Izglītības likums,
- Bērnu tiesību aizsardzības likums,
- Civillikuma 1. daļa „Ģimenes tiesības”,
- Likums „Par pašvaldībām”,
- Administratīvo pārkāpumu kodekss,
- Ministru kabineta 24.11.2009. noteikumi Nr. 1338 „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos”,
- Ministru kabineta 01.09.2009. noteikumi Nr. 981 „Bērnu nometņu organizēšanas un darbības kārtība”.
Lai nodrošinātu pēctecību un tradīciju pārmantojamību audzināšanas darbā un interešu izglītībā, VISC kā prioritātes 2010./2011. mācību gadā izvirzījis skolēnu nacionālās un valstiskās identitātes veidošanu, stiprinot skolēnos patriotisma jūtas, viņu aktīvu un radošu darbību savas skolas, novada un pilsētas sabiedriskajā un kultūras dzīvē un apkārtējās vides izzināšanā un sakopšanā, līdzdalību tautas tradīciju un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, īstenojot interešu izglītības programmas un citas aktivitātes, izpratni par skolēnu pienākumiem un tiesībām un personisko atbildību par savu attīstību un karjeras izaugsmi.
Saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes lēmumu 2011. gads ir pasludināts par Eiropas brīvprātīgā darba gadu, tāpēc, plānojot audzināšanas darbu izglītības iestādēs un sekmējot skolēnu pilsonisko izglītību, svarīgi motivēt skolēnus iesaistīties labdarībā un brīvprātīgo kustībā, veicinot tādu ētisko vērtību izkopšanu kā nesavtība, līdzjūtība un iecietība.
Audzināšanas darba īstenošana Latvijas skolās
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Inga Millere uzskata: bērna audzināšana, pirmkārt, ir vecāku uzdevums, līdz ar to pozitīvas sadarbības veidošana ar vecākiem ir viens no būtiskākajiem uzdevumiem skolā. Bērnu tiesību aizsardzības speciālistiem pedagogi norāda, ka, īpaši sākot ar bērnu pamatskolas vecumu, vecāki maz sadarbojas ar skolu, maz interesējas par bērna sekmēm un uzvedību un minētā situācija būtiski apgrūtina darbu ar bērnu, lai sasniegtu pozitīvas izmaiņas.
Vienisprātis ir arī VISC Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas vadītāja Astra Aukšmuksta, kura norāda: sekmīgai audzināšanas darba nodrošināšanai ir nozīmīga visu ieinteresēto pušu – gan ģimenes un skolas, gan valsts un pašvaldības institūciju un nevalstisko organizāciju – sadarbība.
VBTAI joprojām saņem daudz sūdzību par bērniem ar uzvedības traucējumiem izglītības iestādēs, kā arī skolu pedagogi un administrācija vēršas inspekcijā ar lūgumu iesaistīties minēto problēmsituāciju risināšanā. Tādēļ inspekcijai ir pamats uzskatīt, ka pieaug bērnu skaits ar izteiktiem uzvedības traucējumiem. Cēloņi šādai uzvedībai ir dažādi: problēmas ģimenē, piemēram, vecāku šķiršanās, jauna ģimenes locekļa ienākšana, tuvinieka nāve. Raksturīgākās problēmas skolā – konflikti ar vienaudžiem vai pedagogiem vai arī bērna individuālās attīstības īpatnības vai saslimšana, secina I. Millere.
"Pieaug bērnu skaits ar izteiktiem uzvedības traucējumiem."
A. Aukšmuksta skaidro: pamatojoties uz Izglītības likumu un iestādes attīstības stratēģiju, mērķiem un uzdevumiem, ikviena izglītības iestāde īsteno audzināšanas darbu, kas nodrošina skolēnu garīgo un fizisko attīstību un viņu personības veidošanos. Par audzināšanas darbu kopumā izglītības iestādēs atbild vai nu direktors, vai direktora vietnieks, vai klašu audzinātāju metodiskās komisijas vadītājs. Audzināšanas darbu klasē veic ikviens pedagogs, bet īpaša loma ir klases audzinātājam, kurš sadarbībā ar skolēniem, viņu vecākiem un pārējo pedagoģisko un atbalsta personālu sniedz atbalstu skolēnam viņa personības izaugsmē, profesionālajā un vērtību orientācijā.
Valstī nav vienotas audzināšanas darba programmas, bet katra izglītības iestāde, lai sekmētu tās demokrātisku un radošu attīstību, īsteno audzināšanas darbu saskaņā ar savu audzināšanas programmu vai plānu.
Katra pedagoga uzdevums un pienākums katrā mācību stundā ir īstenot audzināšanas darbību, veidojot attieksmi un izpratni par pamatvērtībām, motivējot izglītojamos pašattīstībai un karjeras izvēlei.
Saskaņā ar izglītības iestādes darba plānu audzināšanas darbs tiek īstenots arī ārpusstundu pasākumos un nodarbībās:
- interešu izglītības programmās,
- tikšanās, ekskursijās, talkās, labdarības pasākumos un sabiedriski lietderīgā darbā,
- projektos un citās aktivitātēs.
Informācijas aprite un sadarbība ar skolām
Kā norāda A. Aukšmuksta, informācijas aprites cikls (VISC – pašvaldības izglītības pārvalde/speciālists – izglītības iestāde) ietver VISC rīkotos informatīvi izglītojošos pasākumus: seminārus, darba grupas, diskusijas, aptaujas, konferences un citas aktivitātes.
Katru gadu audzināšanas darba speciālistiem un pedagogiem centrs organizē seminārus par audzināšanas darba jautājumiem. „Pagājušajā mācību gadā, domājot par skolēnu patriotisko audzināšanu, izveidojās veiksmīga sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām – biedrību “Kokneses fonds” par skolēnu iesaistīšanu Likteņdārza izveidē un biedrību „Virtuālā enciklopēdija” saistībā ar 4. maija Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 20. gadadienai veltītā konkursa internetā “Brīvība - augstākā vērtība” organizēšanu,” stāsta audzināšanas darba eksperte. „Uzmanība tika veltīta arī skolēnu veselīga dzīvesveida popularizēšanai – sadarbībā ar Latvijas Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociāciju “Papardes zieds” pedagogi tika izglītoti un nodrošināti ar informatīvajiem materiāliem par seksuālās audzināšanas jautājumiem.
Ministrijas audzināšanas darba speciālisti uzsākuši sadarbību arī ar biedrību „Ētikas tilts Latvijā” par virtuālās vardarbības vides postošo ietekmi uz bērnu psihi un attīstību. Šā mācību gada pirmajā seminārā audzināšanas darba speciālisti tika iepazīstināti ar mediju pedagoģijas jautājumiem. Savukārt par droša interneta lietošanas jautājumiem skolēniem VISC jau vairākus gadus sastrādājas ar projekta „Net-Safe Latvia” darba grupu.”
"Valstī nav vienotas audzināšanas darba programmas. Katra izglītības iestāde īsteno audzināšanas darbu saskaņā ar savu audzināšanas programmu vai plānu. "
A. Aukšmuksta atzīst, ka VISC ir izveidojusies laba sadarbība ar Bērnu tiesību inspekcijas speciālistiem; kolēģi savstarpēji apmainās ar aktuālo informāciju, sniedz pedagogiem atbalstu bērnu tiesību aizsardzības jautājumos un popularizē bērniem draudzīgas skolas ideju.
Uzklausot skolēnu viedokli par to, ko viņi vēlētos uzlabot skolā, Bērnu tiesību inspekcija visvairāk saklausa bērnu vēlmi, lai skolotāji ar viņiem sarunātos, diskutētu, uzklausītu par dažādiem jautājumiem, kas viņus uztrauc un kas viņiem ir svarīgi. „Mēs, pieaugušie, darba steigā ne vienmēr padomājam par bērnu vajadzībām. Ļaujot bērniem pašiem uzņemties iniciatīvu izvirzīt priekšlikumus audzināšanas stundu tēmām, mēs veicinām viņos atbildību un ieinteresētību, tādējādi atvieglojot paši savu darbu,” spriež I. Millere.
Inspekcijas rīcībā esošā informācija ļauj secināt, ka ne vienmēr audzināšanas stundas skolās tiek izmantotas atbilstoši paredzētajam mērķim. Mēdz būt tā, ka bērni, kuriem nav mācību un uzvedības problēmu, tiek atbrīvoti no šīs stundas vai arī tās laikā tiek risināti klases organizatoriskie jautājumi.
Apzinādamies, ka tikai sadarbībā un pozitīvās prakses piemēru apzināšanā un popularizēšanā var sekmīgi īstenot audzināšanas darbu skolā, jau sesto gadu pēc kārtas VISC organizē pedagogu metodisko izstrādņu skati, kurā aicina pedagogus iepazīstināt ar savu metodiskā darba pieredzi, apmaiņai pretī saņemot kolēģu unikālo veikumu un savstarpēji bagātinoties un pilnveidojot savu pedagoģisko darbību.
Šīs metodisko darbu skates guvušas lielu atsaucību, gan paplašinoties dalībnieku lokam, gan pieaugot interesentu skaitam, kas apmeklē izstādi, ar gandarījumu norāda A. Aukšmuksta. Noslēguma pasākums notiks 2011. gada 6. maijā, kad varēs iepazīties ar veiksmīgākajiem darbiem.
Šajā mācību gadā metodisko izstrādņu veidotājiem VISC piedāvā tēmas, kas sasaucas ar 2010./2011. mācību gadā izvirzītajām audzināšanas darba aktualitātēm un prioritātēm:
- Skolas izglītības vides un kultūrvēsturisko tradīciju nozīme skolēnu patriotiskajā audzināšanā. Skolas tēla veidojošie aspekti;
- Brīvprātīgā darba loma dzīves prasmju apguvē. Labdarības un brīvprātīgā darba popularizēšana un veicināšana skolā;
- Skolēnu izpratnes veidošana par saviem pienākumiem, tiesībām un atbildību, sasniegumiem pašattīstībā un karjeras izaugsmē;
- Audzināšanas darba saturs un formas profesionālās izglītības iestādēs un dienesta viesnīcās;
- Inovatīvās darba formas un metodes interešu izglītības programmu īstenošanā;
- Interešu izglītības attīstības virzieni izglītības iestādē un pašvaldībā.
Viedokļi
Guntars, 3. klases skolnieces tētis: Domāju, ka audzināšanas darbs vienmēr ir vairāk individuāls, ne sistēmisks. Proti, galvenais ir nevis izglītības sistēmas noteiktais attiecību ietvars, bet gan skolotāja (skolas) un skolēna attiecības. Ņemot vērā, ka skolēns ir audzināšanas darba objekts, bet skolotājs – subjekts, galvenās „kārtis” ir skolotāja rokās, viņa gribā un prasmē ar izpratni par attiecīgā vecumposma uzvedības īpatnībām iedziļināties skolēna personībā. Tātad runa galvenokārt ir par skolotāja sagatavotību un labo gribu atrast kontaktu ar saviem audzināmajiem un panākt pozitīvu autoritāti viņu acīs. To, ka tas ir iespējams, apliecina gana daudz pozitīvu piemēru. Sevišķi sākumskolas klasēs, kur nereti klases audzinātājs vai audzinātāja vienlaikus ir arī vairāku mācību priekšmetu pasniedzēji.
Tomēr acīmredzama šajās attiecībās ir arī otra puse – skolēns, kura priekšstatus par skolotāju var ietekmēt šīs profesijas autoritātes vājināšanās visā sabiedrībā diemžēl galvenokārt saistībā ar pedagogu zemo atalgojumu. Tādējādi daudz kas attiecībā uz audzināšanas darba efektivitāti skolās ir skolēnu vecāku rokās – ja vecāki vēlas, lai šis darbs būtu sekmīgs, viņiem ir jāprot pārliecināt savus bērnus par skolotāja darba nozīmību, tādējādi ceļot tās prestižu skolēna acīs. Tas neapšaubāmi ir pašu vecāku interesēs, jo pozitīvas autoritātes trūkums destruktīvi atsaucas uz bērna attīstību un slikti iespaido viņu arī kā savas tuvākās kopienas – ģimenes – locekli.
Dzintra, divu bērnu mamma (6. un 11. klase): Skolēni (tāds dīvains nosaukums – izglītojamie) pavada skolā lielu dienas daļu, un katram vecākam ir svarīgi, lai šis laiks būtu produktīvs un pozitīvi audzinošs. Ir biedējoša tendence (ne tikai atsevišķos gadījumos, bet valstī kopumā) neveiksmēs un problēmās vainot citus (skolā – IZM, valstī – naudas aizdevēju prasības un iepriekšējās valdības, bieži vien vecāki neveiksmēs vaino skolu, bet skola – vecākus).
Manuprāt, galvenais, kas jāieaudzina mūsu bērnos, ir pieklājība (pamatā tie paši 10 baušļi), drosme un patstāvība. Ne jau ticības mācība vai reliģijas vēsture skolā to dotu (labi, ka pietika saprāta šo ierosinājumu tādā veidā nepieņemt!), bet vispirms – labāko personību iesaistīšana skolas darbā. Skolotāja darbs lielā mērā ir misija, un to var veikt pozitīvas personības. Ir nepieciešams, lai skolā būtu plašs spektrs dažādu skolotāju, bet svarīgi, lai dominē pozitīvais virziens, savstarpēja uzticība un sadarbība. Tādam būtu jābūt ikvienam skolā, jau sākot no vadības (te svarīga IZM un valsts kadru politika).
Svarīgi skolā, bet vispirms jau mājās audzināt cieņu pret vecākiem cilvēkiem, vienam pret otru un pret citu darbu. Strādājot ar skolēniem, būtiski neveidot universālu pieeju visiem, bet gan atrast individuālu attieksmi. Dažam ir nepieciešama arī skarbāks vārds – nevar prasīt tikai laipnību pret klaju nekaunību. Nepieciešama rīcība – par pārkāpumu jābūt atbilstošam sodam, jābūt soda neizbēgamības apziņai. Tāpat jābūt atzinībai par labi padarītu darbu, iespējami vairāk skolā jāienāk dvēselei. Pašlaik bieži dominē nekaunība un agresija.
Arnolds Ziemelis, Baldones vidusskolas mājturības un tehnoloģiju skolotājs: No pieredzes varu apgalvot, ka audzināšanas darbā skolā 90 procenti rezultāta atkarīgi no skolotāja personības. Ja skolotājs ir personība un skolēni to redz un atzīst, cenšoties atdarināt, rezultāts parasti ir pozitīvs. Ja personība skolotājā tiek apkarota, veidojot “pelēko papīra masu” ar formalitāšu (paskaidrojumi, plāni, protokoli) izvirzīšanu kā galveno – rezultāts ir mērāms papīra kilogramos, bet ne aktīvas personības audzinātos skolēnos. Te rodas birokrāti – paklausīgi, nedomājoši izpildītāji, kas pēc augstākstāvošo rīkojuma visu gludi noformē papīros, bet sirds paliek vienaldzīga un auksta, vai citā gadījumā – agresīvi un iznīcinoši protestētāji, ar kuriem viegli manipulēt un provocēt uz skaļiem protestiem.
Audzināšanas problēmu padziļināšanās notika laikā, kad bērniem publiski bija tikai tiesības, bet pienākumi uz viņiem netika attiecināti. Līdz ar to izdarīts liels ļaunums audzināšanas jomā ne tikai jauniešiem, bet arī pedagogiem un vecākiem. Grozījumi Izglītības likumā vismaz normatīvā līmenī šo jomu atkal ir sakārtojuši, bet priekšā darbs – šīs izmaiņas jāiedzīvina katrā skolā. Lai gan jāatzīst, ka ne visur tas bija aizmirsies… Darbs skolā lielā mērā ir vadības spogulis: kur direktors ir drosmīga personība – viss arī šajos gados noticis saprātīgi un skolēni nav pazaudējuši izpratni par pienākumiem.
Būtisku ieguldījumu audzināšanā varētu dot arī masu mediji, kas tagad galvenokārt tiražē negācijas. Uzskats, ka „tas jau visus interesē”, manuprāt, ir bīstams. Šīs negācijas galvenokārt strādā uz cilvēku zemiskākajiem un dzīvnieciskajiem instinktiem, veidojot uzskatu, ka „tā jau notiek tik bieži”. Reti medijos lasāmas pozitīvas publikācijas tieši par skolotājiem un audzināšanas labākajiem paraugiem.
