Interaktīvajā izstādē Latvijas Universitātes Lielajā aulā ikviens interesents varēja aplūkot mūsdienīgai dabaszinātņu apguvei nepieciešamo aprīkojumu un izmēģināt jaunos elektroniskos mācību līdzekļus bioloģijā, fizikā, ķīmijā un matemātikā, kā arī piedalīties mācību spēlēs un erudīcijas konkursā.
Rīgā sabraukušie dabaszinātņu un matemātikas skolotāji no visiem Latvijas novadiem iepazinās ar modernizēto dabaszinātņu un matemātikas mācību saturu, skolotāju atbalsta materiāliem 7.-9. klasei, ar jauno centralizēto eksāmenu paraugiem, uzzināja par profesionālās pilnveides iespējām un pieejamo Eiropas struktūrfondu atbalstu dabaszinātņu un matemātikas skolotājiem.
Lauma Sīka, IZM valsts sekretāra vietniece struktūrfondu jautājumos, atgādināja, ka Latvija kā ES dalībvalsts 2007. gadā reformu veikšanai izglītībā kopā saņēmusi 595,15 miljonus latu. No tiem ievērojama daļa ir ieguldīta arī Latvijas skolu modernizēšanā, respektīvi, 22,5 miljoni – 224 skolu dabaszinātņu mācīšanas uzlabošanā. Tās ir modernas iekārtas un moderni mācību līdzekļi, kas ļauj darboties mūsdienīgi. Dabaszinātņu mācību satura un metožu uzlabošanai vidusskolā ir ieguldīti vairāk nekā 7 miljoni latu, pamatskolā – 3,5 miljoni latu. Atbalsta stipendijas, apliecinot gatavību strādāt pa jaunam, vairāk un interesantāk, saņēmuši vairāk nekā 3 tūkstoši Latvijas pedagogu.
Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekts „Pedagogu konkurētspēja izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” turpināsies vēl gandrīz divus gadus. Desmit Latvijas pilsētās no šā gada augusta līdz novembrim notiks diskusijas „Konkurētspējīgi pedagogi = konkurētspējīga izglītība” ar mērķi uzklausīt pedagogu viedokļus un sekmēt tādu projekta īstenošanu, kas nodrošinātu skolotājiem pēc iespējas lielāku guvumu un nepieciešamo atbalstu un rezultātā novestu pie pozitīvām pārmaiņām izglītības sistēmā.
Latvijas skolas kļūst modernas
Daugavpils Universitātes Fizikas katedras docente Lolita Jonāne, kas projekta darba grupā iesaistījusies jau no pašiem pirmsākumiem un regulāri piedalās mācību materiālu izstrādē, stāsta: „Projekts ir sācies 2005. gadā. Līdz 2008. gadam tika izstrādāti un aprobēti mācību materiāli vidusskolai, un visas Latvijas vidusskolas un arodskolas ir saņēmušas jaunus, mūsdienīgus mācību materiālus ķīmijas, bioloģijas, fizikas, matemātikas un dabaszinību priekšmetos 10.-12. klasēm. Sākot ar 2008./2009. mācību gadu, dabaszinātnes un matemātiku vidusskolēni mācās pēc jaunajiem mācību priekšmetu standartiem. Tagad, pēdējos divos gados, mēs strādājam pie materiālu izstrādes pamatskolas 7.-9. klasei, ieviešot jaunākās tendences izglītībā, iestrādājot arī modernās tehnoloģijas, lai, apgūstot dabaszinātnes, pēc iespējas vairāk mācību procesu skolā tuvinātu reālajai dzīvei. Tādējādi skolēns līdz ar zinātnes satura apguvi apgūst arī daudzas dzīvei noderīgas prasmes – pētnieciskās, komunikatīvās, digitālās.”
"Latvija kā ES dalībvalsts 2007. gadā reformu veikšanai izglītībā kopā saņēma 595,15 miljonus latu."
Sagatavotos materiālus pēc noteiktiem kritērijiem izvērtē eksperti – gan universitāšu pārstāvji, gan skolotāji. Pēc L. Jonānes domām, visnozīmīgākais vērtētājs ir skolotājs, jo „mēs, teorētiķi, varam daudz ko piedāvāt, bet svarīgi, kā tas reāli darbojas klasē. Varbūt man viss izdodas, bet kādam citam ir grūtības... Tāpēc ir vajadzīga šī aprobācija”.
Skolotāji saņem metodiskos norādījumus darbā ar materiāliem, pēc tam mācību procesā mēģina tos īstenot, tad raksta savas piezīmes, komentārus un ieteikumus par pieredzēto. Pamatskolas mācību materiāli – pagājušajā mācību gadā fizikā un ķīmijā 8. klasei un matemātikā un bioloģijā 7. klasei – jau otro gadu tiek aprobēti 36 Latvijas skolās.
Visiem vienādi nevar iemācīt matemātiku
Izstādē uzrunātie skolu pedagogi atzina, ka skolēnu interese par eksaktajiem mācību priekšmetiem pēdējo gadu laikā ir palielinājusies. Kā zināms, fizikas, ķīmijas un matemātikas mācības daudziem bērniem sagādā grūtības, tomēr šobrīd pastāv cerība, ka jaunā pieeja un interaktīvās metodes mācību procesu padarīs interesantu un saistošu un rosinās skolēnus vairāk iesaistīties tajā, pašiem domāt un izzināt.
ESF finansētais projekts “Dabaszinātnes un matemātika” ilgs līdz nākamā gada 31. augustam. Projekta ietvaros septembrī visas Latvijas pamatskolas elektroniski saņems mācību metodiskos līdzekļus matemātikā un bioloģijā 7. klasei un fizikā un ķīmijā 8. klasei, kā arī dažādas interaktīvas mācību spēles. Sadarbībā ar uzņēmējiem tapušas mācību filmas par Latvijas uzņēmumiem, kuros ražošanā tiek izmantotas mūsdienīgas tehnoloģijas un mūsu pašu zemes dzīļu bagātības.
"Skolēnu interese par eksaktajiem mācību priekšmetiem pēdējo gadu laikā ir palielinājusies."
Alūksnes ģimnāzijas matemātikas skolotāja Irīna Gailīte par projektu izsakās ļoti atzinīgi – projekts skolotājiem palīdz radoši mācīt savu mācību priekšmetu. „Bērni ir ļoti dažādi, un visiem vienādi nevar iemācīt matemātiku,” norāda skolotāja, kurai šis projekts palīdzējis atrast pareizo pieeju, kā bērnus ieinteresēt par matemātiku.
Projektā ir apvienojies ļoti daudz radošu pedagogu ar ļoti bagātīgām idejām. Tajā iekļautas visu Latvijas novadu skolas – pamatskolas, vidusskolas, ģimnāzijas, tehnikumi, arodskolas. „Svarīgi, lai šie materiāli derētu visām skolām,” uzsver I. Gailīte.
Par mācību līdzekļu izvērtēšanu pieredzējusī skolotāja teic: „Ar mācību materiālu mēs iepazīstamies semināros Rīgā, tad katrs savā skolā strādājam un pārbaudām, kā skolēni pieņem šos materiālus, lai pēc tam vairākkārt dotos uz Rīgu un dalītos pieredzē, kā arī sniegtu savu vērtējumu par tiem. Sadarbojoties augstskolu docētājiem un pedagogiem, tapušas jaunas un mūsdienīgas mācību grāmatas.”
Griba un drosme uzņemties jaunus izaicinājumus
Viļānu novada Viļānu vidusskola ir viena no pirmajām, kas 2005. gadā uzsāka pārveidot dabaszinātņu un matemātikas mācību priekšmetu mācīšanas saturu atbilstoši 21. gadsimta prasībām. „Tas ir piecu gadu nopietns darbs, kura laikā uzkrāta bagātīga pieredze, apmācīti skolotāji, un ir ļoti svarīgi to visu noturēt arī pēc projekta beigām,” uzsver direktora vietniece mācību un audzināšanas darbā Nellija Guda.
Ar gandarījumu viņa secina: projekta laikā ievērojami uzlabojusies šo priekšmetu mācīšanas materiāli tehniskā bāze, mācību kabineti ieguvuši modernu aprīkojumu – mēbeles, interaktīvās tāfeles, sensorās iekārtas, datorus –, bet skolēni un skolotāji – mūsdienīgus mācību apstākļus un mācību līdzekļus. Skolas pedagogus šis projekts ir saliedējis, mainījusies gan skolotāju, gan skolēnu attieksme. „Skaista un sakārtota vide, kā zināms, labvēlīgi ietekmē mācību procesu,” norāda Viļānu vidusskolas mācību darba vadītāja. „Mērķis – noturēt šo līmeni un domāt par jauniem izaicinājumiem.”
