NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
11. augustā, 2010
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Izglītība
1
1

Centrālā statistikas pārvalde sagatavojusi apskatu par Latvijas izglītības iestādēm pagājušajā mācību gadā

Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV

Centrālā statistikas pārvalde sagatavojusi apskatu par Latvijas izglītības iestādēm pagājušajā mācību gadā. Kā liecina apkopotā informācija, 2009./2010. mācību gada sākumā Latvijā bija tradicionāli augsts izglītībā iesaistīto skolēnu un studentu īpatsvars – 84,6% no iedzīvotājiem vecuma grupā 7 līdz 23 gadi.

Pagājušā mācību gada sākumā 586 pirmsskolas izglītības iestādes apmeklēja 83 237 bērni. 877 vispārizglītojošajās skolās mācību gadu uzsāka 239 845 skolēni. 1. septembrī 2009./2010. mācību gadā valstī bija 85 profesionālās izglītības iestādes un 61 augstskola. Kopējais audzēkņu skaits profesionālās izglītības iestādēs bija 36 660, studentu skaits – 112 567.

Izglītības iestāžu un izglītojamo skaits
(mācību gada sākumā)

Mācību gads

Pirmsskolas izglītības iestādes

Vispārizglītojošās skolas

Profesionālās izglītības iestādes

Augstskolas un koledžas

iestāžu skaits

audzēkņu skaits

iestāžu skaits

skolēnu skaits

iestāžu skaits

audzēkņu skaits

iestāžu skaits

studentu skaits

1995/1996

608

72847

1094

347 541

133

42377

28

46 680

2000/2001

561

61759

1074

359 818

120

48625

33

101 270

2005/2006

553

74968

1017

298 516

96

42737

57

131 125

2006/2007

557

77278

1008

279 872

92

40439

60

129 497

2007/2008

564

79253

992

263 944

92

38876

60

127 760

2008/2009

570

82169

982

249 446

92

38819

60

125 360

2009/2010

586

83237

877

239 845

85

36660

61

112 567

Sācis strauji sarukt ar 2002. gadu, skolēnu skaits Latvijas vispārējās izglītības iestādēs līdz 2013.gadam turpinās samazināties. Tiek prognozēts, ka pašreizējais skolēnu skaits Latvijā varētu atjaunoties 2025. gadā.

"1. septembrī 2009./2010. mācību gadā valstī bija 85 profesionālās izglītības iestādes un 61 augstskola."

Saskaņā ar CSP datiem 2009./2010. mācību gada 1. septembrī kopējais audzēkņu skaits vispārizglītojošajās skolās bija par 3,8% mazāks nekā iepriekšējā mācību gadā. Sakarā ar nelabvēlīgo demogrāfisko situāciju pēdējos gados valstī joprojām samazinās skolēnu skaits, kuri apgūst pamatizglītības mācību programmas. Salīdzinot ar 2000./2001. mācību gadu, tas samazinājies par 117 tūkstošiem skolēnu.

Pedagogu skaits izglītības iestādēs
(mācību gada sākumā)

Mācību gads

Pavisam

Vispārizglītojošās skolas (skolotāji)

Profesionālās izglītības iestādes (skolotāji un profesionālo priekšmetu skolotāji)

Augstākās izglītības mācību iestādes (akadēmiskais personāls pamatdarbā)

pavisam

Sievietes, % no kopējā skaita

pavisam

Sievietes, % no kopējā skaita

pavisam

Sievietes, % no kopējā skaita

pavisam

Sievietes, % no kopējā skaita

2000/01

37418

81,1

29262

87,3

4256

65,4

3900

52,3

2005/06

36937

81,8

28323

87,6

3932

69,6

4682

57,2

2006/07

36609

81,7

27730

87,9

3874

69,9

5005

56,6

2007/08

35845

80,2

26537

87,0

3855

68,2

5453

55,8

2008/09

36053

81,0

26695

87,7

3602

71,9

5756

56,0

2009/10

32322

81,0

23469

88,4

3462

69,4

5391

55,9

Kopš 2001. gada, kad sākās strauja skolēnu skaita samazināšanās vispārējā izglītībā, skolotāju skaits gandrīz nesamazinājās. Ievērojami tas saruka 2009./2010. mācību gadā, kad Latvijas skolās strādāja aptuveni par 4 tūkstošiem pedagogu mazāk nekā 2008./2009. mācību gadā.

Izdevumi izglītībai

Gads

Kopējie izdevumi izglītībai, milj. latu

Valsts izdevumi izglītībai,
milj. latu

Valsts izdevumi izglītībai, % no iekšzemes kopprodukta*

1995

199,7

158,6

6,19

2000

353,8

268,1

5,64

2001

390,4

294,5

5,64

2002

430,3

329,0

5,71

2003

448,8

342,0

5,32

2004

499,6

377,0

5,07

2005

593,6

458,0

5,06

2006

711,0

566,3

5,07

2007

919,9

739,3

5,00

Aprēķinot izdevumus izglītībai, tiek pielietota UNESCO, OECD un Eurostat (UOE) starptautiski salīdzināma metodoloģija.
* http://epp.eurostat.ec.europa.eu/database

Tabula „Izdevumi izglītībai” neataino pēdējo triju gadu ieguldījumus izglītībā. Kā zināms, IZM jomām 2009. gadā, salīdzinot ar 2008. gadu, līdzekļi tika samazināti gandrīz par 200 miljoniem latu.

Pirmsskolas izglītības iestādes, pirmsskolas grupas vispārizglītojošās skolās un interešu izglītības iestādēs
(1. septembrī)

 

2005

2006

2007

2008

2009

Bērnu skaits pirmsskolas izglītības iestādēs – pavisam

74968

77278

79253

82169

83237

Valsts, pašvaldību un privātās pirmsskolas izglītības iestādes

iestāžu skaits

553

557

564

570

586

bērnu skaits

63938

65753

67576

70172

72111

pedagoģiskais personāls

8211

8452

8836

9298

9051

Pirmsskolas grupas vispārizglītojošās skolās

skolu skaits

438

434

433

428

355

bērnu skaits

10434

10781

11078

11271

10673

Pirmsskolas grupas interešu izglītības iestādēs

iestāžu skaits

13

12

13

13

9

bērnu skaits

596

744

599

726

453

Skolēnu skaits uz vienu vispārizglītojošās skolas skolotāju*

2000

2001

2002

2003

2004

2005

2006

2007

14,3

14,4

14,1

13,5

13,1

11,7

11,2

10,6

* http://epp.eurostat.ec.europa.eu/database

Ar katru gadu turpina samazināties arī skolēnu skaits uz vienu skolotāju. Latvijā ir viena no pasaulē augstākajām skolēnu un skolotāju skaita attiecībām. 2007. gadā uz desmit audzēkņiem bija aptuveni viens skolotājs. Pašlaik skolēnu skaits uz vienu pedagogu ir vēl mazāks.

2009. gadā pamatskolu un vidusskolu beigušo turpmākā izglītība

Pamatskolu beigušie

Vidusskolu beigušie

Pamatizglītību ik gadu iegūst nepilni 30 tūkst. skolēnu, trešā daļa no viņiem izglītību turpina profesionālajās izglītības iestādēs, 68% - vidusskolās, bet gandrīz 4% no pamatskolu beigušajiem mācības neturpina. Obligāto pamatizglītību apgūst 179,4 tūkst. skolēnu jeb 95,6% bērnu vecumā no 7 līdz 15 gadiem. Pērnā mācību gadā vispārizglītojošās skolas 10.-12. klasē mācījās 60,5 tūkst. skolēnu, kas ir par 1,7 tūkst. skolēnu mazāk nekā gadu iepriekš. Aptuveni trīs ceturtdaļas no visiem vidusskolu beigušajiem iestājās augstākajās mācību iestādēs, bet 31% mācības neturpināja.

Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi sadalījumā pa izglītības tematiskajām grupām
(mācību gada sākumā; procentos)

Izglītības tematiskās grupas

2000/01

2005/06

2006/07

2007/08

2008/09

2009/10

Pavisam

100.0

100.0

100.0

100.0

100.0

100.0

Vispārējā izglītība

1,4

0,7

0,7

0,9

0,9

0,7

Humanitārās zinātnes un māksla

6,0

6,8

7,4

7,6

8,1

8,3

Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības

17,5

15,2

15,9

16,3

16,6

15,5

Dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas

2,2

6,1

6,1

6,3

6,3

6,0

Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība

43,0

43,4

43,0

43,1

42,6

44,1

Lauksaimniecība

3,5

2,2

2,2

2,4

2,6

2,7

Veselības aprūpe un sociālā labklājība

4,5

1,6

1,8

1,5

1,6

1,6

Pakalpojumi

21,9

23,9

22,8

21,9

21,2

21,1

2009./2010. mācību gada sākumā vidējo profesionālo izglītību apguva 36,7 tūkstoši audzēkņu 85 profesionālās izglītības iestādēs. Jāatzīmē, ka gadu no gada profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaits samazinās. Salīdzinot ar 2000./2001. mācību gadu, tas samazinājies par 12 tūkstošiem. Populārākās izglītības tematiskās jomas profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu vidū ir inženierzinātnes, ražošana un būvniecība, kuras apgūst 44,1% no visiem audzēkņiem, un pakalpojumu joma, apgūst 21,1% audzēkņu.

"Skolēnu skaits Latvijas vispārējās izglītības iestādēs līdz 2013. gadam turpinās samazināties."

Augstskolu un koledžu studenti sadalījumā pa izglītības tematiskajām grupām
(mācību gada sākumā; procentos)

Izglītības tematiskās grupas

2005/06

2006/07

2007/08

2008/09

2009/10

Pavisam

100,0

100,0

100,0

100,0

100,0

Izglītība

12,2

10,5

9,2

9,0

8,2

Humanitārās zinātnes un māksla

7,0

7,2

7,5

7,5

8,4

Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības

54,2

53,7

53,7

52,9

49,9

Dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas

5,2

5,1

4,8

4,9

5,5

Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība

10,0

10,4

11,0

11,3

12,6

Lauksaimniecība

1,2

1,1

1,0

1,0

1,1

Veselības aprūpe un sociālā labklājība

5,2

6,3

6,9

7,2

8,1

Pakalpojumi

4,9

5,6

5,9

6,1

6,1

Citur neklasificētās tematiskās grupas

0,1

0,1

0,1

0,1

0,0

Augstāko izglītību Latvijā var iegūt 61 augstākajā izglītības iestādē. 2009./2010. mācību gada sākumā augstskolās un koledžās mācījās 112,6 tūkst. studentu. 2009. gadā augstāko mācību iestādi ar akadēmisko grādu vai kvalifikāciju ir beiguši 26,0 tūkst. absolventu. Salīdzinot ar 2008. gadu, 2009. gadā augstskolu absolventu skaits ir samazinājies par 10 procentiem. Populārākās augstākās izglītības tematiskās jomas ir sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības, kuras apgūst 49,9% no kopējā studentu skaita, bet inženierzinātnes, ražošanu un būvniecību tikai 12,6%, izglītības zinātnes – 8,2 procenti.

Avots: CSP Kultūras, izglītības, zinātnes un veselības statistikas daļas informatīvais pārskats „Izglītības iestādes Latvijā 2008./2009. mācību gada sākumā”

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI