Pagājušā mācību gada sākumā 586 pirmsskolas izglītības iestādes apmeklēja 83 237 bērni. 877 vispārizglītojošajās skolās mācību gadu uzsāka 239 845 skolēni. 1. septembrī 2009./2010. mācību gadā valstī bija 85 profesionālās izglītības iestādes un 61 augstskola. Kopējais audzēkņu skaits profesionālās izglītības iestādēs bija 36 660, studentu skaits – 112 567.
Izglītības iestāžu un izglītojamo skaits
(mācību gada sākumā)
Mācību gads |
Pirmsskolas izglītības iestādes |
Vispārizglītojošās skolas |
Profesionālās izglītības iestādes |
Augstskolas un koledžas |
||||
iestāžu skaits |
audzēkņu skaits |
iestāžu skaits |
skolēnu skaits |
iestāžu skaits |
audzēkņu skaits |
iestāžu skaits |
studentu skaits |
|
1995/1996 |
608 |
72847 |
1094 |
347 541 |
133 |
42377 |
28 |
46 680 |
2000/2001 |
561 |
61759 |
1074 |
359 818 |
120 |
48625 |
33 |
101 270 |
2005/2006 |
553 |
74968 |
1017 |
298 516 |
96 |
42737 |
57 |
131 125 |
2006/2007 |
557 |
77278 |
1008 |
279 872 |
92 |
40439 |
60 |
129 497 |
2007/2008 |
564 |
79253 |
992 |
263 944 |
92 |
38876 |
60 |
127 760 |
2008/2009 |
570 |
82169 |
982 |
249 446 |
92 |
38819 |
60 |
125 360 |
2009/2010 |
586 |
83237 |
877 |
239 845 |
85 |
36660 |
61 |
112 567 |
Sācis strauji sarukt ar 2002. gadu, skolēnu skaits Latvijas vispārējās izglītības iestādēs līdz 2013.gadam turpinās samazināties. Tiek prognozēts, ka pašreizējais skolēnu skaits Latvijā varētu atjaunoties 2025. gadā.
"1. septembrī 2009./2010. mācību gadā valstī bija 85 profesionālās izglītības iestādes un 61 augstskola."
Saskaņā ar CSP datiem 2009./2010. mācību gada 1. septembrī kopējais audzēkņu skaits vispārizglītojošajās skolās bija par 3,8% mazāks nekā iepriekšējā mācību gadā. Sakarā ar nelabvēlīgo demogrāfisko situāciju pēdējos gados valstī joprojām samazinās skolēnu skaits, kuri apgūst pamatizglītības mācību programmas. Salīdzinot ar 2000./2001. mācību gadu, tas samazinājies par 117 tūkstošiem skolēnu.
Pedagogu skaits izglītības iestādēs
(mācību gada sākumā)
Mācību gads |
Pavisam |
Vispārizglītojošās skolas (skolotāji) |
Profesionālās izglītības iestādes (skolotāji un profesionālo priekšmetu skolotāji) |
Augstākās izglītības mācību iestādes (akadēmiskais personāls pamatdarbā) |
||||
pavisam |
Sievietes, % no kopējā skaita |
pavisam |
Sievietes, % no kopējā skaita |
pavisam |
Sievietes, % no kopējā skaita |
pavisam |
Sievietes, % no kopējā skaita |
|
2000/01 |
37418 |
81,1 |
29262 |
87,3 |
4256 |
65,4 |
3900 |
52,3 |
2005/06 |
36937 |
81,8 |
28323 |
87,6 |
3932 |
69,6 |
4682 |
57,2 |
2006/07 |
36609 |
81,7 |
27730 |
87,9 |
3874 |
69,9 |
5005 |
56,6 |
2007/08 |
35845 |
80,2 |
26537 |
87,0 |
3855 |
68,2 |
5453 |
55,8 |
2008/09 |
36053 |
81,0 |
26695 |
87,7 |
3602 |
71,9 |
5756 |
56,0 |
2009/10 |
32322 |
81,0 |
23469 |
88,4 |
3462 |
69,4 |
5391 |
55,9 |
Kopš 2001. gada, kad sākās strauja skolēnu skaita samazināšanās vispārējā izglītībā, skolotāju skaits gandrīz nesamazinājās. Ievērojami tas saruka 2009./2010. mācību gadā, kad Latvijas skolās strādāja aptuveni par 4 tūkstošiem pedagogu mazāk nekā 2008./2009. mācību gadā.
Izdevumi izglītībai
Gads |
Kopējie izdevumi izglītībai, milj. latu |
Valsts izdevumi izglītībai, |
Valsts izdevumi izglītībai, % no iekšzemes kopprodukta* |
1995 |
199,7 |
158,6 |
6,19 |
2000 |
353,8 |
268,1 |
5,64 |
2001 |
390,4 |
294,5 |
5,64 |
2002 |
430,3 |
329,0 |
5,71 |
2003 |
448,8 |
342,0 |
5,32 |
2004 |
499,6 |
377,0 |
5,07 |
2005 |
593,6 |
458,0 |
5,06 |
2006 |
711,0 |
566,3 |
5,07 |
2007 |
919,9 |
739,3 |
5,00 |
Aprēķinot izdevumus izglītībai, tiek pielietota UNESCO, OECD un Eurostat
(UOE) starptautiski salīdzināma metodoloģija.
* http://epp.eurostat.ec.europa.eu/database
Tabula „Izdevumi izglītībai” neataino pēdējo triju gadu ieguldījumus izglītībā. Kā zināms, IZM jomām 2009. gadā, salīdzinot ar 2008. gadu, līdzekļi tika samazināti gandrīz par 200 miljoniem latu.
Pirmsskolas izglītības iestādes, pirmsskolas grupas vispārizglītojošās skolās
un interešu izglītības iestādēs
(1. septembrī)
|
2005 |
2006 |
2007 |
2008 |
2009 |
Bērnu skaits pirmsskolas izglītības iestādēs – pavisam |
74968 |
77278 |
79253 |
82169 |
83237 |
Valsts, pašvaldību un privātās pirmsskolas izglītības iestādes |
|||||
iestāžu skaits |
553 |
557 |
564 |
570 |
586 |
bērnu skaits |
63938 |
65753 |
67576 |
70172 |
72111 |
pedagoģiskais personāls |
8211 |
8452 |
8836 |
9298 |
9051 |
Pirmsskolas grupas vispārizglītojošās skolās |
|||||
skolu skaits |
438 |
434 |
433 |
428 |
355 |
bērnu skaits |
10434 |
10781 |
11078 |
11271 |
10673 |
Pirmsskolas grupas interešu izglītības iestādēs |
|||||
iestāžu skaits |
13 |
12 |
13 |
13 |
9 |
bērnu skaits |
596 |
744 |
599 |
726 |
453 |
Skolēnu skaits uz vienu vispārizglītojošās skolas skolotāju*
2000 |
2001 |
2002 |
2003 |
2004 |
2005 |
2006 |
2007 |
14,3 |
14,4 |
14,1 |
13,5 |
13,1 |
11,7 |
11,2 |
10,6 |
* http://epp.eurostat.ec.europa.eu/database
Ar katru gadu turpina samazināties arī skolēnu skaits uz vienu skolotāju. Latvijā ir viena no pasaulē augstākajām skolēnu un skolotāju skaita attiecībām. 2007. gadā uz desmit audzēkņiem bija aptuveni viens skolotājs. Pašlaik skolēnu skaits uz vienu pedagogu ir vēl mazāks.
2009. gadā pamatskolu un vidusskolu beigušo turpmākā izglītība
Pamatskolu beigušie |
Vidusskolu beigušie |
Pamatizglītību ik gadu iegūst nepilni 30 tūkst. skolēnu, trešā daļa no viņiem izglītību turpina profesionālajās izglītības iestādēs, 68% - vidusskolās, bet gandrīz 4% no pamatskolu beigušajiem mācības neturpina. Obligāto pamatizglītību apgūst 179,4 tūkst. skolēnu jeb 95,6% bērnu vecumā no 7 līdz 15 gadiem. Pērnā mācību gadā vispārizglītojošās skolas 10.-12. klasē mācījās 60,5 tūkst. skolēnu, kas ir par 1,7 tūkst. skolēnu mazāk nekā gadu iepriekš. Aptuveni trīs ceturtdaļas no visiem vidusskolu beigušajiem iestājās augstākajās mācību iestādēs, bet 31% mācības neturpināja.
Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi sadalījumā pa izglītības
tematiskajām grupām
(mācību gada sākumā; procentos)
Izglītības tematiskās grupas |
2000/01 |
2005/06 |
2006/07 |
2007/08 |
2008/09 |
2009/10 |
Pavisam |
100.0 |
100.0 |
100.0 |
100.0 |
100.0 |
100.0 |
Vispārējā izglītība |
1,4 |
0,7 |
0,7 |
0,9 |
0,9 |
0,7 |
Humanitārās zinātnes un māksla |
6,0 |
6,8 |
7,4 |
7,6 |
8,1 |
8,3 |
Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības |
17,5 |
15,2 |
15,9 |
16,3 |
16,6 |
15,5 |
Dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas |
2,2 |
6,1 |
6,1 |
6,3 |
6,3 |
6,0 |
Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība |
43,0 |
43,4 |
43,0 |
43,1 |
42,6 |
44,1 |
Lauksaimniecība |
3,5 |
2,2 |
2,2 |
2,4 |
2,6 |
2,7 |
Veselības aprūpe un sociālā labklājība |
4,5 |
1,6 |
1,8 |
1,5 |
1,6 |
1,6 |
Pakalpojumi |
21,9 |
23,9 |
22,8 |
21,9 |
21,2 |
21,1 |
2009./2010. mācību gada sākumā vidējo profesionālo izglītību apguva 36,7 tūkstoši audzēkņu 85 profesionālās izglītības iestādēs. Jāatzīmē, ka gadu no gada profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaits samazinās. Salīdzinot ar 2000./2001. mācību gadu, tas samazinājies par 12 tūkstošiem. Populārākās izglītības tematiskās jomas profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu vidū ir inženierzinātnes, ražošana un būvniecība, kuras apgūst 44,1% no visiem audzēkņiem, un pakalpojumu joma, apgūst 21,1% audzēkņu.
"Skolēnu skaits Latvijas vispārējās izglītības iestādēs līdz 2013. gadam turpinās samazināties."
Augstskolu un koledžu studenti sadalījumā pa izglītības tematiskajām grupām
(mācību gada sākumā; procentos)
Izglītības tematiskās grupas |
2005/06 |
2006/07 |
2007/08 |
2008/09 |
2009/10 |
Pavisam |
100,0 |
100,0 |
100,0 |
100,0 |
100,0 |
Izglītība |
12,2 |
10,5 |
9,2 |
9,0 |
8,2 |
Humanitārās zinātnes un māksla |
7,0 |
7,2 |
7,5 |
7,5 |
8,4 |
Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības |
54,2 |
53,7 |
53,7 |
52,9 |
49,9 |
Dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas |
5,2 |
5,1 |
4,8 |
4,9 |
5,5 |
Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība |
10,0 |
10,4 |
11,0 |
11,3 |
12,6 |
Lauksaimniecība |
1,2 |
1,1 |
1,0 |
1,0 |
1,1 |
Veselības aprūpe un sociālā labklājība |
5,2 |
6,3 |
6,9 |
7,2 |
8,1 |
Pakalpojumi |
4,9 |
5,6 |
5,9 |
6,1 |
6,1 |
Citur neklasificētās tematiskās grupas |
0,1 |
0,1 |
0,1 |
0,1 |
0,0 |
Augstāko izglītību Latvijā var iegūt 61 augstākajā izglītības iestādē. 2009./2010. mācību gada sākumā augstskolās un koledžās mācījās 112,6 tūkst. studentu. 2009. gadā augstāko mācību iestādi ar akadēmisko grādu vai kvalifikāciju ir beiguši 26,0 tūkst. absolventu. Salīdzinot ar 2008. gadu, 2009. gadā augstskolu absolventu skaits ir samazinājies par 10 procentiem. Populārākās augstākās izglītības tematiskās jomas ir sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības, kuras apgūst 49,9% no kopējā studentu skaita, bet inženierzinātnes, ražošanu un būvniecību tikai 12,6%, izglītības zinātnes – 8,2 procenti.
Avots: CSP Kultūras, izglītības, zinātnes un veselības statistikas daļas informatīvais pārskats „Izglītības iestādes Latvijā 2008./2009. mācību gada sākumā”