Otrgadnieku skaits skolās būtiski samazināsies

Kāda ir reālā situācija skolās?

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta Vispārējās izglītības nodaļas vecākais referents Edgars Grīnis atzīst, ka otrgadnieku skaits vispārizglītojošajās skolās pēdējos gados svārstās ap diviem procentiem no kopējā skolēnu skaita. Tie ir vismaz 5000 izglītojamo dienas skolās, un apmēram 800 līdz 900 no tiem ir trešgadnieki.

E.Grīnis uzskata, ka tas ir pārāk daudz. 2010./2011. mācību gada izskaņā tika veikta skolu aptauja par nesekmīgajiem skolēniem 9. un 12.klasēs. Komentāros par nesekmības iemesliem skolas norādīja neattaisnotus kavējumus, motivācijas trūkumu mācīties, grūtības priekšmeta apguvē, ielaistus "robus" zināšanās.

E.Grīnis informē, ka 2011./2012. mācību gada rudens brīvdienu laikā tika apkopota pašvaldības sniegtā informācija par otrgadniekiem dienas skolās. Tā atklāja, ka 65% no otrgadniekiem ir zēni, 35% – meitenes. Tātad zēni uz otru mācību gadu paliek divas reizes biežāk. Procentuāli visvairāk otrgadnieku ir 1.klasē, bet vismaz trešā daļa otrgadnieku no 1. līdz 6.klasei "sēž" tajā pašā klasē jau atkārtoti.

E.Grīnis skaidro: atstāšana uz otru gadu noved pie tā, ka 9.klasē tikai divas trešdaļas skolēnu beidz skolu paredzētajā vecumā. Viņš gan vērš uzmanību: liela daļa no statistikas otrgadniekiem un īpaši trešgadniekiem, nemaz nav īsti otrgadnieki. Tie ir bērni, kuri skolu vispār nav apmeklējuši, tātad nav saņēmuši ne labas, ne sliktas atzīmes. Lielākajai daļai šo bērnu faktiskais statuss būtu – "izbraucis uz ārzemēm".

Izmaiņas otrgadnieku problēmas risināšanā

IZM speciālists apstiprina - daudzi starptautiski pētījumi liecina, ka atstāšana uz otru gadu ir ļoti neefektīva metode.

Jaunie MK noteikumi "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātās prasības pārcelšanai uz nākamo klasi" paredz, ka 1.-4.klasēs, kā arī 10.-12.klasēs otrgadnieku vairs gandrīz nebūs. E.Grīnis stāsta, ka, gatavojot šī dokumenta projektu, pedagogiem tika jautāts: kas ir tāds izglītības programmā 1.klasei, ko bērnam nevar iemācīt deviņu mēnešu laikā, darot to katru dienu vismaz piecas mācību stundas? Turklāt bērns taču atnāk uz skolu pēc obligātās piecu un sešu gadīgo pirmsskolas izglītības programmas, kas mērķtiecīgi gatavo skolai. E.Grīnis min Somijas pieredzi, kas vēsta: nevis bērnam ir jābūt gatavam skolai, bet skolai ir jābūt gatavai bērnam!

Noteikumu 26.1.punkts paredz arī izņēmuma gadījumus, kad, balstoties uz pedagoģiskās padomes vispusīgu skolēna izvērtējumu, 1.-4.klasē bērnu tomēr varēs atstāt uz otru gadu.

Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) viceprezidente, Ogres 1.vidusskolas direktore Ineta Tamane uzskata, ka sākumskolā īpaša ir tieši 1.klase, kas savā ziņā ir izlīdzinoša klase, jo ir bērni, kuri lasa, un ir tādi, kuri vēl nelasa. Viņa stāsta, ka skolu direktori ir ierosinājuši pirmo klasi beigt divos gados, ja tas nepieciešams. Viņa pauž pārliecību, ka tas var notikt tikai, uzlabojot sadarbību ar pirmsskolu, kurā bērni jau tiek diagnosticēti. Pretējā gadījumā sākumskolā būs otrgadnieki.

"Otrgadnieku skaits pēdējos gados svārstās aptuveni ap 2% no kopējā skolēnu skaita. "

Tam, ka uz otru gadu neatstās 10.-12.klasē, ir loģisks pamatojums. E.Grīnis skaidro, ka vidusskolas izglītība nav obligāta. Ja skolēns nevar vai nespēj apgūt kādu mācību priekšmetu vismaz uz 4 ballēm mācību gada laikā, tad ir nopietni jāpārdomā arī par to, vai ir izvēlēts pareizais izglītības ceļš. Savukārt I.Tamane atzīst, ka 10.-12.klasē vienīgais attaisnojošais iemesls atstāšanai uz otru gadu varētu būt skolēna veselība.

MK noteiktumu 34.punkts paredz, ka vispārējās vidējās izglītības pakāpē izglītojamo atstāj uz otru gadu tajā pašā klasē tikai gadījumā, ja attaisnojamu kavējumu dēļ nav iespējams novērtēt skolēna mācību sasniegumus vai vērtējumi ir zemāki par 4 ballēm.

No 5. līdz 8.klasei skolēnus var atstāt atkārtoti tajā pašā klasē, bet uz nākamo klasi pārceļ, ja saņemts ne vairāk kā viens nepietiekams vērtējums gadā.

Līdz ar jauno noteikumu stāšanos spēkā ir noteikts, ka tiek izslēgti gadījumi, kad tajā pašā klasē skolēns uzkavējas arī trešo gadu.

Kā sekmīgi beigt mācību gadu?

Būt sekmīgam iespējas ir. Noteikumi paredz, ka mācību priekšmetos, kuros mācību sasniegumu vērtējums neatbilst mācību priekšmeta standartā noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem vai gada vērtējums ir zemāks par četrām ballēm, vai arī gada vērtējums vispār nav saņemts, skolēnam ir obligāti jānodrošina papildu konsultācijas un pēcpārbaudījumi. Papildu konsul­tācijas iesaka pedagoģiskā padome vai attiecīgās klašu grupas pedagogi, un to apstiprina skolas direktors.

"Nevis bērnam ir jābūt gatavam skolai, bet skolai ir jābūt gatavai bērnam!"

Konsultāciju skaits nedēļā ir ne mazāks kā mācību stundu skaits nedēļā atbilstošajā mācību priekšmetā, un to ilgums nepārsniedz divas nedēļas. Par konsultāciju sarakstu izglītības iestāde informē gan izglītojamo, gan viņa vecākus. Pēc konsultācijām notiek pēcpārbaudījumi, kas ir jānokārto ne vēlāk kā līdz nākamā mācību gada sākumam. Pēcpārbaudījuma vērtējumu var pielīdzināt gada vērtējumam. E.Grīnis atgādina, ka paliek vēl viena iespēja – vidusskolēni var apgūt priekšmetu pašizglītības formā un atgriezties vidusskolā, ja tomēr ir tāds nodoms.

Ja jaunietis pēc 12.klases vēlas iegūt vai uzlabot gada vērtējumu kādā mācību priekšmetā un par to ir iesniedzis iesniegumu izglītības iestādē, kas īsteno atbilstošu izglītības programmu, viņu uzņem izglītības iestādē kā eksterni un pēc pārbaudījuma nokārtošanas saņemto gada vērtējumu apliecina eksāmena protokola izraksts. E.Grīnis stāsta, ka eksternātā pagājušajā mācību gadā 12.klasi beidza pieci izglītojamie.

Obligātā palīdzība skolēniem

Nevienu skolēnu, kam ir nepietiekams vērtējums kādā mācību priekšmetā, nedrīkstēs vienkārši atstāt uz otru gadu vai turpināt mācīt bez individuālu atbalsta pasākumu plāna mācīšanās problēmu novēršanai un pietiekamu mācību sasniegumu nodrošināšanai. Skolotājiem obligāti jāanalizē nesekmības cēloņi un jāizveido plāns, kā varētu skolēnam palīdzēt.

E.Grīnis atzīst, ka šobrīd skolās ir pietiekami daudz jau ielaistu gadījumu, bet viņš saredz reālu iespēju šos gadījumus nevairot. IZM speciālists nepiekrīt, ka otrgadnieku problēmas novēršanai nepieciešami lieli resursi. Apmēram 200 Latvijas skolās otrgadnieku nav vispār, un arī šajās skolās mācās tādi paši Latvijas bērni. E.Grīnis uzskata: ja skolā ir vairāki desmiti otrgadnieku, tad ir jāpārdomā skolas mācību process, nevis jāpieprasa lielāki finanšu resursi.

Ogres 1.vidusskolas direktore I.Tamane atzīst, ka jaunie noteikumi noteikti paredz līdzekļu ekonomiju, netērējot naudu lieki par skolēnu, kurš atkārtoti mācās kādā no klasēm, un individuālā plāna izstrāde skolēnam ir visnotaļ pozitīvs moments. Tomēr skolotāja uzskata, ka gadījumā, ja skolēnam nodrošina individuālo plānu, skolotājam gan nepieciešams palīgs un tam jau ir jāparedz papildu līdzekļi.

"Skolotājiem obligāti jāanalizē nesekmības cēloņi un jāizveido plāns, kā varētu skolēnam palīdzēt."

Rīgas Mežciema pamatskolā otrgadnieku nav. Vērtējot jauno normatīvo aktu, skolas direktore Silvija Tikmare, ar vairāk nekā 30 gadus ilgu darba pieredzi, pauž viedokli, ka atstāšana uz otru gadu 1.-4.klasēs varētu būt pieļaujama, jo iemesli, kādēļ skolēns netiek līdzi, var būt visdažādākie. Skolotāja atzīst, ka galvenokārt viss atkarīgs no skolotāja attieksmes un profesionalitātes, jo ielikt nepietiekamu vērtējumu ir visvienkāršāk. Viņa norāda: lai skolēns būtu sekmīgs, skolotājam ir lielā mērā jāmaina domāšana – bērniem vajadzīga diferencēta pieeja, atbilstoša viņu spējām. Mācību stundām ir jābūt interesantām un jācenšas izveidot tādas attiecības, lai bērns būtu ieinteresēts sadarboties.

IZM Vispārējās izglītības nodaļas vecākais referents E.Grīnis pedagogiem iesaka nekavējoties reaģēt, līdzko parādās pazīmes, ka skolēna vērtējumi slīd lejup, izskatīt visas iespējas un pedagoģiskos līdzekļus, veicināt sadarbību starp skolotājiem, lai priekšmeta skolotājam nav jācīnās vienatnē.

Rīgas Mežciema pamatskolas direktore S.Tikmare uzskata, ka panākumu atslēga skolēnu sekmības nodrošināšanā ir skolotāju attieksmes un domāšanas maiņa, sadarbība ar vecākiem, atbalsta personāla aktivitāte un individuāls darbs ar bērniem.

Būtiskākais, ko der zināt vecākiem, - turpmāk otrgadnieku, visticamāk, būs krietni mazāk. Atstāšana uz otru gadu tiek pieļauta 5.-8.klasēs, kā arī īpašos gadījumos no pirmās līdz ceturtajai klasei un vidusskolā.

Ja ir viena nepietiekama atzīme, bērnu var pārcelt nākamajā klasē. Skola nodrošina skolēniem konsultācijas un pēcpārbaudījumus, kā arī individuālu plānu, lai atgūtu iekavēto kādā mācību priekšmetā. Ja skolēns nebūs izpildījis Vispārējās izglītības likumā noteiktās prasības apliecības par pamatizglītību saņemšanai, 9.klasē viņš varēs mācīties atkārtoti.