Konferencē piedalījās izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis un pazīstamā ekonomiste Raita Karnīte.
Diskusijās un ziņojumos vairākkārt tika norādīts uz situāciju citās Eiropas valstīs, kurās valdības krīzes apstākļos iet tieši pretēju ceļu – palielina finansējumu zinātnei un izglītībai, kas ar uzviju atmaksājas jau pēc dažiem gadiem, taču Latvijas valdība par to nevēlas dzirdēt. Izglītības sistēmas problēmas, kas atklājušās konferences gaitā, LIZDA atspoguļojusi īpašā paziņojumā:
„2009. gada valsts budžeta samazinājums izglītībai un zinātnei ir bijis milzīgs – aptuveni 100 miljoni latu. Tas negatīvi ietekmējis visu izglītības un zinātnes nozares darbību un attīstību. Pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai paredzētais finansējums samazināts par 22,9 miljoniem latu, vispārējās izglītības pedagogu darba samaksai plānotais finansējums – par 24,2 miljoniem latu (paredzētais pieaugums par 70 latiem no 1. septembra – 15 miljoni, piemaksa par darba kvalitāti – 9,2 miljoni). Profesionālās ievirzes izglītībai, profesionālajai izglītībai, augstskolām un zinātnei darba samaksas fonds samazināts par 15 procentiem. Minētajām iestādēm par 10% samazināti visi izdevumi, t.sk. arī darba samaksai, lai izveidotu rezerves fondu. Visām no valsts budžeta finansētajām iestādēm preču un pakalpojumu izdevumi samazināti par 25 procentiem. Arī pašvaldību finansējums izglītības iestādēm samazināts par 25% precēm un pakalpojumiem un par 15% – tehnisko un saimniecisko darbinieku darba samaksai.
Šis līdzekļu samazinājums notika bez savlaicīga brīdinājuma, neievērojot tiesiskās paļāvības principu un pārkāpjot Latvijas Darba likumu.
Izglītība un zinātne nekad nav piedzīvojušas „treknos gadus”. Katrs finansējuma pieaugums ir panākts ar smagu darbu, pārvarot lielu pretestību. Darba samaksa izglītībā un zinātnē līdz šim tā arī nav sasniegusi citās nozarēs strādājošo algu līmeni. Iepriekšējās valdības īstenotā mehāniskā pieeja finanšu līdzekļu samazinājumam valstī radījusi nopietnu apdraudējumu izglītības un zinātnes pastāvēšanai. Valsts prezidents Valdis Zatlers publiski apgalvojis, ka vienīgais neierobežotais Latvijas resurss, uz kuru balstīt valsts attīstību, ir intelektuālais resurss. Taču, salīdzinot ar citu Eiropas Savienības valstu rīcību ekonomiskās krīzes apstākļos, Latvija ir vienīgā, kurai dramatiski samazināti līdzekļi izglītības un zinātnes nozarei. Tas ir tuvredzīgs lēmums, kas paralizēs Latvijas ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju uz daudziem gadiem.
"Līdzekļu samazinājums izglītībai un zinātnei notika bez savlaicīga brīdinājuma, neievērojot tiesiskās paļāvības principu un pārkāpjot Latvijas Darba likumu."
Esošā valdība savā Deklarācijā ir apņēmusies sekmēt „kvalitatīvu, pieejamu un resursefektīvu visu pakāpju izglītības un zinātnes attīstību valsts ilgtspējai un konkurētspējai, nodrošinot intelektuālo un materiālo resursu uzturēšanu krīzes apstākļos”.
Turpmākie plānotie budžeta grozījumi, paredzot samazinājumu izglītībai un zinātnei vēl par 46,2 miljoniem latu, neliecina par valdības vēlmi un reālu iespēju īstenot Deklarācijā minēto.”
Konferences dalībnieki uzskata, ka:
- nav pieļaujams turpmākais finansējuma samazinājums izglītībai un zinātnei;
- ir nepieciešama vienošanās ar valdību par Pedagogu darba samaksas paaugstināšanas programmas 2006.–2010. gadam apturēšanu uz ekonomiskās krīzes laiku, taču nedrīkst samazināt maksu par pamatlikmi;
- nedrīkst pieļaut sociālo garantiju samazināšanu, jāakcentē tiesiskās paļāvības principa nozīmība un spēkā esošās tiesību normas, veicot jebkādas izmaiņas normatīvajos aktos, kas skar izglītībā un zinātnē strādājošos;
- steidzami jāsagatavo projekts visaptverošas izglītības sistēmas pārvaldībai starpnovadu līmenī, kas nodrošinātu pieejamu, kvalitatīvu un pēctecīgu izglītības iestāžu pastāvēšanu jaunizveidotajos novados;
- pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojums jāfinansē no valsts budžeta, lai nepasliktinātos pedagogu darba apstākļi un darba samaksa, kā rezultātā tiktu apdraudēta pirmsskolas izglītības pastāvēšana;
- jānodrošina stabila un pārdomāta vispārējās izglītības modeļa „nauda seko skolēnam” ieviešana;
- jāizstrādā ilgtspējīga stratēģija iekļaujošās izglītības īstenošanai, nodrošinot katram bērnam izglītību viņam visatbilstošākā veidā – speciālās izglītības iestādē vai vispārējās izglītības iestādē, nodrošinot to finansiāli, materiāli un metodiski;
- jāsaglabā interešu un profesionālās ievirzes izglītības līdzšinējās iespējas bērniem un jauniešiem, lai sekmētu personības attīstību, socializāciju un karjeras izaugsmi, un jānodrošina metodiskais un organizatoriskais darbs kā atbalsta mehānisms izvirzīto mērķu un uzdevumu sasniegšanai;
- jāsaglabā finansējuma novirzīšana republikas pilsētu un novadu pašvaldībām interešu un profesionālās ievirzes izglītībā kā mērķdotācija konkrētajām jomām;
- jānodrošina profesionālās izglītības pieejamība un kvalitatīva apmācība, kas vērsta uz darba tirgus vajadzībām un valsts ekonomikas stabilizāciju;
- jānodrošina līdzvērtīga darba samaksa profesionālās un vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem;
- jāuzlabo augstākās izglītības konkurētspēja, tās izaugsme, veicinot sadarbību starp augstāko izglītību, zinātni un uzņēmējdarbību;
- jānodrošina tāds finansējums infrastruktūras uzturēšanai, kas veicinātu zinātniskās darbības vides stabilu attīstību Latvijā, saglabātu esošos zinātniskos kolektīvus un pētniecības virzienus un atturētu jauno un kvalificēto zinātnieku aizplūšanu no nozares;
- jāstrādā pie efektīvas ESF un ERAF līdzekļu apgūšanas, lai saglabātu kvalitatīvas izglītības un zinātnes attīstību ekonomiskās krīzes apstākļos.
Nav izslēgti jauni pedagogu protesti
Preses sanāksmē pēc konferences pirmās daļas arodbiedrības vadītāja Astrīda Harbaceviča žurnālistiem apliecināja, ka arodbiedrība gatava jaunām akcijām savu interešu aizstāvībai, jo ekonomiskā situācija radījusi neapskaužamu situāciju. „Zaudējumi būs, tomēr tie jāpārvērš par ieguvumiem rītdienā,” sacīja A. Harbaceviča.
"Par skolu tīkla optimizāciju un programmu „Nauda seko skolēnam” tiek runāts jau no 90. gadu otrās puses, taču diskusijas turpinās joprojām."
T. Koķe
Savukārt izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe uzsvēra, ka skolotāju skaitliski lielais gājiens apliecinājis, ka izglītība Latvijā ir vērtība, kurā jāiegulda līdzekļi. Tomēr, pēc ministres domām, pusēm pieņemamus risinājums vislabāk var rast šādās konferencēs un kopīgās diskusijās.
Ministre: skolu optimizācija ir ieilgusi
Konferencē ministre norādīja, ka nepietiekamā finansējuma dēļ nepieciešamās pārmaiņas izglītības sistēmā ir iekavējušās par vairāk nekā 10 gadiem. Ilgus gadus strādājot izglītības sistēmā, viņa ir spiesta atzīt, ka tajā jau ilgstoši bijis vērojams populisms un nekompetence. Par skolu tīkla optimizāciju un programmu „Nauda seko skolēnam” tiek runāts jau no 90. gadu otrās puses, taču diskusijas vēl joprojām turpinās. Pēc ministres vārdiem, patlaban lielākais apgrūtinājums ir skolu uzturēšana. Bērnu skaits samazinās, tāpēc sistēma kļūst aizvien neefektīvāka.
Ministre atgādināja, ka izglītības sistēmas finansējums šajā gadā jau „nogriezts” par 91 miljonu latu, bet jūnijā pēc budžeta grozījumu stāšanās spēkā tas varētu samazināties vēl par 51 miljonu latu, tai skaitā – 34 miljoniem pašvaldību līdzfinansējumam. Ņemot to vērā, Izglītības un zinātnes ministrijai jārod taupīšanas iespējas, neiznīcinot Latvijas izglītības sistēmu, bet izmantojot jebkuru, pat vismazāko iespēju samazināt izdevumus, piemēram, „nogriežot” skolu uzturēšanas izdevumus, sūtot skolotājus neapmaksātos atvaļinājumos, samazinot direktoru vietnieku skaitu skolās.
„Mums būs jāver ciet tie caurumi, kur nauda birst neefektīvi,” norādīja ministre. Sākumskolas tiks saglabātas tuvu bērnu dzīvesvietai, tomēr būs jāpārskata to vidusskolu un arodskolu darbība, kurās ar skolēnu kapacitāti 400 skolēni mācās tikai 50 audzēkņi. Efektīvi izmantojot telpas, atbrīvosies arī līdzekļi, ko novirzīt sistēmai.
