Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
„Aizsargjoslu likuma grozījumi draud ar valsts un pašvaldību nespēju nodrošināt likumā tām paredzētās funkcijas un sabiedrības intereses.”
FOTO: Arnis Blumbergs
Daudzas vides nevalstiskās organizācijas ir jau izteikušas savu negatīvo attieksmi pret šiem grozījumiem, kas var nozīmīgi iespaidot Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslu nākotni. Grozījumu pieņemšanas gaitā ir vairākkārt steigā mainīta to redakcija un iepriekš pieņemtie lēmumi koriģēti bez jebkāda pamatojuma.
Priekšlikumus virza neadekvātā steigā
Likuma grozījumi ir sagatavoti principiāli, un to būtība ir atvieglot pašvaldības īpašumu nodošanu privatizācijai piekrastē, kā arī izmainīt apbūves blīvumu un apjomus. Sākotnēji likumprojekta izstrāde un saskaņošana notika salīdzinoši gari un sarežģīti, likumprojekta saskaņošanas gaitā netika atbalstīts un tajā iekļauts VAS “Privatizācijas aģentūra” priekšlikums, kas mainītu zemes atsavināšanas nosacījumus krasta kāpu aizsargjoslā. Likumprojekta izstrādes gaitā netika apspriestas iespējamās izmaiņas krasta kāpu aizsargjoslas platumā un noteikšanas metodikā. Ministru kabinets atbalstīja sagatavoto likumprojektu (Nr. 90/TA-1146, 29.08.2008.). Par šo likumprojektu ministrijas neiesniedza Saeimai priekšlikumus, kas skartu privatizācijas un apbūves jautājumus krasta kāpu aizsargjoslā, līdz priekšlikumu iesniegšanas 2. lasījuma termiņa beigām 2008. gada 17. oktobrī.
"Nav nekādu aprēķinu, ko plānotie grozījumi sniegtu tautsaimniecībai un piekrastes attīstībai kopumā."
Tad pēkšņi Ministru kabineta komitejas sēdē (2008. gada 10. novembra protokols Nr. 40) tika nolemts, ka divu nedēļu laikā piecām ministrijām ir jāvienojas par saskaņotiem priekšlikumiem privatizācijas un apbūves problēmu risināšanai krasta kāpu aizsargjoslā. Lai gan šie grozījumi skar visu sabiedrību un sabiedrībai nozīmīgu teritoriju, risināšana tādā steigā parāda, ka demokrātijas principus var upurēt atsevišķu ekonomisko interešu labā.
Lielā steigā Saeimā tika iesniegtas divas likumprojekta redakcijas „Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, kā arī vēlāk priekšlikumi 3. lasījumam. Iesniegtie priekšlikumi 3. lasījumam paredz konceptuāli atšķirīgus risinājumus nekā 1. un 2. lasījumā pieņemtās likumprojekta redakcijas, konkrēti – mainīt zemes atsavināšanas un būvniecības nosacījumus krasta kāpu aizsargjoslā un krasta kāpu aizsargjoslas platumu un noteikšanas veidu.
Trūkst kompleksa piekrastes attīstības redzējuma
Par nožēlu nākas secināt, ka esošie grozījumi ir īstermiņa risinājums un diezgan klajš pierādījums tam, kā varas elite cenšas gūt labumu no esošās ekonomiskās situācijas. Vēl jo vairāk – esošie grozījumi nav pamatoti, jo procesā nav ņemti vērā valsts ekonomiskie, sociālie un vides aspekti. Nav nekādu aprēķinu, ko plānotie grozījumi sniegtu tautsaimniecībai un piekrastes attīstībai kopumā. Pēc būtības grozījumi ir izrauti no konteksta un nav ilgtermiņa risinājumu. Kāpēc? Pagaidām valstī nav izstrādāta vienota dokumenta, koncepcijas, kas determinētu piekrastes attīstību kopumā, nav noteiktas korelācijas starp vides un saimnieciskajām interesēm. Vienīgie normatīvie akti, kas regulē piekrastes ciemu attīstību, ir pašvaldību teritorijas plānojumi ar ierobežojumiem, ko nosaka Aizsargjoslu likums. Valsts vispār nav ierakstījusi savus piekrastes īpašumus zemesgrāmatā, kas kavē piekrastes infrastruktūras attīstību. Nav nekādu datu par esošo grozījumu apjomiem un platībām, kurus skars plānotie grozījumi.
"Grozījumi ir īstermiņa risinājums un diezgan klajš pierādījums tam, kā varas elite cenšas gūt labumu no esošās ekonomiskās situācijas."
Tāpēc, neesot vienotai pieejai piekrastes attīstībai, esošie grozījumi veicinās, ka vērtīgi zemes gabali tiks privatizēti par salīdzinošu zemu tirgus cenu un ilgtermiņā valsts un pašvaldības ar tām atlikušajiem zemes īpašumiem nespēs nodrošināt ar Aizsargjoslu likumu noteiktās valsts intereses piekrastes vērtību saglabāšanā un realizēt vienu no pašvaldību funkcijām – nodrošināt sabiedrībai publiski pieejamas atpūtas teritorijas un piekļuvi jūrai. Tad šīs piekļuves vietas būs valstij vai pašvaldībām jānomā no privātajiem zemes īpašniekiem. Šādā gadījumā valstij būs jākompensē jaunajiem zemes īpašniekiem Aizsargjoslu likumā noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi. Sabiedrībai šādu grozījumu sekas nav izdevīgas, bet tiem, kas iegūs šos valsts nekustamos īpašumus, gan.
Papildus atbilstoši iesniegtajiem priekšlikumiem paplašinot būvniecības iespējas krasta kāpu aizsargjoslā un samazinot pašlaik spēkā esošo krasta kāpu aizsargjoslas platumu, nozīmīgi palielināsies antropogēnā slodze uz piekrasti, palielināsies apbūves blīvums un samazināsies dabas vērtību saglabāšanai un rekreācijai pieejamās teritorijas. Jau šobrīd valstī nav nojaukta neviena patvaļīgi uzbūvētā būve piekrastē, kas parāda valsts institūciju nespēju kompleksi risināt piekrastes attīstības jautājumus.
