Jaunu aizsargājamo jūras teritoriju izveide nav pašmērķis
Skaidro Ilze Krūkle: Šīs jaunās aizsargājamās jūras teritorijas tiek veidotas īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu, kā arī migrējošo putnu nozīmīgu barošanās un ziemošanas vietu aizsardzībai. Aizsargājamo teritoriju robežas noteiktas, balstoties uz ES programmas „LIFE–Daba” finansētā projekta „Jūras aizsargājamās teritorijas Baltijas jūras austrumu daļā” (2005-2009) ietvaros veiktajiem biotopu un putnu izpētes rezultātiem, kā arī agrāk veikto pētījumu rezultātiem. Visas minētās teritorijas tiks noteiktas kā Eiropas nozīmes aizsargājamās jūras teritorijas „Natura 2000” atbilstoši Direktīvai par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību un Direktīvai par savvaļas putnu aizsardzību, veicot grozījumus likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”.
No Kurzemes līdz Vidzemes jūrmalai
Jaunveidojamā aizsargājamā teritorija „Nida-Pērkone” atrodas iepretim Rucavas un Nīcas pagastam un ir viena no bioloģiski daudzveidīgākajām un dabas aizsardzībai nozīmīgākajām jūras teritorijām Baltijas jūras atklātās daļas piekrastē. Tajā atrodas izcilākās rifu teritorijas. Rifu aizsardzībai tiek veidota arī teritorija iepretim Ainažu un Salacgrīvas lauku teritorijām – „Ainaži–Salacgrīva”, kā arī teritorija „Vitrupe-Tūja”, kas izvietota iepretim Liepupes un Skultes pagastam un ietver dabas lieguma „Vidzemes akmeņainā jūrmala” jūras daļu.
Jūras teritorijas „Akmeņrags”, „Irbes šaurums” un „Rīgas jūras līča rietumu piekraste” ir nozīmīga patvēruma un barošanās vieta lielam skaitam migrējošo putnu sugu visa gada garumā. Savukārt „Selga uz rietumiem no Tūjas” ir nozīmīga teritorija mazā ķīra aizsardzībai pavasara migrācijas laikā. Teritorija atrodas iepretim Liepupes un Skultes pagastam, Saulkrastu lauku teritorijai un Carnikavai.
"Nav zināms, kas, kā un par kādu finansējumu šo palielināto jūras ūdeņu teritoriju apsaimniekos un kontrolēs."
Aizsargājamās jūras teritorijās netiks iekļautas ne mazo ostu teritorijas, izņemot Mērsraga ostas ārējo reidu, kas iekļauts aizsargājamajā jūras teritorijā, pamatojoties uz īpaši aizsargājamo putnu sugu izplatību, kā arī lai nodrošinātu teritorijas vienotu aizsardzību.
Jauno aizsargājamo teritoriju izveides ieguvumus prognozē piesardzīgi
Pasaules Dabas fonda dabas attīstības programmas vadītājs Ints Mednis uzskata, ka īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izveidošana ir viens no instrumentiem, kā Latvija var pildīt savu apņemšanos Eiropas Savienības politikas ietvaros aizsargāt Baltijas jūras bioloģisko daudzveidību: „Latvijas piekraste ir nozīmīga daudzām Baltijas jūras zivju un putnu sugām – gan migrācijas, gan ziemošanas un nārsta ziņā. Līdz šim šīs teritorijas bija starptautiski atzītas kā putniem nozīmīgas vietas, taču ilgtermiņa izpēte un aizsardzība nodrošināta netika. Domāju, ka šis ir pirmais solis, lai to uzsāktu.”
Atzīstot noteikumu projekta nepieciešamību un aktualitāti, I. Mednis tomēr izvairās prognozēt iespējamos ilgtermiņa ieguvumus nākotnē no šobrīd plānotās teritoriju izveides: „Grūti teikt, ko tas dos dabai un sabiedrībai. Vides ministrijai nav vienotas politikas nevienai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas apsaimniekošanai. Svarīgākās vietas tiks iezīmētas kā aizsargājamas, bet to tālākās apsaimniekošanas un aizsardzības modeļi un mehānismi nav zināmi. Tos būtu jānosaka vides politikas pamatnostādnēs, kurās šie jautājumi tālāk par teritoriju izveidošanu nav atrunāti. Vides ministrija varēs vienīgi atskaitīties ES un sabiedrībai, ka ir izveidotas šādas īpaši aizsargājamās jūras teritorijas.”
Atklāts jautājums - kas apsaimniekos?
I. Krūkle atzīst, ka esošo aizsargājamo teritoriju jūras daļas pilnībā nenodrošina jūras un piekrastes biotopu un sugu dzīvotņu aizsardzību, tāpēc šo teritoriju jūras daļas ir iekļautas jaunveidojamās jūras teritorijās. Pilnībā jaunveidojamās jūras teritorijā ir iekļauta dabas parka „Bernāti”, dabas parka „Engure”, Slīteres un Ķemeru nacionālā parka un dabas lieguma „Vidzemes akmeņainā jūrmala” jūras daļa, daļēji iekļauta ir dabas parka „Pape” jūras daļa.
"Vides ministrija varēs vienīgi atskaitīties ES un sabiedrībai, ka ir izveidotas šādas īpaši aizsargājamās jūras teritorijas."
Savukārt I. Mednis uzskata, ka konceptuāli jauno teritoriju izveide neieņems būtisku lomu esošo jūras piekrastes aizsargājamo teritoriju kontekstā, tomēr, tā kā daļa no esošo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju piekrastes ūdeņiem pārklāsies ar jaunizveidojamām jūras teritorijām, attiecīgi palielināsies aizsargājamo piekrastes ūdeņu lielums. Diemžēl nav zināms, kas, kā un par kādu finansējumu šo palielināto jūras ūdeņu teritoriju apsaimniekos un kontrolēs, kā jau 90% no esošajām valsts īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.
„Diemžēl neesošās valsts vides politikas kontekstā visvājākais punkts ir prasme ilgtermiņā noteikt prioritātes un iespējamos attīstības virzienus un modeļus. Var gadīties, ka līdz ar īpaši aizsargājamo jūras teritoriju izveidošanu process apstāsies un kādas darbības šajās teritorijās notiks, pateicoties atsevišķu NVO vai citu institūciju iniciatīvai”, lēš Pasaules Dabas fonda dabas attīstības programmas vadītājs.
Saimnieciskās darbības ierobežojumi nav paredzēti
Skaidro I. Krūkle: „Pašreizējā saimnieciskā darbība nerada negatīvu ietekmi uz aizsargājamām jūras teritorijām, un tāpēc nav plānots to ierobežot. Saimnieciskās darbības ierobežojumus aizsargājamās jūras teritorijās noteiks Vides ministrijas sagatavotie grozījumi (izsludināti 2008. gada 31. oktobrī Valsts sekretāru sanāksmē) Ministru kabineta 2002. gada 22. jūlija noteikumos Nr. 415 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”. Grozījumi neparedz saimnieciskās darbības aizliegumus, bet nosaka: pirms jaunu saimniecisko darbību (derīgo izrakteņu ieguve, grunts novietņu ierīkošana, urbšanas darbu veikšana ogļūdeņražu izpētei un ieguvei, vēja elektrostaciju būvniecība un jaunu kuģu ceļu noteikšana) uzsākšanas būs nepieciešami reģionālās vides pārvaldes izdoti tehniskie noteikumi vai Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu vai novērtējuma ziņojumu saskaņā ar likumu „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”.”
Avots: Vides ministrija
