Projekta būtība
Kopš 2009. gada februāra jaunā iniciatīva sākusi darboties testa režīmā visā Latvijā. Piedāvātās filmas atlasītas, ņemot vērā to kvalitāti, proti, izlasē iekļauti darbi, kas nominēti vai apbalvoti nacionālajā filmu festivālā „Lielais Kristaps”. Pirmajā izlasē iekļautas 70 filmas – animācijas filmas, spēlfilmas un dokumentālais kino. Filmu krājums tiks pakāpeniski papildināts, sola NKC.
Raksturojot pēdējo gadu situāciju kino nozarē, NKC direktore Ilze Gailīte-Holmberga atklāj, ka filmas Latvijā uzņem arvien vairāk, bet kinoteātru un kinoekrānu skaits strauji samazinās (1990. gadā Latvijā bija 90 kinoteātri ar 1103 ekrāniem, 2008. gadā – 15 kinoteātri ar 50 ekrāniem), turklāt Latvijas filmu izplatīšana nav komerciāli izdevīga. Minēto apstākļu dēļ skatītājs zaudē sasaisti ar nozarē notiekošo, tāpēc pirms pusotra gada dzima ideja padarīt Latvijas filmas pieejamas publisko bibliotēku tīklā.
Projekta publiskā daļa ir portāls www.filmas.lv, kura izveidi un darbību nodrošina SIA „Nerealitāte” un kurā atrodama informācija par izlasē iekļautajām filmām un to autoriem, par jaunākajiem notikumiem Latvijas kinodzīvē un nacionālo filmu festivālu „Lielais Kristaps”. Šī sadaļa pieejama no jebkura datora visā pasaulē, taču noskatīties filmas iespējams tikai pie pašvaldību publisko bibliotēku datoriem.
Latvijas karti vienmērīgi pārklāj biezs punktiņu tīkls, kur ir skatāmas Latvijas filmas, tik sazarots tas ir Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmā (VVBIS), stāsta v/a „KIS” direktors Armands Magone. Īstenojot publisko bibliotēku attīstības projektu„Trešais tēva dēls”, pilnībā ir apgāzts stereotips par bibliotēkām kā noputējušām grāmatu krātuvēm, kuras neatbalsta sabiedrības, indivīda un valsts attīstību. Tagad bibliotēkas ir informācijas, zināšanu ieguves un inovāciju centri. Latvijas bibliotēku modernizācija, ko nes projekts „Trešais tēva dēls”, ir viens no veiksmīgākajiem informācijas tehnoloģiju projektiem Latvijas vēsturē. Līdz šim nav izdevies sastapt nevienu cilvēku, kurš būtu pret šo projektu noskaņots kritiski.
"Latvijas bibliotēku modernizācija, ko nes projekts „Trešais tēva dēls”, ir viens no veiksmīgākajiem informācijas tehnoloģiju projektiem Latvijas vēsturē."
Publisko bibliotēku attīstības projekta „Trešais tēva dēls” pirmo posmu no 2006. gada līdz 2008. gadam līdzfinansēja Geitsu fonds (17,8 miljoni ASV dolāru), Latvijas valsts, pašvaldības (kopā apmēram 17,8 miljoni ASV dolāru) un korporācija „Microsoft” (programmatūras ziedojums 8,9 miljonu ASV dolāru vērtībā). Projekta laikā 874 Latvijas publiskās bibliotēkas saņēma jaunu datortehniku un programmatūru, tajās tika ierīkots platjoslas interneta pieslēgums un bezvadu pieeja internetam, kā arī īstenota apjomīga bibliotekāru apmācību programma.
„Tavs prieks ir mans kārums” (Viks)
SIA „Vides filmu studija” vadītājs Uldis Cekulis, desmit bibliotēkās pieejamo filmu producents, ir gandarīts, ka jaunais projekts palīdzēs producentiem reklamēt jau uzņemtās filmas un iepazīstināt ar tām skatītājus, kas citādi Latvijas mērogā būtu grūti izdarāms. Ilgtermiņā tas varētu mainīt stereotipus par Latvijas filmām, kas skatītājiem līdz šim bijušas praktiski nepieejamas. No tā iegūtu visa filmu nozare, jo skatītājs, iepazinis līdzšinējo Latvijas kino piedāvājumu, ar nepacietību gaidīs jaunas filmas.
Iespēju piedāvāt bibliotēku lasītājiem plašāku izvēli nodarbībām pie datoru ekrāniem apsveic Rīgas Centrālās bibliotēkas direktore Dzidra Šmita, norādot, ka turpmāk tās būs ne tikai spēlītes un izklaides portālos, bet arī iespējas ikvienam izglītoties. Portāla Filmas.lv bagātīgo saturu bibliotēku darbinieki varēs izmantot savu lasītāju izglītošanai.
Filmas.lv bibliotekāru skatījumā
Par portāla iespējām stāsta sistēmbibliotekāre Ieva Mūrniece no Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas: „Ulbrokas bibliotēkas lietotāji nu jau vairāk nekā mēnesi ir pazīstami ar portāla Filmas.lv piedāvātajām iespējām. Cilvēki ir patīkami pārsteigti, ka nu vienuviet var apskatīt ne tikai fragmentus, bet visu kinodarbu kopumā. Protams, daļā no viedokļiem parādās ideja, ka būtu labi, ja filmas varētu skatīties mājās, taču arī šobrīd, esot bibliotēkā, skatītāji pietiekami labi prot distancēties no apkārt notiekošā un pievērst visu uzmanību tam, kas notiek datora ekrānā. Jāpiebilst, ka filmu skatīšanās procesā tiek izmantotas „austiņas”, tādējādi netiek traucēti tie bibliotēkas apmeklētāji, kas datorus izmanto izglītībai un savstarpējai saziņai.
Visvairāk iespēju skatīties latviešu kino izmanto bērni. Ļoti bieži vērojam, ka bērni ietekmējas cits no cita. Arī šoreiz – ja kāds mazais interesents vēro bērniem domāto animācijas vai spēlfilmu, tad arī blakussēdošajam spēles vai jauniešu vidū populāro portālu vietā datora ekrānā parādās kāds no Filmas.lv kinodarbiem.
Savukārt pieaugušie apmeklētāji labprāt skatās dokumentālās filmas par Latvijas vēsturi, kas viņiem saistās ar pašu piedzīvoto un redzēto. Vēl populāras ir arī dokumentālās filmas par dzīvesstāstiem, interesantiem cilvēkiem.
Mūsu bibliotēkas lietotāji ir arī novērtējuši, ka minētajā portālā iespējams uzzināt par kino jaunumiem un atrast analītiskas recenzijas, Latvijas kinoteātru īpašos piedāvājumus un Latvijas filmu gaitas ārpus mūsu valsts robežām. Tāpat kā pašas filmas šos materiālus iespējams izmantot ne tikai, lai atpūstos, bet arī lai gūtu zināšanas kino jomā dažādu zinātniski pētniecisko darbu rakstīšanai.
Personīgi man kā bibliotekārei, kas interesējas par latviešu kino, šķiet saistoši noskatīties studentu veidotās filmas, kuras plašākai publikai citviet nav iespējams noskatīties. Kopumā bibliotēku darbinieki ir pateicīgi Filmas.lv veidotājiem par šo lielisko ideju – laikā, kad nekas vairs nav par velti, radot iespēju cilvēkiem uzzināt daudz interesanta, vērojot latviešu kinofilmas.”
Pateicības vārdi mijas ar konstruktīviem priekšlikumiem portāla veidotājiem. Slokas bibliotēkas kolektīvs vēlas, lai turpmāk portālā varētu skatīties filmas no skolu obligātās literatūras programmas, piemēram, „Nāves ēnā”, „Mērnieku laiki”, „Cilvēka bērns”, „Ezera sonāte”, „Aija”. Lielvārdes bibliotēkas darbiniekiem šķiet patīkami, ka ir padomāts par māmiņām ar bērniem – viņi var noskatīties animācijas filmiņas, bet Kuldīgas rajona Antuļu bibliotēkas mazie lasītāji nāk līdzi mammām uz bibliotēku un labprāt skatās multfilmas. Valkas pilsētas bibliotēkas darbinieki cer bērnu filmiņas izmantot pasākumos mazajiem apmeklētājiem.
Inese Dātava, Bauskas rajona Vecumnieku pagasta Umpārtes bibliotēkas vadītāja, saņēmusi jaukas atsauksmes tieši no vecākā gadagājuma cilvēkiem, kuri ar lielu aizrautību pirmo reizi skatās filmu „Ūdensbumba resnajam runcim” un ir lielā sajūsmā. Par filmu „Tumšie brieži” gan saka – tā esot par drūmu. Arī par dokumentālajām filmām atsauksmes ir atzinīgas, vien varētu vēlēties labāku filmu kvalitāti, sevišķi vēsturiskajām filmām. Balvu rajona Šķilbēnu pagasta bibliotēkas vadītājs Antons Slišāns izsaka cerību, ka bezmaksas portāls Filmas.lv veicinās bibliotēku popularitāti valstī.
Nožēlu pauž skolu bibliotekāri par to, ka atkal apdalītas ir skolu un citu mācību iestāžu bibliotēkas un ka skolēniem starpbrīžos un brīvajā laikā nav iespēju skatīties mūsu filmas. Bibliotekāri gan saprot, ka visu uzreiz tik apjomīgā pasākumā nav iespējams paveikt, tomēr cer, ka nākotnē šādas iespējas būs arī skolu bibliotēkās.
Lasītāju atsauksmes
Portāla www.filmas.lv lietotāju un filmu skatītāju atsauksmes un ierosinājumus apkopoja Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas sistēmbibliotekāre Ieva Mūrniece.
- Manuprāt, interesants portāls. Pagaidām gan, šķiet, nepilnīgs. Apgrūtina, ka lietot var tikai bibliotēkās, ko neizmantošu. Pozitīvais – viegli un ērti lietojams, vizuāli pievilcīgs. Žēl, ka nav svešvalodās un nav iespējas filmas komentēt.
- Viscaur apsveicams un atbalstāms [pasākums]. Mani interesē dokumentālās filmas, [savukārt] bērni būs priecīgi redzēt animācijas filmas un, protams, arī spēlfilmas, skatoties, kāds būs piedāvājums.
- Vērtīgs vēsturisks materiāls. Man, vecāka gadagājuma skatītājam, kaut kas no tā ir piedzīvots. Būtu labi, ja noskatītos arī jaunatne. (Par filmu „Ardievu, divdesmitais gadsimts”.)
- Filmas ir ļoti labas un dažādas. Patīkami ir tas, ka filmas var skatīties visu vecumu cilvēki. Daudzas filmas ir jaunas un neredzētas, tāpēc būs interesanti tās noskatīties. Forši ir tas, ka tās ir latviešu filmas, jo TV ekrānos nemaz tik bieži negadās redzēt latviešu filmas. Man patīk, ka šāda adrese ir, un labprāt brīvajā laikā skatītos.
"Bibliotēku darbinieki ir pateicīgi Filmas.lv veidotājiem par šo lielisko ideju – laikā, kad nekas vairs nav par velti, radot iespēju cilvēkiem uzzināt daudz interesanta."
I. Mūrniece
- Interesants portāls. Man patīk sniegtā informācija par pašu filmu (režisors utt.). Patiesībā tas ir kaut kas jauns, kas sniedz info par „latviešu – MŪSU” filmām u.tml. lietām, kas citur īpaši publicēts un pārskatāms nav.
- Izskatās interesanti. Var noskatīties daudz un dažādas filmas. Dažādi žanri. Uzzināju par dažām filmām, par kurām agrāk nebiju dzirdējusi. Ja nav ko darīt, tad šajā portālā noteikti atradīsies.
- Šīs filmas ir interesantas. Es gribētu kādu no tām paskatīties līdz galam. Tās nav garlaicīgas.
- Man patika filma „Neparastie rīdzinieki”. Man patika, kā tur dziedāja.
- Man patika muļķiki. Ne tikai muļķiki, arī filmas. Man patika filmas un muļķiki, bet visvairāk man patika filmas.
- Я на этом сайте могу посмотретъ филъмы. Узнатъ, кто режисёр. Здесъ нет ничего плохого. Мне понравился сайт.
- Мне понравился мулътфилъм „Kolado” – интересный, смешной, рекомендую посмотретъ. Не понравилосъ историческое кино.
- Ļoti interesējos par Latvijas kino, bet lielākajos interneta saziņas līdzekļos nav informācijas vai dikti skopa. Dikti pārsteigta biju, uzzinot par Filmas.lv un to, ka šis portāls ir pieejams tikai bibliotēku tīklā. Vēl viens liels iemesls biežākam bibliotēkas apmeklējumam. Priecē, ka bibliotēkā lietas attīstās savienojumā [sadarbībā] ar masu saziņas līdzekļiem. Pati lapa – labas pamatpozīcijas [izkārtojums]. Pats lielākais pārsteigums – ir apskatāmas visas jaunās filmas, jo bieži vien laika un finanšu trūkuma dēļ Latvijas režisoru veikumu nesanāk noskatīties. Liels pluss kino ziņās tikai latviešu režisoru un filmu jaunumi vai pasākumi. [Pašā lapā interesanti izstrādāts logo „Latvijas filmas bibliotēkās”.]
- Ne visai.
- Daļēji normāli.
- Īpaši neskatos latviešu filmas.
- Filmas bija interesantas, ļoti patīk, un to ir ļoti daudz.
- [Patika] „Viena brīva diena”, jo tur visi priecājās. „Desas piedzīvojumi”, jo ir ļoti interesanti un ir arī tāda pati grāmata. Man patika, jo nebija nekāda atkārtojuma.
- Nu, nezinu... man šāda veida filmas nepatīk un neinteresē, bet tiem, kam interesē, mājaslapa ir diezgan noderīga.
- Interesanti un noderīgi.
