NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
29. septembrī, 2009
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
TĒMA: Kultūra
5
5

Lielais Kristaps ir klāt!

1989. gadā filmu apbalvošana kļuva par festivālu, un 1991. gadā tika nolemts to rīkot reizi divos gados.

Nacionālais filmu festivāls „Lielais Kristaps” ir nozīmīgs atskaites punkts Latvijas filmu nozares attīstībā. Tas ir centrālais notikums attiecībās starp kino veidotājiem, skatītājiem un pētniekiem. Tas ir brīdis, kad tiek apkopots pēdējo divu gadu laikā paveiktais, tiek izcelts veiksmīgākais, un, kas vēl būtiskāk, filmu materiāls nonāk pie skatītājiem pieejamā un organizētā formā apvienojumā ar svētku atmosfēru.

Šogad festivāls īpaši ieplānots tā, lai sasniegtu pēc iespējas vairāk interesentu, arī ārpus Rīgas, tādēļ izveidotas deviņas filmu programmas DVD formātā, kuras izrādīt varēja pieteikties jebkurš Latvijas kultūras nams vai cita iestāde ar tam nepieciešamo aprīkojumu. Šie seansi būs apmeklējami bez maksas, vienīgais noteikums – visiem jānotiek laikā no 29. septembra līdz 4. oktobrim, kas ir oficiālais festivāla norises laiks. Interesi par akciju izrādījušas vairāk nekā 70 vietas, pagaidām prognozējamais skatītāju skaits – 15 tūkstoši.

Arī Rīgā festivāls veidots tā, lai to apmeklēt varētu iespējami vairāk interesentu – filmas par brīvu var skatīties Kultūras un Mākslas akadēmiju studenti un Kinematogrāfistu savienības biedri, atlaides saņems studenti, skolēni un pensionāri. Pasākums risināsies kinoteātrī „Rīga” un Kinomuzejā. Kinoteātrī „Rīga” būs skatāmas filmas, kas pretendē uz Kristapa balvām, bet Kinomuzejā – visas pārējās konkursam pieteiktās filmas, kas sakārtotas tematiskās programmās un veido panorāmas skati. Šīs filmas varēs skatīties, iegādājoties vienu biļeti visai dienai.

1. oktobrī Lielais Kristaps viesosies Spīķeros, kur būs skatāma īpaša Kino nakts programma - tā iekļaus gan studentu filmas, gan senāku Lielā Kristapa laureātu darbus, kas nav nolemti aizmirstībai.

Vēsturiska atkāpe

Festivāla aizsākums datējams ar 70. gadu beigām, kad Latvijas Kinematogrāfistu savienība (LKS) nolēma noteikt gada labāko filmu un piešķirt tai ceļojošu balvu. Toreizējais LKS priekšsēdētājs Miks Zvirbulis un kinorežisors Ansis Epners izdomāja balvai dot Lielā Kristapa vārdu, bet tēlnieks Mārtiņš Zauers izgreba 96 cm augstu koka figūru, kuras pakājē metāla plāksnītē katru gadu tika iegravēts balvu saņēmušās filmas nosaukums.

Pirmajā apbalvošanā 1977. gadā Kristaps nonāca pie Aivara Freimaņa par filmu „Puika”, bet jau nākamajā gadā tika radīta otra figūra – apbalvojums dokumentālajai filmai, un pie Lielā Kristapa balvas tika gan Jānis Streičs ar spēlfilmu „Teātris”, gan Ivars Seleckis ar dokumentālo filmu „Sieviete, kuru gaida?”.

Līdz šim Kristapa balvu saņēmušas 16 pilmetrāžas spēlfilmas un divas īsfilmas (kopš 2005. gada labākā īsmetrāžas spēlfilma tiek apbalvota atsevišķi; 2005. gadā balvu saņēma Gatis Šmits par filmu „Aģents iemīlas”, bet 2007. gadā - Laila Pakalniņa par filmu „Ūdens”). Pilnmetrāžas spēlfilmu kategorijā pēdējos gados apbalvojumus ieguvušas filmas „Pitons” (Laila Pakalniņa, Kompānija Hargla) 2003. gadā; „Ūdensbumba resnajam runcim” (Varis Brasla, F.O.R.M.A. /Allfilm) 2005. gadā un „Volgelfrei” (Jānis Kalējs, Gatis Šmits, Jānis Putniņš, Anna Viduleja, Film Angels Studio) 2007. gadā. Dokumentālo filmu kategorijā – „Bet stunda nāk” (Juris Poškus, FA Filma) 2003. gadā, „Tārps” (Andis Mizišs, Vides filmu studija) 2005. gadā un „Mans vīrs Andrejs Saharovs” (Ināra Kolmane, Deviņi) 2007. gadā.

"Balvu laureāti saņem tēlnieka Zigmunda Ozoliņa veidotās bronzas Kristapa figūras."

Sākotnēji par balvu sadali lēma LKS biedru balsojumā ikgadējā LKS plēnumā, bet kopš 1986. gada balvu piešķir žūrijas komisija. Kopš 1988. gada trešā Kristapa figūra tika piešķirta animācijā – pirmoreiz to saņēma Rozes Stiebras „Skatāmpanti”.

1989. gadā filmu apbalvošana kļuva par festivālu, un 1991. gadā tika nolemts to rīkot reizi divos gados. 1993. gadā pirmo reizi tiek piešķirta skatītāju balva – Vara Braslas filmai „Ziemassvētku jampadracis”. Kopš 1998. gada ceļojošās koka figūras glabājas Latvijas Kinematogrāfistu savienībā un Rīgas Kinomuzejā, bet balvu laureāti saņem tēlnieka Zigmunda Ozoliņa veidotās bronzas Kristapa figūras.

Festivāla laikā kopš 1998. gada tiek piešķirts arī cieņas apliecinājums par ilgstošu, pašaizliedzīgu un talantīgu darbu kino veidošanā jeb Balva par mūža ieguldījumu kinomākslā. Pirmais to saņēma aktieris Eduards Pāvuls. 2000. gadā balvu saņēma Latvijas leļļu animācijas pamatlicējs Arnolds Burovs, 2001. gadā - dokumentālā kino klasiķis Hercs Franks, 2003. gadā - aktrise Elza Radziņa, 2005. gadā - režisors Rolands Kalniņš, 2007. gadā - aktrise Vija Artmane.

Šogad Balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā - vienīgo balvu, kuras saņēmējs zināms jau pirms oficiālās festivāla atklāšanas, - žūrija nolēma piešķirt Latvijā vecākajam kinoprofesionālim, kombinēto uzņēmumu (mūsdienu izpratnē - specefektu) meistaram Viktoram Šildknehtam, kas darbojies kā kombinēto uzņēmumu speciālists un mākslinieks inscenētājs gandrīz četrdesmit spēlfilmās. V. Šildknehts (dz. 1917) ir veidojis smalki izstrādātus maketus un modeļus un ar apbrīnojamu izdomu un precizitāti spējis izveidot kameras priekšā grandiozas un intriģējošas ainas. Par izmantoto paņēmienu atjautību un efektivitāti skatītāji varēs pārliecināties māksliniekam veltītajā izstādē kinoteātra „Rīga” Sarkanajā zālē, kur Mākslas departaments Jurģa Krāsona vadībā atraktīvi eksponēs kombinēto uzņēmumu pamatprincipus. Goda seansā 2. oktobrī kinoteātra „Rīga” Lielajā zālē tiks demonstrēta Leonīda Leimaņa un Pāvela Armanda filma „Salna pavasarī” (1955), kurā V. Šildknehts strādājis par kombinēto kadru mākslinieku.

Festivāla laikā norisināsies arī divas citas izstādes – Latvijas kinooperatoru fotogrāfiju izstāde un Vladimira Ļeščova darba zīmējumi no viņa animācijas filmām (Ļeščovs saņēmis Lielā Kristapa balvu animācijā par filmām „Vectēva Medus” (2002) un „Bezmiegs”(2004), šogad viņa veidotā animācija „Spārni un airi” nominēta četrās kategorijās). Visas trīs izstādes būs aplūkojamas kinoteātrī „Rīga” un tiks atklātas līdz ar festivāla oficiālo sākumu – 29. septembrī.

Žūrija un filmas

Festivāla skates filmas tiek vērtētas septiņās kategorijās (labākā pilnmetrāžas spēlfilma, labākā īsmetrāžas spēlfilma, labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma, labākā dokumentālā īsfilma, labākā animācijas filma, labākā debija, labākā studentu filma).

Žūrijas komisijā šogad piedalās kinokritiķe un kinozinātņu maģistre Zane Krūmiņa, filmu producents un kino kritiķis Bruno Aščuks, kinozinātnieks, angļu filoloģijas, kinovēstures un kino semiotikas speciālists Viktors Freibergs, kinorežisors Aiks Karapetjans un kinorežisore Anna Viduleja, kam uzticēta žūrijas priekšsēdētājas loma. Visas konkursam pieteiktās filmas viņi skatījušies un vērtējuši jau no jūlija beigām, lai augusta pēdējā nedēļā nāktu klajā ar nomināciju sarakstu.

Labākās spēlfilmas titula pretendentu vidū ir jaunā režisora Jāņa Norda pirmā pilnmetrāžas filma „Amatieris” (Red Cats Film Studio) un režisora Anda Miziša (kurš 2005. gadā ieguva Kristapa balvu ar dokumentālo filmu „Tārps”) pirmā pilnmetrāžas spēlfilma „Medības”; abas filmas izvirzītas arī labākās debijas kategorijā. Vēl par balvu sacentīsies filmas „Mazie laupītāji” (Armands Zvirbulis, F.O.R.M.A.) un „Nevajadzīgie ļaudis” (Māris Martinsons, KrukFilm).

Kategorijā Labākā īsmetrāžas spēlfilma uzmanības vērts ir fakts, ka starp pretendentiem izvirzīts LKA režijas kursa absolventa Ivara Tontegodes diplomdarbs „Apsēstība”, kam būtu vajadzējis pretendēt kategorijā Labākā studentu filma, taču žūrija atzinusi šo darbu par spējīgu konkurēt ar pieredzējušu režisoru filmām - Lailas Pakalniņas „Elementu ciklu” noslēdzošo filmu „Klusums” (Kompānija Hargla) un Roberta Kuļenko filmu „Sesils” (Vilks Studio). Šajā kategorijā uz balvu pretendē arī Uģa Oltes „KK-2678” (Klipu Filmu darbnīca), kas ir viena no pirmajām režisora filmām un operatora Jura Zemīša pagājušā gada diplomdarbs.

"Kristapa balvu līdz šim saņēmušas 16 pilmetrāžas spēlfilmas un divas īsfilmas."

Kristapa balvu kā labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma šogad saņemt cer „Bēgums” (Ivars Zviedrs, AVE), „Klucis – nepareizais latvietis” (Pēteris Krilovs, Vides filmu studija), „Loengrīns noVarka Kur” (Viesturs Kairišs, Ego Media), „Monētas dubultportrets” (Romualds Pipars, Ģilde) un „Padomju stāsts” (Edvīns Šnore, Labvakar). Kā labākā dokumentālā īsfilma – „Par dzimtenīti” (Laila Pakalniņa, Māris Maskalāns, Vides filmu studija), „Piektais Hamlets” (Krista Burāne, Mārtiņš Eihe, Nomadi), „Valkyrie Limited” (Dāvis Sīmanis, juniors, Lokomotīve), „Bekons, sviests un mana Mamma” (Ilze Burkovska- Jakobsena, Ego Media / Bivrost Film& TV).

Par apbalvojumu kategorijā Labākā animācijas filma sacentīsies filmas „Spārni un airi” (Vladimirs Ļeščovs, Lunohod), „Lācis nāk!” (Jānis Cimermanis, Animācijas Brigāde), „Pavasaris Vārnu ielā” (Edmunds Jansons, Atom Art), „Māsa un brālis” (Roze Stiebra, Dauka).

Par labākās debijas titulu bez jau minētajām spēlfilmām „Amatieris” un „Medības” sacentīsies animācijas filma „Kad āboli ripo” (Reinis Kalnaellis) un dokumentālā filma „Piektais Hamlets” (Krista Burāne, Mārtiņš Eihe).

Profesionāļi un skatītāji

Kinoprofesiju pārstāvji tiek vērtēti  17 balvu kategorijās, tostarp trīs kategorijās tiek vērtēti režisori. Un arī šeit nominantu saraksts ir pārsteidzošs. Kā labākie spēlfilmu režisori apbalvojumam izvirzīti tikai divi pretendenti – Armands Zvirbulis (Mazie laupītāji) un Māris Martinsons (Nevajadzīgie ļaudis). Kategorijā Labākais dokumentālā kino režisors sacenšas Pēteris Krilovs (Klucis – nepareizais latvietis), Ivars Zviedrs (Bēgums), Ilze Burkovska–Jakobsena (Bekons, sviests un mana Mamma) un Dāvis Sīmanis, juniors (Valkyrie Limited), bet kategorijā Labākais animācijas režisors – Jānis Cimermanis (Lācis nāk!), Edmunds Jansons (Pavasaris Vārnu ielā), Vladimirs Ļeščovs (Spārni un airi) un Roze Stiebra (Vai tu ko teici?).

Kā pretendenti kategorijā Labākais scenārists nominēti Māris Putniņš (Lācis nāk!), Pauls Bankovskis (Klucis – nepareizais latvietis), Aleksandra Hāna un Aleksandra Mālera tandēms (Jāņu nakts) un Māris Martinsons (Nevajadzīgie ļaudis).

Īpaši interesants ir fakts, ka balvai kategorijās Labākais aktieris un Labākā aktrise žūrija šogad nav izvirzījusi nevienu pretendentu. Tas gan nav saistīts ar varbūtēju pieņēmumu, ka trūktu labu aktieru – kā norāda kinožurnāliste un festivāla „Lielais Kristaps” direktore Kristīne Matīsa, latviešu kino pēdējā laikā vērojama tendence nevis veidot dramatisko tekstu ap vienu centrālo tēlu un tā attīstību, bet gan vēstījumu veidot, pirmajā plānā izvirzot lielāka vai mazāka sabiedrības mikromodeļa atainojumu ar vairākām paralēlām sižetiskajām līnijām, tādā veidā aktieriem piešķirot sekundāru, bieži tipāžveida lomu. Tādēļ žūrija izvēlējusies aktierus apbalvot tikai kategorijās Labākais aktieris otrā plāna lomā (pretendē Ģirts Krūmiņš (Rīgas sargi), Pēteris Krilovs (Akmeņi, Rīgas sargi), Dominiks Piņons (Jāņu nakts), Rolands Zagorskis (Medības)) un Labākā aktrise otrā plāna lomā (uz balvu pretendē Ināra Slucka (Rīgas sargi), Guna Zariņa (Medības, Klusums), Regīna Razuma (Amatieris), Jana Sekste (Medības) un Marija de Medeirosa (Jāņu nakts).

"Kinoteātrī „Rīga” būs skatāmas filmas, kas pretendē uz Kristapa balvām, bet Kinomuzejā – visas pārējās konkursam pieteiktās filmas, kas sakārtotas tematiskās programmās un veido panorāmas skati."

Nominācijas izvirzītas arī citās kinoprofesiju kategorijās – par labāko operatora, mākslinieka, komponista, kostīmu un grima mākslinieka, skaņu un montāžas režisora darbu.

Kopumā visvairāk – desmit - nomināciju ieguvusi A. Miziša spēlfilma „Medības”, cieši seko M. Martinsona spēlfilma „Nevajadzīgie ļaudis” ar astoņām nominācijām. Septiņas nominācijas ieguvusi A. Hāna spēlfilma „Jāņu nakts”, sešās kategorijās pretendē A. Graubas spēlfilma „Rīgas sargi”, piecās – P. Krilova dokumentālā filma „Klucis - nepareizais latvietis” un E. Jansona animācija „Pavasaris Vārnu ielā”.

Festivāla noslēguma ceremonija plānota 3. oktobra vakarā, kad tiks paziņoti 2009. gada Lielā Kristapa laureāti, bet 4. oktobrī apbalvotās filmas tiks izrādītas kinoteātrī „Rīga”.

Kā redzams, festivāls šogad piedāvā ne vien plaši pieejamu, bet arī intriģējošu programmu, kas sola Latvijas kinoskatītājus iepazīstināt ar jaunu mākslinieku vārdiem, jaunām filmām (ne vienai vien no programmā paredzētajām filmām šī būs pirmā saskare ar plašu publiku) un diskusijām atvērtu tematiku. Galu galā, ne jau tālu no savas vides filmas veidotāji smeļas iedvesmu un ne jau tālu no skatītāja.

Organizēta diskusija, piedaloties Robertam Ķīlim, sabiedriskās politikas centra „Providus” pārstāvjiem un filmas montāžas režisorei Kristai Burānei, notiks pēc filmas „Bēgums” noskatīšanās, atklājot Lielo Kristapu. Taču festivāls veidots tā, lai skatītāji pēc filmām varētu bez steigas pakavēties kinoteātra „Rīga” vai Kinomuzeja telpās, aplūkot izstādes vai iemalkot kādu dzērienu bufetes „Gauja” filiālēs Kinomuzeja pagalmā un kinoteātrī „Rīga” un pakavēties pārdomās vai sarunās.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU