Interneta mājaslapā www.bestbaltic.lv atrodamas gan vairāk nekā 30 latviešu veidotas filmas – no Jura Podnieka „Vai viegli būt jaunam?” līdz animācijas studijā „Rija” veidotajam „Randiņam Belevilā” (režisors Silvēns Šomē (Sylvain Chomet)) – gan dažas Lietuvā un Igaunijā režisētas un producētas filmas.
„Best Baltic” ir komerciāls projekts, kas savulaik guvis atbalstu Nacionālā Kino centra projektu konkursā „Citi nozares projekti”, un tā vadītājs ir Roberts Vinovskis, kas pats ir filmu režisors un producents. Kā norāda Nacionālā Kino centra ārējo attiecību speciāliste Zanda Dūdiņa, projekta attīstības gaitā esot iecerēts iesaistīt vairāk sadarbības partneru no Lietuvas un Igaunijas, jo filmu izplatīšana ir diezgan neattīstīts lauciņš visās Baltijas valstīs. Salīdzinoši mazā mērķauditorija, valodas barjeras un citas reģionam raksturīgās mārketinga nianses līdz šim nav radījušas drosmi kādam uzsākt līdzīgu projektu.
Institūcijas, kas nodarbojas ar filmu izplatīšanu, organizē filmu reklāmas pasākumus, izplata tirgū saistītos produktus un palīdz filmai nokļūt pie skatītājiem – kā kinoteātros, tā DVD formātā. Pasaules mērogā ar filmu izplatīšanu nodarbojas dažādas kompānijas, no kurām lielākās kino cienītājiem ir pazīstamas, kā Warner Bros, Paramount, Walt Disney/Buena Vista, Sony/Columbia, Twentieth Century Fox un Universal. Peļņas apjoma ziņā šī industrija nav salīdzināma ne ar vienu citu izklaides nozari. Šīs organizācijas sadarbojas ar filmu producentiem un bieži filmu uzņemšanai sniedz pat finansējumu.
"Ar filmu nekomerciālu izplatīšanu, t.i., pieteikšanu dažādiem festivāliem, Latvijā nodarbojas Nacionālais Kino centrs."
Ar nekomerciālu filmu izplatīšanu, t.i., filmu pieteikšanu dažādiem festivāliem, Latvijā nodarbojas Nacionālais Kino centrs, bet, tiklīdz jādomā par investīcijām, kas nepieciešamas filmas izplatīšanai peļņas nolūkos, visas rūpes ir jāuzņemas producentiem vai jāsadarbojas ar ārvalstu kompānijām.
Jura Podnieka filmu studijas direktore Antra Cilinska atklāj, ka filmu izplatīšana pie mums pagaidām pilnībā ir atkarīga no producenta stratēģijas un iespējām. Ārzemju izplatītāji ar latviešu filmām īpaši neaizraujas, dažu filmu popularizēšanu praktizējusi ACME, kas rūpējas par kinoteātra „Forum Cinemas” repertuāru un atbild par filmu stendiem veikalu tīklos Filmshop, Elcor, kā arī vairākos Rimi un Maxima tīklu veikalos.
Producenti šobrīd domā par nepieciešamību pašu spēkiem izveidot institūciju, kas nodarbotos ar latviešu filmu komerciālu izplatīšanu.
Lai filma ieinteresētu skatītāju, producenti vispirms mēģina izrādīt filmu Rīgā, tad – pa visu Latviju; tīkls pamazām sāk attīstīties, un liela nozīme, protams, arī televīzijai un DVD. Lai filmu iespējami popularizētu, būtu nepieciešama milzīga reklāmas kampaņa un prasmīgs mārketinga, taču šā brīža trūcīgā finansējuma dēļ tas neesot iespējams. Vietējais tirgus ir ļoti mazs, bet, lai izplatītu filmu ārvalstīs, kaut vai Lietuvā un Igaunijā, ir vairāki priekšnoteikumi – valoda, aktieri, stāsts un, protams, filmas kvalitāte.
Vaicāta par nepieciešamajiem uzlabojumiem nozarē, A.Cilinska norāda, ka vienlīdz būtu jāvērtē, kādām filmām piešķirt finansējumu, gan kā tām nonākt pie skatītāja. Jura Podnieka filmu studijas direktore uzskata, ka rezultāti būtu pozitīvi, ja gadā tiktu izveidotas vismaz piecas labas aktierfilmas, kas būtu spējīgas konkurēt starptautiskajā tirgū, taču patlaban atkal saskaramies ar spiedīgo finanšu situāciju. Viņa atzīst: kino nozare tā arī nepiedzīvoja treknos gadus, kino ļaudis nav saņēmuši to nepieciešamo stimulu, lai varētu kaut atsperties un teikt – jā, sajutām, ka ir, un tagad pierādīsim, ko varam!
"Filmu izplatīšana peļņas nolūkos pagaidām ir pilnībā atkarīga no producenta stratēģijas un iespējām."
A.Cilinska uzskata, ka svarīgākais, kas kino veidotājiem šobrīd darāms, ir meklēt veidus, kā Latvijas skatītājus ieinteresēt par latviešu filmām. Viņa uzsver: „Domāju, ka nacionālais kino ir ļoti būtisks katrai nācijai pašai, un, ja tas vēl spēj ceļot aiz robežām, tad jau tas ir izcili. Bet par to ir jācīnās!”
Apstākļi Latvijas kino nozarē nav tie spožākie – valsts sniegtais finansējums filmu uzņemšanai nav pārāk dāsns, un arī izredzes ar savu filmu kaut ko nopelnīt ir visai niecīgas. Tādēļ, šķiet, daudzus mūsu filmu režisorus varētu salīdzināt ar neviena nesaprastiem dzejniekiem romantiķiem, kas sēž jumtistabiņā un krauj kaudzēs pantus nākamajām paaudzēm.
Savā starpā, tuvāku draugu un pašiniciatīvas pilnu skatītāju lokā neliela apmaiņa ar filmām notiek, bet plašāka publika diemžēl uzskata, ka „Latvijā jau nekāda kino vairs nav”, ka, lūk, kādreiz bija „Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, bet tagad tikai paretam kāds kaut ko „uztaisa” un, spriežot pēc trūkstošās ažiotāžas, neko pārmērīgas ievērības cienīgu.
Jau iepriekš skeptiski noskaņoti par latviešu kino, skatītāji nealkst meklēt iespēju redzēt ko jaunu, ja vien nav uzkurināta pietiekama intriga, bet reti kurš režisors vai producents pats saviem spēkiem spēj savu filmu reklamēt un meklēt iespējami plašākas izrādīšanas iespējas, ja knapi, knapi sagrabinājis naudu filmas pabeigšanai.
"Kino nozare tā arī nepiedzīvoja treknos gadus, kino ļaudis nav saņēmuši to nepieciešamo stimulu, lai varētu kaut atsperties un teikt – jā, sajutām, ka ir, un tagad pierādīsim, ko varam!"
A.Cilinska
Kamēr vēl nav izveidota speciāla organizācija, kas nodarbotos ar latviešu filmu popularizēšanu un izplatīšanu, producentiem vien jācīnās pašiem, bet skatītājiem – jāsamierinās ar filmu pieejamību, kāda tā patlaban ir.
Uzziņai
Best Baltic piedāvātos DVD diskus var iegādāties tirdzniecības punktos Rīgas Kinomuzejā, grāmatnīcā „Satori grāmatas”, galerijā „Istaba” un citviet Rīgā; salonā „Grieži” Cēsīs un „Rotu Galerijā” Liepājā; arī interneta mājaslapā www.bestbaltic.lv.
Tajā šobrīd pieejamas 36 filmas – viena igauņu, divas lietuviešu un 33 latviešu filmas. Tās sagrupētas pēc veidiem (spēlfima, animācija, dokumentālā filma) vai specifikācijas (mūzika, filma bērniem, DVD ROM, specializētās filmas). Pie katras filmas apraksta atrodami arī šķirkļi, kas ļauj sagrupēt un apskatīt filmas arī pēc žanriem un citiem parametriem – starp drāmām atrodam, piemēram, četru režisoru veidoto „Vogelfrei” un Viestura Kairiša filmu „Tumšie brieži”; starp patriotiskajām filmām – Aigara Graubas drāmu „Baiga vasara” vai Jāņa Ozoliņa–Ozola dokumentālo filmu „Trejādas saules”. Pieejamas arī vairākas izlases – nesen izdotais DVD disks ar Rolanda Kalniņa aizliegtajām filmām, studijas „Rija” veidotā animācijas izlase „Tiem, kam pāri 16”; Vladimira Ļeščova animācijas filmas un animācijas izlase bērniem.
